Saules sabučotā Margaritas sala
|
Antra van den Akker - Platā
|
Nopirku biļetes uz Margaritas salu, pat īsti nezinot, ko tur var darīt, ko apskatīt, kas tur atrodas. Tik vien kā no skolas laikiem vispārējā informācija un visvarenais Čavess kaut kur zemapziņā uzpeldēja....
Bet – tā kā mūsu pasaules apceļošana ir ietverta vārdu savienojumā „lētas aviobiļetes” , tad, ieraugot www.condor.com piedāvājumu par 351 Eur , ātri saspaidīju pareizās pogas. Un tad tik sākās plānošana. Nokļūšana līdz Frankfurtei nebija ērta ( 2x Ryanair, ar nakšņošanu Skavstā), tad 1 nakts Frankfurtē pie Mainas. Bet – bija 26 stundas arī šīs pilsētas iepazīšanai. Pārsteidza Frankfurtes zaļums, parki, pastaiga gar upes abiem krastiem, protams, Altstadt. Gaumīgs un samērīgs milzīga finanšu centra un augstceltņu savienojums ar mākslas, vēstures un kultūras dzīvi. Tā kā ātrumā biju nopirkusi biļetes tikai uz 7 dienām, tad atmetām domu par Venecuēlas kontinentālās daļas apceļošanu...Vakarā ielidojām Porlamarā, lidostā mūs sagaidīja Nora un Alvis (jā, latvieši!!! gan no Kanādas...), dzīvojām nedēļu viņu Casa Nora . Ļoti laba izvēle, fantastiskas brokastis – svaigi plācenīši, pankūkas, svaigās sulas, augļi ! + attieksme ! Un vakaros vīna malkošana ar jaukām sarunām par dzīvi. Jau iepriekš bijām vienojušies, ka viņi mums sarūpēs ekskursijas pa salu. Kaimiņos dzīvo vācietis Stefans , ar kuru kopā tad nu iepazinām salu, ko 1498.gadā atklāja, protams, Kolumbs !
Tā kā sala ir neliela – 67 km ARx 33 km ZD virzienā, tad mums pilnībā pietika laika salas apskatei, ieskaitot brīvu dienu vientulīgā pludmalē pastaigājoties un sauļojoties. Salas austrumu daļa ir vairāk attīstīta, ar tūrisma aktivitātēm un viesnīcām. Salas rietumu gals ir Macanao pussala un neapdzīvotas vietas, bet tur ir KALNI un smilšainas pludmales.Viena no labākajām vietā, ko apmeklēt, ir La Restinga nacionālais parks. Līdz šim īsti nezināju, kas ir mangroves, tad nu te to redzēju visā pilnībā ! Ceļojums 3 stundu garumā ar laivu pa lagūnu, apskatotmangroves , apkārt kalni, putni – pelikāni, lielie zivju gārņi, jūras kraukļi, ibisi un tādas pasakainas debesis...
Šajā īpaši sāļajā jūras ūdenī aug trīs sugu mangroves, no kurām pati populārākā – baltā mangrove, kas ir viegli atpazīstama savu ārējo gaisa sakņu dēļ.
Apmeklējām ļoti skaistu neogotiskā stilā celto baznīcu – zaļu kalnu ieskautā ciematiņā El Valle del Espiritu Santo (Svētā Gara ieleja), kas bija Margaritas pirmā galvaspilsēta, dibināta 1529.gadā.
Juan Griego – otra lielākā salas pilsēta, kas izvietojusies vienā no rāmākajiem un gleznainākajiem līčiem uz salas. Plaša, līkumaina pludmale un augstu kalnā novietojies nocietinājums.
La Asuncion – Margaritas galvaspilsēta, dibināta 1565.gadā, tagad dzīvo ap 12000 cilvēku. Izvietojusies auglīgā ielejā, kalnu ieskauta salas austrumu daļas centrā, kur ir labvēlīgāks klimats. Ap Bolivāra laukumu saglabājušās koloniālā stilā celtās ēkas.
Tur arī ļoti garšīgs jogurts un kafija ! Un vietējo suvenīru veikaliņš ar gaumīgiem niekiem.
Santa Rosa nocietinājums, tika uzcelts, lai kontrolētu kalnu pāreju no dienvidiem uz ziemeļiem, no 1680.gada. Forta pakājē ir La Asuncion un tur notikušas daudzas kaujas. Forti atgādina par šīs valsts vētraino pagātni. Simons Bolivārs – bija D-Amerikas politiskais līderis, 1820.-1825.g. vadīja neatkarības kustību, saukts arī par Atbrīvotāju. 1825. gadā tika pieņemts īpašais šinšilu aizsardzības likums, ko parakstījis arī Bolivārs.
Lai raksturotu Venecuēlas prezidenta attieksmi pret pārējo pasauli, citēju no preses: „Pēc tam, kad Kondolīza Raisa bija atļāvusies kritizēt Venecuēlas draudzīgās attiecības ar Irānu, Čavess nāca klajā ar kārtējo paziņojumu. “Tu iegaumē, mazā meitene, es esmu kā ērkšķu krūms, kas zied līdzenumā. Es ar savu smaržu apdvešu garāmgājējus un duru tiem, kuri mani aiztiek. Nemaisies man pa kājām, meitenīt,” viņš pavēstīja un nosūtīja Raisai gaisa skūpstu.” Porlamara – salas lielākā pilsēta, tirdzniecības, izklaides un sabiedriskās dzīves centrs. Izstaigājām veikalu ieliņas, daudz ļaužu un ne visi ieviesa uzticību mūsos. Ielīdām pārs šķērsielas dziļāk – nu nebija tur omulīgi, tādi „bomžveidīgi” vietējie sekoja mums, tā kā – ar steigu meklējām ceļu atpakaļ uz centru. Baznīca bija slēgta, apskatījām tikai no ārpuses. Pagaršojām atspirdzinošo kokospiena dzērienu, sauktu „Cocada”, patiešam labs!Pludmales – Stefans aizveda mūs uz tik vientulīgām pludmalēm, kur tikai mēs, saule, vējš, pelikāni, auksts alus kā dāvana par izturību karstumā! Dažas pludmales kā nosētas ar gliemežvākiem, salasījām tik izcilus eksemplārus! Apmēram kā no latviešu pasakas, kur velnam izbiris akmeņu maiss... Bet slavenā El Yaque pludmale – hmmm...nekas īpašs man kā ūdens aktivitāšu nemīlētājai. Bet – kaiteriem, sērfotājiem tur esot paradīze!
Interesants bija kāpiens kalnos pa izžuvušas upes gultni, nebija viegli dažbrīd, pat ar virves palīdzību vajadzēja rāpties augšā. Līdzi bija vietējais puisis, kuram ir trenēta (iedzimta) spēja saskatīt džungļos visādus mošķus. Tā arī bija – mums virs galvas kokā gulēja indīga čūska, citā vietā viņš rādīja tarantulu, atrada lielu sienāzi. Pēc tam mēs arī uzmanīgāk skatījāmies zem kājām, jo nu negribējās uzkāpt virsū šamajiem.Agrā rītā pēc plkst.6 devāmies izbraucienā ar kajakiem, vērojām dabu, mangroves, kalnus, putnus, dažādus koraļļus. Pūš spirgts vējiņs, kas gan apgrūtina mūsu pārvietošanos pa ūdeni. Atpakaļceļā jau svelme un viena doma, kā iegāzties mājas baseinā.
Casa Nora – ideāla apmešanās vieta ar baseinu, kurš jādala tikai ar mājas saimniekiem. Bija eksotika arī mūsu numurā – pārs dienas krupis dzīvoja vannas istabā, sēdēja uz poda malas un skatījās, ko mēs darām , tad pielipis pie loga stikla, vērās ārā. Vēlu vakarā pagalmā nobiedēja indīga čūska, kura patvērumu meklēja zem lapām. Vēl smukas zaļas iguānas skraidīja apkārt.
Kopsavilkums
7 dienas bija pietiekoši, lai iepazītu šo salu un saprast, ka mūsu sirdis pieder Āzijai. Lēts un labs rums - tas bija mūsu atklājums šajā ceļojumā! Tikai uz vietas gan uzmanīgi ar alkoholu, jo kopā ar sauli tas nozīmē "finitas" uz laiciņu. Nožēlojama paskata ēstuvē ēdām garšīgākās picas ! Ja vietējie kaut mazliet piedomātu par servisu un tīrību, tad būtu vēl feināk... Alus garšīgs un atsvaidzinošs un - kas nav mazsvarīgi - dažas bundžas ar smuku meiču virsū ! Degviela - bez komentāriem - pilna bāka džipam USD 2 !!! Tajā nedēļā sala gatavojās uzņemt D-Amerikas prezidentus, līdz ar to pastiprināta kontrole uz ceļiem, ielu remontēšana - tas atgādināja padomijas laikos pieredzēto :) (līdz Casa Norai arī uzklāja jaunu segumu!), pēdējā vakarā pirms izlidošanas pienāca ziņa, ka lidosta slēgta un lidmašīnas nepaceļas. Tas gan radīja tādu satraukumu, bet - tomēr pa sānu durvīm tūristus salaida lidostā un pēc neliela neziņas brīža ielaida arī lidmašīnā, tikai - gaisā gan neļāva pacelties. Tā nu redzējām, kā nosēža svarīgo valstsvīru ļotenes ar goda sardzēm un paklājiem un orķestriem. Tā kā mums blakus sēdošajam vācu papam palika slikti, mūs pārcēla uz priekšu un iedalīja vietas ne-tūristu galā - ar čībām, austiņām,segu un specapkalpošanu. Tas priecēja! Tomēr aizbraukt uz kontinentu vajadzētu, tā kā – mēs atgriezīsimies! P.S. mums pāri palika bolivāri, ko taupījām izlidošanas nodoklim, bet Condor to jau bija iekļāvis cenā. Tā kā - ja kāds dodas tajā virzienā, lūdzu, dodiet ziņu!
