Itālija, Roma, Lazio, Campania, Capri.

  • 8 min lasīšanai
  • 83 foto
Neesmu nekāds rakstnieks, bet klusēt ari negribas, vajadzētu padalīties emocijās par Itālijas ceļojumu. Ar draugiem bijām domājuši braukt ar savu auto no Latvijas, bet laikam izdevīgāk ir lidot un tad īrēt mašīnu. Lidmašīnas biļetes tika nopirktas mēnesi iepriekš uz AirBaltic par 90 Ls turp un atpakaļ. Četratā nolēmām apceļot Lazio un Campania rajonus un beidzot redzēt paradīzes salu Capri. Pāris nedēļas plānoju maršrutu deviņām dienām , bet nekas labs nesanāca jo redzu ka Romai vien jau vajadzīgs mēnesis. Attālumus ari grūti plānot jo jāņem vērā serpentīni. 1.diena, 27.sept. Latvijā laiks drūms un pelēks. Izlidojam no Rīgas 10.55. Tuvojoties Alpu kalniem mākoņi izklīst, vērojam sniegotās virsotnes. Tākā Google Earth no satelīta esmu visu izpētījis, tad Romas apkārtne no gaisa liekas pazīstama. Ap 13.00 pēc vietējā laika esam Romas Fiumicino lidostā, kas atrodas 30 km no centra. Esam citā pasaulē, 28 grādu karsts, apkārt palmas! Viegli atrodam auto īres firmas kas atrodas vienā vietā. Mašīna pasūtīta AutoEuropa, uz 8.dienām - 295 EUR, bet riebīgs pārsteigums , uz kartes vajadzīgi 1600 EUR drošības naudas (citās valstīs drošības nauda nav bijusi vajadzīga). Bet draugs pirms brauciena noņēmis lieko naudu lai kāds hakeris neiedzīvotos. Ņēmām mašīnu no AVIS par 452 EUR bez drošības naudas. Ceļojums var sākties. Dodamies uz Romas jūrmalu, kur Castel Fuzano pie jūras atrodas mūsu kempings. Esam pasūtījuši trijām naktīm bungalo mājiņu ar divām istabām, virtuvi, dušu, TV un tualeti (cilvēkam ~ 10 Ls par nakti). Ar kempingiem rudenī ir problēmas, reti kurš vēl oktobrī strādā. Nepacietībā skrienam uz jūru atveldzēties. Pirmais iespaids nebija labs, cilvēki guļ, likās ka netīrās melnās smiltīs, spaidās un bučojas, gatavojas uz nakts pārošanos, apkārt privāto pludmaļu aprakstītās sētas, ģērbtuves neredz. Privātā pludmalē katram ir savs aizslēdzams skapītis, guļamkrēsls un saulessargs. Tuvojas saules riets, metos jūrā, ņemos pa viļņiem kā traks, gandrīz uzskrienu virsu pārītim kas pavada medusmēnesi tieši jūrā (žēl ka nav ūdens brilles !!!), bet ilgi priecāties nesanāk jo sāk kost medūzas un acis sūrst no ļoti sāļā ūdens. Kā sālīta vobla lienu ara no ūdens uz tuvējo dušu. Pustumsā 19.00 braucam uz 30 km attālo Romu, kurai atvēlēts šis vakars un nākošā diena. Mašīnu atstājam netālu no Kapitolija kalna. Nobruņojamies ar videokamerām, fotoaparātiem un statīviem, ārpus laika un apziņas klīstam pa naksnīgo vecpilsētu. Viss kas dzirdēts un redzēts nav nekas salīdzinot ar to ko varam tagad izbaudīt. Esam pārsteigti par vecpilsētas labi izgaismotajiem arhitektūras pieminekļiem ! Lai justu mums līdz, labāk apskatīt fotogrāfijas! GPS aparātam liekam mūs vest uz Trevi strūklaku. Bet šis laikam pirmo reizi Romā , līkumo pa mazajām ieliņām ka sajucis! Atjēdzamies 02.00 nakti vecpilsētas ziemeļu galā ! Iemūžinām vel Sv. Pētera katedrāli un dodamies uz mājām. 2.diena, 28.sept. Šodien nolemjam mazos rikšos izskraidīt visu Romu !!! Pa centru ar mašīnu braukt nav jēga, objekts pie objekta un nav kur nolikt auto. Mazliet pabraucam pa senāko Romas ceļu Appia Antica, gar slavenajiem S. Sebastiano pilsētas nocietinājumu vārtiem, un gar mūriem , kuru kopējais garums bijis 19.km. Pa ceļam redzam Romas piramīdu. 1.gs. pirms mūsu ēras pateicoties Kleopatrai mode bija Ēģipte, ari miertiesnesis Kajs Kestijs gribēja pēc nāves justies ka faraons. Izmetam līkumu gar Circo Massimo seno stadionu, no kura paveras labs skats uz Palatina kalnu, uz kura dzīvojusi imperatori un aristokrāti. Neticami, stadiona nogāze puķaini krūmi, Palatina kalna varenas drupas apaugušas ar palmām un pīnijām ! Dodamies uz pilsētas centru, ar grutībām noliekam savu auto maksas stāvvietā netālu no Kolizeja. Lielajā vēsturisko objektu mudžeklī ļoti grūti izvelēties KO skatīt. Apmeklējam Sv. Pētera ķēzu baznīcu. Iemūžinam Sv. Pētera ķēdes kurās viņš bija iekalts cietumā. Šeit pat aplūkojam Mikelandželo slaveno skulptūru ,,Mozus,,. Turpinām klīst pa karstajām , tūristu pārpilnajām ieliņām, līdz iznākam Quirinale kalna laukumā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Romu. Atrodam mazu kafejnīcu kurā par 7 EUR nobaudām picu un pudeli vēsa aliņa. Nu ir spēks meklēt Romas skaistāko strūklaku Trevi. Pie strūklakas milzīgas pārkarsušu ļaužu masas, kuras liekas tūlīt metīsies veldzējošajā ūdeni ! Atpūtušies uzskrienam milzīgo Spāņu kāpņu galā no kurām ari varens skats. Dodamies uz Tibras upes pusi. Pa sētas šķirbu pētu 2000 gadus veco, izdemolēto imperatora Augusta mauzoleju, nezāļu un drupu kaudzēs rakņājas arheologi, pekšņi aiz muguras kādu jutu, netīrs bomzis ar utainiem suņiem diedelē naudu. Netālu no Navona laukuma vēsā, tumša baznīca klausāmies ērģeļmūziku. Nu jau ka svētceļnieki varam doties uz ,,visu dievu templi,, Panteonu, kura ir iespaidīgākā antīkās Romas celtne. Atkal skrienam uz Kapitolija kalnu no kura gribas redzēt antīko Romu dienasgaismā. Tagad tikai saprotu ka Mūžīgā pilsēta ir milzīga un te ir jāatgriežas citu reizi, lai to izpētītu smalkāk. Pienācis vakars, laiks foto nakts medībām. Ilgi skraidu apkārt Kolizejam, lai saprastu kā to nofotografēt. Ir jau vēls vakars, bet miera nav, jāredz slavenais Sv. Enģeļa cietoksnis. Neesam vīlušies, nakti masīvais cietoksnis izskatās vel iespaidīgāks. 3.diena, 29.sept. Dodamies uz ziemeļiem no Romas , jāpapēta seno vulkānu krāteru zemi. Pa ceļam iebraucam viduslaiku pilsētiņā Červeteri, gribam redzēt kā cilvēki dzīvojuši pirms romiešiem. Blakus pilsētiņai ir seno etrusku nekropole, kur apglabāti 40000 cilvēku 7.gs. pirms mūsu ēras. Šeit atklājam lielu mirušo pilsētu ar mājām – kapenēm un mazam ieliņām kas izcirstas klintīs . Lielākās kapenēs ir gari koridori un vairākas istabas. Klīstot pa nekropoles labirintiem sajūta ka to cēluši citplanētieši ! Redzētais pārsteidz gaidīto ! Senlietas var apskatīt Giulia villas muzejā Romā. Tālāk dodamies uz Bracciano ezeru kas izveidojies sena vulkāna krāterī. Pa gabalu jau var redzēt Bracciano pilsētiņas vareno cietoksni, kurā kāzas svinējis Toms Krūzs ! Braucam uz ezera otru galu lai uzkāptu Trevinjano Romano pilsētiņas kalnā, kur slejas noslēpumainas pilsdrupas no kurām paveras lielisks skats uz apkārtni. Nav iespējams aprakstīt mazās pilsētiņas romantiskas, šaurās, likās, loti stāvās ieliņas ar palmām, kaktusiem un puķu smaržu !!! Jutu ka paspējam apskatīt tikai mazu dalu no ieplānota. Nopeldamies 160. metrus dziļajā vulkāna krāteri un nesamies uz Viterbo, pa ceļam nomedījot saules rieta kadru pār Vico ezera vulkāna krāteri. Tumsā ierodamies milzīgā viduslaiku pilsētā Viterbo. Pāri ielejai paveras neaizmirstams skats uz 13.gs. pāvesta pili. Paris stundas klīstam pa tumšajām un klusājam viduslaiku ieliņām. Pēdēja nakts Fusano kempingā. 4.diena, 30.sept. Jāizbauda īstā Itālija, dodamies kalnos uz Romas tūristu iecienītāko vietu – Tivoli. Pilsētā apskatāmi trīs objekti , imperatora Adriana villa, kardināla D,Estes villa un pavesta Gregora villas parks. Izvēlamies pēdējo, jo tas ir pats eksotiskākais – klinšaina aiza, grotas, strauti un ūdenskritumi ! Trukst tik mērkaķu un pitonu ! Turpinām ceļu kalnos uz Subiaco. Jābļauj no sajūsmas un bailēm. Apkart 1500 metrus augsti kalni. Tālumā uz klintīm mazas nocietinātas pasaku pilsētiņas. Subiaco pilsētiņas apkārtnē meklējam Sv. Benedikta alu, kura viņš dzīvojis 6.gs. Apkārt alai 12.gs. klintīs uzbūvēts klosteris. Par paradīzes stūrīša apmeklējumu nebija jāmaksā. Tālāk dodamies uz Alatri pilsētu, kurā jāredz noslēpumainās hetriku tautas 7.gs.pirms mūsu ēras būvētos ,,Ciklopiskos mūrus,,. . Pienācis vakars, skrienam uz jūru, kur netālu no Terracina pilsētas jāmeklē kempings. Kempingu daudz, bet strādā tikai ,,Romantico,,. Iekārtojamies mājiņā uz riteņiem, rijam makaronus, sieru, vīnogas, dzeram vīnu par 1 EUR litra un baudām Vidusjūras vakaru. Pusnakts mēnesnīcā izdomājam paklīst pa jūras krastu, viegls dienvidu vējinš, tālumā Terracinas milzīgais kalns ar Neptūna templi, baterijas gaismā gar krastu lēnām aizpeld spīdīgs jūras briesmonis, bet tas mūs neattur no nakts peldes. 5.diena, 1.okt. Ceļš tālāk uz dienvidiem uz haosa galvaspilsētu Neapoli. Izrādās vel jāuzbrauc Terracinas klintī, uz kuras atrodas 2000 gadus veca Neptūna tempļa drupas, skats no augšas iespaidīgs. Izstaigājam seno pilsētiņu Sperlongu kas celta uz stāvas klints jūras krastā. Tik skaistu vecpilsētu nebiju redzējis, šauras haotiskas ieliņas, baltas mājas ar sarkaniem dakstiņiem, puķes, vīnogas, vīģes, palmas, kaktusi ... Trīs stundas veltam Gaetas pilsētai. Tā būvēta uz klinšaina zemesraga Orlando kalna pakājē. Domājām fiski izskriesim vecpilsētu, bet nekā, jo kapām augstāk Orlando kalnā, jo labāks skats pavērās uz vareno Aragonas pili. Pa ceļam uz Neapoli klinšainā jūras krastā nolemju nogaršot sārto, apetelīgo kaktusa augli, to es ilgi atcerēšos, rokā man sadūrās simtiem mikroskopisku adatu, paris dienu vēl kasījos ! Neapoles centrā pasūtīts hotelis. Neskatoties uz Neapoles šausmu stāstiem tomēr nolemjam aizklīst līdz pilsētas galvenajam apskates objektam Castel Nuovo cietoksni, kuru celis 13.gs. Karlis Anzu. Ejam tikai pa galvenajām ielām, lielā tempa, skatoties atpakaļ, visu laiku gaudo policijas sirēnas, liela netīrība, skatlogi izdauzīti. Peksni tumšā sķērsieliņa ieraugām nākam cilvēkus bez galvām, kājas paliek aukstas !!! Ptu blin ... nee ... izradās nēģeri baltos kreklos !!! Laimīgi atgriežamies viesnīcā un ieslēdzamies istabiņā. 6.diena, 2.okt. No rīta migla un liels aukstums, pēc plāna Vezuva vulkāns, kurs paceļas virs jūras 1281. metru. Uzbraucam līdz 1017 metrus augstajai stāvvietai, tālāk pa serpantīnu kājām. Uznāk ledains vējš ar lietu. Esam izmirkuši un nosaluši. Tikai tagad saprotam kāda nelaime notika pirms 2000 gadu, kad vulkāns atdzīvojās. Apkārtējās romiešu pilsētas tika apraktas zem karstiem pelniem, Herkulana pat 25 metru dziļumā !!! Laimīgi ka esam izdzīvojuši, dodamies uz Pompeju, kuru 79. gada apbēra 6 metrus bieza pelnu kārta. Pilsētu atklāja tikai 16.gs. Liela daļa vel nav atrakta. Ar trim stundām mums nepietika lai izstaigātu seno pilsētu, kas kārtējo reizi mūs pārsteidza! Tālāk dodamies uz Sorrento, tad pāri kalniem uz Marina d. Cantone ciematiņu Salerno līča krastā. GPS mūsu FIAT Punto ved pa Sorrento līkajām kalnu ieliņām, draugs pie stūres lielā priekā tēlo Šūmaheru, bet arī viņa nervi vairs netur, jāpieloka spoguļi lai vārētu tikt atpakaļ uz normāla ceļa. Beidzot varam atslābt, romantisks vakars mēnesnīca jūras krasta, Cantone ciemata kempingā. 7.diena, 3.okt. Iepriekšējā dienā kempingā mums piedāvā par 30 EUR apceļot Capri salu. Dodos sava mūža skaistākajā braucienā ar kuģīti. Sīkāk neaprakstīšu, sākšu vel raudāt. Apbraucām apkārt salai , zilajā Grotta Azzura alā mūs nelaiž, jo par daudz augsts ūdens līmenis. Piestājam mazajā Marina Piccola ciematā. Laiks mums dots 6 stundas. Kāpjam kalnā uz Capri pilsētiņas centru, lai no turienes ar autobusu tiktu tālāk. Mazliet miegains autobusa šoferis ar vienu roku liela ātrumā riņķodams pa vājprātigiem serpentīniem mūs aizgādā uz Anacapri pilsētiņu. Šeit no centra pa gaisa trošu ceļu dodamies Monte Solaro kalnā 573 metru augstumā. Sajūtas atkal neaprakstāmas. No kalna paveras brīnišķigs skats uz visu Capri, Neapoli, Vezuvu un Sorrento pussalu. Tālumā uz 300 metrus augstas klints var redzēt imperatora Tiberija villas drupas. Tad TADA ir TAA ... PARADIZE !!! Negribas vairs iet prom! Vēlamies vairāk izbaudīt Ēdenes dārzu, tāpēc lejā dodamies kājām. Divas stundas veltam atpūtai pie jūras. Domāju ko mans draugs visu laiku runā par niršanu, iepriekšēja dienā provēju panirt ar trubiņu un masku, aizrijos ar sāļo ūdeni un beidzās mani prieki. Izrādās maska man neder jo jānodzen ūsas ! Iegādājos ūdens brilles, ieniru ... un VISSSSS , ārā vairs līst negribēju, biju iepazinis CITU, fantastisko zemūdens pasauli !!! Atgriežoties no Paradīzes kļuvu pavisam slābans, atrubījos besamaņā ... , atjēdzos pusnakti. Domāju izvedināšu galvu un uztaisīšu kādu nakts bildi. Meklējot labākos kadrus negaidot nokļuvu uz mazas klinšainas taciņas kas mēnesnīcā starp kaktusiem, gar jūras krastu aizvijās augstāk kalnā. Aiz kalna uzduros drūmām viduslaiku torņa drūpām. Uzkāpjot pa likām, izdrupušam trepēm no torņa pavērās brīnišķīgs skats uz mēness izgaismoto Salerno līci un Amalfi piekrasti. Ilgi man šis skats neizies no prāta! Pavisam piemirsu pateikt ka atgriežoties kempingā uz ceļa gandrīz uzkāpu mazai simpātiskai, diezgan glumai čūskiņai, kas tur mielojas ar nokritušām viģēm ! 8.diena, 4.okt. Saulains rīts, mums priekšā ceļš gar Amalfi piekrasti. Paspēju vel panirt un nolaupīt sarkanu jūras zvaigzni. Vardu krājums ir izbeidzies lai aprakstītu skaistāko Itālijas kalnu ceļu, kurš vijas starp kalniem, aizām un līčiem Sorrento pussalas dienvidos . Manam draugam ,,Šūmaheram,, te bija ko izbaudīt, cik tad var braukt pa tiem ,,vājajiem,, ceļiem !!! Paspējām vēl apmeklēt brinišķīgo Smeraldas grotu, kuru kāds nirējs atklājis jūra zem klintīm. Pat reiz alai ir izcirsta cita ieeja, un tajā itālis, kurs vairāk izskatījās pēc jūras pirāta tūristus vadā ar laiviņu. Maiori ciematā nolemjam pēdējo reizi nopeldēties, stāvvieta dārga, bet kompensācijai pielasām pilnu maisu ar vīnogām. Viss, pasaka beigusies! Pie Salerno nogriežamies uz Romas pusi, krēslā vēl atvadāmies no Vezuva. Un pēdēja nakts Latina pilsētiņas hotelī.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais