pa Öland ar velo un ar bērniem

  • 3 min lasīšanai
  • 60 foto
Mūsu ģimene ar velo ir īpašās attiecībās. Vismaz tā man gribētos domāt:) Bērni gan nedaudz ir izmainījuši ikvasaras lielos izbraucienus kaut kur uz siltākām un kalnainākām vietām, taču miera nav. Tapēc arī šogad, neskatoties uz to, ka bērni vēl mazi (4.5 gadi dēlēns un 1 gadīga meitiņa) īpaši nedomājot atsaucamies uz draugu piedāvājumu doties ar velo un kopā ar bērniem pa Ēlandi. Sākumā pat ir doma doties visiem, taču veselais saprāts uzvar un līdzi ņemam tikai lielo brāli:) It kā jau arī dēlēns vēl ir par mazu, lai dotos nopietnākā braucienā, taču mēs esam attiecīgi ekipēti - šogad tika iegādāta 2vvietīga velopiekabe, paredzēta tieši bērnu pārvadāšanai (drošības siksnas, karkass, jumts lietus gadījumā), tā ka bērni tur var justies pietiekami komfortabli pēkšņas saguršanas gadījumā. Bet par pašu Ēlandi. Otra lielākā Zviedrijas sala aiz Gotlandes, kartē skatoties atrodas pa kreisi no Liepājas kādu 300km attālumā. Bet karte ir karte un nekursē jau mums tie prāmji vai lidmašīnas tā kā brīžiem gribētos. Realitātē nokļūšana nozīmē vienu nakts braucienu ar prāmi no Rīgas līdz Stokholmai un pēc tam vēl 400km pārbraucienu līdz Ēlandes salai. Jā, starp citu, lai arī Ēlande ir sala, uz to var aizbraukt - salu ar kontinetu savieno viens no Eiropas garākajiem tiltiem aptuveni 7km garumā. Rīgā pirms tam tiek noīrēti 2 busiņi, uz kuru jumtiem tiek sakrāmēti visi velo, iekšā, savukārt bērnu sēdeklīši vairumā:) Kā nekā no 15 cilvēku kompānijas 6 ir bērni. Varat iedomāties, kas notiek, kad šī bērnu kompānija tiek savvaļā? Nē? Nu i nevajag:) Garāmejot varu tikai piebilst, ka mana nervu sistēma to jandāliņu brīžiem īsti neturēja un tagad ir viela gan pārdomām, gan darbam ar sevi, bet nu ne par to stāts. Tā arī nepastāstīju neko par Ēlandi:) Cipariskā daļa - 137km gara, platākajā vietā 16km plata, augstākā vieta 55m. Tātad šaura, gara, zema. Varētu domāt, ka ir kaut kādas līdzības ar Kuršu kāpu, bet nu galīgi nekā. Augu valsts it kā mūsējā, jo platuma grādi tie paši, taču ar krietnām niansēm. Jūras krasti ar smukām, zemām smilgām vai kas nu tie būtu par augiem. Atgādina tādu kā stepi. Meži pilni ar mellenēm, Nelielie labības lauki vairumā gadījumu bagātinājušies ar magoņu košsārtajiem ziediem. Skaisti! Ja to visu vēl sasummē ar tik dažādajiem jūras krastiem, kur ir gan it kā gluži parasta jūra, citviet atkal īpašais Jūrkalnes šarms ar oļainajiem krastiem, citviet jūra gluži kā izbetonēta ar kaļķakmens plāksnēm. Ko redzēt un par ko pajūsmot pietiek. Tāpat arī nevar nepieminēt dzirnavas, kuru uz salas esot ap 400. Reāli dzīvē gan nemaz tik bieži viņas negadās, kā varētu domāt. Vēl noteikti vērā ņemams apskates objekts - karaļa vasaras rezidence un it īpaši tās dārzs un dažādos stilos iekoptie nelielie parki. Blakus arī lielākās pilsdrupas Ziemeļeiropā. Bērniem, savukārt, noteikti patiks lielais akvaparks, tiesa gan ārējais - nāksies pielāgoties laika apstākļu labvēlībai. Ar to velobraukšanu ir tā - veloceliņu kopējais garums, kā stāsta tūrisma ceļveži, ir aptuveni 450km. Realitātē tas nozīmē arī tādus celiņus, kuri no autostrādes atdalīti tikai ar simboliskiem plastmasas stabiņiem. Braukšanai kopā ar bērniem tādi īsti neder, tapēc izvēlamies pēc iespējas mazākus celiņus, kas gan bieži vien nokļūšanu pie kārotā galamērķa krietni pagarina, bet tapēc jau mēs te esam - lai brauktu ar velo:) Un minām ar - tiesa gan tikai 3 dienas, jo kopējais šim ceļojumam atvēlētais laiks bija 1 nedēļa ieskaitot prāmi un autopārbraucienu, taču pietiekami naski - 65, 75, un 55km dienā attiecīgi. Bērniem, protams distances īsākas, taču pirmajā dienā mums bija dienas varonis - 5gadīgais Toms braši pieveica visus 65km. Pārējā laikā bērni kāpa pavadošajā transportā - vienā no busiem un mēroja atlikušo ceļu vieglākā veidā. Otrs buss tika atstāts stāvvietā, taču tā palīdzība bija vajadzīga jau pirmajā rītā - alus dzesējamais ledusskapis bija izēdis mūsu braucamā busa akumulatoru tukšu. Nakšņojam kempingos, pasūtam 4 telts vietas, uzceļam 6, viss normāli:) Nav jau nekāds brīnums, ka neviens nepārbauda - kempingi ir nenormāli milzīgi un man patiešām ir mīkla, ko tie zviedri tur dara tik nenormālā skaitā. Dažs labs pat atbrauc "dabā", uzceldams labiekārtotu telti ar visām mūsdienu ērtībām, līdzi paņemdams arī savu suni, kāmi, jūrascūku un pat dārza rūķi... Ne e... Nesaprast man:) Kādam zviedru pensionāru pārim atkal galīgi nesaprotamas šķīet mūsu galīgi bezatbildīgās darbības grila kurināšanā - ar degšķidrumu aplietās ogles uzsit smuku liesmu un zviedru pāris otrā žoga pusē vēro šo briesmīgo skatu krietnu brīdi un vēl kaut ko purpina savā starpā. Kempingos labiekārtotas virtuves, dušas, tualetes. Virtuvē var gan uzsildīt sildāmās lietas mikroviļnu krāsnīs, gan izmantot galdiņus, lai paēstu. Visas lietas. Vietām gan dušām ir īpašas elektroniskas sistēmas, kuras ierobežo gan mazgāšanos skaitu, gan ilgumu. Tā ka var gadīties, ka matus saziepēt paspēj, bet izskalot nē:) Bet nu kopumā nav nekas negatīvs no šī nelielā ceļojuma aizķēries. Kaut gan nē, ir gan - zviedriem dranķīgs alus:) Citādi viss labi - jūra bija mierīga un pirmais izbrauciens mūžā ar prāmi bija gana līgans un sliktu dūšu neizraisošs. Pati mīšanās, lai arī īsa, taču bērnu kompānijā pietiekama un īsti nav tās sajūtas, ka kaut kas ļoti būtisks palika neredzēts. Vēl varētu doties uz Ālandiem vai Gotlandi, bet Öland taču skan eksotiskāk:) Kopējās izmaksas uz 3 cilvēkiem (nedalījām uz mazākiem, lielākiem) - nepilni 400Ls (prāmis, busu īre, degviela, akvaparks) + tēriņi ēšanām, taču samērīgi. Transports - Rīga-Stokholma Tallink prāmis. Gan turp, gan atpakaļceļā nakts brauciens. Tālāk - autotransports 400km katrā virzienā. Pavadītais laiks - nedēļa. Tiesa gan, ja pa stundām rēķinātu, tad sanāktu mazāk, jo no Rīgas prāmis izgāja aptuveni 17 pirmdienas vakarā, un mājās bijām svētdienas rītā ap 11. Gandrīz pietiekami, lai atjēgtos un nākamajā rītā celtos, lai ietu uz darbu.. Tāda lūk ideja, kā pavadīt īso atvaļinājumu kaut kur ārpus mūsu patiesībā ļoti skaistās zemes:)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais