Vislabākais veids, lai pārciestu pelēko Latvijas rudeni un ziemu, ir pagarināt vasaru. Šoreiz izvēle krita uz Maltu. Kāpēc Malta? Tāpēc, ka tur nav būts; tāpēc, ka tur ir silti, tāpēc, ka turp var lēti aizlidot un bez pārsēšanās, tāpēc, ka tur ir gan skaista daba, gan silta jūra, gan arī sena vēsture. Maza sala, kurā ir daudz ko redzēt.

Malta ir desmitā mazākā valsts pasaulē, bet piektā visblīvāk apdzīvotā. Malta ir bijusī Anglijas kolonija, ieguvusi neatkarību tikai 1964.gadā, tādēļ ceļa kustība ir pretējā virzienā un auto stūre arī!

Maltā bijām no 19. līdz 26.septembrim.

Mūsu maršruts:

1.diena – ielidošana, iekārtošanās viesnīcā Sliemā, pastaiga pa Sliemas promenādi, pārcelšanās ar kuģīti uz Valletu un vakara pastaiga pa Valletu.

2.diena – Valleta – izstaigājam to krustu šķērsu. Vakarā ar autobusu uz lidostu pēc nomas auto. Tā kā tikšana pie auto ļoti ievilkās, tad vakarā neko vairāk neapskatījām, tik vien kā iepirkāmies Lidlā.

3.diena – Komino sala un vakarā Papaija ciems no skatu punkta.

4.diena – Mosta, San Antonio dārzi, Mdina, Rabata, Clapham junction cart ruts – mīklaini akmens rievojumi un vakarā saulriets Dingli klintīs.

5.diena – izrakstāmies no viesnīcas Sliemā, caur San Giljan uz Buggiba, kur nopeldamies un izstaigājam pilsētu, tālāk atpūta Meliehas pludmalē, tad ar prāmi uz Gozo salu, kur iekārtojamies viesnīcā Xlendi. Vakara pastaiga un saulriets Xlendi jūras piekrastē.

6.diena – Gozo: Viktorija, Dwerja līcis, kas ir Azūra loga drupu vieta, Ta Pinu bazilika, Wied Il-Mielaħ (Azure Windows līdzinieks), Wied il-Għasri, caur Marsalforn pilsētiņu uz Ramla bay pludmali.

7.diena – Gozo: izrakstāmies no viesnīcas, Ggantijas templis, pārceļamies ar prāmi atpakaļ uz Maltas salu, atpūta Zelta pludmalē (Golden Bay), brauciens līdz lidostai, kur plkst. 16.30 atdodam auto. Iekārtojamies viesnīcā pie lidostas un ar autobusu aizbraucam uz Valletu, kur pavadām pēdējo vakaru.

8.diena – ļoti agrs lidojums mājās.

Auto īre un Maltas ceļi. Īrēt auto izvēlējāmies, lai būtu mobilāki. Kreisās puses braukšanu vīrs jau bija izmēģinājis Lielbritānijā, kur savulaik strādājis vairākus gadus. Maltā auto īre nav dārga. Auto īrēju internetā caur Auto Europe uz 5 dienām un ar pilno apdrošināšanu samaksājām 90.79 eiro jeb 18 eiro dienā. Lai tiktu pie auto, lidostā stāvējām garā rindā, kura uz priekšu virzījās bruņurupuča ātrumā. Nezinu, kas priekšā stāvošajiem bija par problēmām, bet notika ilga un gara skaidrošanās. Kopumā auto saņemšana ievilkās uz 2 stundām. Mums piešķīra Nissan Micra. Uz kredītkartes nobloķēja 1500 eiro, ko pēc tam 5 dienu laikā pēc auto atdošanas atbloķēja. Kredītkartei bija jābūt uz šofera vārda. Ļoti izdevīgi izmantot kredītkarti, jo nobloķē nevis manu, bet bankas naudu. Uz vietas auto safotografējām no visām pusēm, visas švīkas un buktes. Vislielākā jautrība sākās tad, kad vīrs saprata, ka ir atstājis Latvijā telefona auto turētāju, jo telefonu izmantojam kā navigāciju (Waze). Pirmais vakars ar auto bija traks, es turēju telefonu rokā, bet cik tad ilgi var noturēt taisni un augšā. Kaut kā jau līdz viesnīcai tikām. Nākamajā rītā tapa Nobela prēmijas vērts izgudrojums, kā telefonu noturēt pie loga. Paldies dievam, tas strādāja un es atviegloti uzelpoju, ka vairs nebūs jātur telefons.

Maltā ir milzīga problēma ar parkošanos, jo katastrofāli trūkst vietas. Kā stāstīja paši vietējie, tad auto pērk aizvien vairāk, bet vietas uz šaurajām ielām un ceļiem vairāk nepaliek. Ielas pilsētās mēdz būt šauras un ļoti šauras, daudzviet gar vienu vai pat abām ielas malām stāv auto un braucamā daļā ir ļoti šaura. Ceļi ārpus pilsētām ir dažādi, gan ļoti labi ar vairākām joslām, gan arī pavisam slikti, bedraini vai šauri un līkumoti. Vissliktākie ceļi bija Gozo salā. Viens no ceļiem Gozo salā noveda lejā pie jūras un kādu gabalu turpinājās gar jūras malu bez jebkāda norobežojuma, kur jūra skalojās uz ceļa. Bija arī tik šauri ceļi, kuros, lai izmainītos, kādam auto bija jābrauc atpakaļ līdz platākai vietai.

Vairākas reizes bija slēgta kāda iela, kurp mūs veda navigācija. Tad nācās braukt lielus līkumus, kamēr izdevās navigāciju apmānīt, lai aizved pa citu ielu. Bija arī ļoti stāvas ielas, bet kopumā iztikām bez starpgadījumiem un auto atdevām tādu pašu, kā saņēmām, tikai drusku noputējušu. Braukšanas stils nav tik traks, kā, piemēram, Sicīlijā. Braucēji ir samērā pieklājīgi. Pa reizei likāmies par lēniem kādam braucējam, tad mums uzpīpināja, bet tas nebija ļoti bieži un agresīvi. Attālumi Maltā nav lieli, bet var gadīties, ka 5 vai 7 km braucami samērā ilgi, jo ceļi ir šauri, līkumoti vai arī pilsētās mēdz būt sastrēgumi, ceļu remonti. Tāpēc labāk ir ieplānot laiku ar rezervi, ja kaut kur jānokļūst konkrētā laikā.

Sabiedrisko transportu izmantojām pavisam nedaudz. Internetā lasīju, ka vienreizēja biļete maksā 2 eiro un ir izmantojama 2 stundu laikā, arī pārsēžoties uz citu maršrutu. No lidostas uz viesnīcu braucām ar ekspressautobusu TD3 uz Buggiba. Par biļeti šoferis mums paprasa 3 eiro, kas man liek aizdomāties. Kāpjot nākamajā autobusā, ar ko jāpabrauc dažas pieturas līdz Sliemai, mūsu 3 eiro biļete vairs nederēja, nācās pirkt vēl vienu biļeti par 2 eiro. Tā nu 2 eiro vietā samaksājām kopā 5 eiro. Vairākas reizes izmantojām X4 autobusu no Valletas uz lidostu un atpakaļ. Pēcpusdienā šis autobuss brauc ļoti ilgi, jo ir pamatīgi sastrēgumi, paredzēto 30 minūšu vietā braucām stundu. Publika, kas šajā maršrutā brauca, bija ļoti melna. Vairākas reizes izmantojām prāmi no Sliemas uz Valletu, kas ir ātrāk un lētāk, nekā ar autobusu. 1 brauciens ar prāmi – 1.50 eiro; pēc plkst.19.30 – 1.75 eiro; turp/atp – 2.80 eiro. Prāmis kursē ik pēc 30 minūtēm.

Par prāmi uz Gozo salu turpceļā nav jāmaksā, naudu iekasē tikai atpakaļceļā.

Laika apstākļi bija karstāki, nekā biju gaidījusi. Dienā bija 26-29 grādi, bet Maltā ir liels gaisa mitrums, tāpēc pēc sajūtām likās, ka ir daudz karstāks. Bija dienas, kad likās, ka nav ko elpot. Maltā šajā laikā arī vakarā nekļūst daudz vēsāks (naktīs ap 22-24), jo dienas un nakts temperatūras atšķiras minimāli. Arī no rīta nav rīta dzestruma vai svaiguma. Pārsvarā laiks bija saulains vai ar nedaudz mākoņiem. Dažas dienas bija vējainas, bet vējš patīkami atvēsināja. Vienu pusi dienas bija apmācies un pat nokrita 5 (!) piles lietus.

Viesnīcas. Kad izvēlējos viesnīcu Sliemā, meklēju tādu, kura nodrošina auto stāvvietu. Mūsu viesnīcas rezervācijā bija teikts: bezmaksas auto stāvvieta pieejama viesnīcas teritorijā un rezervācija nav nepieciešama. Ko normāls cilvēks ar to saprot – ka viesnīcai būs savs stāvlaukums, kur novietot auto! Bet dzīvē izrādījās citādāk – administratore, kad jautājām par auto stāvietu, atbildēja, ka te visapkārt ir ielas, kur novietot auto, lai meklējam brīvu vietu. Ar brīvās vietas atrašanu nebija tik viegli, vakaros ilgi riņķojām, kamēr atradām, kur palikt. Citādā ziņā Sliemas viesnīca (Meditropical B&B) bija jauka, administratore ļoti laipna. Bija iekļautas brokastis (vārītas olas, gaļas, desas, siers, maize, muslis, jogurts, augļi, tēja, kafija). Viesu rīcībā virtuvē bija ledusskapis. Bija iespēja pašiem pagatavot vakariņas. Viesanīcai bija neliels iekšējs pagalmiņš ar galdiem un krēsliem, drēbju žāvētāju. Istabiņā bija privāta duša un tualete. Pats lielākais pluss bija kondicionieris istabiņā, jo telpās bez kondicioniera bija ļoti karsti un sutīgi. Par nakti divvietīgs numuriņš maksāja 70 eiro.

Viesnīca Xlendi (Xlendi SeaSun) bija ļoti lēta – 24 eiro par nakti. Šeit bija dzīvoklis ar 3 istabām, 2 koplietošanas vannas istabām un koplietošanas virtuvi. Istabās nebija kondicioniera, bet bija ventilators pie griestiem un pārnēsājams lielais ventilators. Naktī bija ļoti karsti. Virtuvē bija iespēja pašiem gatavot brokastis un vakariņas, bija gāzes plīts, tējkanna, kafijas kanna, tēja, cukurs, eļļa, sāls, cukurs, garšvielas, trauki.

Pēdējo viesnīcu izvēlējos netālu no lidostas Gudjā (Large Apartment), jo bija ļoti agra izlidošana. Par šo viesnīcu par nakti samaksājām 42 eiro. Viesnīca iekārtota lepnā dzīvoklī ar 3 istabām, lielu virtuvi, garu gaiteni un plašu vannas istabu. Mūsu istabiņai bija sava tualete un izlietne. Bija arī kondicionieris. Virtuvē bija ledusskapis, plīts, trauki, tēja, kafija, trauki, ūdens. Viesnīcā pašiem bija jāiečekojas, tika atsūtīta instrukcija, kā to izdarīt. Administratori vispār nesatikām. Arī promejot, atslēgas jāiemet speciālā kastītē.

Ūdens, ēdiens. Krāna ūdens Maltā nav dzerams un izmantojams ēdiena pagatavošanai, jo ir negaršīgs un īpatnēji ož. No krāna tek atsāļots jūras ūdens. Ūdeni un šo to pārtikas pirkām Lidlā. Cenas pārtikai tādas, kā Latvijā vai dārgākas. Mani izbrīnīja ļoti augstās dārzeņu un augļu cenas veikalos. Lētākie ķirštomātiņi maksāja 2-2.5 eiro par 250gramiem. Arī gurķi bija dārgi un piedevām nesmuki. Tāpat arī augļi bija dārgāki, ka Latvijā. Tā kā laiks bija karsts, daudz ēst negribējās, parasti pietika ar brokastīm un vakariņām, kādu batoniņu un līdzpaņemtām maizītēm. Vienu reizi paēdām krodziņā – Rabatā. Pasūtījām piedāvājumu diviem cilvēkiem, kur bija četru veidu tradicionālās gaļas: trusis, vista, Maltas desiņas un liellopa šķēlē ietīts gaļas pildījums ar dārzeņiem un maizi. Viss bija tiešām garšīgi. Par šādu porciju uz abiem samaksājām 35 eiro. Vēl nogaršojām Maltas tradicionālos pīrāgus (2.80 eiro), bet man negaršoja. Neiztikām bez saldējuma, bet tas dažādās vietās bija dažāds. Visgaršīgākais saldējums bija Buggibā – milzu porcija ar 2 bumbām – 2.50 eiro. Sliemā par tādu pašu cenu porcija bija daudz mazāka un ne tik garšīga. Vīram ļoti iegaršojās Kinnie – saldi rūgtens gāzēts dzēriens.

Pilsētas. Vislabāk man patika Mdina, kas savulaik bija Maltas galvaspilsēta. Mdina atrodas uz augstkalnu plato un piedāvā skaistus skatus uz apkārtni. Pilsētu 8.gs pirms mūsu ēras dibināja feniķieši. Romieši to pārsauca par Melītu, bet arābu okupācijas laikā tā atkal pārsaukta par Mdinu. Mūsdienās tās iesauka ir “Klusā” pilsēta, jo tajā ir vien 300 iedzīvotāji. Staigājot pa Mdinas šaurajām ieliņām, ir sajūta, ka atrodos kādā austrumu pilsētā. Karameļu un medus krāsas nami, kur sienu un bruģa krāsa sakrīt vienā, krāsainas durvis ar neparastiem slēģiem un klauvēšanai paredzētiem aksesuāriem. Ļoti patika Mdinas stikla izstrādājumu veikals - kā mākslas muzejs, kur eksponātus var arī nopirkt! No Bastioniem paveras lielisks skats praktiski uz visu Maltu.

Valleta ir viena no pirmajām vietām pasaulē, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pateicoties tās visblīvākajai vēsturisko arhitektūras pieminekļu koncentrācijai. To apdzīvo tikai ~6000 cilvēku. Nezinu, kuru Eiropas galvaspilsētu vēl var izstaigāt ar kājām! Valleta apbur ar šaurām ieliņām, krāsainiem balkoniņiem, skaistiem mākslas darbiem, pilsētas mūriem ar lielisku panorāmu uz Vidusjūru. Par balkoniņiem ir daudzi stāsti – vieni saka, ka tie būvēti, lai slēptu sievas no svešām acīm, citi tieši pretēji –tajos it kā sēdinātas neprecētas meitas potenciālo līgavaiņu apskatei. Ļoti iespaidīga un grezna no iekšpuses ir Sv. Jāņa katedrāle (Saint John’s Co-Cathedral). Katedrāle ir viena no greznākajām, ko esmu redzējusi. Atsevišķā zālē izstādīts Karavadžio gleznas oriģināls (Galvas nociršana Jānim Kristītājam). Vajag uzkāpt uz otro stāvu, lai katedrāli apskatītu no augšas. Katedrālē ir jāievēro dreskods: apsegti pleci un ceļgali. Pie ieejas var paņemt vienreizlietojamos lakatus. Skaista bija Tritona strūklaka, netālu no kuras atradās arī autoosta.

Valletā bijām tieši pirms Neatkarības dienas un ielas bija izrotātas ar košiem, krāsainiem karogiem.

Valletai īpaša aura ir vakarā, kad ieliņas tiek izgaismotas, kad spēlē ielu muzikanti un daudzas šaurās ieliņas ir pārvērtušās par milzīgu ēdamzonu.

Vispār Malta ir viena milzīga pilsēta, jo viena pilsētiņa pāriet nākamajā bez norādītas sākuma vai beigu zīmes. Lai saprastu, kurā pilsētā atrodies, vajadzēja skatīties kartē telefonā. Nekur neredzējām ceļazīmes, kas apzīmē pilsētu sākumu vai nosaukumu.

Man ļoti patika arī Gozo salas galvaspilsēta Viktorija ar iespaidīgo Citadeli kalnā un šaurajām ieliņām ap St. George's baziliku.

Bijām Mostā, kas slavena ar Mostas Domu (St. Maria Assunta), kas ir lielākā baznīca Maltā, kuru dēvē par visas Maltas baznīcu. Domu apskatījām tikai no ārpuses, jo tobrīd notika dievkalpojums un tūristiem tas bija slēgts. Par paraugu celtniecībā ņemts Romas Panteons. Doms slavens ne tikai ar savu iespaidīgo kupolu (37 metrus diametrā), kas ir trešais lielākais Eiropā un devītais lielākais pasaulē, bet arī ar to, ka Otrā pasaules karā vācu bombardēšanas laikā tai tika uzmesta bumba, bet lādiņš tā arī nesprāga. Tajā brīdī katedrālē notika dievkalpojums, tajā atradās apmēram 300 cilvēku, un, lai gan tika sabojāts ēkas kupols, neviens cilvēks necieta. 200 kilogramu smagā aviācijas lādiņa kopiju ikviens šobrīd var aplūkot baznīcas muzejā.

Pludmales Maltā ir ļoti dažādas – klinšainas, akmeņainas, ir arī smilšu. No tām, kurās bijām, visvairāk patika Zilā Lagūna, Kristāla lagūna (abas Komino salā) un Golden Bay jeb Zelta pludmale. Noteikti ir arī citas tikpat skaistas pludmales, bet visās jau pabūt nebija iespējams. Maltas pludmalēs reti kur ir dušas vai pārģērbšanas kabīnes (tādas redzējām Melliehas pludmalē).

Dabas objekti. Pirmajā vietā noteikti ir Komino sala ar Zilo lagūnu ar neticami dzidro un zilo ūdeni un baltajām smiltīm. Pludmales šeit tikpat kā nav, bija izīrējami sauļošanās krēsli (10 eur) ar saulessargiem (10 eur), kas novietoti uz šauras smilšu strēles pie pašas lagūnas. Daudzi apmetās klintīs virs lagūnas. Kam patīk smilšu pludmale, pēc fotosesijas Zilajā lagūnā iesaku doties uz Marijas līci salas otrajā galā ar jauku smilšu pludmali. Sala ir maza un 20 minūtēs var nokļūt Marijas līcī. Ārkārtīgi skaista ir Kristāla lagūna, kas atrodas pavisam netālu no Zilās lagūnas. Tā ir stāvu klinšu ieskauta ar ļoti zilu ūdeni. Peldēties šeit var, bet ir ekstrēma, nokļūšana ūdenī: gar klinti, turoties pie virves. Visbrīnišķīgākie skati uz Kristāla lagūnu paveras no augšas.

Tālāk manā topā seko Gozo sala. Ļoti patika Xlendi līcis, kas ir ieskauts ar augstām klintīm. Aizejot līdz jūrai, kur slejas novērošanas tornis, ir ļoti interesanta smilšakmens pludmale ar augstām klintīm un interesantiem smilšakmens veidojumiem. Te redzējām arī pirmās sāls vannas. Iespaidu pastiprināja vietējā meitene, kas pludmalē dziedāja pilnā balsī no visas sirds. Mums garāmejot, viņa nedaudz pieklusa, bet tad atkal atsāka savu dziesmu.

Ļoti skaista apkārtne bija Azūra loga drupu vieta Dwerja līcī. Te atrodas gleznainas klintis, pret kurām jūra šķieda savus viļņus baltās putās. Netālu ir Iekšzemes jūra, kas faktiski ir savienota ar jūru caur tuneli klintīs. Te arī laba vieta peldei.

Iespaidīga bija Wied Il-Mielaħ arka, kas ir Azūra loga līdziniece. Vieta ārkārtīgi skaista ar stāvām klintīm, šauru līci un masīvu arku. Vēl patika Wied il-Għasri, kas ir šaurs, garš līcis starp klintīm. Abas pēdējās vietas nav sasniedzamas ar sabiedrisko transportu.

Maltas salā no redzētajiem dabas objektiem vislabāk patika Dingli klintis, kas mežonīgas un stāvas slējās jūras krastā. Te (Dingli Cliffs Panoramic View) ir skaista vieta saulrieta baudīšanai, jo klintis atrodas Maltas rietumu pusē.

Malta septembrī nebija īpaši zaļa un ziedoša. Tomēr šur tur redzējām puķes un ziedošus krūmus, arī palmas, eikaliptus, pīnijas, olīvkokus un vēl citus dienvidu kokus. Visbiežāk sastopamais augs bija kaktuss (opuncijas). Brīvā dabā auga timiāns. Maltas zeme ir ārkārtīgi nabadzīga, akmeņaina un neauglīga. Bijām vienā no Maltas skaistākajiem dārziem – San Antonio dārzā netālu no Mostas, kur ieeja ir bez maksas. Dārzs ir atvērts jau kopš 1882.gada un šobrīd tas ir Maltas prezidenta rezidence. Salīdzinot ar skaistajiem Eiropas dārziem, šis dārzs nobāl, bet uz Maltas kopējā fona tas bija ļoti zaļš un gana skaists, kur sajusties kā miera oāzē.

Maltā ir seši megalītiskie tempļi, kas iekļauti UNESCO mantojuma sarakstā. Šīs vairāk nekā 5000 gadus vecās celtnes ir vienas no vecākajām reliģiskajām celtnēm uz pasaules. Mēs apskatījām Ggantijas templi Gozo salā. Templis ir vecāks par Ēģiptes piramīdām! Ar prātu grūti aptvert tā senumu. Gozo salas iedzīvotāju leģendas vēsta, ka templi cēlusi milzu sieviete ar bērnu uz pleca. Šis templis ticis izmantots auglības rituāliem, par ko vēstī atrastās skulptūras. Muzejā pie tempļa ir pieejama interesanta ekspozīcija par šo tempļu vēsturi un atradumiem, kas ļauj ielūkoties senākajā Maltas vēstures daļā. Apmeklējot šo vietu jāsaprot, ka tās iespaidīgums slēpjas ne kādā īpaši smalkā vizuālā baudījuma, bet gan faktā, ka templis ir tik sens.

Cilvēki Maltā ir laipni, atsaucīgi, izpalīdzīgi un kas priecē visvairāk – visi runā angliski. Maltiešu valoda skan ļoti īpatnēji un vairāk līdzinās arābu valodai. Arī rakstīto maltiešu valodā ir diezgan grūti saprast, bet visu glābj fakts, ka uzraksti ir arī angļu valodā. Ir jūtams dienvidnieciskums, taču tas nav tik izteikts, kā, piemēram, Spānijā vai Itālijas dienvidos.

Ko neredzējām, bet gribējām redzēt.

Nepietika laika salas dienvidu daļai (Birżebbuġa, Marsaxlokk, St. Peter’s Pool), ko biju ieplānojusi apskatīt vakarā pēc auto saņemšanas. Neaizgājām arī līdz Sannap klintīm, kad bijām Gozo salā Xlendi, jo pārāk vēlu ieradāmies Xlendi viesnīcā, sanāca aizķeršanās ar iečekošanos, jo bija jāgaida, kad ieradīsies saimniece. Labprāt būtu apskatījusi vēl kādu no skaistajām Maltas pludmalēm un sagaidījusi vēl kādu saulrietu.

Izdevumi. Kopā par visu ceļojumu (aviobiļetes, viesnīcas, auto noma, degviela, sabiedriskais transports, ieejas biļetes, ēšana, suvenīri) vienam cilvēkam (ceļojot divatā) sanāca 500 eiro, tajā skaitā:

avio lidojums (ar lielo rokas bagāžu) 105 eur

viesnīcas 188 eur

auto noma+benzīns 106 eur

transports (autobusi, prāmji, kuģīši) 39 eur

apskates objekti 39 eur

Maltas ceļojuma fotogrāfijas:

Valleta un Sliema: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=70422905&noPopup

Komino sala ar Zilo Lagūnu: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=70477100&noPopup

Mosta, Mdina: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=70507538&noPopup

Pludmale, daba: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=70532754&noPopup

Gozo sala: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=70579634&noPopup