No 18. līdz 22.martam viesojos Madridē. Madride sagaidīja ar pavasari, ar sauli un zilām debesīm, maigi zaļām koku lapām, ziedošiem kokiem un krūmiem, zaļu zāli un pavasara puķēm parkos un dārzos. Madridē biju kopā ar vecāko meitu, kura tur ieradās no Berlīnes.

1.diena. Lidoju ar Airbaltic, jo bija palaimējies nopirkt akcijas biļetes. Lidojums ilga nepilnas 4 stundas, taču bez pārsēšanās. Virs Spānijas mākoņi izklīst un varu baudīt gan sniegotos Pirenejus, gan Spānijas gleznainos pakalnus, zilās upes un krāsainos laukus no putna lidojuma. Madrides lidosta ir ļoti liela un aizņemta, tā liek mūsu lidmašīnai pusstundu riņķot gaidīšanas zonā. Skati pa logu ir tik skaisti, ka nemaz nenožēloju šo kavēšanos.

No lidostas līdz centram braucu ar vilcienu (3.30 eur). Atočas stacijā man sarunāts randiņš ar meitu, kura jau no rīta ir ielidojusi Madridē. Stacija ir milzīga un satikšanās notika ar vairākkārtēju sazvanīšanos un stāstīšanu, kur katra atrodas un ko apkārtnē redz. Atočas stacijā bija mūsu pirmais apskates objekts– oranžērija, kas iekārtota vecajā stacijas paviljonā. Te aug un zied dažādi eksotiski koki, augi, arī palmas. Diemžēl dīķīša ar bruņurupučiem vairs nav. Oranžērija ir apskatāma bez maksas.

Uz viesnīcu braucam ar metro. Meita ir nopirkusi metro karti - Tarjeta Multi (2.50 eur) un uzpildījusi ar 10 braucieniem (12.20 eur). Šo karti var izmantot vairāki cilvēki. Lai iekļūtu metro, karte jānopīkstina pie karšu lasītāja un tad atveras vārti. Pēc tam karti tieši tāpat var lietot otrs.

Dzīvosim pašā vecpilsētas centrā pie Operas metro stacijas - viesnīcā Hostal Rober, kas atrodas uz Arenal ielas (45 eur par nakti divvietīgā numuriņā). Viesnīca atrodas skaistā ēkā, 5.stāvā. Numuriņš ir neliels, bet ar mazītiņu balkoniņu, savu dušu un tualeti. Arenal iela pārsteidz ar ziedošiem kokiem abās ielas pusēs - ļoti skaisti un pavasarīgi. Pirmajam vakaram vēl Latvijā internetā esmu nopirkusi kuponus uz flamenko klubu “Las Carboneras” (https://madride.net/flamenco-las-carboneras/ (23 eur). Klubs atrodas netālu no viesnīcas. Mums ierāda galdiņu un piedāvā dzērienu, kas iekļauts biļetes cenā. Es izvēlos sangriju, meita – sulu. Vēl mums atnes šķīvīti ar olīvām. Šovs ilgst 1.5 stundas. Mūs priecē gan dziedātāji, gan dejotāji un ģitārists. Flamenko priekšnesums ir emocionāli ārkārtīgi piesātināts, var redzēt, ka dejotāji un dziedātāji ieliek sevi visu šajā priekšnesumā. Sievietes dejotājas nepavisam nav jaunas meitenes. Piedalās arī vīrietis – flamenko dejotājs.

Pēc flamenko izejam caur blakus esošo San Miguela tirgu, ko drīzāk varētu nosaukt par delikatešu tirgu. Nopērkam vītināto Ibērijas šķiņķi, ko tirgo uz svara. Blakus pārtikas veikalā nopērkam bageti un dārzeņus vakariņām viesnīcā.

2.diena. Rīts ir saulains, bet ļoti dzestrs. Tā kā viesnīca mums brokastis nepiedāvā, tad nolēmām nogaršot slavenos spāņu churros netālu esošajā kafejnīcā, kuras kuponus pamanījām viesnīcā. Churros ir eļļā vārīts kārums, kuru tradicionāli pasniedz ar šokolādes mērci. Kafejnīca Los Artesanos 1902 Chocolate darbojas kopš 1902.gada. Darbiniekiem mugurā ir senlaicīgas uniformas, arī interjers ir atbilstošs. Ar kuponu 2 churros un karstā šokolāde maksāja 2.50 eur. Mērcēju churros šokolādē un ēdu – garšīgi un ļoti saldi. Šokolāde ir bieza un ļoti karsta.

Šodien apskatīsim Veco Madridi: Saules vārtu laukums (Puerta del Sol) ar slaveno skulptūru – lācis pie zemeņu koka, Galvenais laukums (Plaza Mayor), Plaza de la Villa, Segovijas viadukts, vecie Madrides mūri, Almundenas katedrāle.

Katedrālē ieejam iekšā (bezmaksas) – ļoti iespaidīga, liela, skaistām vitrāžām logos. Katedrālē skan klusa mūzika. Katedrāle ir celta vairāk kā 100 gadus un atklāta tikai 1993.gadā. Tālāk noejam gar Karaļa pili, bet iekšā neejam, jo no plkst. 16.00 iekšā varēs tikt bez maksas. Izstaigājam jauku parku un Sabatini dārzu pie pils. Ar metro aizbraucam līdz Monkloa skatu tornim, kas ir augstākais Madrides skatu punkts (92 m augsts). Ar panorāmas liftu (4 eur) ceļamies augšā un pamazām ieraugām Madridi no augšas. Fantastisks skats! Skatu platforma ir slēgta, te ir ļoti karsti. Toties skats uz pilsētu ir pasakains! Lejā redzama Konkordijas arka, tālāk Madrides ielas un jumti, pamalē – sniegotas kalnu virsotnes.

Tālāk apskatām Spānijas laukumu ar milzīgo Edificio Espana ēku un Torre de Madrid (1957), kas pazīstams ar nosaukumu La Jirafa (Žirafe), jo to kādu laiku uzskatīja par augstāko betona celtni pasaulē. Laukuma centrā paceļas akmens obelisks, kura priekšā ir Servantesa statuja. Turpat ir arī ir Dona Kihota un Sančo Pansas statujas.

Tālāk dodamies uz Karaļa pili, kur pie ieejas jau izstiepusies gara rinda. No plkst. 16.00 būs bezmaksas ieeja (citā laikā 10 eur) ES valstu un Latīņamerikas valstu pilsoņiem. Vēl ir jāgaida kāda pusstunda, kamēr gaidām, rinda kļūst vēl 2x garāka. Turpat netālu akordeonists spēlē jautras melodijas, padarot gaidīšanu priecīgāku. Pēc 16.00 rinda sāk ātri sarukt un drīz esam pils teritorijā. Pilī atrodas vairākas greznas zāles un telpas. Ļoti skaistas ir Porcelāna zāle, Gasparīni zāle, lielā ēdamzāle, Karaliskā aptieka un Troņa zāle. Diemžēl pilī nav atļauts fotografēt. Vestibilā izbūvētas iespaidīgas arhitekta Sabatīni projektētās kāpnes.

Šovakar gribam nogaršot paelju, esmu atradusi pāris vietas ar labām atsauksmēm. Bet dzīvē viss notiek savādā – pirmās vietas dabā vairs nav, bet otrā tiks atvērta tikai pēc 19-iem. Tā kā ēst gribas ļoti, tad ieejam tuvākajā restorānā (Restaurante Padrón), kur arī ēdienkartē ir paelja. Viesmīlis nemaz nerunā angliski, bet bakstot ar pirkstu ēdienkartē, saprotamies labi. Mums atnes paelju ar jūras veltēm lielā pannā– milzīgu porciju, kas paredzēta diviem. Kad esam jau pārēdušās, pannā palikusi vēl viena cilvēka porcija. Paelja bija ļoti garšīga. Ārā jau ir satumsis. Vakarā nedaudz pastaigājam pa Gran Via un ieejam milzīgajā 4-stāvīgajā Primark veikalā, kas esot lielākais ārpus UK. Meita atzīst, ka te esot lielāka izvēle, nekā Berlīnes Primarkā.

3.diena. Rīts ir saulains, bet ļoti auksts un vējains. Rokās jāvelk cimdi, ap ausīm jātin šalle. Brrr… Šodienu sākam ar Madrides botānisko dārzu (4 eur). Zied kamēlijas, rododendri, tulpes, narcises, magnolijas, citi koki un krūmi.

Taču kopumā botāniskais dārzs ir ļoti parasts bez savas odziņas. Ir arī neliela tropu māja, bet biju gaidījusi ko vairāk. Tālāk dodamies uz milzīgo Retiro parku. Spāniski “Buen Retiro” nozīmē - pabūt vienatnē. Ik pa laikam ir rozā ziedoši krūmi, taču tās nav sakuras, bet kaut kas cits man nezināms. Parkā ir kanāls ar ūdenskritumu, ezers, pa kuru var braukt ar laivu, vairākas pilis. Interesanta ir Kristāla pils – kā liela siltumnīca.

Parka kafejnīcā paēdam pusdienas, kas nebija īpaši garšīgas. Mana lēcu zupa vēl bija puslīdz baudāma, bet meitas čurros negaršīgs un taukains. Nākas to izbarot zvirbuļiem un baložiem. Esam nonākušas pie Alkalas vārtiem, tālāk līdz Kibeles laukumam, kas ir viens no skaistākajiem Madrides laukumiem, reizē arī tās simbols. Laukuma vidū atrodas Kibeles strūklaka, nosaukta grieķu un romiešu dabas dievietes vārdā. Kibele sēž kaujas ratos, ko velk divi lauvas. Apkārt laukumam paceļas vairākas ļoti skaistas celtnes. Aizejam līdz Kolumba piemineklim, kur blakus atrodas interesanta augstceltne – Kolumba tornis, tautā dēvēts par “štepseli”. Uz ēkas jumta tiešām ir veidojums, kas atgādina kontaktdakšiņu.

Krustojumā, kur satiekas Alkalas iela un Gran Via, atrodas vairākas celtnes ar skatu laukumiem. Izvēlamies Azotea Rooftop (4 eur), kur lifts uzved līdz kafejnīcai ar 360 grādu panorāmas skatu. Skats ir pasakains! Lejā Madrides ielas, Kibeles laukums, Gran Via, pompozās celtnes.

Pēc apjūsmošanas un fotosesijas nolemjam te kādu laiku pakavēties. Kafejnīcā ir pieejami gan galdiņi, gan arī gultas, kur atlaisties. Izvēlamies vienu gultu, pasūtam dzērienus. Es izvēlos Tinto de Verano, kas ir Madrides versija par sangriju. Dzēriens ir nedaudz gāzēts, bet karstajā saulē ļoti labs. Madrides saule ir ļoti stipra, pusstundu paguļot, deguns un vaigi bija jau sārti. Pēc lieliskas atpūtas dodamies tālāk pa Gran Via, kas ir viena no galvenajām pilsētas ielām. Šodien tā ir arhitektūras paraugu galerija. Katra ēka uz Gran Via savā ziņā ir unikāla. Cauri Spānijas laukumam aizejam līdz Debodas templim, kas ir ēģiptiešu templis (4.gs. p.m.ē.), atvests no Ēģiptes kā dāvana. Templis atrodas augstā vietā Mansanaresas upes krastā, no kura paveras lielisks skats. Šī ieteikta kā laba saulrieta vērošanas iela. Tā kā līdz saulrietam ir daudz laika, aizejam līdz Spānijas laukumam paēst tapas no jūras veltēm – mmm, ļoti garšīgas! Fritēti anšovi, vēl kādas zivtiņas, kalmāri, citas jūras radības un sangrija (11.90). Pamazām tuvojas saulrieta laiks. Dodamies uz Debodas templi un paspējam burtiski pēdējā brīdī, kad saules bumba pamazām pazūd aiz apvāršņa. Skaisti!

4.diena. No rīta ar visām somām izrakstāmies no viesnīcas. Somas atstājam turpat bagāžas glabātuvē (bez maksas). Viesnīcas personāls visu uzturēšanās laiku bija ļoti laipns un pretimnākošs. Arī numuriņu uzkopa katru dienu un pēc 2 dienām nomainīja dvieļus. Pēdējo rītu atvēlam nelielam šopingam. Man jārēķinās ar Airbaltic noteikto 8 kg svaru bagāžai. Somas gan nesvēra ne turpceļā, ne atpakaļceļā, bet to jau iepriekš nevarēja zināt. Metro līdz lidostai katrai izmaksā 5 eur (kopā ar lidostas nodevu). Lidosta ir ļoti liela. Meitai lidojums ir stundu pirms manējā. Paēdam šampinjonu zupiņu, piekožot pēdējās šķēlītes Latvijas rupjmaizi un tad jau laiks atvadām. Laiks vienatnē velkas daudz ilgāk. Mājupceļā atkal priecājos par skaisto Spāniju no putna lidojuma, sniegotajiem Pirenejiem. Diena beidzas ar burvīgu saulrietu pa lidmašīnas logu kaut kur virs Francijas.

Madridē pavadītas nepilnas 4 dienas, izbaudīts jauks pavasaris un nedaudz iepazīta Spānijas galvaspilsēta. Neapskatīti palika slavenie Madrides muzeji, bet tie šoreiz nebija mūsu prioritāte. Mani vairāk priecē ziedoši parki, skaistas ēkas un panorāmas skati. Atliek vien gaidīt nākamo pavasari Latvijā.

Madrides fotogalerija apskatāma šeit: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69672143&noPopup