Ceļojuma apraksta 1.daļa: https://www.draugiem.lv/blogs/post/Lielais-Azijas-celojums-Honkonga-Vjetnama-Kambodza_1602487

2.daļa: https://www.draugiem.lv/blogs/post/Lielais-Azijas-celojums-Honkonga-Vjetnama-Kambodza_16031302

3.daļa: https://www.draugiem.lv/blogs/post/Lielais-Azijas-celojums-Honkonga-Vjetnama-Kambodza_16051515

Iepazinušas burvīgo Vjetnamu, dodamies uz mūsu Āzijas ceļojuma pēdējo valsti – Kambodžu.

08.12.2018. Ar Cambodia Angkor Air lidmašīnu no Saigonas lidojam uz Siemrīpu. Dzirdam, ka khmeru valoda ir pilnīgi savādāka nekā vjetnamiešu. Lidmašīnā aizpildām deklarācijas un iebraukšanas talonu. Siemrīpas lidosta ir maziņa, un vīzu iegūstam ātri, samaksājot 30 $. Sveicināti Kambodžā! Izbrīna daudzo ierēdņu esamība lidostā – rindā sēž 10 cilvēki. Tā arī nesaprotam, ar ko visi nodarbojas. Pie lidostas meklējam no viesnīcas pasūtīto bezmaksas transfēru. Redzam vairākus tuktukus un nosmejamies, ka laikam brauksim ar tādu. Izrādās, ka tā arī ir, mūs sagaida puisis ar 4-vietīgu tuktuku.

Mums tajā vietas pietiek, bet čemodāniem gan nē. Drīz tiek atrasts vēl viens tuktuks, kurā lepni vizinās mūsu čemodāni. Tuktuks ir tāda kā vaļēja kariete, kuru velk motocikls. Vjetnamā šādus braucamos neredzēju, bet Kambodžā to ir papilnam. Lai arī ārā ir karsti, vaļējā tuktukā ir patīkami. Viesnīcā Blossoming Romduol Lodge mūs sagaida ar vēsu un mitru dvielīti. Šī atkal izrādās ļoti laba viesnīca (15.50 eur par nakti 2-vietīgs numuriņš). Viesnīcā ir pieejams bezmaksas gara rufa zivtiņu pedikīrs, sālsūdens baseins un džakuzi.

Ieejot viesnīcā, viesiem jānovelk apavi. Numuriņam ir arī balkons, kas iziet uz nekurieni, jo tam priekšā aug bambusu audze. Numuriņā nav fēna, bet tā kā man līdzi ir pašai savs, tad tas mani nesatrauc. Dodamies apskatīt pilsētu, kas izrādās pilnīgi nekāda. Cauri pilsētai tek Siemrīpas upe – netīra, piedrazota. Siemrīpa ir uzplaukusi, pateicoties tuvumā esošajam Ankorvatam. Centrā ir pāris glīti tiltiņi pāri upei. Siemrīpā ir vairāki tirgi, kur var iegādāties zīda šallītes, suvenīrus, šo to no apģērba, sudraba rotaslietas, bižutērija u.c. Visur cenas ir dolāros un par cenām ir jākaulējas. Zīda šallītes var nokaulēt par 3-5 $, interesanti, ka kokvilnas šallītes ir krietni dārgāks, nekā zīda. Nogurušas no uzmācīgajiem tirgotājiem, meklējam, kur paēst pusdienas. Ēstuvju ir daudz, vienā paliekam. Izvēlos vistu ar bambusa dzinumiem un kokosriekstu šeiku. Uz visām paņemam pagaršošanai ceptu vardi – te esot īstā vieta, kur tā ir jāpagaršo. Kopā samaksāju 3.50 eur un viss atkal ir garšīgs, vienīgi varde atgādina tādu pasīkstu vistu, sajūsmā neesmu. Pēc atpūtas un relaksējošas peldes sālsūdens baseinā vēlreiz aizejam līdz centram. Vakarā pilsētas centrs izskatās jaukāk, tilti pāri upei ir izgaismoti.

09.12.2018. Brokastīs var izvēlēties no 8 dažādiem ēdieniem, izvēlos, kur iekļauta omlete, maize, tomāti, tēja, augļi. Šodien vakardienas puisis ar tuktuku mūs vedīs uz Ankorvatu (katrai 4.50 eur). Braucam kādu pusstundu, pie kasēm izstāvam rindu, kas ātri virzās uz priekšu. Šis ir visdārgākais apskates objekts visa ceļojuma laikā (37 $), katrs apmeklētājs tiek nofotografēts un biļetē ir redzams arī foto. Ankorvats ir tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu komplekss Ankorā, Kambodžas ziemeļaustrumos, netālu no Sīemrīebas pilsētas. To 12. gadsimtā sākumā uzsāka celt Khmeru impērijas valdnieks Surjavarmans II kā viņa valsts templi un galvaspilsētu. Ankorvats ir slavens ar to, ka ir lielākais templis pasaulē, tas ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā lielākā reliģiskā celtne. Ankorvata kopējā platība ir 162,6 hektāri. Ankorvats bija viens no kandidātiem kā jaunais pasaules brīnums, tomēr tas netika par tādu atzīts. Ankorvats ir kļuvis par Kambodžas simbolu, un tas ir attēlots valsts karogā. Beidzot arī man būs iespēja aplūkot šo templi. Puisis mūs izlaiž pie Ankoras tempļa, kas arī ir visvairāk redzētais fotogrāfijās. Līdz templim jāiet paliels gabals, tūristu ir ļoti, ļoti daudz, īpaši daudz ir ķīniešu, kuru var atpazīt pēc skaļās runas manieres un nekaunīgās uzvedības. Ķīniešu saruna atgādina kliegšanu. Viņi mierīgi var aizspraukties garām vai priekšā kādam, kurš fotografē utml. No attāluma skatoties, templis atgādina pelēcīgu, milzu akmeņu krāvumi, bet, pieejot tuvāk, kļūst redzami tornīši, skulptūras, velvētās ejas un kāpnes. Tas ir brīnišķīgs! Grūti izstāstīt un aprakstīt iespaidus un emocijas, tas pašam jāredz un jāizbauda.

Teritorija ir milzīga! Turpceļā izejam cauri templim, bet atgriežamies gar tempļa vienu malu, kur redzami pērtiķīši, kas dzer atlikumus no tūristu pudelēm, ēd kokosriekstus. Te ir veselas ģimenes ar mazuļiem. Atgriežoties stāvlaukumā, ilgi meklējam savu puisi ar tuktuku – te to ir tik daudz! Atceramies, ka puisim mugurā bija džinsa jaciņa, bet nekur to neredzam. Pēc krietnas meklēšanas atrodam savu puisi cieši aizmigušu šūpuļtīklā, kas izkārts virs tuktuka. Džinsa jaciņu viņš ir novilcis. Esam laimīgas, ka vispār viņu atradām. Dodamies tālāk uz nākamo templi. Kopumā apskatām 5 tempļus, no kuriem iespaidīgākais ir Prohm templis, kas ieaudzis koku saknēs. Te var redzēt dabas vareno spēku, koku saknes ir apvijušas drupas kā ar taustekļiem. Ir jāstāv rindā, lai tiktu pie iespējas nofotografēt vai iepozēt pie kāda objekta.

Tūristu daudzums nogurdina tāpat, ka lielais karstums. Puisi ar tuktuku mūs aizved uz interesantu pusdienu vietu, kur zemi galdiņi izvietoti uz ūdens kā saliņas. Apavi ir jāatstāj ārpusē. Sēžam nojumē uz paklājiem pie zemiem galdiem, zem mums peld zivtiņas. Pasūtu nūdeļu zupu ar jūras veltēm un mango šeiku (8.30 eur). Garšīgi. Kā beidzamo apskatām Bayon templi ar neskaitāmām skulptūrām, kur katrai ir 4 sejas, kas skatās katra uz savu debess pusi.

Karstums ir tā nomocījis, ka gandrīz vienā rāvienā izdzeru pamatīgu kokosriekstu. Cik atvēsinošs tas ir! Puisim iedodam dzeramnaudu – katra pa dolāram. Viesnīcā mūs atkal sagaida ar vēsiem un mitriem dvielīšiem, kas šoreiz ir pašā laikā. Pelde baseinā atvēsina un relaksē. Nu atkal esmu gatava doties uz pilsētas centru, kur iepērkam tirgū vēl pēdējos suvenīrus mājiniekiem. Atrodam vienu outletu, kur par labām cenām var nopirkt Northface apģērbu. Šī ir vienīgā reize, kad maksāju ar karti. Uz ielas tirgo pankūkas ar banānu, ko uzcep acu priekšā (0.90 eur), garšīgi un sātīgi. Viesnīcā izbaudām zivtiņu pedikīru. Vēl vakara pelde baseinā un somu krāmēšana, jo rīt dosimies uz Pnompeņu.

10.12.2018. No rīta pēc brokastīm ar tuktuku mūs aizved līdz autoostai, no kuras ar autobusu brauksim uz Pnompeņu. Šoreiz ir parasts autobuss, kurā pavadīsim 6 stundas. Autobusā katram izsniedz ūdens pudelīti un kruasānu. Ir pieejams wifi un kontakti telefonu lādēšanai. Ar autobusu pārsvarā brauc tūristi. Autoostā pie mums pienāca amerikāņu tūristi, kuri zināja Latviju. Ceļš ir apbrīnojami labs. Sēžam pašā priekšā un varam vērot apkārtni, kas izskatās diezgan nabadzīga. Daudzas dzīvojamās mājas atgādina šķūņus, tās celtas uz pāļiem, kur apakšā ir vaļēja atpūtas zona ar krēsliem, galdiem. Pa retam ir kāda labāka māja. Apkārtne ir pavisam līdzena, nav īsti kur acis piesiet. Labības lauki, baltas kārnas govis, rīsa lauki, ūdensbifeļi. Pa ceļam autobuss pietur pusdienu pauzei (zupa ar tomātiem, sīpoliem, sēnēm, ananāsu un vistu, rīsu bļodiņa un mango šeiks – 5.25 eur). Iebraucot Pnompeņā, redzam daudz tuktuku.

Šodien Kamodžā ir svētku diena – cilvēktiesību diena. No autoostas un viesnīcu (Highland Hotel) aizbraucam ar tuktuku (1 $ katrai). Viesnīca ir mainījusi īpašniekus un arī nosaukumu. Tā rezultātā nedarbojas arī spa zona ar baseinu, pirtīm, masāžām, žēl. Pēc apraksta cerēju, ka šī būs labākā viesnīca visa ceļojuma laikā. Numuriņam jau nebija ne vainas, bet spa zonas nebija. Par 2-vietīgu numuriņu maksājam 29 eiro. Viesnīcā satiekamies ar Valdu – latvieti, kura Pnompeņā dzīvo jau 5 gadus. Viņa mūs aizved uz kādu tirgu, kur par mazām naudiņām sapērkam brendu sporta preces, somas. Vēl aizejam uz pārtikas veikalu, kur Valda iesaka labus produktus, kā arī uz ekoloģiskās produkcijas veikalu, kur ir produkti no kokosriekstu eļļas utt. Vakarā visas aizejam uz kādu Valdas ieteiktu krodziņu vakariņās. Paņemu garneles tamarinda-bazilika mērcē, rīsus, marakujas šeiku (7$), viss ir ļoti garšīgs. Valda mums pastāsta daudz interesanta par Kambodžu. Valstī esot liela korupcija, nabadzība, sociālā netaisnība. Vakaros ar kājām pastaigāties neiesaka, labāk pārvietoties ar tuktuku.

12.12.2018. Ir pienākusi pēdējā mūsu ceļojuma diena. Brokastis viesnīcā ir ļoti labas, plaša izvēle. Pēc brokastīm dodamies uz Karaļa pili (10 $). Ārā ir ļoti karsti, esam plāni ģērbušās. Taču, lai iekļūtu Karaļa pilī, jāievēro dreskods – apsegti pleci un ceļgali. Pie ieejas tirgo T-kreklus un apliekamas bikses. Es ap gurniem apsienu savu šalli, bet pleciem esmu spiesta nopirkt T-kreklu par 3 $. Pils teritorija ir ļoti plaša, un ēkas bezgala greznas. Te atrodas arī ārkārtīgi skaistā Sudraba pagoda.

Tālāk dodamies pa promenādi gar Mekongas krastu. Upe ir netīra, ejot pa promenādi, brīžiem jāspiež degums ciet no smakām, kas tur valda.

Apskatām Wat Phnom templi (1 $), nopērkam pēdējos mango un ar tuktuku atpakaļ uz viesnīcu (2 $ uz visām). Viesnīcā noskalojamies dušā, pārģērbjamies. Palūdzam, lai administrācija pasūta mums taksometru līdz lidostai (7 $ uz visām). Taksometrā gaiss ir kondicionēts, lidostā arī, beidzot varu aizmirst par karstumu un sasvīdušām rokām. Sākas mūsu ceļš uz mājām. 17.10 izlidojam no Pnompeņas uz Hošiminu, kur ir tehniskā nosēšanās. Mūs ārā nelaiž, gaidām kādu stundu, ārā ir jau satumsis. Šī būs ļoti gara nakts laika starpības dēļ. Dohā esam naktī, agri no rīta ielidojam Stokholmā. Kādas 16 stundas esam pavadījušas tumsā. Kad nododam somas Airbaltic lidojumam uz Rīgu, ir sajūta, ka nu jau gandrīz esam mājās. Ārā beidzot aust gaisma. Tā nu mūsu 21 dienu garais ceļojums ir beidzies. Esmu nedaudz iepazinusi un iemīlējusi Āziju. Īsumā varu apgalvot, ka redzētais pārspēja cerēto.

1. Izmaksas – viss ceļojums man izmaksāja apm. 1685 eiro, ietverot pilnīgi visu – transports, viesnīcas, ekskursijas, dzeramnaudas, ēšana, pirkumi utt. Izmaksas:

viesnīcas (19 naktis) € 185.56

ēšana € 95.93

avio kopā € 743.21

pārējais transports (vilciens, busi, taks., kuģi, metro, tuktuki) € 315.71

pirkumi, suvenīri € 159.64

dzeramnaudas € 7.12

apskates objekti € 71.13

masāžas (4 gab.) € 29.83

vīzas € 48.16

Kopenhāgena € 26.26.

Pusdienas svārstījās no 1.50 eur līdz 8.30 eur (Angkorvatā). Dārgākās pusdienas Vjetnamā paēdām Muine (6.55 eur) - tīģergarneles ar nūdelēm un dārzeņiem. Parasti pusdienu cena bija 2.5-3.5 eur.

2. Klimats Vjetnamas ziemeļos bija kā Latvijas vasarā. Dienvidos Dalatas apkārtnē arī līdzīgi. Toties Hošiminā un Kambodžā valdīja tropiskais klimats, kuru bija grūtāk paciest. Laikam pie vainas bija mitrums. Izejot ārā, rokas sasvīda jau pēc 10-15 minūtēm. Atrodoties uz kuģīša vai vaļējā tuktukā, bija labi. Hošiminā bija sajūta, ka trūkst gaisa, ko elpot. Ankorvatā karstums vienkārši spieda pie zemes. Uzturoties ilgāku laiku ārā, noteikti nedrīkst aizmirst paņemt līdzi ūdens pudeli.

3. Cilvēki visur bija smaidīgi, laipni, atsaucīgi. Nevienu brīdi nesajutu negatīvu attieksmi. Iespējams, ka tas ir budisma kā vadošās reliģijas ietekmē.

4. Ēdiens visur bija garšīgs. Vjetnama ir īstā vieta zupu mīļiem, zupas ir gardas, sātīgas, dažādas. Mājās ļoti maz ēdu makaronu ēdienus, taču Vjetnamā nūdeles ēdu ar gardu muti. Nezinu, kā viņiem izdodas tās pagatavot tik garšīgas. Vjetnama ir īstā vieta, kur izbaudīt dažādas jūras radības, jo te tās nav nesamērīgi dārgas. Ēdām gan ielas ēdienu, gan restorānos, gan ielas malā gatavotu, bet ar vēderiem mums nekādu problēmu nebija. No eksotiskām lietām nogaršoju ceptu vardi – nekas īpašs, līdzīga sīkstai vistai. Iesaku arī paņemt no mājām kādu aplejamu putru vai zupu, jo šad tad viesnīcā ieradāmies pavēlu, bet ēst gribējās. Tad no mājām paņemtais ļoti noderēja. Vairumā viesnīcu bija elektriskā tējkanna, man bija līdzi sava bļodiņa. Neesmu kafijas cienītāja, bet ceļabiedrenes atzina Vjetnamas kafiju par labu esam. Vjetnamā kafiju dzer stipru, ļoti saldu un ar pienu. Toties pārtikas veikalos Vjetnamas kafija bija samērā dārga, it īpaši jau Luwak kafija. Mani izbrīnīja, ka nevienā viesnīcā brokastīs nepiedāvāja zaļo tēju, bet gan tikai melno tēju. Atgriežoties no Vjetnamas, nejutu kāri pēc kāda īpaša Latvijas ēdiena, kas man būtu pietrūcis.

Augļi. Man vienmēr patīk iepazīt jaunas garšas, redzēt savām acīm, kā aug dažādi augļi. Šinī ceļojumā pirmo reizi redzēju, kā aug mango (palielā kokā augļi karājās tādos garos diegos), kokosrieksti, greipfrūti, džekfrūti, dragonfrūti, papaijas. Bijām kafijas plantācijā, kur aplūkojām gan pašus krūmus, gan baltos ziedus – ar ļoti saldu un maigu smaržu, gan arī augļus, kuru krāsa mainījās, no sarkanas, zaļas līdz melnai. Pirmo reizi nogaršoju džekfrūtu un vēl dažus augļus, kuru nosaukumu nezinu. Taču garšas TOP1 bija supersaldie un gatavie mango. Redzēju arī smirdīgos durianus, kur ap tiem lidinājās mušas. Nogaršot nebija dūšas. Nogaršoju kokosriekstu pienu vai sulu, es drīzāk teiktu, ka sulu. Biju iedomājusies, ka tā būs eļļaina un šķebinoša, bet tā bija viegli salda un atsvaidzinoša un man ļoti iegaršojās. Pagaršoju arī cukurniedru sulu ar ledu – karstumā ļoti laba. Vairākās viesnīcās brokastīs piedāvāja arbūza sulu, kas arī bija garda.

5. Drošība. Visur jutos droši, vienīgā vieta, kur bija nedaudz neomulīgi, bija Pnompeņa, jo tur pa ielām ar kājām tikpat kā neviens nestaigāja. Vjetnamā bez jebkādiem starpgadījumiem staigājām gan dienā, gan vakarā, gan naktī (ierodoties Sapas autoostā). Speciāli gan likteni neizaicinājām. Varu apgalvot, ka kopumā Vjetnama ir tūristiem droša. Nepatīkams atgadījums bija Saigonas viesnīcā (Giang Son 3 Hotel), kur prombraukšanas rītā manai ceļabiedrenei istabiņā nozaga naudu no maka somā, kas bija atstāta istabiņā, kamēr ēdām brokastis. Istabiņa bija aizslēgta, tā kā zaglis bija kāds no personāla. Iegūtā mācība – nekad neatstāt naudu un neko citu vērtīgu numuriņā.

6. Transports, pārvietošanās. Izmēģinājām visdažādākos transportus. Vislabāk man patika guļamautobusi, kuros tiešām bija ērti, varēja aizmigt un kājas nebija piepampušas pēc brauciena. Pavadot šādā autobusā pat 13 stundas, sajūta bija gana laba. Autobusos pārsvarā bija pieejams arī wifi. Ar vilcienu braucām tikai 1x nedaudz virs 2 stundām. Krēsli bija ērti, bet pa sienu rāpoja daži prusaki – par laimi – maziņi. Patīkami nebija, bet brauciens nebija ilgs. Patīkami pārsteidza viņu serviss un tas, ka viss notika paredzētajā laikā. Autobusi braukāja pa viesnīcām un salasīja tūristus, kas bija nopirkuši biļetes. Izmantojām arī taksometrus, bet nejutām, ka mūs gribētu apšmaukt. Parasti telefonā parādīju vai nu viesnīcas nosaukumu, vai Google kartē atrašanās vietu. Tāpat braucot varēju sekot līdzi bezsaistes kartē, kur mūs ved un vai neved citā virzienā. Bija pat vairāki gadījumi, kad šoferis paņēma telefonu ar karti un izmantoja kā navigāciju. Kambodžā iepazinu man jaunu transporta līdzekli – tuktuku, kas karstajā klimatā bija laba un lētāka alternatīva taksometram.

7. Kultūršoka nebija! Pirms ceļojuma biju lasījusi par netīrību, par smakām, par žurkām Saigonā naktī. Uz vietas viss bija daudz labāk, nekā biju iztēlojusies. Ceļa malas bija netīras, bet tas mani nešokēja, arī Itālijas dienvidos to esmu redzējusi un Rumānijā arī. Vjetnamā negadījās būt vietās, kur deguns jāspiež ciet. Arī tualetes bija normālas - gan ar podu, gan pēdiņām, gan arī tādas, kur pašam jāuzlej ūdens. Saigonā neredzēju nevienu žurku. Var jau būt, ka pašā centrā tās nemitinās, jo tur notiek skaļa naktsdzīve. Vēl bija bažas saistībā ar suņu ēšanas paražām, bet nekur neredzēju neko tādu, kas liktu nepatikā novērsties. Laikam katrs atrod un saskata to, ko meklē. Par haotisko satiksmi biju lasījusi un skatījusies video, realitātē tas bija tieši tā, kā biju iedomājusies. Labi, ka pirmo apmeklējām Hanoju un tikai pēc tam Saigonu. Satiksmes bija traka, bet tieši to arī cerēju ieraudzīt. Saigonā speciāli gājām uz netālo krustojumu ar ārkārtīgi dzīvu satiksmi vērot, kā notiek kustība krustojumā. To nevar izstāstīt, tas ir jāredz! Pārsteidza redzētā nabadzība ciemos pie Sapas. Bet cilvēki tur bija laimīgi par tādu dzīvi, kādu viņi dzīvo. Vēl šoks bija par neiedomājami sliktajiem ceļiem Tonkinas Alpos, kur izvairīties no bedrēm nebija iespējams, atlika vien lēnām braukt tām pāri.

8. Pēcgarša. Noteikti iesaku apmeklēt Vjetnamu visiem, kuri tur nav bijuši. Man Vjetnama ļoti, ļoti patika un laikam jau tāpēc, ka tā bija ļoti dažāda. Mums ļoti veiksmīgi apskates objekti sakārtojās tā, ka katra diena bija ar citāda. Vienu dienu pilsēta, tad daba, tad jūra, tad atkal kalni utt. Arī redzētās pilsētas bija dažādas. Vjetnama ir liela, arī apkārtne dažādās vietās ir dažāda. Neskatoties uz garo ceļojumu un daudzajiem pārbraucieniem un lidojumiem, pēc ceļojuma nejutos nogurusi. Ir pagājuši nu jau vairāk, kā 3 mēneši kopš atgriezos, iespaidi ir nosēdušies un tagad varu apgalvot, ka šī bija visforšākā no visām ekskursijām, kurās esmu bijusi.

Paldies tiem, kam pietika pacietības izlasīt šī ceļojuma aprakstus.

Kambodžas bildes apskatāmas šeit:

Ankorvats: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69406737&noPopup

Pnompeņa: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69440604&noPopup