Ceļojuma apraksta 1.daļa: https://www.draugiem.lv/blogs/post/Lielais-Azijas-celojums-Honkonga-Vjetnama-Kambodza_1602487

2.daļa: https://www.draugiem.lv/blogs/post/Lielais-Azijas-celojums-Honkonga-Vjetnama-Kambodza_16031302

Iepazinušas burvīgos Vjetnamas ziemeļus, dodamies uz vēl neiepazītajiem dienvidiem.

03.12.2018. Mostamies nedaudz pēc 3 naktī. Līdz lidostai pasūtām taksi (1.90 EUR uz visām). Puisis mūs izlaiž starptautisko reisu terminālī, bet mums vajag vietējos reisus. Kāpjam vēlreiz taksī (par to pašu naudu) un metam līkumu, jo vietējam terminālim jau esam pabraukušas garām. Lidosta ir tukša. Brokastīs nobaudu avokado smūtiju (2 EUR), neko citu tik agri negribas. Uz vietējiem lidojumiem nav šķidrumu ierobežojumu. Plkst. 6.00 izlidojam uz Dalatu, lidojums ilgst nepilnas 2 h. Lejā laižoties, redzami kalni, apkārtne ir pavisam citādāka. Pie izejas no lidostas mūs sagaida šoferītis un mūsu gids turpmākajām trijām dienām, ko sameklējām šeit: https://www.dalattrip.com/customized-tour/. Iekārtojamies ērtā 7-vietīgā džipā. Šis prieks uz trīs dienām mums izmaksā 67 eiro katrai – nu tikpat kā par velti! Mums par prieku šoferītis nedaudz runā arī angliski. Kaut arī jūtos miegaini pēc maz gulētās nakts, tomēr jau pa ceļam uz Dalatu ievēroju neparasti daudz ziedu visapkārt – zied gan koki, gan puķes. Sev par pārsteigumu ieraugu Madeirā iepazīto Āfrikas tulpju koku ar brīnišķīgiem sarkaniem ziediem. Pa ceļam uz viesnīcu apskatām budistu templi Trúc Lâm Phụng Hoàng Zen Monastery (bezmaksas). Arī tempļa teritorijā zied pasakaini ziedi. Neviļus sāku Dalatu salīdzināt ar Madeiru. Dalata tiek dēvēta par ziedu pilsētu. Tā ir Lomdonas provinces administratīvais centrs un atrodas 1500 m virs jūras līmeņa, tāpēc te nekad nav neizturami karsti, bet drīzāk gan patīkami silti. Gaiss ir ļoti svaigs un atspirdzinošs. Dalata savulaik ir bijusi franču kūrorts un tiek dēvēta par mazo Parīzi. To dēvē arī par medusmēneša pilsētu. Interesanti, bet tieši šeit redzējām uzkrītoši daudz pārīšu. Dabas un puķu mīlētājiem Dalata noteikti ir jāredz! Ir sajūta, ka redzu pilnīgi citādu Vjetnamu, nekā iepriekš. Dalatā nereti dzirdama arī krievu valoda, jo samērā netālu atrodas Muine, kas ir krievu iecienīts kūrorts.

Atstājam somas viesnīcā (Chili Villa & Bungalow) un dodamies iepazīt Dalatas pilsētu. Mīlas ielejā (3.80 EUR) ir daudz ziedu, dažādu skulptūru, dīķīšu, sirsniņu, skaisti, bet brīžiem sāk šķist pat pārāk banāli. Skaistas ir ziedu skulptūras. Te staigā rokās saķērušies pārīši vienādās drēbēs, meitenes ar krāsainām adītām beretēm galvās (22 grādu temperatūrā).

Dalatas ziedu dārzs (1.90 EUR) mani tiešām pārsteidz – tik daudz ziedu kompozīciju, ziedu paklāju, koku, puķu dobju. Šo vietu gribas salīdzināt ar Keukenhofas ziedu dārzu. Te ir arī orhideju māja ar bezgala daudzām orhideju šķirnēm. Ir iespējams iegādāties arī ziedu sīpolus vai sakneņus. Ļoti, ļoti skaisti!

Šoferītis mūs aizved uz pusdienu vietu, kur izvēlos garneles ar dārzeņiem un rīsiem (3.80 EUR) – ļoti garšīgi. Pēc pusdienām skatām fantastisko Linh Phuoc pagodu (bez maksas), kas ir neiedomājami grezna, ko tādu vēl neesmu redzējusi! Pagodas iekšiene klāta ar krāsainām keramikas mozaīkām. Telpā atrodas milzu zelta Buda un mazāki Budas. Aiz katra mazākā Budas ir paslēpusies budistu mūka figūra. Skan klusa melodiska mūzika. Skatāmies visapkārt ar pavērām mutēm – kā kaut ko tik skaistu ir iespējams radīt! Fantastiski! Templis arī no ārpuses ir klāts ar mozaīkām, pūķiem, ciku cakām izrotāts. Uzkāpjam pagodas tornī, no kura paveras jauks skats uz tempļa kompleksu un pilsētu. Pilsēta ir nosēta ar siltumnīcām.

Tālāk aplūkojam dzelzceļa staciju, ko savulaik būvējuši franči (0.20 EUR). Tā ir senākā dzelzceļa stacija Vjetnamā, kur tika izmantotas lokomotīves ar tvaika dzinēju. Pati dzelzceļa stacijas ēka ir arhitektūras piemineklis, savulaik tā ir atzīta par skaistāko dzelzceļa staciju ar visunikālāko arhitektūru Indoķīnā.

Lai pārsteigumi nebeigtos, dodamies uz Trako māju (Crazy House) (1.90 EUR). Šo arhitektūras brīnumu es nodēvēju par Vjetnamas Gaudi – māja tiešām ir traka ar neiedomājamu arhitektūru. To nevar izstāstīt, tas ir jāredz! Piebūves, tiltiņi, kāpnes, izliekumi, rotājumi. Iekštelpās ir 3D zīmējumi uz grīdas, dažādas skulptūras, rotājumi. Māja vēl joprojām tiek paplašināta, redzam celtniecības darbus turpat blakus.

Atgriežamies viesnīcā, kur beidzot tiekam istabiņās. Nakšņosim te trīs naktis, par nakti 2-vietīgs numuriņš ar brokastīm izmaksā 22 EUR. Šī ir vienīgā viesnīca, kur uz mūsu palikšanas laiku tiek paņemtas glabāšanā pases. Mēs esam ļoti izbrīnītas un mēģinām iebilst, ka pasēm jābūt uz rokas, bet puisis administrācijā stāsta, ka te esot tāda prakse. Varot ierasties policija un palūgt uzrādīt viesnīcas viesu pases. Par šo viesnīcu esam nedaudz vīlušās, jo internetā tā izskatījās jaukāk. Personāla attieksmi gribējās laipnāku.

Aizejam līdz Dalatas centram, kas nav nemaz tik tuvu – ap 20 minūtēm. Dalatai nav izteikta viena centra. Pie ezera atrodas liela artišoka skulptūra, kas esot Dalatas simbols. Apmeklējam vietējo pārtikas lielveikalu, kur iepērku mango, sagrieztus augļus, dažus suvenīrus mājiniekiem, šo to no Vjetnamas kosmētikas (sejas maskas). Jau pa tumsu atgriežamies viesnīcā. Ielas ir skaisti izgaismotas ar neona ziedu virtenēm.

Viesnīcā ir arī baseins, taču ūdens ir samērā auksts. Nopeldos, bet īstu gandarījumu tas nesagādā, jo tiešām ir auksti.

04.12.2018. Brokastīs piedāvā omleti, maizi, sieru, tomātus, gurķus, arbūzu, ananāsu, banānu un ļoti vāju kafiju, kas ir pilnīgi netipiski Vjetnamai. Pēc mūsu lūguma tiek uzvārīta stiprāka kafija, kas nav īpaši labāka, bet kaut cik dzerama. Šodien mums būs ūdenskritumu diena. Dalatas apkārtnē atrodas daudz skaistu ūdenskritumu un dažus no tiem redzēsim arī mēs. Pavisam tuvu ir Datanlas ūdenskritums (1.15 EUR), kur jānokāpj pa trepēm, lai to apskatītu. Ūdenskritumam ir 2 daļas – augšējā – lielāka, apakšējā mazāka. Skaisti!

Suvenīru veikalā var nogaršot artišoku tēju – ļoti garšīga, saldena ar patīkamu pēcgaršu. Nopērku tēju mājām (1.35 EUR). Nākamais objekts tagad izraisa smaidu. Mūs izlaiž pie Baodai (1.15 EUR), kur atkal dodamies meklēt ūdenskritumu. Meklējam, bet neatrodam. Prasām citiem tūristiem, kur tad ir tas ūdenskritums, visi rausta plecus. Beigu beigās izrādās, ka te ir muzejs – Vjetnamas pēdējā karaļa vasaras rezidence. Pašām par sevi nāk smiekli. Laikam pie vainas ir mūsu šoferīša vājās angļu valodas zināšanas un ļoti grūti saprotamais akcents Muzejā nav nekā no milzu greznības, telpas ir samērā vienkārši un pieticīgi iekārtotas. Nākamais ir Ziloņa ūdenskritums (1.15 EUR). Vispirms aplūkojam ūdenskritumu no augšas – tas nu gan ir varens! Tālāk seko samērā ekstrēms kāpiens lejup par daļēji izjukušām kāpnēm ar ļoti stāviem pakāpieniem, pāri akmeņiem. Roku balsti ir no metāla un saulē ļoti sakarsuši. No lejas ūdenskritums ir grandiozs! Ļoti, ļoti skaisti!

Turpinājumā seko pusdienas (garda un sātīga nūdeļu zupa ar vistu un mango smūtijs) (2.80 EUR). Pēc pusdienām apstājamies pie Me Linh kafijas dārza, kur pirmo reizi mūžā redzu, kā aug kafija – krūmos ar tumši zaļām lapām, tā zied ar baltiem ziediem ar ļoti maigu un patīkamu smaržu. Auglīšu krāsa variē no zaļas, sarkanas līdz melnai. Būrīšos tiek turēti mazi pūkaini zvēriņi – civetas, kuriem garšo kafijas auglīši. Dzīvnieka kuņģa sula ar saviem fermentiem bagātīgi iesūcas kafijas kodolos, pirms tie pa gremošanas traktu atkal nonāk dabā. Tā tiek iegūtas ārkārtīgi vērtīgās Luwak kafijas pupiņas, no kuras gatavo ekskluzīvu un dārgu kafiju. Te var arī nogaršot dažādu šķirņu kafijas. Manas ceļa biedrenes jau Luwak kafiju ir dzērušas un atzīst, ka nekāda lielā atšķirība garšā nav jūtama. Pāri ceļam atrodas krāšņi ziedošs saulespuķu lauks (0.75 EUR).

Tālāk šoferītis mūs aizved uz attālāko Pongouras ūdenskritumu (0.75 EUR), kas ir ļoti plašs un skaists, krīt pa akmens pakāpieniem, nedaudz atgādinot kādu ūdenskritumu Norvēģijā (Troļļu kāpnes). Pastaigājam pa upes krastu, upes dibens gandrīz viss ir no akmens.

Tuvojoties Dalatai, ceļš ved kalnā un pilsētā vairs nejūt neko no dienas karstuma. Klimatiskā ziņā Dalata ir interesanta, jo atrodas dienvidos, bet te nejūt dienvidu karstumu. Naktis ir pat dzestras.

05.12.2018. Šodien mums priekšā tāls ceļš – līdz Muine – 150 km. Tas nebūtu tik daudz pa labu ceļu, bet ceļš izrādās ļoti slikts un bedrains, vietām pārvietojamies gliemeža ātrumā. Ceļa malās aug kafija, banāni, ceļa malās žāvē kafijas pupiņas. Redzam, kā aug drakona augļi, te to ir veselas plantācijas. Pa ceļam satiekam milzu ūdens bifeļu baru, kas mierīgi iet pa šoseju. Palēnām ar signalizēšanu braucam tiem garām. Pēc Saigonas-Hanojas bāņa šķērsošanas ceļš ir daudz labāks. Apkārtne kļuvusi tuksnešaina. Drīz jau sasniedzam dzeltenās kāpas, kur mums piedāvā braucienu ar vaļēju džipu pa kāpām (5.60 EUR katrai). Cena liekas uzskrūvēta, bet samaksājam un dodamies ceļā. Ārā ir ļoti karsti, brauciens vaļējā džipā ir patīkams līdz brīdim, kad tas pamatīgā stāvumā uzbrauc kāpā un apstājas. No stāvā uzbrauciena esmu drusku šokā, jo tas likās bīstami. Pēc nelielas fotopauzes sakāpjam džipā un uzņemam virzienu uz leju lielā stāvumā. Tas bija ļoti traks nobrauciens, es visu ceļu kliedzu un nebiju tāda vienīgā... Lejā pie upes apstājamies fotopauzei. Jūtu, ka man trīc rokas un kājas. Negribu vairs nevienā kāpā ar džipu. Adrenalīna pietiks ilgam laikam. Tas bija daudz trakāk, kā Marokā pa tuksnesi ar kamieļiem.

Atgriežoties sākumpunktā, nogaršoju kokosriekstu pienu (vai sulu?) (1 EUR). Kokosriekstā ar nazi izurbina caurumu, no kura ar salmiņu izsūc šķidrumu, kas izrādās ļoti garšīgs un atspirdzinošs. Biju iedomājusies, ka tas būs šķebinošs un eļļains, bet tā nav. Pēc tam kokosriekstu ar mačeti pārcērt uz pusēm un ar karotīti var izēst mīkstumu, kas ir ļoti garšīgs, mīksts un sātīgs, un nemaz neatgādina tos kokosriekstus, ko tirgo pie mums. Acīmredzot šī ir cita šķirne vai arī cita gatavības pakāpe. Kā mums stāsta, tad Vjetnama esot 1.vietā pasaulē kokosriekstu audzēšanā. Tālāk apstājamies Muine zvejnieku ostā, kur redzamas gan apaļās laivas, gan neskaitāmi zvejas kuģīši. Apaļās laivas gan neizskatās praktiskas – tāda apaļa plastmasas bļoda vien ir. Nezinu, kā tādu var vadīt. Nokāpjam lejā pie jūras, kur pludmale ir pilna ar izbrāķētām jūras radībām – dažnedažādiem gliemežvākiem, krabjiem, jūras zvaigznēm utt. Te valda neiedomājama smaka! Mēģinu atrast kādu tukšu gliemežvāku, lai paņemtu par piemiņu. Tad kādā no zivju restorāniem izvēlamies, ko ēdīsim pusdienās – tās būs tīģergarneles. Turpat acu priekšā iesver 1 kg tīģergarneles un pavisam drīz tās jau kūp uz mūsu galda kopā ar dārzeņiem un nūdelēm (katra samaksājam 6.50 EUR). Mmmm, cik tas bija garšīgi!

Nākamais pieturas punkts ir netālā Sarkanā kāpa, kurā gan kāpjam savām kājām. Sajūtos gandrīz kā tuksnesī. No kāpas virsotnes redzama gan jūra, gan tuvākā apkārtne. Nobeigumā seko šodienas galvenais apskates objekts – Pasaku straume (Fairy Stream) (0.55 EUR), kur jādodas pa smilšainas un seklas upītes dibenu uz priekšu gar brīnišķīgām smilšakmens klintīm baltā, dzeltenā un sarkanā krāsā. Eju basām kājām, karstajā dienā ir tik patīkami brist pa silto ūdeni. Ļoti daudz dzirdama krievu valoda. Skati ir nepārspējami skaisti. Klintis saulē izskatās tik burvīgas. Vietām ir krāsu sajaukumi, vietām tās ir stāvākas, vietām lēzenākas. Pēc kāda laika griežamies atpakaļ uz sākuma punktu.

Pa ceļam nogaršoju cukurniedru sulu. Tā tiek izspiesta tādā kā presē, pievienots ledus un, pateicoties tam, nav pārāk salda, bet ļoti patīkami atvēsinoša (0.40 EUR glāze). Vēl jāveic ceļš līdz Dalatai. Pa ceļam vērojam burvīgu saulrietu. Jau tumsā esam atpakaļ viesnīcā, kur kravājam somas rītdienas lidojumam uz Saigonu.

06.12.2018. Jau plkst. 5 no rīta mūsu šoferītis mūs aizved uz Lien Khuong lidostu, kas atrodas pusstundas brauciena attālumā no viesnīcas. Atvadāmies no mūsu jaukā šoferīša, atstājot viņam dzeramnaudu (apm. 15 EUR uz visām). Lidosta ir maza un tukša. 7.40 lidojam uz Saigonu. Lidojums ir ļoti īss – tikai 50 minūtes. Paņemam taksometru līdz viesnīcai (1.90 EUR katrai). Pa ceļam vērojam motorollerus, kuru, tuvojoties centram, kļūst aizvien vairāk. Viesnīca (Giang Son 3 Hotel) atrodas pašā centrā uz gājēju ielas (22 EUR par nakti 2-vietīgs numuriņš). Jāpiebilst, ka gājēju iela vjetnamiešu izpratnē pieder arī motorolleriem. Mums ierāda divas nelielas istabiņas ar kondicionieri, tualeti un dušu. Ir pat neliels balkoniņš, kas iziet uz šauru ieliņu. Dodamies Saigonas ielās. Saigona mūs sagaida ar tropisku tveici, ir sajūta, ka vispār nav ko elpot. Pirmajā brīdī tropiskais karstums mani nomoka, vēlāk sāku pierast. Izejot ārā pēc 10-15 minūtēm rokas ir sasvīdušas, lipīgas. Saprotu, ka šis nav mans mīļākais klimats. Saigonā dzīvo 7 miljoni iedzīvotāju un pilsēta ir ļoti, ļoti, ļoti dzīvīga, ielas ir skaļas un mopēdu pārpilnas. Izstaigājam Saigonas centru, apskatām Tao Đàn parku. Vēderi prasa savu tiesu, ieejam Ben Thaņ ielu ēdiena tirgū, kur ir bezgala daudz ēstuvju visādām gaumēm. Izvēlos vjetnamiešu rullīti ar garnelēm, kas ietīts caurspīdīgā rīspapīrā un nūdeļu zupu (4.10 EUR). Apsēžamies pie ventilatora, bet tāpat ir karsti. Tālāk apskatām Notre Dam katedrāli, pasta ēku, rātsnamu, Saigonas operu. Pasta ēku ir būvējuši francūži pēc Gustava Eifeļa projekta. Šī ēka ir iespaidīga arī iekšpusē. Tajā joprojām darbojās pasts. Te ir arī dažnedažādi suvenīru veikaliņi. Iekšā pie cilindriskas formas greznajiem griestiem stāv milzīgs Hošimina portrets.

Ik pa laikam ieejam kādā veikalā ar kondicionētu gaisu, lai kaut cik atvēsinātos. Aizejam līdz Saigonas upei, šķērsojot ārkārtīgi dzīvu ielu. Motorolleri un auto neapstājas, bet apbrauc gājējiem apkārt. Sajūta ir baisa. Labi, ka bijām četras, vienai šķērsot ielu būtu neiespējamā misija. Atpakaļceļā mūs ielai pārved pāri kāds vīrietis. Nonākam pie Saigonas augstākās ēkas - Bitexco Financial Tower (242 m). Ēka veidota kā lotosa pumpurs, kas ir Vjetnamas nacionālais zieds. Pa ceļam nopērkam augļus (mango un hurmu). Netālu no viesnīcas ir krustojums ar nenormāli dzīvu satiksmi. To nevar aprakstīt, tas ir jāredz! Rolleru te ir tūkstošiem, tie brauc kā bezgalīga straume. Mūsu Bui Vien gājēju iela burtiski vārās, pavisam netālu no viesnīcas ir krustojums, kur uz katra stūra ir pa milzīgam ekrānam, skan ļoti skaļa mūzika, visapkārt cilvēku pūļi. Izrādās, ka šovakar būs futbola mačs starp Vjetnamu un Filipīnām.

Pēc traki karstās pastaigas nolemjam atpūsties viesnīcā, kur kondicionētais gaiss ir kā glābiņš. Pirmais iespaids par Saigonu man ir ne pārāk labs. Karstums un trakā satiksme mani nesajūsmina. Kamēr atpūšamies, ārā nogāž lietus. Bet tas nepadara gaisu vēsāku ne par grādu. Vakarā aizejam līdz Ben Thaņ tirgum, kur tirgo gan somas, drēbes, sudrabu, utt. Par cenām ir jākaulējas. Vakarā Saigona šķiet pievilcīgāka, ielas un ēkas ir izgaismotas, karstums un satiksme gan nav mazinājusies. Burzma un troksnis uz mūsu ielas ir tikai palicis lielāks.

Esam noskatījušas masāžas salonu blakus viesnīcai, kur izbaudām stundu garu kāju masāžu (6 EUR). Masāža tiešām ir dievīga, tiek izmantoti arī karstie akmeņi. Ik pa laikam no ielas dzirdamas ovācijas par kārtējiem iegūtajiem vārtiem futbola mačā. Pēc masāžas mums katrai iedod lapiņu, kur ir jāieraksta, cik lielu dzeramnaudu dosim: ja ļoti patika - 10$, ja patika - 5 $, ja gandrīz nepatika - 3$. Jūtamies nepatīkami pārsteigtas, ar tādu dzeramnaudas pieprasīšanu vēl nebijām saskārušas. Iedodam katra pa 5 $ un nolemjam rīt te vairs nenākt. Ja nebūtu šī incidenta, būtu atgriezušās arī nākamajā dienā, jo masāža tiešām bija laba. Dodamies gulēt, bet no ielas nāk tāds troksnis, ka aizmigt nav iespējams, kaut arī logi ir aizvērti. Labi, ka man ir līdzi ausu aizbāžņi, kas šovakar ļoti noderēja.

07.12.2018. Brokastīs vesnīca piedāvā omleti, maizi, augļus un kafiju. Šodien dosimies Mekongas deltas tūrē, kuru esam nopirkušas jau Latvijā. Pulcēšanās vieta ir gandrīz blakus viesnīcai. Gaidot savu tūri, atkaujamies no uzbāzīgiem tirgotājiem. Mūsu grupu aizved uz palielu autobusu, gide ir jauna meitene-studente. Diezgan ilgi braucam cauri pilsētas sastrēgumiem. Tālāk jau redzami banānu un rīsa laukiem drakona augļu dārziem. Apstājamies Vinh Trang pagodā, kur mūs sagaida sēdošais, guļošais un stāvošais Buda. Ir skaisti, bet pēc tik daudzām redzētām pagodām un tempļiem ir grūti pārsteigt ar ko jaunu. Nonākam līdz Mekongas upes augšējam atzaram, no kura tālāk brauksim ar kuģīti līdz kādai salai. Salā ejam caur kokosriekstu, pomelo un banānu audzēm uz pusdienu vietu (iekļautas cenā). Pasniedz zupu, ceptu cūkgaļu, rīsus un dārzeņus. Par papildus maksu pasūtām greipfrūtu sulu, kas ir ļoti stipri papildināta ar ledu (1.90 EUR). Vēl paņemu milzu kokosriekstu (0.20 EUR). Tālāk ar kuģīti mūs aizved uz citu salu, kur iepazīstamies ar kokosriekstu konfekšu ražošanas procesu. Tiek izlobīts un pāršķelts kokosrieksts, izņemts mīkstums un samalts putrā. Tālāk tas tiek mīcīts, līdz kļūst par staipīgu masu un ieliets konfekšu veidnē. Konfektes ir ar dažādām garšām, garšo līdzīgi kā piena īriss, bet ļoti līp zobos. Nogaršojam arī rīsu šņabi ar čūsku un kokosriekstu šņabi – abi vienādi negaršīgi, nejūtu nekādas atšķirības garšā. Tad sēžamies mazās laiviņās pa četri, kur airē vjetnamiete. Laivā ir četras konusveida cepures, ko uzliekam galvās. Man tā šķiet neērta, jo šļūk uz acīm, bet fotogrāfijai ir gana laba. Laiva slīd cauri sīkiem deltas atzariem, kur abās pusēs aug kokospalmas. Par braucienu iedodam nelielu dzeramnaudu (0.40 EUR katra).

Nonākam bišu fermā, kur mums parāda samērā mazas bites, pagaršojam medus tēju ar laimu un augļus. Nobeigumā klausāmies tautas mūzikas koncertu, kas ir vissliktākais visa ceļojuma laikā. Dziesmas atgādina kaķu ņaudēšanu martā. Lai piedod vjetnamiešu mākslinieki, bet tas nebija mūsu ausīm klausāms. Vakarā viesnīcā atkal krāmējam somas rītdienas lidojumam uz Kambodžu. Šoreiz krāmēšanu sarežģī tas, ka nododamajai bagāžai ir jābūt svarā līdz 15 kg. Rezultātā viss smagais tie salikts mugursomā, kura ir manāmi uzbriedusi.

08.12.2018. Pēdējais rīts Vjetnamā sagādā nepatīkamu pārsteigumu. Kamēr ēdam brokastis, mūsu aizslēgtajā numuriņā kāds ir paciemojies un paņēmis 50 dolārus no manas istabas biedrenes somiņas. Viņa parasti nekad neatstāja somiņu numurā, šis bija izņēmuma gadījums. Man visa nauda par laimi bija līdzi. Administrācijā lūdzam palīdzību, bet meitene neizrādīja ieinteresētību. Acīmredzot kāds no darbiniekiem ir padarbojies. Tā kā drīz jādodas prom uz lidostu, nav laika ilgāk skaidroties. Visticamāk, ka ar to zaglēni ir arī rēķinājušies, jo jau iepriekš bijām pasūtījušas administrācijā transportu uz lidostu (1.70 EUR katrai). Lidostā samainu atlikušos neiztērētos Vjetnamas dongus uz ASV dolāriem, jo Kambodžā norēķināties var ar dolāriem. Nododam lielās somas un visas esam priecīgas, ka svars nepārsniedz 15 kg. Lidosim ar Cambodia Angkor Air aviokompāaniju. Lidostā paēdu pusdienas - makaronus ar vistu (4 $). Ēdiens ir nekāds, tas ir vinegaršīgākais visa ceļojuma laikā.

Par to, kā mums gāja karstajā Kambodžā, būs noslēdzošais ceļojuma apraksts.

Ceļojuma galerijas:

Dalata – https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69291471&noPopup

Muine – https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69319810&noPopup

Saigona (Hošimina) – https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69348233&noPopup

Mekongas delta – https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69377207&noPopup