Lietuva nav klinšaina zeme, tāpēc neparasti lieli akmeņi, kas sastopami līdzenos laukos un mežos, jau no senatnes rosina cilvēku iztēli. Kādā veidā līdzenumā ir uzradies vientuļš, vairākus simtus tonnu sverošs laukakmens? Varbūt velnam bēgot no maisa izkritis? Bet varbūt laumas zem tiem paslēpušas savus dārgumus un tādā veidā atzīmējušas?

Patiesībā laukakmeņus pirms desmitiem tūkstošu gadu šurp atnesa kustīgie ledāji. Tie ir leģendām apvīti dabas pieminekļi, kurus senatnē godāja, rituālu laikā izmantoja kā ziedokļus vai altārus. Ticēja, ka pie vieniem akmeņiem spokojas, citi, ja uz tiem pasēž, dāvā auglību vai spēku. Daži laukakmeņi tika uzskatīti par svētiem vai nolādētiem. Katras kopienas atklātais lielais laukakmens ieguva vienu vai citu lomu senatnes cilvēku dzīvē.

Tagad Lietuvas lielie akmeņi ir vietējo un ārvalstu tūristu iecienīti apmeklējuma objekti. Gandrīz visvairāk teikām apvītais un visvairāk apmeklētais Lietuvas akmens ir Anīkšču apkaimē esošais Puntuks. Šis 265 tonnas smagais milzenis ir 7,3 metrus garš un 5,7 metrus augsts. Leģenda vēsta, ka Puntuku nesis velns, gribējis akmeni uzmest uz baznīcas, kas uzbūvēta viņam ceļā. Kad nelabais nesis akmeni, iedziedājās gailis, un velns pazuda, bet akmens palika guļot. Cita teika skaidro akmens nosaukuma izcelsmi. Arī šeit savu roku pielika velns. Viņš gribēja akmeni uzmest vārdotājas mājai, taču netrāpīja. Akmens nokrita uz mājas, kurā dzīvoja ciema piktulis, vārdā Puntuks. No tā arī radies laukakmens nosaukums.

Mūsdienās Puntuks kļuvis par pieminekli Lietuvas varoņiem – pirmajiem lidotājiem, kas ar paštaisītu lidmašīnu pārlidoja Atlantijas okeānu, S. Darjum un S. Girēnam. Laukakmeni rotā viņu bareljefi un vārdi, kas veltīti tautiešiem.

Milzīgo Puntuku pārspēj tikai viens Lietuvas laukakmens – Barstīču akmens. Laivas formas akmens, kas atrodas Poķes ciemā, sver aptuveni 680 tonnas, ir 13 metrus garš un 7,5 metrus plats. Tiek uzskatīts, ka ledāji akmeni atstūma no Somijas pirms 14 tūkst. gadu. Akmens ilgu laiku bija zem zemes, un tikai 1957. gadā tas tika atrasts un izrakts. Teikas stāsta, ka tajā vietā, kur stāv akmens, kādreiz bijusi pagānu svētnīca dievam Pērkonam.

Interesanti ir ne tikai paši lielākie laukakmeņi. Daži ne tik iespaidīgu izmēru akmeņi slēpj interesantus un pat šaušalīgus stāstus. Piemēram, Utenas mežos netālu no Tauragna ezera varat apmeklēt divus akmeņus –Moku un Moķuku. Teikas vēstī, ka kādreiz pār ezeru peldējusi ģimene. Tēvs un dēls pārpeldēja ezeru, bet māte noslīkusi. Tēvs ar dēlu krastā tik ilgi raudāja, līdz pārvērtās par akmeņiem.

Šaušalīgu stāstu cienītājiem, visticamāk, interesants būs Kretingas rajonā esošais akmens Daubas akmens un arī Kalnišķes akmens, kuru atradīsiet pavisam netālu – Klaipēdas rajonā. Vēl līdz šim daži vietējo ciemu iedzīvotāji stāsta, ka pie šiem akmeņiem spokojoties. Ja jūs ticat gariem un jums patīk šermuļi pār muguru, apmeklējiet šos akmeņus. Bet varbūt pie tiem izvēlēsieties arī nometnes vietu? Kas zina, ko interesantu sanāks ieraudzīt naktī pie noslēpumainajiem laukakmeņiem.

Ar skaistiem nostāstiem apvīti ir arī mazāk zināmi akmeņi, kurus ir patīkami apmeklēt svinību laikā. Gleznainajos Varēnas rajona mežos lūkojieties pēc Raganas akmens. Kādreiz šis akmens bija 7 metrus garš un 3 metrus augsts, bet tagad tas ir sadalījies 13 gabalos un apaudzis ar sūnām. Leģenda stāsta, ka viens pikts velis nesis šo akmeni raganas pils mūrēšanai. Taču, kā lietuviešu folklorā bieži notiek ar nelabiem radījumiem, akmens izslīdēja no rokām, nokrita, sašķēlās un palika guļam mežā.

Tāpēc pirms Lietuvas dižakmeņu apmeklēšanas painteresējieties, kādi mīti, nostāsti un māņticības ar tiem saistīti. Tad katrs šāds ceļojums kļūs par maģisku ekskursiju.