Senajām baltu tautām, to starpā arī tagadējiem lietuviešiem, nebija dabas dāvātu labu aizsardzības apstākļu. Līdzenumi nebija piemēroti piemēroti, ne lai slēptos, ne aizstāvētos. Tāpēc mūsu senči savām rokām raka un uzbēra apmetņu nocietinājumus. Lielākā daļa šo struktūru, kuras izraktas pirms tūkstošiem gadu, ir saglabājušās līdz mūsu dienām un tiek sauktas par pilskalniem.

Pilskalni raksturīgi tikai baltu kultūrai, jo citām tautām bija pietiekami labi dabas apstākļi nocietinājumu ierīkošanai. Vēsturnieki apgalvo, ka pirmie pilskalni varētu būt izveidoti 1000 gadus pirms mūsu ēras.

Lietuvā ir saglabājušies aptuveni 850 pilskalni. Tiem visiem ir sena vēsture, kuras elpu jūs varat sajust, kad apmeklējat šos savdabīgos baltu cilšu dzīves un kauju lieciniekus.

Vieni no slavenākajiem un lielākajiem Lietuvā ir Kernaves pilskalni. Širvintu rajona Kernaves pilsētiņā paceļas pieci pilskalni, tie ir iekļauti UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā. Aizsargājama ir arī pati pilsētiņa, kurā jūtama viduslaiku elpa. Vasarā Kernavē notiek dzīvās arheoloģijas svētki, tad pilskalnos atdzīvojas senie amati, skan viduslaiku mūzika un tiek pasniegti to laiku ēdieni. Tomēr apmeklēt Kernaves pilskalnus ir interesanti jebkurā laikā. Tikai noteikti painteresējieties par pilskalnu bagāto vēsturi vai arī ceļojiet pa Kernavi kopā ar gidu. Jo, piemēram, Aukura pilskalns šķiet daudz iespaidīgāks, ja zina tā noslēpumus. Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka šajā kalnā vaidelotes sargājušas dieviem veltītu upuraltāri. Citi vēstures avoti stāsta, ka šeit atradās kunigaitim Traidenim piederošā muiža.

Ceļotāju vidū ļoti populārs ir Palangas pilskalns, saukts arī par Birutes kalnu. Vēsturnieki uzskata, ka šajā vietā aptuveni IX–XV gs. bija svētnīca. Tajā priesteri ne tikai izpildīja rituālus, bet arī vēroja debess ķermeņu kustību un pēc tās pravietoja gaidāmās nelaimes, paredzēja laika apstākļus. Ar šo pilskalnu ir saistīta viena no lietuviešu skaistākajām mīlas leģendām. Kalnā esot bijis altāris dievei Praurimei. To kurināja vaidelote Birute, kam bija tīra sirds. Reiz kunigaitis Kestutis, jādams mājās no kara, ieraudzīja meiteni, iemīlējās no pirmā skatiena un lūdza kļūt par viņa sievu. Birute piekrita, kunigaitis aizveda viņu uz Viļņu; viņi sagaidīja dēlu Vītautu, kas vēlāk kļuva par diženu valdnieku un iekarotāju. Kad apmeklēsiet Palangas pilskalnu un būsiet iepazinušies ar tā leģendām un vēsturi, veltiet laiku arī citiem tuvumā esošiem interesantiem objektiem – dzintara muzejam, grāfu Tiškeviču muižai, botāniskajam dārzam. Netālu ir Baltijas jūra, tāpēc visu dienu pietiks, ko darīt.

Vēl viens interesants pilskalns ir Dubiņģos, Molētu rajonā. Pilskalns atrodas uz Asvejas ezera pussalas. Tiek uzskatīts, ka uz pilskalna XIV gs. stāvēja koka pils, kuras uzdevums bija aizsargāt pret Livonijas ordeņa uzbrukumiem. Dubiņģu pils vieta tiek uzskatīta par lielāko Lietuvā, tur notiek plaši arheoloģiskie izrakumi, un to laikā ir atrastas te stāvējušās baznīcas un Radvilu dzimtas pils paliekas, kā arī pašu muižnieku mirstīgās atliekas. Caur pils vietas teritoriju, baznīcas un iekonservētās pils paliekām ved izziņas taka. Bet tīrais Asvejas ezers pēc iepazīšanās ar vēsturiskajiem un arheoloģiskajiem atklājumiem aicina atsvaidzināties vai pat pamakšķerēt. Dubiņģu apkaime arī ir slavena ar gleznainu, tīru ezeru pārpilnību, tie ir piemēroti peldēšanai, tāpēc pilskalna apmeklējums var kļūt par lielisku izklaidi papildus citiem vasaras priekiem. Ne mazāk patīkami to apmeklēt arī aukstajā sezonā, kad ezers ir aizsalis.

Ikviens Lietuvas rajons var lepoties ar mazākiem vai lielākiem pilskalniem. Tāpēc painteresējieties – garām braucot, noteikti ir vērts apstāties vai varbūt pat pavadīt visu dienu, šķirstot Lietuvas dzīvās vēstures lappuses.