ar Venēcijas piesitienu

22.05.2009
4 min lasīšanai
66 foto

Sapnis apmeklēt Venēciju bija jau sen un tā kā iespēja bija kaut kur aizdoties, tad diezgan nešaubīgi kā galamērķis tika izvēlēts tieši šis. Gan tā iemesla pēc, ka sieviņa tikko beigusi itāļu valodas kursus, gan gluži mietpilsoniska vēlme mazliet apsildīties pēc garās Latvijas ziemas:) Itālijā ir būts ne reizi vien – gan slēpojot, gan riteņojot pa Sardīniju (skatīt citus manus ceļojumu aprakstus), tā ka zeme nav sveša un itāļu temperaments pazīstams. Tiesa gan Venēcijā diezgan pašvaki sastāv ar tādu tipiskās Itālijas un itāļu iepazīšanu, jo tā tomēr ir tik tūristu pārpildīta vieta, ka nacionālajām vērtībām maz kas paliek pāri. Bet vienalga pati Venēcija ir grandioza vērtība pati par sevi un man liekas, ka tā nevar atstāt vienaldzīgu nevienu. Pat mani, lai arī neesmu baigais arhitektūras, muzeju, katedrāļu cienītājs :) Bija gan viena arī tāda tipiski itāliska epizode, kura paliks atmiņā:) Jūs ziniet ko nozīmē žests, līdzīgs mūsu pirksta grozīšanai pie deniņiem, bet nevis pie deniņiem, bet pie vaiga? Nē, ne dumš:) Ja tulkotu latviski, varētu teikt – mēli var norīt. Jāteic, ka žests tiešām bija vietā un šīs picas, saņemtas tieši no cepēja rokām, bija patiesi gardas! Patiesībā bija vairākas reizes, kad bija tāds iekšējs “Uhhh!!”. Piemēram grandiozs un diezgan prātam neaptverams skats paveras piebraucot ar vaporeto (ūdens busu) no San Marco puses. Patiešām ir sajūta, ka pilsēta atrodas ūdenī plus vēl tas raibais gondolu, laiviņu, jahtu un citu ūdenstransportu jūklis. Satriecoši! Vēl bija tā laime lielo kanālu pirmo reizi ieraudzīt tieši no gondolas. Arī neizmērojams Uhh:) Varbūt papildus efektu rada tas, ka pirms tam tiek lavierēts pa šaurajiem kanāliņiem, baudot arī turienes daili, apdrupušos mūrus, tiltiņus un tad pēkšņi paveras tāds plašums, kurš pilnīgi atrauj vaļā visu ko vien var atraut un smaids sejā ir tikai vāja atblāzma no tā, kas notiek iekšā. Vēl noteikti ievērības un apmeklējuma cienīga vieta ir Burano un Murano salas. Pirmā ievērojama ar savām krāsainajām mājām (skatīt galeriju) un mežģīnēm, izšuvumiem, otra – ar stikla izstrādājumiem. Grūti tur kaut ko epitetos ietvert – tas vienkārši ir jāredz:) Mums gan plānotais Murano apmeklējums izpalika, jo iesprūdām uz ilgāku laiku Burano, baudot turienes daili. Paši vēl varbūt arī izspiestu no sevis pēdējo sulu un aizbrauktu, bet bērnus šajā karstumā vairs mocīt negribējās. Jā mēs nebijām diezko prātīgi, braucot šajās brīvdienās kopā ar tik maziem bērniem (4.5 gadi dēls un 10 mēnešus maza meitiņa), bet gribējās būt visiem kopā. Ja man tagad būtu jāstāsta, kāda ir pārējā Venēcija, tad es labāk paklusēšu:) Nē, nepārprotiet, neapšaubāmi skaista, unikāla un savdabīga pilsēta, bet es biju ar bērnu ratiņiem.. Jā es skatījos, baudīju tās ieliņas, bet es patiesi nevēlējos aiz nākamā pagrieziena ieraudzīt tiltiņu.. Protams, ka viņš tur bija, mazāks vai lielāks, bet bija, jo tā taču ir Venēcija! Ja vēl kādam nepielec mana sāpe, tad neviens tiltiņš nav pārbraucams - visur ir trepes, trepes, trepes un tad nu ir jāstiepj, jāstiepj un vēlreiz jāstiepj. Visa tā rezultātā arī vārdiņš “scusi!” (atvainojiet) ir ļoooti stipri iesēdies, jo tika lietots gana bieži gan braucot cauri ļaužu pūļiem, gan ar ratiem izgrūstot kārtējos tūristu barus, kas sastājušies uz tiltiņiem uzsūc sevī Venēcijas miklumu. Ja jūs zinātu, kā es novērtēju to, ka apmetāmies nevis Venēcijā, bet uz Lido salas, kura ir 10-15minušu braucienā no “ūdeņu, gondolu un tiltiņu” pilsētas. Gan jau pieminētā komforta ziņā, gan cenu līmeņa, teicamās satiksmes, gan vēl visādu papildus bonusu pēc. Piemēram vienu dienu noīrējām 4 riteņu pedāļminamo agregātu, sasēdinājām bērnus un braucām uz pludmali. Tā teikt – paņēmām mazliet plašāka spektra izklaides, ne tikai Venēciju, gondolas.. Bērniem patika, mums arī:) Mēdz jau teikt, ka laba daudz nevajag, bet tas tomēr nettiecās uz šo gadījumu – tur pabijām tikai 3,5 dienas, jo likās, ka ar tik maziem bērniem ilgāk nespēsim izvilkt:) Bet bija par maz un tik daudz vēl palika neredzēts un neizdzīvots, ka nāksies vien atgriezties vēlreiz:) Labi, pietiks par sajūtām, tagad mazliet par praktisko pusi:) Nokļūšana – airBaltic. Droši vien, ka ir iespējams to izdarīt lētāk, ar pārsēšanos, bet tā kā mazi bērni tomēr uzspiež savas komforta prasības gan sev, gan vecāku nerviem, tad izvēle krita par labu tiešajiem airBaltic reisiem. 2 pieaugušie + 1 bērns + 1 zīdainis turp un atpakaļceļš aptuveni 450Ls iekļaujot papildus bagāžas vietas, kā arī ēdienu lidmašīnā, bez kā, protams, var iztikt. Tur gan vēl ir nianses attiecībā uz “e” biļetēm – mums tas “e” sanāca tikai vienā virzienā. Dzīvošana Bija aptuveni skaidrs, ka negribam naktī maksāt vairāk par 100Ls (par tripple numuru), tad nu šajā cenu kategorijā arī meklējām. Ir Venēcijā vietas arī par šādu cenu, taču tad kā likums bez brokastīm, šauros mūros utt. Lido sala tādā ziņā bija perfekts atradums – plašums, zaļums, iekļautas brokastis un citi labumi. Pilnīgi noteikti varu ieteikt mūsu atradumu – Villa Casanova – perfekta atrašanās vieta, tuvu transportiem un veikalu, restorānu, picēriju ielai, bet tajā pašā laikā klusā zaļā vietā un ar ļoti atsaucīgu personālu. Cena – aptuveni 130eiro dienā. Transports Pirmais transports, ar kādu nākas sastapties – vaporeto no lidostas uz Lido. Cena 13 eiro uz pieaugušo, jeb 25eiro, ja pērk uzreiz turp/atpakaļ. Tālāk jau ikdienas braukāšanai labāk nopirkt ACTV karti uz vairākām dienām. Mūsu gadījumā pietika ar 3 dienu karti par 33eiro uz pieaugušo. Salīdzinājumam 1 dienas karte maksā 16 eiro, 7 dienu – 50 eiro. Pie kam biļete derīga gan visiem ūdens transportiem (gan uz Venēciju, gan tālākām salām), izņemot lidostas līniju, gan arī Lido gadījumā – autobusiem. Un vēl – šie transporti kursē cauru diennakti, naktī tikai intervāli kļūst mazliet lielāki – 20-30min. Arī gondolas varētu pieminēt pie transportiem, jo kur nu vēl izbrauksi ar gondolu, ja ne Venēcijā:) Cenas pietiekami kodīgas - 80-100 eiro (par laivu, ne degunu:) ) par aptuveni 40 minūšu braucienu. Ēšana Ne mazsvarīgs izdevumu punkts, it sevišķi tādā salīdzinoši dārgā vietā. Brokastis hoteļa cenā šājā gadījumā ir būtisks bonuss, jo principā pietiek ar vienu lielo ēdienreizi pa dienu. Cenas, skatoties kur un ko ēd, bet vidēji viens otrais ir 10-25eiro. Ja vēl pieskaita dzērienus, tad savi 35-50 eiro uz ~ 3 cilvēkiem vienā ēdienreizē salasās. Par laimi Lido salā bija arī labs pārtikas veikals, tā ka tas deva savu atspaidu maciņiem. Interneta saites, kuras var noderēt: Venēcijas hoteļi un B&B - http://www.venere.com/italy/venice/ - uzmanība būtu jāpievērš arī citu tūristu komentāriem un vērtējumiem par konkrēto vietu Villa Casanova - http://www.venere.com/hotels/venice/hotel-villa-casanova/ - mūsu hotelis, viennozīmīgi iesākāms arī citiem ACTV transports - http://www.actv.it/english/navigazione.php?pagina=tariffe_vaporetto - gan starpsalu satiksmei, gan iekšējām Venēcijas līnijām, gan autobusiem pa Lido. Alilaguna transports - http://www.alilaguna.it/ - nodrošina nokļūšanu no lidostas un atpakaļ. Uz Venēciju un Lido - kopā ar bērniem - http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7109 - šī paša brauciena apraksts “no sievišķās puses”:) Ā, un starp citu - iesaku Park&Fly - http://www.parkandfly.lv/ - ērti

ar Venēcijas piesitienu

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem