Zeme, kas vēl jāatklāj

  • 4 min lasīšanai
  • 51 foto
...ceļojuma iesākumu lasīt zem „Taizeme”. Iepriekšējā dienā Ko Chang salā tūrisma birojā nopērkam biļeti uz Siem Reap ( 900 bati katram), kas iekļauj sevī transportu + palīdzību šķērsojot Taizemes – Kambodžas robežu. No rīta pie viesnīcas pieripina mikriņš, pa ceļam mums piebiedrojas vēl 5 tādi paši ceļotāji. Sāk līt, pēc tam jau gāž. Labi, ka esam jau piestātnē, gaidot prāmi. Pārpeldam uz sauszemi - Ardievu, skaistā sala !!! Noteikti atbrauksim atkal ! Atkal jau saulīte ir ar mums un dodamies uz Poi Pet / Aranyaprathet robežpunktu. Braucam stundas 4-5 , ļoti zaļa daba, ar milzīgiem ziedošiem kokiem, augļu dārziem. Gandrīz neredzam būdeles, bet gan smukas mājas. Sākas kaut kāds miests, buss apstājas, mums abiem liek izkāpt. Apsēdina vietējā ēstuvītē un saka – gaidiet...Atnes anketas, kas jāaizpilda, prasa naudu par vīzu 1300 bati. Es gan spirinos pretī, ka mums ir tikai dolāri, jo tad tas sanāk daudz lētāk – katram 20 USD. Bet šis – nē, neņemam pretī dolārus. Es atkal – lasīju un arī citi teica, ka varot. Nu tādā bezauglīgā strīdā,protams, mēs zaudējam, ejam uz bankomātu, izņemam nelaimīgos batus – te jau mūsu pirmais aplauziens – es gan cenšos protestēt, ka vīza maksā tikai 1200 bati , bet - pāri robežai ta jātiek. Kvīti arī izsniedza par 1200 batiem. Šīs robežas darboņa = businessmana Po pavadībā ejam uz robežpunktu. Tur satiekam pārējos no mūsu busiņa – tā arī visi nesaprotam, kāpēc viņus aizveda citur. Jau gara acīm redzam Kambodžu, bet – kas tev deva ! – visi tūristi no Eiropas veiksmīgi jau līnijas otrā pusē, tikai es no LV...variet iedomāties –kur. Tad nu mani sūta uz citu galdiņu, tad vēl uz citu, angļu valoda pašvaka muitas darbiniekiem, neko nesaprotu – kāpēc man jāmaksā vēl 1020 bati (kvīts izsniegta par 1000 batiem). Aha – apgaismības brīdis klāt – lai es iekļūtu atpakaļ Taizemē, jāpērk re-entry vīza. Un tā bezmaksas vīza, kas ir Bangkokas lidostā, darbojas tikai uz pārvietošanos pa gaisu. Padoms – pērciet i-netā e-vīzu Kambodžai – ērti un lēti! Vēl pēdējais aplauziens ar gādīgā Po palīdzību – vajagot mainīt EUR vai USD uz vietējo naudu. Pēc tās robežas šķērsošanas jutos kā aita – samainīju arī mazliet. Nekad nepērciet rielus, jo Kambodžā viss ir dolāros. Po arī sava brālēna hoteli mums izbīdīja – Ancient Angkor guesthouse. Malacis puisis! Bet par mūsu ciešanām mūs iesēdina taxī, kurš aizvizina 2,5 st. uz Siem Reap (tas iekļauts tajos 900 batos). Pa ļoti labu ceļu ātri nokļūstam Siem Reap . Noliekam mantas un uz baseinu. Oda nelāgi, teica, ka tas dezinfekcijai. Dodamies apskatīt centru, karstums tuvu 40. Hotelis atrodas 5 min.gājienā no vecā tirgus, nakts tirgus un visām tūristu izkaides vietām. Mākslas galerijas, masāžas saloni, veikaliņi. Kad tuvojas tumsa, Pub street pārvēršas līdz nepazīšanai – tiek izvilkti restorānu galdiņi, saslēgtas gaismas, mūzika. Salīdzinoši – cilvēki uzbāzīgāki, rauj iekšā savos ķibickos un tuk-tukos. Daudz ubagotāju. Nākamajā dienā nolemjam apmeklēt vispirms Angkoras Nacionālo muzeju (ieeja 12 USD), lai gūtu ieskatu Khmeru kultūrā, vēsturē, reliģijās, apģērbos. Tas atklāj daudz no Khmeru karaļvalsts Zelta laikmeta. Muzejs ar ļoti iespaidīgiem eksponātiem, labi pārdomāts, kā pasniegt šo informāciju – vairākās zālēs var noskatīties arī īsas filmiņas. Man visiespaidīgākā likās 1000 Budu galerija – varena Budas figūru kolekcija no 9.-12.gs. Staigājām pa pilsētu, dzert gribas, karstums spiež pie zemes. Ievācam info, cik maksā uz nākamo dienu noīrēt tuk-tuk uz Angkoras tempļiem. Beidzot satiekam arī smaidīgu puisi, kurš māk runāt angliski, un prasa 12 USD + 3 USD par ledus kasti ar ūdeni. Tā ir pareiza izvēle! Noteiktā laikā un vietā puisis klāt un laižam uz Angkoru – Khmeru impērijas lielpilsētu no 9.-15.gs., kad bija pasaules lielākā impērija un vairākus gadu simteņus pēc tās sabrukšanas Angkora atradās džungļu biezoknī, līdz 19.gs.vidū franču dabaspētnieks to atrada. Tempļu atgūšana un atkarošana no džungļiem turpinās līdz šodienai. Vairāki simti tempļu. Mums ir tikai 1 diena atvēlēta tempļiem (20 USD), apskrienam obligāto programmu – Angkor Wat, Angkor Thom ar Bayona templi centrā – 52 tornīši ar akmenī iecirstām sejām, Ta Prhom templis – apaudzis ar milzīgām koku saknēm - , jo tālākie tempļi atrodas pat 30 līdz 60 km attālumā. Bez tuk-tuk vai īrēta divriteņa nu nekādi. Nesaprotams paliek, kā var uzcelt tādas milzonīgas celtnes bez saistvielām – viens akmens bluķis uz otra.... Uzrāpos kopā ar simtiem un simtiem gan tūristu, gan vietējo vakarpusē arī Phnom Bakheng, bet cerības ieraudzīt pasaulē skaistāko saulrietu gan bija sarukušas, jo saulīte pazuda aiz mākoņiem. Tas ir kalns, kurš paceļas pāri apkārtnei un no augšas var ieraudzīt arī Angkor Wat. Arī nākamajai dienai esam noīrējuši Borinu, lai dotos uz peldošo ciematu Tonle Sap ezerā, kurš ir dažbrīd tikai 1 metru dziļš. Tāpēc mūs nobaidīja pēkšņi ezera vidū nez no kurienes uzradies vietējais puisis , kurš piedāvāja nopirkt dzeramo ... Kārtējais aplauziens par 20 USD – tādu štruntu sen nebijām redzējuši – iesēdina laivā, aizved pa netīru kanālu līdz ezeram, un tad sāk apstrādāt smadzenes, ka jāiepērkas tirdziņā uz ūdens. Mēs kategoriski sakām – nē – nekādus šopingus, tad no tālienes parāda tās mājas, teica, ka būšot arī krokodilu ferma – nu ja – duļķainā ūdenī 5-10 šamajie gulēja. Braucām atpakaļ ar cerību, ka tie mūsu 40 USD paliks tiem vietējiem nabadzīgajiem ļaudīm, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus. Bet dzīves realitāte tur gan skarba – dzīve laivās, uz koka kājām saceltas šķības būdeles, bērneļi puspliki, visa iedzīve vienā būdā. Vakari pagāja, mainot ēstuves, lai izbaudītu dažādību. Ēdieni fantastiski !!! Nav tik asi kā Taizemē, laikam te jūtama franču ietekme. Apbrīnu izraisa noformējums – tad atnes ēdienu lotosa ziedā, tad izgrebtā ananāsā. Atradām arī uz Pub stret krodziņu, kur otrā stāvā vakariņojot katru vakaru par brīvu var vērot arī deju šovu ( Apsara). Atpakaļceļš – nopērkam biļeti līdz Bangkokai, ar grabošu busu līdz robežai, atkal bezjēdzīgu anketu pildīšana + smiiile ! photo! – esam jau Taizemes pusē, kur mūs izrīko vecītis līdzīgs kovbojam. Vēl uzēdam, apmaināmies ar info ar citiem tūristiem un tad jau atkal 2-stāvu buss ir klāt, kurš eleganti aizvizina līdz vecajai vietai – Khao San Rd. Tur vēl jāpārcieš taksistu uzbrukums, aha – esam kaut ko iemācījušies ceļojuma laikā, pasūtām viņus un lepni aizejam uz lidostas ekspresi, kurš maksā tikai 150 bati. Bija doma uzbraukt Baiyoke Tower, bet par vēlu ieradāmies BKK, tā kā – tas nākamajai reizei.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais