Lieldienu brīvdienas Parīzē

  • 1 min lasīšanai
  • 35 foto
Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai. Līdz 1931.gadam, kad Ņujorkā uzbūvēja Empire State Building, Eifeļa tornis bija pasaules augstākā būve. Tas sver 10100 tonnu un ir sastiprināts ar 2,5 miljoniem kniežu un 18000 metāla detaļām. Ik četros gados tiek iztērēts ap 40 tonnu krāsas, lai pārkrāsotu torņa metāla konstrukciju. Eifeļa tornim ir 3 līmeņi. Pirmo līmeni 57m augstumā var sasniegt vai nu ar liftu, vai kāpjot kājām pa daudzajiem pakāpieniem (kopumā 360). Otro līmeni, t.i., 115 m augstumā gan izstaigājām, kaut vai tāpēc, ka citādi nevar nokļūt uz virsotni, jo jāizkāpj no lifta un jāstāv diezgan garā, multinacionālā rindā. Gribētāju redzēt Parīzi no augšas ir daudz un no dažādiem pasaules nostūriem – te ķīnieši, indieši, krievi, arābi, itālieši, protams, arī latvieši. Trešais līmenis, kas atrodas 276m virs zemes spēj noturēt ap 800 cilvēku, tāpēc augšā burzma pamatīga. Te visi alkst safotografēties, daži iedzer šampanieti, citi aizgrābti vēro apkārtni.Vēl fascinējošāks skats paveras, kad pilsēta ieslīgst vakara krēslā, saule noriet, bet tornis un tā apkārtne tiek izgaismota. Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” (Dan Brown „Da Vinci Code”) spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Luvra celta 1190.gadā kā cietoksnis. Fransuā I laikā 16.gadsimtā tā tika veidota kā renesanses stila pils ar karalisko mākslas darbu kolekciju. Apskatei tā bija atvērta jau 1793.gadā. Savdabīgās stikla piramīdas atklāja 1989. Gadā, kur lielākā no tām kalpo par centrālo ieeju un izeju no muzeja. Attapīgākie apmeklētāji (tai skaitā arī mēs, gides ieteikumus ņēmuši vērā) ieeju muzejā meklē pie pretī atrodošās arkas Arc de Triomphe du Carrousel. Pa pazemes pāreju var brīvi aiziet līdz biļešu kasēm, nestāvot garā rindā pie piramīdas.Kaut gan platība ir grandioza orientēties ir viegli, ja seko informācijas punktā paņemtām kartēm un katrā zālē izvietotajām norādēm. Turklāt patīkami pārsteidza tas, ka nav viss laiks jāpavada zem caururbjošajiem zāles sargu skatieniem. Arī fotografēt varēja jeb ko bez jebkādiem bezjēdzīgiem aizliegumiem vai papildus maksām. Trīskāršās durvis, kas vajadzības gadījumā atsevišķi nobloķē katru telpu, un novērošanas kameras bija izvietotas pēc iespējas neuzkrītošāk, arī somiņu pārbaude un biļešu skenēšana radīja drošības, bet ne uzmācošas novērošanas sajūtu kā ir dažā labā mūsu pašu valsts muzejā. Un visbeidzot slavenais kabarē Moulin Rouge. Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti (110EUR vienam cilvēkam) visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz gan vizuālu, gan audiālu, gan garīgu baudījumu. Vairāk par Parīzes braucienu vari izlasīt manā mājas lapā www.iinuu.lv


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais