Aviācijas pasaule Kijevā.

  • 10 min lasīšanai
  • 246 foto
Sveicināti atkal! Droši vien esat jau pamanījuši, ka ik pa kādam brīdim uzrakstu kādu rakstiņu par saviem ceļojumiem. Visbiežāk mani raksti sanāk pagari un droši vien ne katram ir pacietība izlasīt tos. Šoreiz esmu nolēmis uzrakstīt vienu, pavisam īsu rakstiņu un tas būs par to, kā apmeklēju vienu no ievērojamākajiem aviācijas muzejiem pasaulē. Te vēlreiz piebildīšu, ka raksts pēc maniem mēriem tiešām būs krietni īsāks kā parasti, toties bildes tajā būs ļoti daudz.
Lieta tāda, ka tikko, marta mēnesī, nācās pabūt Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Precīzāk sakot, tur biju tikai cauri braucot, ceļā no Ivanofrankivskas uz Rīgu. Starp lidojumiem no Ivanofrankivskas līdz Kijevai un no Kijevas līdz Rīgai man bija sešas stundas laika, kuru nolēmu kaut kā aizpildīt. Tā nu ienāca prātā ideja doties uz pilsētu. Tā kā Kijevā esmu bijis jau vairākkārt un ar tās tūrisma un vēstures objektiem jau esmu labi pazīstams, padomāju, ka vajag atrast kaut ko īpašu un līdz šim neiepazītu. Jau iepriekš kaut kur biju pamanījis informāciju, ka arī Kijevā esot nopietns aviācijas muzejs un mani, kā cilvēku, kuram interesē arī ar aviāciju saistītas lietas, ieinteresēja šis objekts. Nolemts-darīts! Došos uz aviācijas muzeju. Atstāju savas somas lidostas bagāžas glabātuvē, sameklēju taksistu, pakaulējos par brauciena cenu un jau esmu ceļā no Borispoles (Kijevas starptautiskā lidosta Borispole) lidostas uz Kijevu.
Ukrainas valsts aviācijas muzejs(Державний музей авіації України): tāds ir šī muzeja pilns, oficiālais nosaukums, atrodas pavisam netālu no otras Kijevas lidostas- Žuļāni (Kijevas starptautiskā lidosta Žuļāni) un tas atrodas burtiski pie tās skrejceļiem, nelielā industriālā rajoniņā, uz austrumiem no šīs lidostas termināļa.
Pie muzeja vārtiem esmu nonācis salīdzinoši agri no rīta un izrādās, ka muzejs atvērsies publikai tikai pēc aptuveni stundas, pulksten 10.00. Pie muzeja vārtiem gan satieku kādu no tā darbiniekiem, kuram pažēlojos par laika trūkumu un to, ka muzejs veras vaļā tik vēlu. Sarunas rezultātā negaidīti panāku to, ka muzeja darbinieks man piedāvā iekļūt muzeja teritorijā agrāk, bet tieku pabrīdināts, ka pašu lidaparātu apskate no iekšpuses būs iespējama pat vēlāk kā atveras muzejs. Protams ka piekrītu piedāvājumam un bez kavēšanās dodos muzeja teritorijā.
Kā jau sākumā solīju, stāstiņš būs īss. Tātad īsi un smalki par katru muzeja eksponātu nestāstīšu, jo toe te ir ļoti daudz. Pašas lidmašīnas vien šeit ir vairāk kā 100! Jā daudz! Te vēl piebildīšu, ka pasaules slavenā Tv raidorganizācija CCN ir atdzinusi šo muzeju par vienu no labākajiem pasaulē! Ja nemaldos, tad šis muzejs ir ierindots piektajā vai sestajā vietā, starp tādiem slaveniem aviācijas muzejiem kā: Smitsona aviācijas un kosmonautikas muzejs Vašingtonā, Duksfordas Impērijas kara aviācijas muzejs Apvienotajā Karalistē, Leburžē aviācijas muzejs Parīzē un citiem ne mazāk slaveniem muzejiem. Tātad muzeja ekspozīcija ir ļoti bagāta. Tā tas arī ir un to var pamanīt pat nenonākot muzeja teritorijā.
Uzreiz aiz vārtiem stāv pāris īpašu eksponātu un tie ir divi lidaparāti no jau salīdzinoši senākas pagātnes. Viens no tiem ir, 1917.gadā, Ukrainas Odesā būvētā izlūklidmašīna „Anatra Anasal”. Šķiet tā šeit arī ir pati vecāka lidmašīna.
Te pat atrodas arī otrs, ne tik sens, bet pieklājīga vecuma lidaparāts. Tā ir Otrā pasaules kara kaujas lidmašīna Jak-3. Tieši šī lidmašīna, kura šeit izstādīta, esot tikusi izmantota PSRS laiku slavenās filmas „Kaujā dodas tikai veči (В бой идут одни старики)” filmēšanai.
Ak jā! Ja reiz par vēsturi, tad divās rindiņās varu piebilst, ka šis muzejs šeit tika atklāts 2003.gada septembrī un tā atklāšana tika piesaistīta pasaules aviācijas 100 gadadienai un Ukrainas aviācijas 80 gadei. Militārā aviācija-lidmašīnas. Nu ko! Aplūkojot muzeja eksponātu izvietojuma plānu secinu, ka muzeja apsekošana nav nemaz tik vienkārša! Tādēļ nolemju izmest pāris lokus tā, lai sadalītu apskati atbilstoši tēmām. Kā pirmo izvēlos kara aviācijas tēmu. Tātad pirmajā lokā apskatīšu militāro kaujas tehniku. Jāsaka gan, ka šeit esošā tehnika praktiski ir tikai bijušajā PSRS un mūsdienu Ukrainā tapusi un nekādu citu zemju tehniku šeit neatradīsiet. Man tas arī der, jo amerikāņu, angļu, franču, vāciešu un ar citu zemju tehniku pietiekami labi jau esmu iepazinies vairākos aviācijas muzejos Eiropā.
Un tā! Pirmais loks-militārā aviācija-lidmašīnas. Kā jau teicu, īsi un konkrēti par katru eksponātu nestāstīšu, toties ievietošu daudz bilžu. Starp citu, bildes ir sakārtotas tā, ka tās vērojot varēsiet atrast arī lidmašīnu nosaukumus un aprakstus. Tie gan būs tikai angļu un ukraiņu valodās. Vēl varu tikai atvainoties par to, ka bildes nebūt nav tās pašas labākās kvalitātes. Tas tādēļ, ka šī diena bija ļoti miglaina, lietaina un salīdzinoši tumša, kas protams iespaidoja fotogrāfēšanas kvalitāti.
Pirmā rinda un grupa lidmašīnu šeit ir slavenie padomju Migi. Sākot no Mig-15, līdz Mig-29 un Mig-29, dažādas modifikācijas un paveidi, to šeit ir vairāk kā 10. Starp Migiem atrodas arī pāris kaujas treniņ lidmašīna, starp kurām šķiet atrodas vienīgie eksemplāri, kuri nav ražoti PSRS. Tādi piemēram ir L-29 un L-39, kuri tika ražoti Čehoslovākijā.
Starp citu! Viens no šiem Migiem (Mig-25), vēl jo projām glabājot pasaules rekordista titulu starp šīs klases lidaparātiem un tas esot sasniedzis 37 kilometru lidojuma augstumu.
Tālāk pa starpu seko vēl viena kaujas treniņ lidmašīna Jak-28U, bet aiz tās jau rindojas slavenās „Suškas”. Tādas te ir septiņas.
Te kaujas lidmašīnu rinda beidzas, bet ne pavisam. Tālāk jau atrodas vēl viena grupa ar militārajiem lidaparātiem un pie tiem nonāksim pēc neliela brīža. Pasažieru un kravas aviācija. Tagad sekos neliels loks, kurā apskatīsim vairākus padomju laiku pasažieru un kravas lidaparātus, jeb tā sacīt-civilo aviāciju. Jāsaka gan, ka dažu šeit apskatāmo modeļu lidmašīnas, Krievijā, Ukrainā, bijušajās PSRS republikās un vairākās Āfrikas zemēs. tiek ekspluatētas vēl jo projām.
Viens no šī muzeja unikālajiem eksponātiem stāv pašā rindas sākumā. Tā ir pirmā reaktīvā pasažieru lidmašīna pasaulē (TU-104), kura pārvadāja pasažierus. Tās izlaiduma numurs ir 001(tātad tā arī fiziski ir pati pirmā šī modeļa lidmašīna) un tā tika ekspluatēta līdz 1958.gadam. Pēc ekspluatācijas tā tika nodota aviācijas universitātei, tā teikt, studentiem saplosīšanai, bet izrādās, ka pateicoties tieši studentiem, tā ir saglabājusies ļoti labā tehniskā stāvoklī līdz pat mūsu dienām!
Te pat atrodas arī lidmašīna Il-14, kura tikusi veiksmīgi ekspluatēta aiz ziemeļu polārā loka. Savukārt tālāk seko vairākas padomju laiku pasažieru lidmašīnas ar kādām arī man agrāk ir nācies lidot. Varu pat palielīties, ka esmu lidojis gandrīz ar visu PSRS, pēckara laikā ražoto, pasažieru lidmašīnu izplatītākajiem modeļiem.
Te atrodu arī pašu vienkāršāko un manu mīļāko lidmašīnu, kura starp citu arī ir viens no šī muzeja eksponātiem, kurš nav ražots bijušajā PSRS. Tā ir Čehoslovākijā ražotā lidmašīna L-410. Kāpēc mīļākā? Pat īsti nezinu. Šķiet tāpēc, ka tā tiešām ir ļoti vienkārša, nav liela, bet varbūt tāpēc, ka tieši L-410 līmējamais modelītis bija pirmais manā bērnības lidmašīnu kolekcijā.
Starp citu šeit izstādītā lidmašīna Il-86, arī izrādās ir pati pirmā, eksperimentālā, šī modeļa lidmašīna ar №01.01. Tā ir unikāla arī ar to, ka tajā ir iebūvēta speciāla avārijas lūka, gadījumam, ja izmēģināšanas gaitā kas notiek, tad pilotiem būtu iespēja pamest lidaparātu. Galu galā, šķiet, šī lūka nekad tā arī netika izmantota.
Te pat stāv arī Ukrainas aviobūves leģendas un darba zirdziņi: pasažieru lidmašīnas An-24 un kravas nesēji An-26, kuru jaunākie brāļi vēl jo projām cītīgi strādā dažādās pasaules malās.
Starp citu, Ukrainas Ani, jeb tā saucamā Antonova uzņēmuma ražojumi, šeit nebūt visi ir izstādīti! Muzejs gan esot ievadījis sarunas par šādu Antonova ražojuma eksponātu iegūšanu īpašumā un dažus pat esot sarūpējis, bet pagaidām neesot atrisināta to transportēšanas problēma. Tam trūkstot līdzekļu un traucē dažādas tehniskā rakstura problēmas. Muzeja darbinieki gan ir optimistiski un cer, ka pavisam drīz muzejā nonāks jau uzdāvinātais eksponāts- milzīgais An-124 Ruslan. Protams ka esot arī sapnis, ka šeit kādreiz nonāks arī pasaulē lielākā un Ukrainā ražotā lidmašīna An-225 Mriya, bet tas šķiet tik drīz nenotikšot.
Kā tikko minēju, visu Anu modeļi šeit nav apskatāmi un tomēr daži unikāli eksemplāri no Antonova ražojumiem šeit ir. Tā piemēram šeit var apskatīt speciālu aerofoto darbu veikšanai būvētu lidmašīnu An-30 un ļoti īpatnēju mašīnu-lidojošo lokatoru An-71.
Protams! Pats slavenākais un izplatītākais produkts, kurš atrodas zem Antonova firmas zīmes, ir slavenais un populārais, tautā dēvētais, „Kukuruzņiks”, jeb An-2.
Transporta lidmašīnu rindu noslēdz vēl viens, varētu arī teikt, lielais darba zirgs un tā ir kravas lidmašīna Il-76. Helikopteri un vēlreiz helikopteri. Tagad uz brīdi izlaidīsim lidmašīnas un es izmetīšu loku gar helikopteru rindu. To šeit tā pat kā lidmašīnu ir vismaz pāris duču!
Helikopteri šeit ir visdažādākie. Gan transporta, gan pasažieru pārvadāšanai paredzētie, gan tādi kas paredzēti kalpošanai militārām vajadzībām.
Priekšējā rindā ir sarindoti tieši kaujas triecien helikopteri. Tālāk seko militārie transporta helikopteri un pakāpeniski nonākam līdz nedaudz vienkāršākai, un miermīlīgākai tehnikai.
Otrajā rindā un grupā ir izvietoti helikopteri, kuri kalpo vairāk civilām vajadzībām. Piemēram pasažieru un kravu transportēšanai mazapdzīvotos, un grūti pieejamos reģionos. Tā pat te atrodami helikopteri, kas kalpo policijai un ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
Helikopteru grupu jau noslēdz smagie transporta helikopteri, starp kuriem ir arī viens no lielākajiem transporta helikopteriem pasaulē un šo brīdi, tas ir helikopteris Mi-26. Jūras aviācija. Helikopteru grupa ir apskatīta un varam doties tālāk. Te pat, pavisam netālu, jau atrodas nākamā tehnikas grupa. Pa gabalu jau var manīt, ka to sastāda, gan helikopteri, gan lidmašīnas. Izrādās te vienkopus ir sakārtotas jūras aviācijas tehnikas vienības. Šeit vēl jāpiebilst, ka jūras aviācija jūras aviācija dotajā gadījumā nav sadalīta militārajā un civilajā, un šķiet to tā īsti ar bijušās PSRS tehniku nevarētu arī izdarīt. Šķiet bieži, jūras aviācija pilda līdzīgas funkcijas gan armijas, gan civilajām vajadzībām.
Rindas sākumā šeit atrodas divas palielas lidmašīnas-amfībijas, kuras var nosēsties uz ūdens virsmām. Savukārt zem šo iespaidīgā izmēra lidaparātu spārniem ir paslēpušās arī pāris jūras aviācijas kaujas lidmašīnas, kuras ir pielāgotas izvietošanai uz aviācijas nesēj kuģiem. Šī tehnika protams vairāk ir domāta militārajām vajadzībām, ja nu vienīgi izņemot gadījumus, kad lidmašīnas-amfībijas tiek izmantotas mierīgo kravu transportēšanai, vai glābšanas operāciju veikšanai.
Tieši glābšanas darbu veikšanai ļoti veiksmīgi var izmantot helikopterus un šādiem nolūkiem paredzētus helikopterus šeit var arī apskatīt. Protams ka šie helikopteri tiek izmantoti kravu un pasažieru nogādāšanai arī uz kara kuģiem. Aerodromu tehnika. Nedaudz tālāk žogmalē, blakus lidostas skrejceļam, atrodu arī nelielu aerodromu servisa tehnikas grupiņu. Tā sastāv no: sniega tīrīšanas tehnikas, ugunsdzēšanas automobīļiem, degvielas vedējiem un protams pasažieru transportēšanai pielāgotas, savdabīgas, padomju laiku tehnikas.
Atceros ka ar šādiem, uz padomju kravas automobīļa ZIL bāzes veidotiem pus autobusiem, esmu braucis arī es. Rīgā šķiet tādi izzuda jau salīdzinoši sen, bet piemēram lidostā Minska-1, tādus pamanīju vēl salīdzinoši nesenā pagātnē. Vēl jo vairāk, esmu tādus manījis dažās plašās Krievijas lidostās pavisam nesen un tur tādi vēl jo projām tiek izmantoti. Tālo distanču stratēģiskā triecienaviācija. Tā nu metot loku pa lokam esmu nonācis līdz šī muzeja iespaidīgākajiem eksponātiem. Tās ir tālo distanču stratēģiskās triecien aviācijas lidmašīnas. Tās izskatās ļoti iespaidīgi! Pirmkārt to izmērs ir milzīgs. Ne mazāk iespaidīgi par izmēriem ir arī to tehniskie raksturojumi.
Te gan jāpiebilst, ka šodien Ukrainas gaisa spēku sastāvā šādu lidmašīnu vairs nav. Tādas pēc PSRS sabrukuma Ukraina gan saņēma mantojumā, bet turpmākajā gaitā, saskaņā ar starptautisku vienošanos starp Ukrainu, Krieviju, ASV un vēl dažām Rietumvalstīm, tālās stratēģiskās aviācijas vienības Ukrainā tika likvidētas. Kāpēc tā? Pavisam vienkārši! Ukraina atteicās no kodolieroču bruņojuma un šo aviācijas vienību pamatuzdevums bija, veikt triecien uzbrukumus izmantojot kodolieročus. Tātad šīs lidmašīnas bija bruņotas ar kodolbumbām. Praktiski visas tālo distanču stratēģiskās aviācijas lidmašīnas tad arī tika sagrieztas metāllūžņos un tikai dažas no tām, kaut kāda veidā, nonāca līdz šim muzejam un šodien šis ir viens no retajiem muzejiem, kurā šādu aviācijas tehniku var apskatīt.
Tā nu daudz maz lidmašīnas un helikopteri ir apskatīti. Arī muzejs ir atvēries un teritorijā parādās citi ļaudis. Līdz šim kādu brīdi es te staigāju viens pats un sastapu tikai pāris muzeja darbiniekus.. Aviācijas dzinēju kolekcija. Te gan ievēroju, ka viss tomēr vēl nav apskatīts un tepat aiz ēkas stūra uzeju nelielu pretgaisa aizsardzības un citas līdzīgas militārās tehnikas kolekciju.
Izrādās ka blakus esošajā ēkā arī ir ierīkota zāle, kurā iespējams iepazīties ar aviācijas dzinēju konstrukcijām un te ir izstādīti, gan turbo propelleru, gan reaktīvie, dzinēji.
Taisnības labad šeit ir jāpiebilst, ka liela daļa šo dzinēju ir ražoti pašā Ukrainā un pie tam Ukrainā vēl jo projām tiek ražoti aviācijas dzinēji, gan lidmašīnām, gan helikopteriem. Pie tam, tieši Ukrainā tika ražoti un tiek ražoti dzinēji, gandrīz visiem PSRS ražotajiem un šodien Krievijā topošajiem helikopterim. Bez lidmašīnu un helikopteru dzinējiem Ukrainā tiek ražoti dzinēji arī nesējraķetēm. Praktiski puse no Krievijas kosmosa un stratēģiskajām militārajām raķetēm ir aprīkotas ar Ukrainas dzinējiem, vai nu lielā daļa šo raķešu sastāvdaļu arī tiek ražotas Ukrainā.
Galu galā, šajā zālē, es vēl apskatu nelielu ekspozīciju, kura veltīta, jau bijušajai, Ukrainas tālās stratēģiskās darbības triecienaviācijai.
Tā nu nedaudz vairāk kā divu stundu laikā esmu izstaigājis praktiski visu muzeja teritoriju un daudz maz iepazinies ar tā ekspozīciju. Vēl tikai iegriežos nelielā muzeja suvenīru veikaliņā un man jau ir pienācis laiks pamest šo lielisko muzeju. Noslēgums. Dodoties vārtu virzienā man nākas noiet garām pāris rindām jau apskatīto eksponātu. Te arī pamanu, ka bez muzeja apmeklētājiem, ir ieradušie arī muzeja darbinieki un entuziasti, kuri var parādīt vairākas lidmašīnas un helikopterus no iekšpuses. Pie tam, šie darbinieki un entuziasti ir gatavi arī šo to pastāstīt.
Ejot garām helikopterim Mi-26 sastopos ar vienu no šiem muzeja entuziastiem un nejauši uzsāku sarunu. Tā nu vārds pa vārdam un jau esam iekšā helikopterī. Mūsu diskusija izvēršas plašāk un ilgāk, un galu gala saprotu, ka man trūkst laika un nebūt viss ir apskatīts, un vēl jo vairāk izzināts! Ja man būtu vēl brīva laika, es noteikti šeit vēl pakavētos, bet šoreiz nekas nesanāks. Jau tā esmu aizkavējies pļāpājot un nu ir pienācis brīdis doties atpakaļ uz Borispoli, pie tam jāņem vērā ka arī Kijevā, kā jebkurā lielpilsēta mēdz būt milzīgi sastrēgumi.
Tā nu atvados no mana tikko iepazītā entuziasta un pavadoņa, un pametu muzeja teritoriju. Pēc brīža jau esmu atgriezies Borispoles lidostā no kuras jau turpinu lidojumu uz Rīgu. P.S. Ko lai vēl piebilstu? Manā skatījuma šis muzejs Kijevā tiešām ir apmeklēšanas vērts. Jo sevišķi tas varētu būt interesants tiem, kuri interesējas par aviāciju. Tā pat, šī vieta varētu būt interesanta bērniem un jauniešiem. Tātad ja jums kādreiz nākas pabūt Kijevā un jums ir brīvs laiks, tad droši varat doties aplūkot šo muzeju. Vienīgais iesaku tur ierasties pēc plkst: 11.00, kad muzejā ir ieradušies arī entuziasti, kuri jums varēs daudz ko pastāstīt par eksponātiem un aviāciju kopumā. Te pie kam gribu piebilst, ka šie entuziasti pārsvarā ir ļaudis, kuriem interese aviācija vai nu viņi paši ir cieši saistīti ar aviācijas nozari. Pats es sastapu šinī muzejā arī vecāku gadu gājuma vīrus, kuri agrāk ir strādājuši aviācijas nozarē, bet šodien viņi šeit ierodas kā muzeja brīvprātīgie palīgi. Tieši no šādiem ļaudīm jūs varēsiet uzzināsiet brīnumu lietas! Kā jau teicu: žēl ka man bija tik maz laika un nepaspēju apskatīt vairāk! Nekas! Nākamreiz zināšu, ka šim muzejam ir jāvelta daudz vairāk laika.
Tagad pateicos tiem, kam interesēja manis rakstītais un kuri izlasīja šo rakstu. Tad nu tiekamies kāda no nākamajiem rakstiem un novēlu jums visu to labāko! Pēteris Vēciņš. 17.04.2017.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais