Meklējot Līču-Laņģu klintis
|
Sandra Tanne
|
Par Līču-Laņģu klintīm biju sen dzirdējusi, ka tās ir skaistas, bet ļoti grūti atrodamas. Marta beigās Delfu tūrisma lapā izlasīju aprakstu, ka tur beidzot ir izvietotas norādes un labiekārtots pieejas ceļš. Jābrauc skatīties!
Braucām no Valmieras puses, navigācijā ielikām Lodes ielu Liepā. Ceļš beidzas pie aizžogotas rūpnīcas teritorijas, kuru rotā uzraksts: PRIVĀTĪPAŠUMS. NEPIEDEROŠĀM PERSONĀM IENĀKT STINGRI AIZLIEGTS.
Nav nekādu norāžu par Līču-Laņģu klinšu esamību. Mēs kā likumpaklausīgi pilsoņi nolēmām, ka šī nav īstā vieta un mēģinājām piebraukt kaut kā no otras puses. Tomēr tas neizdevās un pēc līkumošanas atgriezāmies tajā pašā vietā. Pajautājām no “aizliegtās zonas” nākošajiem cilvēkiem, vai te var tikt līdz Līču-Laņģu klintīm. Jā, varot – jāiet cauri “aizliegtajai zonai”, cauri visai rūpnīcas teritorijai. Tā arī darījām, gājām garām neskaitāmām ķieģeļu kravām, garām sarkanajam ūdenstornim.
Tālāk devāmies pa ceļu uz priekšu, kamēr nonācām vietā, kur ceļš sazarojās. Šeit bija koka stabs ar vietu norādei. Norādes gan pagaidām vēl nav. Aizgājām pa ceļu, kurš veda pa labi – pēc kartes izskatījās, ka tas pieiet tuvāk klintīm. Ceļš beidzās, sākās mālaini dubļaina taka, kurā atstāts daudz pēdu nospiedumu. Nolemjam, ka būsim pareizajā vietā, ja jau tik daudz pēdu te ir. Taka beidzās pie stāvas kraujas. Lejā varētu būt klintis, bet pie tām netiekam.
Vīlušies dodamies atpakaļ līdz tam pašam ceļu sazarojumam un tagad ejam pa otru ceļu, kurš pēc kartes drīz pagriezīsies pavisam prom no klintīm. Pēc brīža no šī ceļa atiet taciņa tieši mums vajadzīgajā virzienā. Joprojām nav nekādu norāžu. Ejot pa šo taciņu, nonākam vietā, kur ierīkota vieta stendam ar informāciju, bet pagaidām tas vēl stāv tukšs. Viss vēl ir tapšanas stadijā. No šejienes sākas labiekārtota taka gar klintīm. Ir izveidoti vairāki tiltiņi, kāpnes. Uz brīdi pašā sākumā taka pieiet pie Gaujas, pēc tam attālinās un Gauju vairs neredz.
Zied zilās vizbulītes. Klintis tiešām ir ļoti iespaidīgas – lai saskatītu klinšu augšu, ir pamatīgi jāatliec galva. Dažviet klintis iekrāsojas oranžīgā krāsā, kas vakara saulē izskatās vēl košāk.
Te ir vairāki avotiņi, alas. Kopumā Līču - Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Kopā klinšu sistēma ir apmēram kilometru gara. Diemžēl klinšu meklējumos esam iztērējuši daudz laika, un drīz sāks krēslot, tāpēc visu apskatām lielā steigā, nosolot sev atgriezties te vēlreiz. Taka ir apmēram 1,5 km gara. Takas galā griežamies atpakaļ un vēlreiz noejam gar klintīm. Tālāk pa ceļu atpakaļ līdz Lodes rūpnīcai, tai cauri un esam atpakaļ pie auto. Ar visu maldīšanos nogājām nepilnus 8 km, ceļu paveicām nepilnās 2 stundās. Esam piekusuši,nobridušies, mālainiem apaviem, bet gandarīti par redzēto. Beidzot ir pašu acīm apskatītas par Latvijas apslēpto dārgumu dēvētās Līču - Laņģu klintis.