Ķelne karnevāla laikā
|
Sandra Tanne
|
Ciemojoties pie meitas Berlīnē, nolēmu uz vienu dienu kopā ar meitu aizlidot uz Ķelni. Kopš rudens Ryanair ir paplašinājis savus lidojumus uz/no Berlīni, un uz Ķelni darba dienās lidojumi ir 6 reizes (!!!) dienā. Standarta cena lidojumam, savlaicīgi pērkot, ir 9,99 eiro. Grēks būtu neizmantot iespēju par nepilniem 20 eiro aizlidot uz Ķelni bez nakšņošanas. Izrādījās, ka tieši februāra sākumā Ķelnē notiek karnevāls. Nolēmu pirkt biļeti 4.februārī – karnevāla atklāšanas dienā un nošaut uzreiz divus zaķus – apskatīt Ķelni un izbaudīt karnevālu.
Berlīnes Šonefeldes lidostā esam agri no rīta un pamanām maskās tērptus cilvēkus. Smejos, ka tie laikam lidos uz Ķelni, kas tiešām izrādās taisnība. Lidojums ir īss – nepilnu stundu, bet lidmašīna ir pilna. Ķelnes lidostā maskās tērpto ir jau vairāk. Uz Ķelni var nokļūt ar S13 vai S19 vilcienu apmēram 25 minūtēs. Biļete vienā virzienā maksā 2.80 eiro (1a zona) un ir derīga 90 minūtes. Mēs nolemjam iegādāties dienas biļeti grupai līdz 5 cilvēkiem (12.90 eiro), ar kuru varēsim braukt gan uz Ķelni, gan arī pārvietoties pa Ķelni. Ķelnē izkāpjam centrālajā stacijā (Hauptbahnhof) un dodamies uz katedrāles pusi.
Ķelnes Doms ir pati lielākā (augstākā) gotiska stila celtne ne tikai Vācijā, bet visā Ziemeļeiropā. Tā ir iekļauta UNESCO pasaules kultūrmantojuma objektu sarakstā. Diemžēl ar tiem diviem zaķiem ir, kā ir, jo karnevāla laikā Doms ir apmeklētājiem slēgts. Slēgti ir arī daudzi muzeji un citas tūrisma vietas. Tomēr skaisto Domu no ārpuses apskatīt varam. Jo tuvāk ejam vecpilsētai, jo vairāk nokļūstam karnevālā. Visapkārt ir maskās ģērbti cilvēki – gan jauni, gan veci. Maskas ir kolosālas, tērpi pārdomāti, saskaņoti līdz pēdējam sīkumam. Maskās tērpto ir vairāk, nekā bez maskām. Skan vācu šlāgeri, valda jautrība par spīti smidzinošajam lietum un pelēkajai dienai.
Karnevāli Ķelnē tiek rīkoti jau pāris gadsimtus. Saskaņā ar senu paražu to sezona sākas 11. mēneša 11. dienā 11. stundā 11. minūtē. Karnevālu Ķelnē dēvē par piekto gadalaiku. Gatavošanās nākamajam karnevālam sākas, tiklīdz iepriekšējais ir beidzies. Karnevālu laikā pilsētas iedzīvotāji izvēlās trīs personas, kurām tiek nozīmētas galvenās svētku lomas: Princis, Jaunava un Fermeris. Lai tiktu pie goda prezentēt vienu no šīs trijotnes, karnevāla kasē tiek iemaksātas diezgan lielas summas. Karnevāla sveiciens skan: Kölle Alaaf!, kas nozīmē – Ķelne pāri visam! 4.februāris ir Sieviešu karnevāla diena (Weibenfastnacht).
Policists pa ceļam mums pajautā, vai mums nav līdzi dzēriens stikla pudelēs. Vēlāk saprotu, kāpēc bija tāds jautājums, jo ielas ir pilnas ar sasistām mazajām suvenīru dzērienu pudelītēm. Stikls šņirkst zem kājām... Nezinu, vai Ķelnē ir tradīcija izdzert mazo pudelīti un tad to sasist?
Nonākam tirgus laukumā (Alter Markt), kur plkst. 11:11 paredzēta karnevāla atklāšana. Laukuma vidus ir iežogots ar sētu, kur acīmredzot var iekļūt ar biļetēm. Taču jautrība valda visapkārt, ārpusē netrūkst maskotu dīvaiņu. Skan karnevāla vadības uzruna un karnevāls atklāšana tiek pavadīta ar aplausiem. Karnevāls turpinās visā vecpilsētā, krodziņos skan mūzika, valda jautrība. Kaut ko tik grandiozu es nebiju gaidījusi – visur maskās tērpti cilvēki, visur viss notiek. Vietām ir lielie ekrāni, ap kuriem pulcējas karnevāla dalībnieki, skan vācu šlāgeri.
Svētku laikā Ķelnē dzer īpašu vietējo alu, kuru sauc par Kiolša alu. Meita aizveda savam vīram 2 bundžiņas šī alus, kuras tika izbrāķētas – neesot garšīgs... Man sava viedokļa par alu nav, jo man alus negaršo.
Pabraukājām nedaudz ar tramvaju, apskatot vietas nedaudz tālāk no centra. Pusdienojām Ķelnes Vappiano, kur porcijas tikpat lielas, kā Berlīnes Vappiano. Pasūtījām makaronus vīna mērcē ar gaļu un dārzeņiem un tas viss tiek pagatavots acu priekšā, pajautājot, cik apceptu gaļu vēlos, kādus dārzeņus, kādu mērci, kura veida makaronus. Ēdiens garšīgs, bet porcija milzīga. Man nekādi neizdevās apēst visu... Lēts gan šis prieks nav, porcija maksā nedaudz virs 10 eiro.
Pēc pusdienām aizbraucām līdz krastmalai un pārgājām pāri Reinai pa tiltu Deutzer Brucke. No tilta pavērās skaists skats un vecpilsētu un krastmalu ar skaistajām mājām.
Diemžēl diena bija pelēka, tāpēc arī skats uz pilsētu bija pelēks... Reina Ķelnē ir apmēram tikpat plata, kā Daugava Rīgā. Ejam atpakaļ uz vecpilsētu, kur krastmalā valda liela jautrība. Visapkārt redzējām ļoti daudz policistus – gan īstos, gan arī maskotos. Bet īstie policisti bija klāt visur un modri uzraudzīja, lai nenotiek nekārtības. Tas droši vien pēc bēdīgi slavenajiem jaungada notikumiem Ķelnē.
Jauka ir pastaiga gar krastmalu pa Frankenwerft – promenādi gar Reinu, no kuras paveras jauks skats gan uz Reinu, gan vecpilsētu. Te atrodas daudz kafejnīcu, krodziņu, senajās mājās ir iekārtotas viesnīcas. No šejienes atiet kuģīši pa Reinu.
Skaista ir Gross Sankt Martin – romāņu baznīca Reinas krastā, kuru ieskauj senas mājas ar stāviem jumtiem. Visas vecpilsētas ieliņas ir maskotu cilvēku pilnas, skan mūzika, tiek ēsts, dzerts un dejots uz nebēdu. Daži jau pamanījušies krietni iesildīties un vairs nejūtas stabili uz kājām. Vēl ir tikai diena, kas gan būs līdz vakaram...
Pametam vecpilsētas pusi un pa Hohenzollern Brucke tiltu dodamies pāri Reinai uz otru pusi. Pa šo tiltu kursē vilcieni, un vizuāli tilts ļoti atgādina mūsu pašu Rīgas dzelzceļa tiltu. Gar tilta malu ir ierīkota plaša gājēju zona. Režģis, kas atdala vilcienus no gājējiem, visā tilta garumā ir saslēgts ar slēdzenēm. Tādā daudzumā slēdzenes redzu pirmo reizi!
Pārejot pāri tiltam, paveras jauks skats uz Ķelnes Domu un Reinu. Tieši šis skats ir tas, ko var ieraudzīt Googles attēlos, ierakstot vārdu “Ķelne”. Otrajā Reinas krastā slejas un Triangula tornis, kura 29.stāvā ir ierīkota skatu platforma, no kuras tiek solīts burvīgs skats uz Ķelnes vecpilsētu. Diemžēl arī te karnevāls ienesis savas korekcijas, jo skatu platforma ir slēgta. Tā kā laiks ir apmācies un miglains, tad daudz neko nezaudējam. Pamanām kaut ko burvīgi ziedošu – maigi rozā ziedos ir uzplaucis kāds kociņš. Tas nu gan ir pārsteigums, ka februāra sākumā te kas tik jauki zied!
Sāk jau krēslot. Nolemjam pasildīties kādā kafejnīcā ar skatu uz Reinu. Tādu arī atrodam – restorāns Oasis, kur es pasūtu jasmīnu tēju, bet meita kafiju. Uz abām paņemam vienu vafeļu porciju ar ķiršiem. Tēja ir ļoti garšīga, lēnām to malkojot, skatos, kā ārā pamazām satumst un iedegas ugunis. Kas ārā pavisam satumsis, gar Reinas krastu dodamies atpakaļ uz dzelzceļa staciju, kas ir šajā Reinas krastā (Koln Messe). Skats uz Ķelnes Domu vakarā ir vēl skaistāks, kā dienā.
Vilcieni nedaudz kavējas, bet mums laika ir pietiekoši. Laicīgi esam lidostā un tad jau sēžam lidmašīnā. Paceļoties ir ļoti skaists skats pa logu – daudz, daudz uguntiņu. Tā mūsu diena Ķelnē ir beigusies. Nolemjam šeit atgriezties kaut kad siltākā un saulainākā laikā, kad būs atvērti visi tūrisma apskates objekti. Esam pozitīvu emociju pārpildītas – Ķelni karnevāla laikā noteikti bija vērts redzēt.