It's Morrocco Baby :)

  • 4 min lasīšanai
  • 17 foto
Lidojām caur Madridi uz Marakešu, iekāpjot lidmašīnā Madridē jau mūs pārņēma citas realitātes sajūta, jo salonā bija sievietes melnos un thx God arī gaišākos paltrakos, respect ,protams, bet sajūta dīvaina visā ziņā... Kā jau vienmēr – gandrīz visu ceļu nogulējām, bet kaut kā mistiski pamodāmies tieši( ā, atceros turbulences dēļ) virs Vidusjūras un vēl pirms saulrieta ieraudzijām eiropas un āfrikas robežu, costline , kas bija kā ar nazi nogriezta, tieši tādās pat formās kā kartē, tik dīvaina sajūta... nu jā tas bija taads kā reality chek, ka mēs pametam Eiropu un iebraucam nezināmajā... Nolaidāmies skaisti, neņemot vērā pilota cīniņus pa ceļam ar turbulencīti, izkāpjam no lidmašīnas un ahhhh, varu sajust jau sutīgo laiku, kaut gan pulkstens jau nopietna vakarpuse :) Lidostā pirms pasu pārbaudes piedzīvojam mazu šoka terapiju, lidosta sāk likties tā kā drošuma patvērums, kaut gan tomēr tāda kā neziņa māc par to, ko ieraudzīsim ārā... Gaidam kad mūs savāks, jo it kā bija sarunāts ar Soufiane, puisi no HC( kā vienmēr) , doma par to, ka esam vairāk mazāk šeit kā no laiviņas izsviestas mūs īpaši nesatrauc, ieelpojam silto Āfrikas gaisu un dodamies iečekot lidostas teritoriju, kas paveras uz ārpusi.... daudz eiropas tūristi, vispār secinam, ka mūsu stereotipi sabruks pamazām pamazām...iečekojam infrastruktūru un secinam, ka labāka nekā LV for sure :) Sākam jau izjust svešos acu skatus un paliekam gaidīt uz kāpnītēm.... esam sajūsmā par lidostu un fascinē arābu valodā zīmes uz ceļa un bukletiem... Kā vienmēr iečekojam cilvēkus un diezgan drošas par to, ka mūs neviens nesaprot, ierēcam par visu un visiem... ilgs laiks nepagāja, lai saprastu, ka Maroka ir skaistuļu pilna :D Sagaidam mūsu houstu Sofijānu , kas ieradies ar saviem 2 draudziņiem, iepriekš mēs jau par viņiem bijām paspējušas iesmiet :)) Puiši draudzīgi , paklusi( pagaidām vēl), brīnumainā kārtā runā tā neko angliski, braucam nolikt manats, maza tūrīte no lidostas sanāk...pārsteidz cilvēku sadzīve, pilsētas vienotā smilšu sarkanīgā krāsa un ēzelīši... Aizbraucot pie Sofijāna, iepazīstamies ar viņa mammu, kas runā tikai arābiski, bet tass viņai netraucē intensīvi censties komunicēt ( Džīzas, help mī ) ... dabūjam arābu tēju, mmmm... cik laba, salda tā kā piparmētru tā kā kas, jāpalasa internetā, kas tas bija, bet tēja mūs iepriecina visa šī ceļojuma laikā... Vakara gaitā uzzinam, ka tajā pašā vakarā ir baigais pasākums Lady Night klubā Theatro, dzērieni meitenēm pa velti, mums divreiz nav jāsaka... tā salūzt vēl viens stereotipiņš, ka viņi jau tur netusē un, ka alkoholu nelieto, esam biši šokētas, jo domājā, ka varbūt dabūsim mazu atslodzīti vismaz Marokā... Pēc tējas un kūkām dodamies uz klubu, puiši jau tādi runīgāki, klubs pārsteidz ar VisU, DJ irr vienk. nepārspējams un mūzika fantastiska... puišu uzmanības netrūks, tas viss dēļ tām zilajām acīm :) Vakara gaitā izrādās, ka esmu fotogrāfa favorīte... un beigās dabūju skaistu bildi no fotogrāfa, nez kur viņš to jau paspēja izprintēt... vispār situācija drīz kļūst unbelievable- free alcohol, handsome boys and so much fun :) Diezgan daudz no tās nakts – miglā tīts, uz rīta pusi ierodamies mājās pie Sofiāna( “Sofija”) drauga kur izrādās, ka paliksim pa nakti... visiem stadija jau laba, daži vairs nekontrolē ko dara, daži tikai dara... tā kā sākās mūsu trips Marokā, tā tas arī vairāk mazāk pagāja.. ar smukiem puikām, marihuānu, šišu un alkoholu neizlietojamā daudzumā....ai ai ai ! Marakešā paliekam kādas 5 dienas, daudz laika no tā pavadam pa svešiem dzīvokļiem, kas drīz vien jau kļūst kā mūsējie, dzirdot milzum daudz piedāvājumus precēties, mūs pilnībā fascinē tas ko redzam pa dienu Marakešā, pašas smejamies, ka esam baigās vieglās čikses, bet brīvdienas super, jo praktiski ne par ko neiespringstam... Pilsētas centrs ir neaprakstāmi busy, bērni, kas tirgo cepumus, sievietes, kas rauj aiz rokām un grib zīmēt hennu, tirgotāji, kas pa “ student prices” grib notirgot lētus pakaļdarinājumus, čūsku dīdītāji, kas atrodoties no manis jau 1,5 metru attālumā, uzdzen nekontrolējamu panikas lēkmi, lieliskie āra restorāni, kur var gardi paēst par 3 eiro or less, ārzemju tūristu sejas, nabadzīgie marokāņi, ēzelīšu pajūgi, saules atrašanās gandrīz zenītā un naktīs spožais mēness , kas spīd pār Marakešu un izgaismo tirgus laukumu, kas nekad nav mierā... Staigājot pa pilsētu, uzduramies šādiem tādiem dārgumiem- pilis, dārzi, laukumi... skaisti :) Pārseidz tirgotāju angļu valodas zināšanas, bet tas jau viss biznesa labā!!! vakaros puiši mūs ved uz vietējām pasēdēšanas vietām un sanāk nogaršot šo to no vietējās virtuves, pārsteidz, ka visur ir tikai vīrieši, mēs esam vienīgās sievietes un tās pašas neietinušās paltrakos ... hard :) Marakeša paliks atmiņa, kā daļa no Vida loca, ar smaidu ir tik daudz kas , ko atcerēties, tas kā Ingūna pārpratuma dēļ palika “Alkoholiķa” mājās, un nākamajā dienā man “Sofijas” mammai arābu valodā vajadzēja paskaidrot, kur ir mana draudzene un kāpēc viņa neēdīs Kus- Kus...njaa :) Uz pāris dienām doma aizbraukt arī uz Agadiru, tūristu pilsētu, he he, brauciens ar autobusu fantastisks, jo redzējām lielos kalnus un mazos ciematus, tuksnešainos kalnu apvidus... skaisti.... iebraucot Agadirā, atkal sanāk gaidīt uz puišiem :) Tomēr mūs pamatīgi izklaidē Kāds Sahāriets, kurš spīd ar savu intelektu un angļu valodas zināšanām , tāpat arī runāties nāk kaut kāds vietējais princis, kas vēlāk izrādās diezgan noderīgs, jo palīdz atrast telefonu un taksi uz pilsētas centru... Centrā ejam paēst, okeāns ir fantastisks, bet acīs arī krīt tas, cik komerciāla ir palikusi šī Marokas pilsēta, viss vairāk vai mazāk ir pielāgots tūristiem.. Bieži vien vietējie cilvēki tiek aizmirsti un viņiem ir grūti atrast darbu un izdzīvot pilsētā, kas orientēta uz tūristiem... Līdz sagaidam mūsu nākamos "houstus", jau esam dzirdējušas neskaitāmus svilpienus,ielūgumus uz vakariņām un uzacinājumus uz ballītēm....ahhh :) Agadirā par mums atbildīgs ir Tarix, kurš mūs aizved uz mājām pie sava drauga Amour, kas ir gadus 40 vecs (es teiktu jauns) aizsapņojies hipijs, kas dzīvo apbrīnojamā bohēmijā...atkal tējiņa, ne-nopietnas sarunas un Amour 80- gadu mūzikas kanāls Genius :) Naissss :) veselu dienu mēs pavadam pie okeāna, iečekojam neaprakstāmi skaistas pludmales un uzzinam daudz ko jaunu – piem, par iespējām izīrēt vasaras māju par 20 eiro dienā :) Esam izbraukājušās ar takšiem, kas tur gandrīz par baltu velti, bet brauciens ar autobusu mūs pamatīgi pārsteidz, jo nekad nebiju redzējusi tik bloddy drausmīgu cīņu par tikšanu autobusā, neviens neskatās vai sieviete vai bērns, ar dūrēm un pāri līķiem,laikam tikai lai tiktu sēdēt... vēlāk uzzinām, ka ar šo autobusu paŗvietojās vietējie alkoholiķi un narkomāni, kas piestrādā autobusos zogot un cīnoties par teritorijām ...tūristam tur bija ko redzēt... Lai nu kā, bet man bija skumīgi pamest Agadiru, jo puiši bija jauki un draudzīgi ( kā vienmēr – nedaudz parāk draudzīgi) un laiks tik labs pluss vēl okeāna gaiss :) Tā nu dodamies atpakal uz Marakešu , no kurienes mums lidojums pēc pāris dienām, ar to arī protams, sanāca vēl joki, gandrīz nokavējām... iepriekšējā vakarā aiztusējoties svešos apartamentos... beigās jau viss protams lieliski, esma laikā un jūtamies Marokas piepildītas, liekās, ka šī cita realitāte tik ātri ir mūsos iekļuvusi, ka kļuvusi jau par mūsu realitāti un visas mazās lietiņas, sajūtas un cilvēki, kuri jau izpelnījušies iesaukas, kā Nazis, Čūskulēns, Sofija, Lūriķis, Alkoholiķis, Fotogrāfs, Hipijs un Pirksti Gaisā ir daļa mūsu dzīves, nu tā jau arī ir... tikai sajūta, ka tik drīz vairs netiksimies kā vienmēr ir skumīga... un jox, ka Mēs jau tūlīt sapratīsim arābu valodu vēl joprojām dzīvs :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais