Ceļojums 30.08.2015 - 20.09.2015 Latvija,Lietuva,Polija,Ukraina,Moldāvija, Rumānija
10.09. divpadsmitā diena
Rīts nomācies. Vēl pastaigājam gar jūru, nopeldamies, lai arī viļņi vareni un ļoti daudz medūzu. Vietējā tirgotavā atceramies nopirkt magnētiņu par piemiņu.
Izbraucam no Zatokas, ardievu Melnā jūra! Sveicināti briesmīgie ukraiņu ceļi. Šoseja kas savieno lielus Ukrainas reģionus, Odesu un Izmailu, brīžiem nav vispār izbraucama. Ik pa laikam sastopam pa kādai mašīnai stāvām ceļa malā un mainot pārsistās riepas. Vietējie šosejas vietā izvēlas iebrauktu zemes ceļu laukā,paralēli šosejai, cieta zeme ir gludāka par asfaltu! Esam laimīgi nokļūstot līdz Bolhgradai, pilsētiņai, kurā ir liela slavenu vīnu un konjaku rūpnīca.
Paēdam vietējā kafejnīcā vēlas brokastis un dodamies apskatīt pilsētiņas ievērojamākās vietas – baznīcu, pieminekli 1877. gada kaujām ar turkiem, skvēru ar skaistām rozēm. Nu un viss, te vairs arī nav ko redzēt, vīna ražotne ekskursijas nepiedāvā.lr pienācis laiks iztērēt atlikušo ukraiņu naudiņu. Dodamies uz vietējo veikalu iepirkt kādus degustācijas cienīgus dzērienus.
Pēc 20 kilometriem klāt robeža ar Moldāviju. Pārmijam dažus vārdus ar Ukrainas muitas darbinieku, viņš agrāk esot dzīvojis vairākus gadus Kauņā. Moldāvu robežsargi šoreiz aizdomīgi un īgni , nopratina mani , kā kādreiz komunisma laikos,pārejam robežu 40 minūšu laikā.
Tālāk ceļš ved uz Teracliju, pilsētiņu, kur esam rezervējuši hoteli.Šoseja diezgan normāla, var atkal braukt nebaidoties no milzīgām bedrēm.Navigators sameklē nelielo pilsētiņu, bet hoteli tomēr atrast nevar.Norādes nekur nav, bet vietējie saka, lai tik braucot kalnā un meklējot pretī benzīntankam māju ceriņu krāsā. Liekas vienkārši, uzbraucam kalnā, benzīntanka nav, pabraucam uz priekšu, jā ielejā ir benzīntanks, bet viņam ielas otrā pusē stāv māja koši zaļā krāsā. Atkal jautājam vietējiem, jā tā pati jau arī ir. Vai tiešām Moldovā ceriņi zaļi? Iekārtojamies hotelī un dodamies uz pārsimt metru attālo krodziņu vakariņās.Baudām garšīgus Moldāvu ēdienus .