Ceļojums 30.08.2015 - 20.09.2015 Latvija,Lietuva,Polija,Ukraina,Moldāvija, Rumānija
|
Aivars Roshans
|
09.09. desmitā diena
Šodien pēdējā diena Zatokā. Nolemjam visu dienu atrasties jūras krastā. No rīta ejam sauļoties. Priecājamies par sanbernāru panākumiem treniņos cilvēku glābšanā. Ūdens jūrā silts, tikai šodien atkal daudz medūzas, laikam tomēr pie tām tā īsti pierast nevar. Šeit ir sastopamas gan aurēlijas (Aurelia) un sakņmutes (Rhizostoma pulmo), gan arī nelielas mnemiopsis leidyi. Medūzas tiek uzskatītas par vieniem no senākajiem organismiem uz mūsu zemes. Nu nav diez ko patīkami ar viņām kopā peldēties. Man jau vairākas dienas sūrst kājas no viņu "maigajiem" pieskārieniem. Bet es par to pārāk daudz nepārdzīvoju.
Pēcpusdienā dodamies garā pastaigā pa zemes strēmeli starp jūru un limanu. Jo tālāk attālināmies no Zatokas centra, jo liekas, ka atgriežamies padomju laikos, jūras krasts pilns ar mazām vecām koka kotedžām. Ik pa kādiem simtiem metru atkal jaunas atpūtas bāzes. Pēkšņi ceļš liekas ka beidzas, klāt limans. Attālums no limana līdz jūrai kādi 50 metri. Šo vietu izmanto ukraiņi, kas atbraukuši atpūsties ‘dikarjom”, mašīnas, teltis grils jūras krastā, ballīte pat dienas vidū sit augstu vilni.
Atpakaļ dodamies pa pašu jūras krastu un visus objektus apskatam no jūras puses. Cik daudz vēl nolaistu teritoriju!
Jūras krasts kā nosēts ar milzu medūzām, bet atpūtnieki par tām neuztraucas, bērni pat krauj tās kaudzēs.
Vakarā ejam uz vietējo kafejnīcu Veterok noslēguma vakariņās, skan dzīvā mūzika. Jauki un vienlaicīgi skumji.Rītdien dodamies uz Moldāviju.
