Trīs dienas Tallinā

Sandra Tanne 31.07.2015 10 min lasīšanai

Tallinā nav būts veselu mūžību – kaut kad nu jau tālajos padomju laikos. Tā kā tuvojas termiņš atsevišķiem PINS punktiem un skaidrs, ka aviobiļetei punktus nesakrāšu, tad izvēle krīt uz LUX Express autobusu, kur man par punktiem sanāk trīs biļetes uz Tallinu (1000 punkti par vienu biļeti). Atliek vien piepirkt ceturto biļeti (23 eur) un divatā pirms Jāņiem varam doties apciemot mūsu ziemeļu kaimiņus.

Jau laicīgi caur Booking.com norezervēju Zinc Old Town hosteli (http://www.booking.com/hotel/ee/zinc-old-town-hostel-tallinn.lv.html?aid=319169;label=letiste_gerona-airport_search;sid=834d17045b429e33a6cab3c544af90dc;dcid=1;dist=0;group_adults=2;srfid=de6366a68689cfb5fe637d9631386cca655908ebX1;type=total;ucfs=1&), kur par 2-vietīgu istabiņu samaksāju 33,5 eur par nakti (2 naktis 67 eur). Hostelis atrodas pašā vecpilsētas sirdī, vēsturiskā ēkā dažu minūšu gājienā no Rātslaukuma. Mēs varējām izvēlēties no 4 brīvajām istabiņām, kuru labāk vēlamies. Katram numuriņam bija atšķirīgs iekārtojums ar lieliem logiem un augstiem griestiem. Mūsu rīcībā ir arī koplietošanas dušas un tualetes – tīras, smaržīgas. Izmantojam arī aprīkoto virtuvi, kur ir gan trauki, gan plīts, gan mikroviļņu krāsns, gan elektriskā tējkanna, gan tosteris, gan vairāki ledusskapji. Booking lapā pieminētais depozīts (15 eur) par atslēgu mums netika prasīts. Pēc izrakstīšanās somu uz 2 stundām var atstāt bez maksas, bet par katrām nākamajām 2 stundām ir jāmaksā 2 eur.

No autoostas līdz vecpilsētai gabaliņš ir ejams (nepilnas 30 min.), bet ir pieveicams ar kājām. Pēc četru stundu sēdēšanas autobusā tā vien gribas izstaipīt un izvingrināt kājas. Rīgā ceriņi ir jau noziedējuši, bet Tallinā ziedēšana vēl ir pilnā spēkā. Ceriņu smaržas pavadīti caur vienu no Tallinas simboliem – Viru vārtiem iesoļojam vecpilsētā. Viru vārtus mēdz dēvēt par visfotografētāko vietu Tallinā. Cilindriskie vārtu torņi, rotāti ar sarkaniem dakstiņu jumtiem un vējrādītājiem, uzbūvēti jau 15.gs. vidū un līdz mūsdienām tie saglabājušies gandrīz autentiskā veidolā. Vārtiem ir īpaša nozīme - pilsētniekiem jau ilgu laiku ir tradīcija norunāt tikšanos šajā vietā. Lietišķas tikšanās tiekot norunātas pie vārtu labās puses torņa (vecpilsētas virzienā skatoties), bet romantiski randiņi - pie torņa vārtu kreisajā pusē.

Pa Viru vārtiem izejot, nonākam viduslaiku pilsētā. Tallinas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Vecpilsētu aptuveni 2 km garumā joprojām ietver nocietinājumu mūri ar vairāk nekā 20 nocietinājumu torņiem. Bruģakmeņiem klātās, šaurās, līkumotās ieliņas joprojām vijas labirintos. Aizgājušo gadsimtu noskaņa uzburta arī vairākos muzejos, krodziņos un pat laukumos, kur pārdevēji viduslaiku stila tērpos piedāvā senlaicīgus suvenīrus un pēc vecām receptēm gatavotus gardumus. Tallinu uzskata par vissenāko no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, senāku arī par netālajiem Helsinkiem Somijā un Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu. Jau 1154.gadā arābu ģeogrāfs un ceļotājs Idrīsī ir atzīmējis kartē apdzīvotu vietu - mūsdienu Tallinas priekšteci. Tagadējo nosaukumu pilsēta ieguvusi pēc tam, kad to 1219.gadā iekaroja dāņi, un to sāka dēvēt par „Taani Linnus", tulkojumā - dāņu cietoksni. Ilgie dāņu laiki un vēlākie zviedru laiki, kā arī Somijas tuvums pilsētai ir devuši Ziemeļeiropai raksturīgu arhitektonisko stilu, kas Tallinu padara atšķirīgu no Rīgas.

Tallinas vecpilsēta ir maza un izstaigājama kājām vienā dienā. Taču, ja būs vēlme arī ieiet kādā muzejā, uzkāpt kādā tornī vai vienkārši pasēdēt krodziņā, tad ar vienu dienu visticamāk nepietiks. Vecpilsētai ir kalnains reljefs un tas sadala vecpilsētu divās daļās – Lejaspilsēta un Augšpilsēta. Tallinā ieradāmies sestdienā un mani pārsteidza tukšās ielas. Vai tiešām Tallinā ir vēl trakāk, kā Rīgā, un tik daudzi ir izbraukuši strādāt citur? Arī svētdien vecpilsēta likās tukša, bet pirmdien to pārpludināja tūristu bari. Ielas pēkšņi kļuva tik pilnas, ka grūti paiet. Laikam brīvdienās arī vietējie gidi atpūtās.

Hostelī ierodamies vairāk kā stundu agrāk par noteikto iečekošanās laiku, bet tiekam laipni sagaidīti un mums ierāda numuriņu. Tallinas apskati sākam ar Rātslaukuma apskati. Goda vietu te ieņem rātsnams ar pilsētas simbolu Veco Tomasu (Vana Tomass) torņa galā. Tallinas rātsnamu uzskata par, iespējams, vienīgo līdz mūsdienām saglabājušos gotikas stilā būvēto rātsnamu visā Ziemeļeiropā – rātsnama būvniecība aizsākusies jau 13.gs. Torņa augstums pārsniedz 60 m, tajā saglabājušās kāpnes, kam ir 115 pakāpienu. Interesantas un mazliet biedējošas ir ūdens notekas pūķa galvu veidolā.

Rātslaukumā atrodas viena no senākajām zāļu tirgotavām Eiropā – Rātsnama aptieka, kas te atradusies kopš 1422.gada. Mūsdienās tā joprojām darbojas kā aptieka. Vietējā leģenda vēsta, ka šeit nejauši ticis izgatavots marcipāns, ko nosaukuši par Mārtina maizi.

Sv. Gara baznīca ir viens no skaistākajiem Tallinas dievnamiem. Tās sniegbalto fasādi dekorē senākais Tallinas pulkstenis, un tā ciparnīca rotāta kokgriezumiem. Ievērības cienīgs ir fakts, ka šī bijusi pirmā baznīca Tallinā, kurā notikuši dievkalpojumi igauņu valodā.

Tālāk dodamies uz Tompea jeb Domkalnu (Augšpilsētu). Tompea kalnā nonākam pa Luhike jalg ielu, kas tulkojumā nozīmē „Īsā kāja”. Ir arī iela „Garā kāja” (Pikk jalg). Tompea kalns ir dabas veidots, taču par tā rašanos Tallinā mēdz stāstīt leģendu: šis kalns esot slavenā igauņu tautas varoņa Kaleva kapavieta, un to kā savdabīgu kapa pieminekli no akmeņiem salikusi Kaleva sieva Linda, nesot savā priekšautā akmeni pēc akmens.

Pirmo pamanām iespaidīgo pareizticīgo baznīcu - Aleksandra Ņevska katedrāli, kas uzbūvēta 19.gs. nogalē, kad igauņu zemē tika īstenota rusifikācijas politika. Pēc teikas tieši šeit atradusies igauņu varoņa Kaleva kapavieta. Turpat blakus ir Domkalna pils, kur šodien atrodas Igaunijas parlaments Riigikogu. Pils kompleksā ietilpst 50 m augstais Tallinas un visas Igaunijas simbols - tornis ar nosaukumu "Garais Hermanis". Šis tornis ir uzbūvēts jau 14. gadsimtā no apbrīnojami izturīgā, balti pelēkā Igaunijas dolomīta. Taču no parlamenta fasādes puses Garo Hermani nemaz neredz, to var ieraudzīt, paejot pa kreisi no parlamenta ēkas.

Viens no pašiem slavenākajiem nocietinājumu torņiem lepojas ar interesantu nosaukumu - Kiek in de Kök (tulkojumā no lejasvācu valodas: "Ieskaties ķēķī!" . Pa torņa šaurajiem lodziņiem raugoties, esot bijis iespējams ielūkoties Lejaspilsētas māju virtuves logos un ieraudzīt, kurā virtuvē zupa tiek vārīta, kurā cepetis gatavots, kādas garšvielas tiek ēdienam pievienotas, kur pīrāgi cepti... Un, kā zināms, ziņkārība cilvēkiem piemitusi visos laikos. Tomēr Kiek in de Kök savulaik uzbūvēts nevis kā novērošanas punkts, lai uzraudzītu Lejaspilsētas iemītnieku ēdienkarti, bet gan bijis viens no dižākajiem lielgabalu torņiem Ziemeļeiropā, kura sienu biezums sasniedz pat 4 m. Mūsdienās tornī mājo Tallinas vēsturei veltīts muzejs. Šo torni un muzeju nolemjam apmeklēt (4,50 eur). Tornī apskatāma viduslaiku kara vēstures ekspozīcija, ieroči utml. Muzejs ir vairākos stāvos, kur var nokļūt, kāpjot pa šaurām, senlaicīgām akmens vītņu kāpnēm. Pašā augšā atrodas kafejnīca ar burvīgu skatu uz vecpilsētu.

Sv.Jaunavas Marijas katedrāle (Doma baznīca) (Toomkirik), kam piemīt Ziemeļeiropas dievnamu arhitektūrai raksturīgs askētisks skaistums, ir vecākais un arī galvenais Igaunijas luterāņu dievnams.

Pa šaurām, bruģētām ieliņām nonākam Kohtuotsa skatu laukumā. Stāvot skatu laukuma malā, gluži vai ar roku aizsniedzami šķiet tuvējo torņu un māju vējrādītāji. Mazliet tālāk slejas Rātsnama tornis ar Veco Tomasu. Labi redzami ir arī Sv.Nikolasa un Sv.Gara baznīcu torņi, kā arī Lejaspilsētas namu sarkanrudie dakstiņu jumti. Lūkojoties uz jūras pusi, ieraugāma Sv.Olava baznīcas smaile, ostas infrastruktūra un dažāda lieluma prāmji piekrastes ūdeņos.

Patkula skatu laukumā drūzmējas daudzi Tallinas panorāmas cienītāji, skan dažādas valodas un notiek aizrautīga fotografēšana. Skats patiešām ir krāšņs un kolorīts! No šī laukuma redzami nocietinājumu torņi, vecpilsēta, osta, dzelzceļa stacijas rajons un dzīvojamo ēku kvartāli. No skatu laukuma pa iespaidīgajām Patkula kāpnēm ved labākais ceļš uz Lejaspilsētu.

Nokāpjot pa kāpnēm, nonākam ziedu valstībā – šobrīd notiek Tallinas ziedu svētki un tiem par godu ir radītas dažādas ziedu kompozīcijas, instalācijas, mini dārziņi utml. Ejot pilsētas mūrim pa ārpusi, nonākam vietā, kur paveras jauks skats un mūri un torņiem.

Iepretim pasažieru ostai slejas iespaidīgie Lielie Jūras vārti. Vārtus veido visamizantākais no visiem Tallinas nocietinājuma torņiem, kas nodēvēts par "Resno Margarētu": zemā torņa diametrs ir aptuveni 25 m un torni par slaidu tiešām nenosaukt. Tas bijis masīvākais nocietinājuma tornis 16.gs. Domājams, ka tornis uzbūvēts tik apjomīgs, lai iedvestu respektu pret Tallinas nocietinājumu sistēmu ikvienam, kas pilsētā ieradies no jūras puses. Šodien te atrodas Jūrniecības muzejs. Torņa augšā ir iekārtojusies kafejnīca ar panorāmas skatu, bet kafejnīcā var nokļūt tikai, nopērkot biļeti uz Jūrniecības muzeju.

Turpinām ceļu pa mūru ārpusi, lai apmeklētu Rimi veikalu (Aia 7), kur iepērkam šo to no pārtikas. Cenas Igaunijā liekas nedaudz augstākas, tikai šķiet, ka maize ir lētāka. Vakaram nopērku Igaunijā (Poltsamā) ražotu karstvīnu (Glogg), kas izrādījās ļoooti garšīgs arī aukstā veidā. Rimi ir nopērkami dažādi Poltsamā ražoti vīni – upeņu, ābolu, ķiršu u.c. Diemžēl nepamēģināju nevienu no tiem, tāpēc nemācēšu spriest par garšu. Daudzas preces ir tieši tādas pašas, kā pie mums, taču šeit ir atšķirīgs gatavo salātu piedāvājums, nav man zināmo un pierasto salātu. Pa Viru vārtiem atgriežamies vecpilsētā - esam apgājuši apkārt gandrīz visai vecpilsētai.

Lejaspilsētas krāšņākā vizītkarte ir Pikk jeb Garā iela, jo ļauj ieraudzīt vēsturiskās Tallinas daudzveidību. Šajā ieliņā atrodas Trīs māsas - trīs vislabāk saglabājušās 14.gs ēkas, kas šodien ir luksusa viesnīcas. Te atrodas arī Melngalvju nams ar grezni rotātām durvīm, kurā šodien ir koncertzāle.

Viduslaiku iespaidu rada jaukā Sv.Katrīnas ieliņa, kurai vienā pusē senais mūris. Te atrodas mākslinieku un amatnieku darbnīcas. Pa šo ieliņu mēs nonākam pie pilsētas mūra, kas iesaukts par Svīteru mūri, jo pie tā iekārtojušies tirgotāji piedāvā daudzveidīgus adījumus - jakas, svīterus, cepures, cimdus un zeķes, suvenīrus no dolomīta un koka, kā arī krūzītes un šķīvjus, kuru vērtība ir uzraksts Tallinn.

Sv.Olava baznīcas 159 m augsts tornis bija augstākais pasaulē līdz 1625.gadam un savulaik esot izmantots kā bāka. Šodien tornis ir Tallinas galvenais orientieris, jo redzams gandrīz no visas vecpilsētas. Arī šodien tornis nav nekāds zemais, par to var pārliecināties, uzkāpjot pa vairāk nekā 250 akmens pakāpieniem līdz skatu laukumam aptuveni 60 m augstumā (2 eur). Kāpiens ved pa šaurām un stāvām vītņu kāpnēm, kur kustība vienlaikus notiek abos virzienos. Taču panorāma, kas paveras no torņa skatu laukuma, patiešām ir ieguldīto pūļu vērta! Visa Tallina kā uz delnas! Skatoties tieši uz leju, no augstuma pat sareibst galva. Tepat ir Rātslaukums, mazliet tālāk – Domkalns. Tepat jūra ar ostu. Tālumā redzams televīzijas tornis un dziesmu svētku estrāde. Skaisti! Tornī vislabāk būtu kāpt tad, kad Tallina ir jau iepazīta no lejas. Tad no augšas ir interesanti aplūkot vietas un ēkas, kur jau esi pabijis lejā.

Vecpilsētā gandrīz visos torņos ir iespējams uzkāpt, daudzviet pastaigāt pa mūri, taču visur par to ir jāmaksā un katram pašam jāizsver, kas interesē un par ko ir vērts maksāt. Mēs vēl apmeklējām Eppinga torni (4 eur), kur 6 stāvos ir aplūkojamas ekspozīcijas par aizsargceltņu vēsturi. Interesantākais šajā tornī bija tas, ka visus viduslaiku ieročus un bruņukreklus drīkstēja aiztikt un pat ietērpties tajos. Tad nu mēs pārtapām par viduslaiku bruņiniekiem. Neteikšu, ka šādā ietērpā jutos ļoti ērti, biju priecīga no tā ātrāk atbrīvoties. Viduslaiku bruņojums ir tik smags! Nestādos priekšā, kā tādā ietērpā cilvēks vēl varēja karot... Blakus Eppinga tornim citu torni rotāja uzraksts „Free entry”. Kad gribējām uzkāpt uz augšējo stāvu, no kura tika solīta jauka panorāma, turp varēja doties tikai, ja tika nopirkta kāda no īpašajām pašdarinātajām atklātnītēm, kuras cena bija ap 2-3 eiro. Skaidrs, ka par brīvu ir tikai siers peļu slazdāJ.

Nedaudz iepazinām arī Tallinu ārpus vecpilsētas.

Kadriorga pils ir līdz mūsdienām saglabājusies baroka laikmeta liecība. Nosaukums Kadriorg tulkojumā no igauņu valodas nozīme "Katrīnas ieleja". 18.gs. sākumā Lielā Ziemeļu kara rezultātā Tallinu Zviedrijai atņēma Krievija, un Krievijas cars Pēteris I Tallinā vēlējās uzbūvēt izcili skaistu pili - dāvanu savai sievai Katrīnai, kuras vārds arī Kadriorga nosaukuma pamatā. Šobrīd pilī atrodas Mākslas muzeja aizrobežu mākslas kolekcija.

Līdz pilij var nokļūt ar 1. vai 3.tramvaju vai arī apm. 30 min. ar kājām no vecpilsētas. Izrādās, ka Tallinā nav tāda e-talona, kāds ir mūsu dzeltenais e-talons un, lai nopirktu 24h biļeti (3 eur), vajadzētu vēl maksāt depozītu (2 eur) par plastikāta e-talonu. Mums norādītajā kioskā meitene skaidroja, ka pie viņas nevarot nopirkt plastikāta e-talonu un ieteica pirkt viena brauciena biļeti (1,60 eur) pie transportlīdzekļa vadītāja. Nolēmām iet uz Kadriorga pili ar kājām, sekojot tramvaja sliedēm. Nemaz tik tālu nebija un drīz jau sasniedzām skaisto un sakopto Kadriorga parku. Tā rietumdaļā gleznainu skatu var baudīt, lūkojoties uz Gulbju dīķi, virs kura ūdeņiem slejas uz saliņas uzbūvēta izsmalcināta rotonda. Pils nedaudz atgādina Mežotnes pili. Pils priekšā plešas ornamentālais dārzs ar strūklakām. Parkā atrodas arī Pētera I muzejmāja. Ļoti jauks bija Japānas dārzs. Mazi un lieli kociņi, sēru vītoli, gar dīķīšu malām ziedoši īrisi, rododendri, plūstoši strautiņi un akmeņi, akmeņi, akmeņi... Jauka un sakopta vieta pastaigai.

Dodamies jūras virzienā, kur apskatām pieminekli kuģa Rusalka jūrniekiem. Bruņukuģis "Rusalka" būvēts 1868.gadā. 1893.gada 7.septembrī kuģis pēc iziešanas no Helsinkiem vētras laikā nogrima, aiznesot jūras dzelmē visu 177 apkalpes locekļu dzīvības.

Gar jūras krastu jauka promenāde ved Piritas virzienā. Te ir izbūvēts arī veloceliņš, ko igauņi centīgi izmanto. Pirita ir kūrortpilsēta, kas uzcelta vietā, kur Piritas upe ietek jūrā. Savulaik (1980.gadā) te norisinājušās Maskavas Olimpiskās spēles ūdens sporta veidos. Pirita sagaida ar vēju un jūras smaržu. Pilsētas centra rosība palikusi kaut kur citā dimensijā un Piritas balto smilšu pludmalē valda kūrorta cienīgs miers. Dzirdama vien jūras šalkšana un kaiju balsis, tāpēc šķiet gluži neticami, ka netālu ir Tallinas osta. Piritu par savu brīvdienu pastaigu vietu izvēlas daudzi Tallinas iemītnieki, bet ciemiņus apskatīt šo pilsētas rajonu mudina ne tikai jūras piekraste, bet arī Sv. Birgitas klostera iespaidīgās drupas (2 eur). Uzskata, ka no Birgitas vārda rajons ieguvis savu nosaukumu - Pirita. Te var ieiet kādreizējā klostera lūgšanu zālē - baznīcā, kurai tagad vairs nav jumta, vien saglabājusies 35 m augsta gala siena, bet savulaik šis klosteris, kas darbojies no 15.gs. sākuma līdz 16.gs. nogalei, bijis lielākais Igaunijas teritorijā.

Savukārt pie Piritas upes grīvas vērojama īsta jahtu parāde, jo te atrodas viena no Baltijā slavenākajam jahtu ostām. Aizejam pa akmeņaino molu līdz nelielai bākai, baudot jūru, vēju un sauli. Jūrā peld pa kādai jahtai un motorlaivai. Atskatoties uz krastu, mūs priecē jahtu baltie masti, tālāk – Birgitas klostera drupas un vēl tālāk TV torņa smaile. Tālumā dūmakā redzami Tallinas vecpilsētas torņu silueti. Esam nogājuši pamatīgu gabalu un atpakaļ uz Tallinu braucam ar satiksmes autobusu (1,60 eur).

Pēc nelielas atpūtas hostelī, dodamies uz Tallinas ostu. No Tallinas ostas viens pēc otra jūrā iziet milzīgi kuģi. Populārākais maršruts ir Tallina-Helsinki-Tallina, ko veic vairāku prāmju kompāniju atšķirīgas ietilpības un ātruma prāmji dažādos diennakts laikos, ļaujot talliniešiem teikt, ka prāmji uz Somiju kursē tikpat intensīvi kā tramvaji pilsētas ielās. Uzkāpjam uz "Linnahall" jumta. To uzcēla padomju gados Olimpisko spēļu vajadzībām. Šodien tas ir paplucis, milzīgs dzelzbetona monstrs, kur pa garām kāpnēm uzkāpjam uz jumta. Paveras jauks skats uz jūru un ostu, kas rietošās saules staros izskatās jo sevišķi skaisti. Jauko vakaru nedaudz traucē vietējo iereibušo un krieviski runājošo jauniešu ālēšanās...

Trīs dienas Tallinā ir paskrējušas ātri. Tallinas vecpilsēta ir izstaigāta krustu šķērsu. Tallina, lai arī atrodas tik tuvu Rīgai, tomēr ir pavisam atšķirīga. Tā ir izveidojusies par vienu no Baltijas jūras reģiona skaistākajām, interesantākajām pilsētām, kurai līdzīgas nav, ne tikai Baltijā, bet arī visā Eiropā. Pat tad, ja šķiet, ka Eiropa jau ir tik daudzos ceļojumos iepazīta, ka neko jaunu vairs nevar piedāvāt, ir vērts doties ceļojumā uz Tallinu.