2 nedēļas 5,5 valstis. (Vācija, Austrija, Lihtenšteina, Šveice,Ziemeļitālija, un Francija)

  • 8 min lasīšanai
  • 34 foto
Divās nedēļās pabūt piecās valstīs, pa auto logu otrā pusē ezeram redzēt Franciju, tikai laika trūkums neļāva aizbraukt uz EVIAN minerālūdens dzimteni. Laiks kā uz pasūtījumu, pasakains, saulains, karsts arī lietus, bet tuvojoties izklaižu vietai arī tas beidz līt.Protams sākums ir lidot ar lidmašīnu un bērniem tas bija pirmo reizi. Ir labi, ja ir draugi citās valstīs, bez tiem kā bez rokām, dzīvot Dienvidvācijā netālu no Bodenes ezera, katru rītu vērot kā gaisā paceļas dirižablis, kas vizina tūristus un pa mājas logu redzēt Alpus, pēc kuriem pat laiku var noteikt, kāds būs pa dienu un ticiet, ne reizi nepievīla. Šajās divās nedēļās tikai viens mazumiņš no lielās Vācijas tika apskatīts un pabūts skaistās vietās. Reinas ūdenskritums, Baltā gulbja pils, Lego zeme, pabūt Alpos, mazā valstī Lihtenšteinā, Šveices francijā, pie Lemāna (ženēvas) ezera, kur runā franciski un zīmes ir franciski, un protams kalni, tie ir majestātiski un vareni, tie vilina un aizrauj. Ar divām nedēļām bija par maz, bet laba jau nevajaga daudz, jo atmiņas paliek vienmēr. Ceļojuma sākums. Tā kā nolēmām nebraukt ar savu auto, tad protams bija jālido. Lai nokļūtu galamērķī, viesu mājā, kas pieder draugiem, 1km no Lippertsreutes, 7 km no Ūberlingenes, jālido bija ar divām lidmašīnām. Mūsdienās tas ir patīkami, 2 dienā vēl esi Rīgā, bet 10 vakarā jau esi 2500 km attālumā no mājām, kas ar auto prasītu divas diennaktis, ar autobusu vēl vairāk. Protams lidojums nav no lētākajiem veidiem, pieciem cilvēkiem tas izmaksāja tur un atpakaļ 1100 Ls, bet tas atviegloja pašu ceļojumu. Mūsu izpratnē apmetāmies laukos, bet dzīvojām kā pilsētā un nav iespējams salīdzināt lauku dzīvi Vācijā un šeit Latvijā, divas atšķirīgas pasaules. Pirmais vakars protams ieilgst, atkal redzēšanās ar seniem draugiem, tāpēc otrā diena ir aklimatizācija, jo, ja mums augstākais punkts virs jūras līmeņa ir Gaiziņš ar 314m, tad viesu māja jau atradās augstāk nekā Gaiziņš. Otrā diena paiet auto meklējumos, ko noīrējam Ūberlingenē, izmaksas 610 euro uz 11 dienām. Auto Audi A3 2.0 TDI S LINES klases, kurš pa Vācijas apkārtnes ceļiem bija noskrējis tikai 15 tūkstošus km, kas zina, tas sapratīs, pie viena mazs ieskats pašā pilsētā, kas atrodas pie viena no lielākajiem Vācijas ezeriem, Bodenes ezers (BODEN SEE), kurā mēs iegriežamies gandrīz katru dienu. Trešā diena priekš bērniem, apciemojam spēļu zemi Rāvensburgu, ja kāds ir licis puzles, tad ir saskāries ar šo vārdu. Attālums no apmešanās vietas nav liels 120 km un esam vakarā izbrīnīti, ka paziņu bērni ne reizi nav bijuši šajā atrakciju parkā. Nav tā, ka viss būtu tikai bērniem, arī pieaugušie varēja atrast nodarbes. Bērniem lielākais prieks bija rakt zemi ar īstu mazu ekskavatoru, Bobcat tipa. Vakarā draugiem jubileja, tāpēc pa ceļam jāiegādājas puķes, kas šeit Vācijā ir vienkārši. Par cik ir augusts, tad zied gladiolas, un īpatnēji ir tas, ka atrodami lieli gladiolu lauki, kur pats vari iet un sagriezt gladiolas. Ceļa malā ir atstāti nazīši, izcenojums, cik maksā puķes, un pats vari sagriezt cik vēlies, tikai beigās neaizmirst samaksāt , iemetot naudiņu speciālā kasē. Vai Latvijā kaut kas tāds ir iespējams? Tur Dienvidvācijā cilvēki viens otram uzticas, kaut vai tad, kad pabiju iepriekšējo reizi, un izīrējot auto, samaksu prasīja tikai tad, kad auto jau bija atdots, bet tā kā bija svētdiena un tur neviens nestrādāja, tad teica, lai pienākam nākošā dienā. Protams tas ir tikai tad, ja tevi pazīst. 5.augusts, sākam iekarot Alpus, šoreiz Austrijas pusē. Pa serpentīnu ceļu paceļamies 2036m augstumā, kas šoreiz ir augstākais punkts. Protams nekāds lielais augstums tas nav, jo pabūts arī virs 4000 m, bet bērniem tas atstāj lielu iespaidu. Pa šādiem serpentīnu ceļiem braukt varam tikai vasarā, jo ziemā tie ir slēgti. Ja auto brauc lēni, tad moči augšā kalnā uznesas kā vēji. Katra diena tika plānota tā, ka dienas laikā būtu jāveic līdz 500 km liels aplis, tāpēc tikai īsas pauzes, un braucot tiek skatīti Austrijas kalnu jaukie dabasskati. Atgriežoties no Austrijas kalniem nodoms radās uzbraukt Vācijas augstākā virsotnē Zugspitzē (2962m), taču maza aizkavēšanās un pēdējais vagoniņš jau pacēlies. Nākas atlikt citai reizei un dodamies mājup. Nākošā dienā jau mazliet garāka, jo dodamies uz Šveices Alpiem, uz virsotni Santis(2502m), kas ir ļoti iecienīts tūristiem. Lejā 32 grādi, bet augšā vairs tikai 12 grādu silts. No virsotnes paveras pasakains skats uz sešām valstīm, Itāliju, Vāciju, Šveici, Austriju, Lihtenšteinu, Franciju. Braukšana ar vagoniņu kalnā, nav tas pats, kas braukt ar Siguldas vagoniņu. Teikšu atklāti, es labāk staigāju un kāpju ar kājām augšā, nevis karājos vagoniņā vairāku desmitu metru augstumā. Apskatījuši sešas valstis no augšas, nolemjam uzbraukt mazākā augstuma virsotnē, jau citā valstī-Lihtenšteinā, ciematiņā Malbūna. Tā kā Lihtenšteina apdzīvo vienu lielu kalnu, tad lai nokļūtu Malbūnā, jābrauc augšā kalnā un jāizbrauc caur tuneli, caur kuru izbraucot liekas, ka esi nokluvis pasaku valstībā, jo apkārt tikai kalni un nekas vairāk. Ar pacēlāju paceļamies 200 m augstumā no kurienes rokas stiepiena attālumā atrodas Autrija. Pēc iepazītiem kalniem, izpriecas priekš bērniem vienā no lielākajiem atrakciju parkiem Europa park, kas jau atrodas apmēram 250km attālumā, tāpēc izbraukšana ir agrāk par citiem rītiem. Diemžēl nav nekā iepriecinoša, jo līst, jeb kā latvietis saka „ gāž ka ar spaiņiem”. Tāpēc Švarcvaldes lielie un biezie mūža meži paliek līdz galam neaplūkoti, jo brīžiem lietus saiet kopā ar miglu, un redzamības nav nekādas. Bet dievs mūsu lūgšanas ir uzklausījis, un tuvojoties parkam, pamazām lietus pārstāj līt. Visas dienas garumā lietus vairs tikai brīžiem paslapināja, lai arī slapji bijām jau no atrakcijām uz ūdens. Parks savu lielumu attaisnoja, jo lai visu paspētu, ar vienu dienu ir par maz, tur ir nepieciešamas vismaz trīs dienas. Pa parku pārvietošanās notiek vilcieniņos, katra valsts ir izveidojusi savu atrakciju pasauli, Šveicei boba trase, ASV kalniņi, Krievijai kosmoss un t.t. Ieteikums ģimenēm, ja brauc uz turieni, blakus ir viesnīca, pie kuras pienāk vilcieniņš, kas savienots ar parku, līdz ar ko, ja bērni ir vecumā virs 10 gadiem, tad bērni var palikt atrakcijās, bet vecāki mierīgi atpūsties viesnīcā. Ieejas biļete pieciem cilvēkiem 140 euro. Diena nogurdinoša, tāpēc nākošās dienas maršuts tuvākā apkārtne, pilsēta Konstance ar akvārija apmeklējumu, bet maza vilšanas, jo rindas izrādās garas, un lai tiktu iekšā, nemazāk par 2 stundām jāstāv rindā, tāpēc mainās plāni un dodamies uz Eiropā lielāko ūdenskritumu-Reinas ūdenskritumu, kur ūdens gāžas no 25 m augstuma un ir 150 m plats. Interesanti var ar kuģīti piebraukt ūdenskrituma vidū un uzkāpt uz klints radzes un vērot dabas varenumu no turienes. Nākošā diena atkal garāks maršuts, un baltā gulbja pili, jeb Neuschwanstein pili. Atkal maza vilšanās, jo netiekam iekšā, jo lai tiktu iekšā, jāgaida grupa, kurai ir gids, kas runās jums saprotamā valodā, tā kā mūsu grupa jau bija iekšā un nākamā bija pēc trijām stundām, tad apskatām pili no ārpuses un tuvāko apkārtni un dodamies atpakaļ, skatot Alpu ainavas. Nolemjam nebraukt atpakaļ pa to pašu maršutu, bet pa citu, rezultāts, maza maldīšanās un izbraukšana jau citur, nevis kur vēlējāmies. Par cik iepriekšējās dienas tomēr bija nogurdinošas, tad šī diena bija ieplānota Mainau salas apmeklējumam, kas atrodas Bodenes ezera vidū un pieder Zviedrijai. Sala vienkārši ir pasakaina jebkurā gadalaikā, pavasarī ar ceriņu ziedēšanu, vasarā pasakainais rožu dārzs itāļu stilā. Vienkārši apkārt puķes, puķes un puķes. Salā atrodas tropu māja, kurā mitinās tūkstošiem taureņu šķirņu, kuri brīvi uzlaižas jums uz pleca. Atgriežoties no salas pastaiga pilsētā, iepirkšanās veikalos, drēbēm, apaviem cenas zemākas kā pie mums. Interesanti bija tas, ka pastaigājoties pa pilsētu sāku justies neērti, jo apkārt tikai pensionāri, kuri atpūšas, jo visi darbspējīgie šai laikā atrodas darbā. Šī maza atslodzes diena, jo nākamā diena ir visgarākā, visgarākā tādā ziņā, ka braucam cauri visai Šveicei uz pilsētu Lausanne, kur mīt draugi. Šī pilsēta ir kur atrodas Olimpiskās komitejas mītne un Olimpiskais muzejs, un protams, kur visi runā franciski, jo pilsēta ir pie otra lielākā ezera Eiropā- Lemāna ezera, kuram otrā pusē var redzēt Franciju ar tās pilsētu Evian, kur tiek ražots minerālūdens. Pilsēta vienkārši fantastiska, tīra, sakopta, strūklakas,kurās bērni mierīgi draiskojas, ostas promenāde ar jahtām, promenādē katru vakaru skan mūzika, notiek koncerti, par brīvu. Sajūta, ka esi citā pasaulē, visi ir priecīgi, apkārt valda miers, nav stresa, bet dārga, jo draugi īrē divistabu dzīvokli, par kuru jāmaksā 1200 eiro mēnesī, salīdzināšanai Vācijā tāds pats dzīvoklis pie Bodenes ezera ir 600 eiro mēnesī. Šveicē, ja neesi tās pavalstnieks, tu savā īpašumā neko nevari iegādāties, tikai īrēt. Mazliet pamainījuši plānus, nolemjam nākamā dienā dotie atpakaļ, ar domu nakšņot Ziemeļitālijā. Pa ceļam apskatām 16 gs. būvētu bruņinieku pili Château de Chillon, iejusties bruņinieku ādā un salīdzināt, cik tad gari cilvēki dzīvojuši tad. Pils uzbūvēta Lemāna ezera krastā, no kuras augšējā stāva var skatīt brīnišķīgus skatus. Iekšā uz sienām redzama visa pils dinastija ar ģerboņiem, kādi nu katram pils valdniekam ir bijuši. Lai nokļūtu Itālijā izvēlamies pāreju Simplon Pass, pa kuru braucot, var aplūkot pasakainus dabas skatus. Apstājamies pašā pārejas augšā, 2008 m augstumā, izvingrinām nogurušās kājas vienkārši pastaigājoties. Ja kādam rodas vēlme, tad atstājot auto, ar kājām var doties uz tuvākām virsotnēm, kas protams prasīs ilgāku laiku, bet kalnos kāpējiem ideāli, atstāt auto un doties uz virsotnēm, kas jau ir vairāk par 3000 m augstākas. Pārejai otrā pusē protams sākas Itālija, kontrasts rodas jau ar pirmajiem mirkļiem. Ja Šveicē atklātums, tad Itālijā visām mājām slēģi, kuri ir ciet, kas rada tādu iespaidu, it kā no kāda būtu jābaidās, kā filmās par al capone, ko pastiprina ieslēgtais televizors viesnīcā, kur rāda tāda stila filmas. Pārlaiduši nakti viesnīcā dodamies tālāk un pirmā apstāšanās ir pilsētiņā, Lago Majore ezera krastā, ar nosaukumu Stresa. Ezerā atrodas trīs salas,kuras ar kuģīti var apmeklēt, nolemjam pameklēt salu „isola Madre”-itāliski, uz kuras atrodas fantastisks botāniskais dārzs ar senu pili. Ieturējuši maltīti itālu stila kafē, ēdot lazaņju, kuru pie mums tik garšīgu nevar atrast, dodamies mājup, braucot caur Šveices neskaitāmiem tuneļiem kalnos, kā arī vērojot aizas, kuras reizēm pārāk draudīgi pienāca ceļam klāt. Šis bija viens no garākajiem un nogurdinošākajiem pārbraucieniem, jo galā nokļuvām ļoti vēlu, bet neskatoties uz visu, otrā rītā agri augšā un uz pasaku zemi bērniem LEGO zemi, tādi atpūtas parki Eiropā ir tikai četrās vietās, lielākās ir Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Vācijā. Bērniem īsta pasaku zeme ar lego klucīšu veidojumiem. Ieejas biļete pieciem cilvēkiem ir 114 euro. Viena diena bērniem tur nav nekas, viņiem vajag vairāk. Ceļojums palēnām tuvojas izskaņai, lielie braucieni vairs nav, jo arī tuvākā apkārtnē ir daudz vietu ko apskatīt, viena ir tā, kur iespējams vērot berberu mērkaķus dabā un pašiem tos barot, turpat var aplūkot vāciešu lepnumu, balto stārķu koloniju, jo tā ir vienīgā vieta Vācijā, kur mīt baltie stārķi. Kad vāciešiem stāstām, ka mums Latvijā tos varam vērot brīvā dabā, viņiem tas ir liels brīnums. Dienas otrā puse paiet peldoties akvaparkā Ūberlingenē, kur dabīgs siltais ūdens nāk no 600 m dziļuma, kurš jau bija 37 grādu silts un ārstniecisks. Rezultāts, ka otrā dienā jau atgriezāmies vēlreiz uz divreiz ilgāku laiku. Par cik auto jau atdots, tad nu nākas izmantot sabiedrisko transportu. Diena noslēdzas ciemojoties pie draugiem, jo nākamā rītā agri mūs nogādā lidostā Fridrihshāfenē, 8 vēl esam tur, bet divos dienā jau skatot Latviju no putna lidojuma nosēžamies lidostā. Esi sveicināta Latvija, jo nekur jau nav tik labi kā mājās. Nobeigumam, Vācijas ceļos tika pieveikti 4000 km, pabūts 5 valstīs, piecu cilvēku ģimenei tas izmaksāja 2300 Ls, ieskaitot lidmašīnas biļetes, auto īri un degvielu, bet nemaksājot par naktsmājām, izņemot viena reize Itālijā. Naktsmājas pie mūsu draugiem, ja būtu jāmaksā izmaksātu papildus 68 euro diennaktī, sīkāk www.obstgut-oberhof.de , kur ietilpst divistabu dzīvoklis ar visu aprīkojumu, bet bez pārtikas, ko paši var pagatavot uz vietas ,nopirkt var pie tuvākās apkārtnes zemniekiem. Blakus atpūtas mājiņā iespējams nobaudīt vācu alu, bērniem piens ar saldumiem, (tas viss iekļauts cenā), mājiņā bērni var spēlēties ar rotaļlietām, pieaugušie var izmantot internetu, arī uzspēlēt šahu, dambreti, jeb vienkārši atpūsties, izbaudot lauku idilli, un vērojot Alpu ainavu


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais