Dženova un Ligūrijas jūras piekraste
|
Dana Ramirez
|
Kopš vien mācos Apdrošināšanas tiesības, esmu gribējusi aizbraukt uz Dženovu – Itālijas nozīmīgāko tirdzniecības ostas pilsētu Ligūrijas jūras krastā. Tieši Dženovā it kā ir aizsākušās Apdrošināšanas tiesības, ņemot vērā pasaules mēroga jūras braucienus no šīs pilsētas jau 12., 13. gadsimtā. Tāpēc liels bija mans prieks, kad kopā ar Dženovas Universitātes pasniedzējiem uzvarot vienā pētījumu projektā, pirmo darba sapulci noteicām tieši Dženovā.
2014. gada oktobra beigas Dženovā noteikti var nosaukt par skaistām, jo katru dienu spīd saule, gaiss dienā iesilst līdz +18, bet naktī ir ap +10. Turpretim 2014. gada oktobra vidū Dženovu piemeklēja ļoti postoši plūdi, kad dienas laikā nolija 9 mēnešu (!) norma, kā rezultātā radās katastrofāli kalnu noskalojumi un pilsētas centrā tika nopostīti desmitiem veikalu, metro staciju un biroju. Šādas katastrofas diemžēl notiekot regulāri un parasti cieš vienas un tās pašas mājas, vieni un tie paši rajoni, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli. Arī mēs redzējām, kā no 1.stāvā veikaliem tiek nesti ārā dubļu maisi, bet uz ielām par EUR 1 – 5 pārdod dubļu sabojātas preces – kurpes, drēbes, utt.
Ar visu šo mēs tomēr dodamies uz Dženovu sajūsmas pilni, jo latvieši mīl Itāliju. Mīl vienkārši tāpat, bet jo īpaši saules, dzīvesprieka, garšīgā ēdiena un vīna, dabas skaistuma, siltuma, jūras un mūzikas dēļ. No Rīgas līdz Dženovai braucām šādi. Vispirms ar Ryanair no līdz Milānai (Bergamo). Tālāk par EUR 5 no Bergamo lidostas līdz Milānas Centrālajai stacijai jābrauc ar autobusu, kas kursē ik 20 minūtes. Un vēl tālāk no Milānas Centrālās stacijas ar vilcienu var tikt uz visām debess pusēm, Dženovu ieskaitot. Vilcienā izvēlamies 2. klases vagonu, jo būtībā tas nav sliktāks par 1. klasi, toties cena gan ir patīkamāka. Vilciens īsti itāļu stilā izbrauc ar 20 minūšu nokavēšanos, bet tāpēc pasaule bojā nav aizgājusi. Milānas stacijā, gaidot vilcienu, paspējam par EUR 3 uzēst ceptus kastaņus, kas lieliski noņem stresu un palīdz gastronomiski iejusties dienvidu pasaulē.
Dženovas stacijā iebraucam pēcpusdienā un paspējam vēl vakara saules staros ieraudzīt pilsētas majestātisko skaistumu, greznās mājas un pieminekli par godu Kristoferam Kolumbam. Nav droši zināms, vai viņš pats te ir dzimis. Bet tas, ka viņa tēvs bija dženovietis, esot 100 punkti. Pat iespējamā dzīvesvietas māja tiek rādīta par godu šai dzimtai.
Nākamajās dienās esmu spiesta secināt, ka Dženovas ostmala ir tik superblīvi apbūvēta, ka faktiski nav redzama ne jūra, ne kuģi. Skaistās mājas, kas savulaik logus vēra pretim jūrai, pludmalei un kuģiem, tagad paveras pret 4-stāvu mājas augstumā izbūvētu autostrādi un angāra tipa ēkām ostmalā. Jūra ir kaut kur aiz tā. Tomēr svaigais gaiss un vējš nemelo – jūra ir tepat līdzās.
Mūsu viesnīcā ir uz Via Balbi – ielas, kas ved no stacijas uz Dženovas centru. Tā ir stratēģiski ērta vieta, lai izstaigātu pilsētu un vajadzības gadījumā tiktu uz nākamo vilcienu. Pēc garā pārbrauciena no Rīgas ļoti gribas ēst, tāpēc meklējam kādu ēstuvi. Neraugoties uz to, ka itāļi ir izslavēti kā vēlie ēdāji, tomēr ap plkst. 21.00 tikai retā vieta vairs vaļā. Jā, var iedzert kafiju. Arī itāļu saldējuma vietas vēl atvērtas. Tomēr kārtīgas maltītes vietas vēl jāpameklē. Tas varbūt tāpēc, ka Dženova dzīvo tikai ap 600 000 iedzīvotāju un tā nav tāda megapole kā Milāna vai Roma. Klusā šķērsielā atrodam jauku, vienkāršu picēriju, kas pieder turkiem. Ak, globalizācija! Pica ar jūras veltēm un pasta ar jūras mošķiem ir ļoti baudāma un mēs domās ievelkam lielus plusiņus Dženovas pavāriem.
Nākamā diena sākas pie viesnīcas brokastu galda, kur konstatējam, ka itāļi ir īsti miltu izstrādājumu un saldumu mīļotāji. Lielākā daļa no brokastu piedāvājuma ir deserta veida maizītes, saldie kompoti un ievārījumi. Puisis kā ozols pie blakus galdiņa ēd šokolādes kruasānu, kam vidū vēl bagātīgi ieziež Nutellu. Tāda kaloriju bumba labi iet kopā ar rūgto espreso kafiju vai pustoni mazāk rūgto Caffe Machiatto.
Rīta pusē mums ir tikšanās Dženovas Universitātē ar Juridiskās fakultātes mācībspēkiem. Ēka ir īsta pils – ar ārkārtīgi greznu iekšpagalmu, pagalma dārzu, muzeja cienīgām auditorijām un māņticību, ka nedrīkst iet pāri pagalmā esošajam centrālajam ornamentam. Neraugoties uz savu aizņemtību, pasniedzēji mums pievienojas uz kārtējo rīta espreso. Varbūt tāpēc, ka espreso tasītē ir 3 tējkarotes kafijas šķidruma, šo dzērienu var baudīt kopā ar ikvienu draugu un kolēģi, ko dienas laikā satiec. (Turpretim pie mums, Latvijā, pāris kafijas tasītes ar tilpumu ~150 – 200 gr ir pietiekami, lai vairāk to nevarētu sevī ietilpināt dienas pirmajā pusē).
Dienas laikā izstaigājam Dženovas slavenākās ielas un Ferrari laukumu, kura strūklaka, atkarībā no vēja virziena, aprasina garām ejošos. Mūsu mērķis ir arī apskatīt slaveno Dženovas akvāriju, kurš esot 3.lielākais Eiropā. www.acquariodigenova.it Akvārijs atrodas ostmalā un tas ir viegli sasniedzams kājām. Biļetes nopērkamas ārā esošā kasē. Pieaugušo biļete maksā EUR 24, bērnu EUR 15. Jau pirmie iekštelpās esošie akvāriji liek noelsties, jo varam vērot, kā turpat acu augstumā peld vairākas milzīgas murēnas. Tālāk dzīvojam līdzi pingvīniem, roņiem, haizivīm, medūzām un rajām (kuras drīkst pat noglaudīt). Beigās sev par lielu veiksmi trāpām uz mazu delfīnu šovu, kas izsauc smaidu un vēlmi aplaudēt pat nīgrākajam īgņam. Kādā atsevišķā baseinā peld delfīnu mamma ar savu 1 mēnesi veco bēbīti delfīnu. Apmeklētāji drīkst kladē ierakstīt vārdu, kādā viņi piedāvā nosaukt mazo delfīnu. Mēs pārprotam klades mērķi un ierakstām kladē savus vārdus. Tāpēc, ja nu gadījumā delfīnu nosauks par Danu, Elzu vai Ralfu, tad ziniet, kas ir autors. :)
Akvārijā iespējams pavadīt garas stundas, un telpās ir padomāts gan par atpūtas vietām, gan kafejnīcām. Pēc pāris stundu ilgā apmeklējuma mēs ejam ārā svaigā gaisā, lai secinātu, ka šis tiešām ir bijis labākais no redzētajiem akvārijiem.
Pēc darbīgās otrdienas, ko pavadām Dženovas Universitātē, trešdien esam pelnījuši iepazīt jaunas skaistas Itālijas vietas. Tāpēc mēs no Dženovas ar vilcienu dodamies uz 5 pilsētu virteni, kuras kopā sauc par Cinque Terre [Činkveterre] jeb Piecas Zemes. Ar vilcienu var nokļūt tikai līdz 1.pilsētai Monterosso. Vilciens brauc apmēram 1,5 stundu un izbraukšanas laikus un cenas var pārbaudīt Treni Italia web lapā. Jau dažas pieturas pēc Dženovas mēs sākam elst un pūst, pa logu skatoties uz skaistumu, kas paveras uz klinšaino jūras krastu. Monterosso vilciena stacija ir pašā pludmales krastā – garām nepaiesi. Mēs nobaudām pa kafijai un obligātajam saldējumam un dodamies tālāk uz ostas pusi, jo esam dzirdējuši, ka Monterosso esot pieticīgākā no visām pilsētām – māsām Činkveterres ķēdītē. Fortūna šodien ir ar mums un kā pieejam pie ostas kases (klints grotā), tā nopērkam pēdējās biļetes uz konkrēto kuģa reisu līdz nākamajai pilsētai Vernazza [Vernaca]. Kuģītis ir pilns priecīgu tūristu. Dzird gan franču, gan vācu, gan portugāļu un spāņu, bet visvairāk – pašu itāļu balsis. 10 minūtes un mēs jau esam sasnieguši Vernacu, kurā citādi varētu nokļūt ar kājām pa klinšainu kalnu ceļu vai ar motorolleru. Vernaca ir dievīgi skaista. Krāsainas mājiņas, kas izbūvētas kalnā, baznīca, terases veida vīnogu, augļu un sakņu dārzi, baltas laivas un kuteri Ligūrijas jūras sāļajā ūdenī. Visi kā viens atkārtojam: “Te ir tik labi. Es gribētu te padzīvot ilgāk.” Vietējie stāsta, ka vasaras laikā tūristu te esot, ka biezs. Ja Monterosso ir oļu tipa pludmale, tad Vernacā ūdenī var nokļūt, prātīgi lienot pa klints bluķiem. Ūdenī redzami simtiem jūras ežu, tāpēc piesardzība jāievēro. Jūras malā ierīkota neliela duša, kur pēc peldes noskalot ļoti sāļo jūras ūdeni.
Mēs izstaigājam pilsētu, kalnu ceļus un pēc tam dodamies kaut ko garšīgu apēst. Kaut kas garšīgs atkal izrādās pica, pasta, maize ar olīveļļu un vīns. Tas ir zelta komplektiņš pilnai laimei Itālijā.
Mums ir vēl pusstunda līdz kuģītim atpakaļ uz Monterosso, jo jāpaspēj arī uz nākamo vilcienu līdz Dženovai. Vilciena biļetes pa dienu var nopirkt pie “dzīva kasiera”, bet vakarā pieejams tikai biļešu aparāts. Par laimi, tas ir saprātīgi veidots un ar bankas karti norēķināties nav sarežģīti. Atpakaļceļš ir garāks, jo vilciens apstājas gandrīz visās pieturās. Tāpēc Dženovu sasniedzam ar tumsiņu.
Pienācis laiks doties uz Rīgu. Tā kā Ryanair lidmašīna izlido uzreiz pēc 7 no rīta, tad mums laikus jāizrēķina, kā tur nokļūt. Izlemjam no Dženovas braukt ar vilcienu uz Milānu plkst.21:21. Attiecīgi, Milānā esam ap 22:50. Tādējādi mēs paspējam noķert pēdējo autobusu no Milānas Centrālās stacijas līdz Bergamo lidostai, kas ir 23:10. Aiz mūsu papēžiem autobusa šoferis aiztaisa durvis un iemāca mums daudz jaunu itāļu lamuvārdu. :) Papildu mācības seko, kad autobusam priekšā izgriežas smagā kravas mašīna. Autobusa šoferis kļūst jaukāks tikai tad, kad viņam pienāk kāds privāts telefona zvans un viņš, ar vienu roku stūrējot, ar otru pietur telefona klausuli un draudzīgi čalo.
Bergamo lidosta naktī ir atvērta un tajā var gulēt (tiesa gan, ļoti ierobežotā vietā). Lai tūristi nedomātu, ka dzīve ir avenes, turpat aiz sienas visu nakti notiek urbšanas un kalšanas darbi. Tāpat arī telpas tiek vēdinātas, kas nozīmē aukstuma viļņus. Latviešu tūrists ir dzīvotspējīgs un tāpēc ir nodrošinājies gan ar plediņu, gan mīkstāku pagalvi. Citiem ir pat guļammaisi, bet tas patiešām būtu par traku somas tilpumam. Tāpēc mēs kā Sprīdīši naktī izciešam trejas mocības un sagaidām plkst. 3, kad policija apstaigā uz grīdas gulētājus un skaļi uzsauc, ka laiks celties (gaiļi nodziedājuši?), jo Departure (izlidošanas) zona ir atvērta. Varam pārcelties uz gulēšanu uz citām telpām lidostas iekšienē. Bagāžu gan vēl tik ātri nepieņem, tāpēc katrs plāno savu tālāko gulēšanu, kā nu prazdams. Kafejnīcās tādā rīta agrumā ir nopērkamas vakardienas maizītes. Tikai pēc tam, kad apēdam, ko nu dod, uz letes tiek izvietoti svaigi kruasāni. Mērfija likums darbojas arī 3 no rīta. :)
Jebkurā gadījumā Ryanair mūs aizvizina uz dzimteni un mēs esam pateicīgi gan par šo iespēju ceļot, gan par ceļojuma biedru iecietību un kopā būšanu. Noteikti gribētos aizbraukt vēlreiz uz Cinque Terre, lai izstaigātu kalnus, paliktu pa nakti kādā mazā pansijā (varbūt www.camerenicolina.it ) un ar visām maņām baudītu Itāliju, tās viesmīlību un visus labumus. :)