Rietumu Peloponēsa

  • 5 min lasīšanai
  • 12 foto

Aicinu vēlreiz kopā ar mani izdzīvot manus iespaidu pilnos mēnešus par burvīgo dabu un vēsturiskajām vietām Grieķijā, konkrēti tieši Rietumu Peloponēsā.

Rietumu Peloponēsā nokļuvu pavisam negaidīti, uzzinot, ka mana 3 mēnešus ilgā skolas prakse vasarā man būs jāpavada tieši tur, nevis Korfā vai Rodās, kāda bija mana sākotnējā vēlme. Šī ziņa man iesākumā sagādāja lielu vilšanos, jo galvā vizualizējās dzirdētie nostāsti tikai par tipiskiem izkaltušiem laukiem, arbūzu grēdām un aitu ganāmpulkiem.

Par Arbūzu laukiem kļūdījusies nebiju ....:)

Ceļojums uz grieķu zemi sākās 2012. gada 31. maijā lidojumā no Rīgas uz Atēnām, kas tiek aizvadīts samērā mierīgi, mazliet domājot jau par laiku, kad lidmašīna kursēs pretējā virzienā (jo tomēr nebraucu tikai atpūsies, bet prakē ) un par godam nopelnīto balvu – šampanieša glāzi vai varbūt pat divām lidmašīnas salonā. Kā nokļūt uz manis izvēlēto viesnīcu ( neslēpšu, viesnīca ir Aldemar Olympian Village), ir zināms, tādēļ no lidostas dodos ar autobusu uz vienu no Atēnu autoostām, šajā gadījumā - Kifissou.

Aldemar olimpian village

Visiem rādu manu studenta karti un mans ceļojums cauri ievērojamai Grieķijas daļai var sākties. Iebraucot Atēnās, pirmais, kas paveras skatam, ir samērā pārsteidzošs - mazas ielas, mājas pie mājas, rodas iespaids par bezgaisu un smogu, nemaz neizslēdzot domās iespēju ieraudzīt kāda streika norisi. Bez pārdomām piešķirtu medaļas vai ordeņus autobusa vadītājiem par to brīnumu, kā viņi māk izgriezt autobusus uz neskaitāmajiem ielu līkumiem. Kad nu jau liekas - viss, autobuss iesprūdīs krustojumā un stūres stiprinātājs vai riepu ventiļi tūlīt neatgriezeniski uzsprāgs, vadītājs tik iedzer frapi, kaut ko izbļauj ārā pa logu, sagriež stūri stingrāk, un veic vienu no kārtējiem ikdienas varoņdarbiem.

Nākamais šoks, kas patiešām ir šī vārda cienīgs – ir Atēnu Kifissou autoosta! Tumša, neizprotama, haotiska, bez nekādas eiropietim apjēdzamas sistēmas. Šķiet, ka to laikam izprast var vienīgi šeit dzimušie grieķi. Cigarešu dūmu smogs, kāds jau piedāvā iegādāties tikko nozagtu mantu, un, es ar savu lielo koferi pa vidu visam šim haosam. No šīs autoostas atiet autobusi uz Iliu Peloponēsā, kas ir tuvāk manam gala mērķim. Autobuss ceļā pavada 4 stundas, ja ir expresis, kas brauc garām pilsētai Patrai, otrai lielākai pilsētai pēc Atēnām. Savukārt 5 stundas, ja ir parasts autobuss, kas šķērso Peloponēsi pa vidu, apbraucot milzīgos Tripoli kalnus. Cena vienā virzienā 2012.g. 27,70 Eiro. Studentiem atlaides nav! Autobuss bija diezgan tukšs, ērts un sēdēt var kur grib. Galamērķis - pilsēta Pyrgos, no kuras tālāk ņemšu taksometru un braukšu savus 15 km līdz viesnīcai.

Par pilsētas tuvošanos ikdienā var nojaust jau laicīgi, jo ceļmalas ir pilnas ar dažādiem maisiem un neizvestiem sadzīves atkritumiem. Jebkuram latvietim pirmā doma būtu – kāpēc gan grieķi neaizdomājas par talkošanas priekšrocībām!

Pilsēta ir paredzēta mazam ikdienišķam shoppingam, jo tur ir 4 samērā lieli iepirkšanās veikali – Lidl, Vasilopoulos, Marinopolous (Carefour), Cash and Carry, turpretīm nav nekā tīkama vai baudāma no kultūras, arī no cafe brake nav. Mani vienīgi sajūsmināja fakts par nobildēšanos pie pieminekļa, kas veltīts drahmas nomaiņai pret eiro.

Pimiņa Drahmai

Ja jūsu mērķis ir apskatīt Olympiju, Olimpisko spēļu dzimtenes vietu, tad šis, manis iepriekš aprakstītais variants, ir viens no veidiem, kā līdz šejienei nokļūt no Atēnām. Jo Olympia no Pyrgosas atrodas vien 14 km attālumā, un uz turieni bieži kursē autobusi. Savukārt vilciena satiksme ir beigusi savu darbību, tā nemaz īsti to neiesākot. Peloponēsā ir gana nozīmīga lidosta Araxos, kas atrodas netālu pie pilsētas Patra un otra lidosta pie pilsētas Kalamata, kas ir slavna ar “visgrieķiskāk pareizajām” Olīvām. Cik zinu, tad uz Araxos lidostu lidojumus veic arī Ryannair.

Tātad Olympia. Ja vien jūs neesat vēsturnieks vai kultūras jomas pārstāvis, diez vai jums šī vieta izraisīs emocionālu katarsi, to apskatot. Man personīgi par traucēkli bija milzīgais karstums, citi tūristi un viennozīmīgi sisinātāji kokos, kas rada skaņu līdzīgi kā to sienāži dara Latvijā, tikai 1000x spēcīgāk. Labākais laiks, kad šeit būt ir pavasaris vai rudens, vai vismaz agri vasaras rīti. Man kā studentei šis prieks bija par brīvu. Uzrādot studenta karti, varēju ielūkoties arī muzejā, kurā, manuprāt, bija vairāk ko redzēt nekā arheoloģiskajā vietā. Cenas, vismaz šai sezonai, bija 9 eiro no personas muzeja un arheoloģiskās vietas apskatei. Kopumā vērtējot, arheoloģiskā vieta ir liela, pilna ar akmeņiem, diemžēl...akmeņiem. Es biju gaidījusi mazliet ko vairāk par maksimāli 3 kopā stāvošām kolonnām, kas savulaik veidojušas diženu Philippeion templi, tomēr tās nu ir iemūžinātas visos fotoaparātos. Fotoaparātu mīloša vieta ir arī ieejas vārti stadionā un, protams, pats stadions, kurā arī es iepozēju, un, magnētiņu kalni suvenīru veikalos.

Ieejas vārti stadionā
vēsturiskais pirmssākums- stadions

Kā otro arheoloģiski nozīmīgāko vietu apskatei varu ieteikt – Apollona templi! Jāsaka gan, ka tas būtībā ir viena vienība, toties vairāku iemeslu dēļ šī vieta liekas tīkamāka. (Šis nav templis, kas atrodas Delfos).

Pirmkārt, nokļūšana līdz tam ir gana aizraujoša, jo nākas braukt cauri kalnu kalniem, ielejām un pasakainiem kalnu ciematiņiem. Viens no šādiem šarmantiem ciematiņiem ir Andritsena, kurš jau pa gabalu liek sevi manīt savu sarkano jumtu dēļ. Šauras ieliņas, aiz kurām atrodas kalni un kalnu ielejas, raibi puķu podi visos balkonos, gaumīgas un saskaņotas tavernas uz katra stūra, kurās laipni sveicot garāmbraucējus, ar rokām vicinās grieķu vīrieši, baudot savu ikdienas frapi.

Ainava braucienam uz Apollona templi un Nedas ū-kritumu

Ciemats, kurš atrodas tik tālā nostūrī un aizmirstībā no pilsētu kņadas, patiesībā pauž pašapmierinātību par savu piemīlīgo esību un bezrūpīgo idilli. Braucot no šī ciemata, 10 km attālumā atrodas Apollona templis. Piemineklis ir iekļauts UNESCO kultūrvēstures mantojumā, par ko liecina pārpārēm norādes zīmes uz šo vietu, kā arī vietas labiekārtojums, autostāvieta un, protams, ceļa kvalitāte, kas ir tapis ar Eiropas naudas fonda atbalstu.

Pārsteidzoši, bet templis ir apklāts ar milzu telti, kas noteikti ir tapis darīts divu iemeslu dēļ: lai cilvēkiem būtu iespēja samaksāt par to, ko skatās un, lai pasargātu Apollona mājvietu no vēja un saules iedarbības.

Apollona tempis-apsegts

Skats, kas paveras uz kalniem no šīs vietas ir pasakains, tomēr arī ar zināmu dramatisma piedevu gluži kā dieviem pienāktos. Tempļa ieejas vārti ir izvietoti uz ziemeļiem, kas ir ļoti netipiski Grieķijas tempļiem. Šis templis ir īpašs ar to, ka novietots ir rietumu un dienvidu virzienā, pretēji kā senatnē bija pieņemts - austrumu, rietumu. Pašu templi es nevarētu salīdzināt ar kādu no 7 pasaules brīnumiem, brīnumains liekas drīzāk fakts, kā senie grieķi varēja kaut ko tādu toreiz uzcelt tādā kalnainā vietā kā Ilia. Ieejas maksa ir draudzīga, 2 eiro no personas, gluži kā ziedojums tempļa restaurācijai.

Apollona tempļa iekšpusē

Ja ceļojuma mērķis ir apskatīt vēl ko, un avantūriskam garam miera nav, jo galu galā ceļš ir mērots gana tāls (no pilsētas Pyrgos 70 km attāluma) tad varu ieteikt apskatīt Nedas ūdenskritumu, kas ir vēl apmēram 11 km no Apollona tempļa uz otru pusi. Uzreiz brīdinu, ka jābūt līdzi piemērotiem apaviem, jo, cik zinu, viss ceļš ar mašīnu nav izbraucams, iespējams, ka 3-4 km vienā virzienā un atpakaļ būs jāiet kājām. Tā kā Latvijā diženu ūdenskritumu nav, tad latviešu cilvēks noteikti novērtēs Nedas upes ūdenskrituma daili.

Nedas ūdenskritums

Peloponēsa ir bagāta ar vēstures mantojumiem un vietām ko apskatīt – Mikēnas, Sparta, Mystras, Mega Spilion klosteris Kalavrytā, bet attālumi no vienas vietas līdz otrai ir iespaidīgi.

Pašā Iliā, 9 km attālumā no Pyrgos, atrodas mazs jauks ostas ciematiņš Katakola, kas kādreiz ir bijis nekas vairāk par zvejniekciemu, kā jau visi Grieķijas kūrorti kādreiz, bet tagad šajā ostā ienāk kruīzu kuģi. Ļoti tipiski Grieķijai - lai mazāk būtu jāstrādā, dienās, kad nepietauvojas neviens kuģis, viss ciematiņš ir kluss un aizsnaudies, dienās, kad ienāk kruīzu kuģi – tavernas, veikali strādā katrs kā nu prot, cīnoties par tūristu uzmanību, saucot tik nopakaļ Hey freiend, come my friend,where you from....

baudot nesteidzīgu atpūtu Katakolo ostā

Jau lielākas nozīmes osta ir Kyllini, apm. 50 km attālumā no Pyrgosas. Kyillini osta ir vadošā prāmju satiksmē starp Jonijas jūras salām un Peloponēsi. Lieli prāmji ar uzrakstiem „Jonian star” vadā iedzīvotājus un tūristus uz tādām salām kā Kefalonia, Ithaki un Zakyntosh.

Šeit ir pienācis mana stāsta brīdis, kad varu teikt, cik esmu priecīga, ka nedzīvoju ne Korfā, ne Rodas salā, jo man bija šī fantastiskā iespēja pabūt Zakyntosh salā, bet par to jau atsevišķā rakstā.

Būšu tikai priecīga, ja kādam manas piezīmes varēs būt nodarīgas. :)



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais