Pireneji jāņos

26.11.2008
5 min lasīšanai
94 foto

Jūnijā bijām Pirenejos otro reizi, tur nokļuvām pēc vairākām Tarnas aizā un tās tuvumā pavadītām dienām (par to var lasīt atsevišķā aprakstā). Pirenejos redzējām skaistus kalnus, lielas ziedošu rododendru platības, bridām pa dziļu sniegu, vērojām murkšķus, kalnu kazas, maitu lijas u.c. Divas nedēļas katru dienu pavadījām pārgājienos 6-8 stundas. Dažas no interesantākajām dienām ir aprakstītas šeit. Sīkāku aprakstu par šo un citiem mūsu ceļojumiem var lasīt manā mājas lapā: http://sites.google.com/site/jurisra/ Ceļojuma bildes var apskatīt arī šeit: http://www.flickr.com/photos/jurisrats/sets/72157606345412302/ Tur sākumā ir bildes no Tarnas aizas, pēc tam no Pirenejiem Otrdiena, 17. jūnijs, Ordesas ieleja Ceļamies sešos, braucam uz Spānijas pusi. Uz turieni var nokļūt caur Bielsas tuneli - tas ir 3km garš un gandrīz visā garumā pilnīgi taisns. Pa ceļam līdz tunelim ir migla un līņā lietus. Iebraucot tunelī jau pēc brīža redzam, ka Spānijā ir labs laiks - to liecina gaisma tuneļa otrā galā. Izbraucam skaistā ielejā pa platu nesen klātu šoseju. Ceļš iet vienmērīgā slīpumā uz leju - tā braucam līdz pat Ainsai, kur nogriežamies pa labi uz Torlu. Torla ir pilsētiņa pie tūristu iecienītā Ordesas nacionālā parka (pilnā vārdā Ordesas un Perdido kalna nacionālais parks). Torlā nacionālā parka informācijas centrā dabūjam parka karti un ieteikumu braukt vēl 8km uz priekšu līdz Pradetai. Tur ceļš beidzas ar lielu zaļu stāvvietu (daudz koku un nekāda asfalta). Stāvvietā esam desmitos, bet daudzi ir bijuši čaklāki par mums. Gandrīz vienlaikus piebrauc divi milzīgi autobusi ar skolniekiem un mašīnas turpina piebraukt. Laimīgā kārtā taka ir ļoti plata - vietas pietiek visiem. Ejam pa ieleju ar augstām klinšu sienām abās pusēs - Ordesas aizu. Laiks ir saulains un silts. Pa ceļam apskatam vairākus ūdenskritumus. Pēc vairāku stundu ceļa nokļūstam līdz skaistam cirkam un sākam iet pa taku uz augšu. Tiekam līdz posmam, kur jāiet turoties pie ķēdēm. Noejam kādu gabalu, bet ir jau laiks doties atpakaļ. Atpūšamies un dodamies pa to pašu ceļu atpakaļ. Stāvvietā esam piecos. Iebraucot Bielsas tunelī redzam, ka Francijas galā ir iesprūdis mākonis - tur joprojām ir migla. Svētdiena, 22. jūnijs: Col d\'Aspen, Pic du Midi Šodien nolemjam nedaudz paslinkot. Braucam uz Col d\'Aspen pāreju (1400m) - jābrauc kādi 15km uz ziemeļiem. Pārejas autostāvvietu ir pārņēmušas kazas un govis. Kamēr ņemu no bagāžnieka ārā lietas, man viena govs elpo pakausī un baksta ar purnu. Ejam uz tuvākā paugura virsotni. Ir ļoti karsts - augšā pasēžam nedaudz un izbaudam skaisto panorāmu, tad dodamies atpakaļ. Pa ceļam redzam nelielu, tumši pelēku čūsku - sugu neizdodas noskaidrot, jo tā veikli pazūd zālē. Pāreju un ceļu tikmēr pilnībā nosprostojušas govis. Riteņbraucēji un mašīnas tiek cauri ar veiklību un pacietību. Ar mokām izgrozu mašīnu starp divām govīm un braucam uz netālo Monžī - pazīstamu kalnu kūrortu. Tur braucam ar pacēlāju augšā uz Pic du Midi de Bigorre. Tas nav nekāds nieka pacēlājs. Vagoniņš brauc pamatīgā augstumā. Ceļa vidū ir starpstacija, kur ir jāpārkāpj citā vagoniņā. Augšā virsotnē ir liela observatorija. Spīd saule, bet ir pāris metru biezs sniegs. Observatorijas pagalms ir apjozts ar margām - iekšpusē ir gan suvenīru bode, gan ēstuves, gan arī muzejs. Apskatam apkārtējos kalnus un meklējām uz informācijas panno kuram kalnam kāds nosaukums. Atrodam arī Breche de Roland - slaveno robu klintī, kur mēs bijām pagājušajā gadā. Apskatam muzeja ekspozīciju un tad braucam lejā. Monžī kafejnīcā paēdam garšīgas pusdienas (uz apaļa koka dēļa cepts vesels kamambērs, šķiņķa šķēles, folijā ietīts cepts kartupelis, salāti). Atpakaļceļā braucam cauri Cadeac les Bains ciemam. Tur ir veca baznīca, ceļš iet cauri vienam baznīcas galam. Otrdiena, 24. jūnijs: Ō un citi ezeri, jāņi Braucam uz ezeru ar interesantu nosaukumu - Ō (franciski raksta Oõ). Lai tur nokļūtu jābrauc pāri pārejai Col de Peyresurde uz ieleju Valee de Astau. Izbraucam cauri Oõ ciemam (ceļa zīme izskatās amizanti) un pa pilnīgi svaigi uzklātu šosejas segumu aizbraucam uz Oõ ezera stāvvietu. Viss liecina, ka šo vietu tūristi ir iecienījuši. No stāvvietas vispirms kāpjam augšā uz ezeru. Ezera otrā krastā ir redzams skaists ūdenskritums. Mēs dodamies pa labi koptu taku gar ezera malu uz nākamajiem ezeriem - Lac Espingo, Lac Saussat un Lac Portillon (pēdējais ir mūsu galamērķis). Jo augstāk kāpjam, jo vairāk sniega. Viens pāris pirms mums iešanai izmanto dzelkšņus. Mēs iztiekam tāpat - liekam kājas skujiņā. Pie Portillon ezera strauji sāk pasliktināties laiks, savelkas mākoņi. Kāpjam lejā cauri mākoņiem, brīžiem pilina lietus. Mājupbraucot pēc Peyresurde pārejas iekuļamies miglā. Vakarā aizejam St. Lary Soulan uz svētā Jāņa svētkiem. Svētki notiek centrālajā autostāvvietā. Šim nolūkam vienā autostāvvietas galā ir uzcelta skatuve, stāvvietas vidū ir nobērta bieza smilšu kārta un uz tās ir uzbūvēts kādu 3 metrus augsts ugunskurs. Ugunskurs, protams, ir norobežots ar margām. Gar autostāvvietas vienu malu tek upīte. Publika stāv pie vai sēž uz akmens margām, kas norobežo upīti no stāvvietas. Pārsvarā publika ir pusmūža gados. Visi jūtas ļoti labi. Uz skatuves sāk spēlēt ansamblis (akordeons, trompete, ģitāra, sintezators un bungas). Dzied spāniski un franciski. Publika nekavējas un metas dejot. Arī mēs uzdejojam pāris polkas un valšus. Pēc desmitiem sākas rosība pie ugunskura. Pāris svarīgi vīri atnāk ar pudelēm un sāk aplaistīt ugunskuru (laikam ar degmaisījumu). Tad no vairākām pusēm to aizdedzina. Ugunskurs deg vareni - tas kādu laiku ir svētku uzmanības centrā. Tomēr jau pēc pusstundas vai stundas visi atgriežas pie dejām. Ceturtdiena, 26. jūnijs: Pinetas ieleja Braucam uz Spāniju - uz Bielsu, tad pagriežamies uz ziemeļrietumiem un braucam uz augšu pa Pinetas ieleju - apmēram 14km līdz Paradoras stāvvietai. Laiks ir saulains un karsts. Izvēlamies maršrutu, kurš ved uz Pinetas balkonu (droši vien kalna nosaukums) un ezeru. Sākumā ejam pa ceļu, tad nogriežamies pa kalnu taku. Visapkārt var redzēt skaistus ūdenskritumus. Strauti graužas cauri sniega kalniem un kausē tos no apakšas. Strauti un upītes ir ūdens pārpilni - esam drīz spiesti atteikties no tālākas iešanas, jo taka beidzas pie straujas upes. Upes malā ir kaut kādi ķēdes gali, bet doma kuģot uz dibena lejā pa straujās upītes gultni neliekas vilinoša. Tomēr negribam vēl padoties, sameklējam citu taku un dodamies uz augšu pa to cauri zemam priežu mežam. Tiekam līdz skaistai smilšakmens pārkarei. Bet tālāk ir sniega pilna aiza, zem kuras tek upīte. Neriskējam sniegu izmantot par tiltu un dodamies atpakaļceļā. Nokāpuši lejā līdz ceļam, ejam pa to vēl gabalu prom no stāvvietas. Tiekam līdz skaistam tiltiņam kuram gandrīz virsū no augšas gāžas ūdenskritums. Tiltiņš visu laiku ir itkā zem dušas. Karstajā laikā tas nemaz nav nepatīkami. Vēl ejam gabalu uz priekšu līdz nokļūstam līdz skaista kalnu cirka pakājei. Atpakaļceļā apstājamies Bielsā un nedaudz to apskatam. Mājas lielākoties jaunas, bet uzceltas kā vecos laikos - šauras ieliņas, akmens mūri utml. Tūristu pievilināšanai. Iebāžam arī degunu Bielsas baznīcā - tā ir diezgan liela priekš nelielā ciematiņa. Iebraukuši Francijā nokļūstam aitu bara vidū, kuras ir izdomājušas šķērsot šoseju. Ļoti lēni un uzmanīgi tiekam cauri. Sestdien, 28. jūnijs: Pic de Madamete Šodien ir lielisks laiks (tas lai būtu žēl braukt mājās). Iebraucam uz brīdi St. Lary Soulan tirgū (tajā pašā autostāvvietā, kur notika jāņu svinības, sestdienās ir tirgus). Pārdod visu ko - augļus, dārzeņus, sierus, vīnu, gaļu, arī ādas izstrādājumus u.c. Nopērkam zemenes un braucam uz Oredona ezera stāvvietu. Ejam jau pa zināmu maršrutu uz Lac d\'Aubert un tālāk uz pāreju Col de Madamete. Aubert ezera stāvvietā no autobusa izbirst bar skolnieku un arī dodas uz pāreju. Bet viņiem drīz iestājas pikniks un mēs tiekam garām. Pirms pārejas sākas sniegs, bet tiekam galā bez getrām. Uz pārejas atpūšamies un noskatamies, kā viens pāris kāpj Madamete virsotnē. No apakšas izskatās, ka viņi vienkārši iet pa akmeņiem, jo taku grūti ieraudzīt. Kāpjam pa to pašu taku arī mēs un pēc pusstundas esam augšā virsotnē. No augšas ir lielisks skats. Redz Pic du Midi de Bigorre (tas jau gandrīz kā ieradums), aiz tā ielejas pilnas ar mākoņiem. Tieši mums pretī uz dienvidiem ir redzama viena no tuvākajā apkārtnē galvenajām virsotnēm - Neouvielle. Uz leju redzami daudzi ezeri - augstākie ar ledu pārklāti. Visu kārtīgi apskatījuši kāpjam pa to pašu ceļu lejā. Braucam uz Pau - savu ierasto viesnīcu Lui de Bearn. Viesnīcā mūs sagaida liels melns suns, kurš ļoti grib draudzēties. Viesnīca it gandrīz tukša - uzzinam, ka visi pārējie klienti ir kāzās un ieradīsies vēlāk. Mēs tomēr viņus nesagaidam - no rīta agri ir jāceļas un jādodas uz lidostu.

Pireneji jāņos

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem