Saulainā Andalūzija un Gibraltārs
|
Inese Piņķe
|
Saulainā Andalūzija, Spānija un Gibraltārs
Kad Latvijā vēl vasara tikko sāk klauvēt pie durvīm un saule vēl ar kārtīgiem „zobiem”, mēs divi drosmīgie izlēmām doties vasarai pretī , aizceļojot uz saulaino Spānijas dienvidu apgabalu – Andalūziju.
Kāpēc tieši Spānija, Andalūzija? Andalūzija fascinē ar iespaidīgajiem mauru pieminekļiem, skaistajām pakalnu pilsētām, mirdzoši zilo Vidusjūras piekrasti un kalnainās zemes dabisko skaistumu. Mūs ļoti piesaistīja Andalūzijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta – krustpunkts, kur satiekas Vidusjūra un Atlantijas okeāns, kā arī tradīcijas, kurās vienlīdz spēcīgas ir gan spāņu, gan arābu kultūras ietekme. Smaržojošie apelsīnu koki, plaši iekoptie olīvu un vīnogu lauki, dabas skaistums, spāņu siestas un absolūti nesteidzīgais dzīves ritms, spāņu vitalitāte, fantastiskā virtuve un vēl un vēl…
Tad nu tagad par visu pēc kārtas….
31.05.-03.06. Malaga
Lai nokļūtu Malagā izmantojām Ryanair lidojumus Rīga-Oslo-Malaga. Kā jau iepriekš bijām sarunājuši, mūs Malagas lidostā sagaidīja naktsmītnes saimnieki Elisabeth ar Fali. Patīkama sajūta, ka esam gaidīti un arī laiks Spānijā ir daudz, daudz siltāks nekā Latvijā. Tā kā ir jau pusnakts, saimnieki ātri mums visu izrāda un dodamies pie miera.
Nākamā dienā esam pilni entuziasma, lai apskatītu Malagu-spāņu tautas dēla Pablo Pikaso dzimšanas vietu, kā arī Costa del Sol galvaspilsētu. Malaga ir ostas pilsēta, tā atrodas starp Vidusjūru un apkārt esošiem kalniem. Varētu teikt, ka pilsētas pludmale atrodas teju vai tās centrā. Tipiski kūrortiem, gar pašu krastu stiepjas promenāde, kurai blakus ir daudzstāvu mājas.
Mums paveicās 01.06. bija muzeju diena, tāpēc gan Pablo Pikaso māju, gan Alcazabas pili apmeklējam bez ieejas maksas. Pilsētā ļoti harmoniski senatnīgais satiekas ar mūsdienīgo. Brīnišķīga pilsēta ar krāšņiem, ziedošiem dārziem, palmām un apelsīnkokiem, draudzīgiem papagaiļiem un mierīgiem baložiem. Jau pirmajā dienā sapratām, kas ir siesta, laikā no plkst.14:00-17:30 viss gandrīz bija ciet, uz ielām tikai mēs un vēl daži tūristi…
Spānijā, īstā rosība notiek vakarā, kad visi spāņi iziet ielās un bauda gardos spāņu ēdienus, piem. ļoti populāras ir tapas – uzkodas pie alus vai vīna. Bez izņēmuma tapas var nobaudīt ikvienā bārā un krodziņā. Otrās ceļojuma dienas vakarā saimnieki Elisabeth un Fali mūs un vēl citus viņu viesus uzaicināja uz vakariņām tapas bārā pašā Malagas pilsētas sirdī, pie katedrāles. Tapas ir ļoti daudzveidīgas, tās ir gan aukstas, gan karstas, tās var būt marinētas olīves, siers vai zivis, vai arī siltas mērces ar gaļu, kā tapa tika pasniegta arī gaspačo zupa. Mūsu top tapas: jamon serrano - sālīts šķiņķis, kas vītināts kalnu gaisā, tortilla a la espanola – bieza spāņu omlete, calamares fritos – kalmāra gredzeni, ensaladilla rusa – tunča, garneļu salāti. Ļoti gardi! Patīkama bija kompānija – bija gan pāris no Holandes, gan sieviete no Bulgārijas, gan students no Šveices, vairākas meitenes no Lielbritānijas un mēs. Jā, mūsu saimniekiem mēs bijām pirmie viesi no Latvijas.
Lieliska satikšanās un iespēja vienlaicīgi iepazīt tik daudz jaunus cilvēkus un pastāstīt par mūsu burvīgo zemi –Latviju.
03.06. Malaga- Marbella-Ronda- Algecira
Pēc Malagas pilsētas apskates tālāk Malagas dzelzceļa stacijā AVIS saņemam rezervēto auto, kurš būs mūsu rīcībā turpmākās 8 dienas apskatot citas Andalūzijas, Valensijas pilsētas un arī Gibraltāru.
Viss ar auto saņemšanu izdevās gandrīz gludi, tikai neliels fakts, ko pirms tam nezinājām, ka norēķināties par auto īri var tikai ar kredītkarti, taču viss beigās izdevās un mūsu rokās jau pilnīgi jauna Citroen C3 auto atslēgas.
Nu ko, Andalūzija mēs dodamies tevi tuvāk iepazīt!
Turpmāk mūsu ceļš veda uz seno mauru pilsētu – Rondu, kas ir Spānijas nacionālais piemineklis. Jāpiemin, ka ceļš no Marbellas uz Rondu ir ļoti gleznains, apkārt vieni kalni, jāierēķina ilgāks laiks ceļam, jo braukšanas ātrums vidēji 60km /h. Taču ir vērts doties šajā burvīgajā piedzīvojumā, jo dabas skati ir fantastiski, neaprakstāmas sajūtas ir kad kalnu ielokā paveras baltie ciematiņi, kas sākumā atgādina vienkārši baltas klintis, taču pietuvojoties tiem saprotam, ka tās ir sniegoti baltas nobalsinātas mājas.
Ronda izveidojusies uz masīva kaļķakmens klintāja apmēram 750m virs jūras līmeņa un vidū to pārdala vairāk kā 100m dziļa, šaura aiza, kas atdala 13.gadsimta veco pilsētas daļu no 18.gadsimta jaunās pilsētas daļas. Pilsētas dienviddaļa, kur atrodas galvenie vēsturiskie pieminekļi, ir tipisks mauru stila "pueblo blanco - baltais ciems". Ciems ar bruģētām ieliņām, režģotiem logiem un balti balsinātām mājiņām. Te arī mājo viena no vecākajām un lielākajām vēršu cīņu arēnām - Plaza de Toros. Vēršu cīņu māksla ir cildena spāņu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Diemžēl mums neizdevās apskatīt klātienē vēršu cīņas, taču izbaudīt Rondas pilsētas atmosfēru gan.
Tālāk turpinām ceļu gar citiem kalnu baltajiem ciematiņiem, pa ceļam satiekam vairākus kalnu kazu barusJ…pēc nepilnas stundas esam jau sasnieguši Spānijas dienvidu ostas pilsētu Algeciras, tā ir viena no lielākajām ostām Eiropā un pasaulē. Tā atrodas 20 km uz ziemeļaustrumiem no Tarifas uz Rio de la Miel, kas ir dienvidu upe Ibērijas pussalā un kontinentālajā Eiropā, kā arī 8km no pilsētas atrodas Gibraltārs.
Algeciras pilsēta nav tūristu top pilsēta, taču tai piemīt savs šarms. Ļoti pārsteidza tas, ka lai arī pilsētā ir osta, tomēr pludmales ir izcilas, viss ir sakopts un nekas netraucē, lai baudītu atpūtu pie jūras.
Mūsu viesnīca El Bahia jūras krastā bija fantastiska vieta, lai mēs varētu justies relaksēti un laimīgi.
04.06. Gibraltārs
Šodien diena ieplānota braucienam uz Gibraltāru. Mēs izvēlamies turp doties ar autobusu.
Spānijā viena brauciena biļetes cena pilsētas autobusā ir 1,35EUR. Ja jābrauc tālāk no pilsētas centra zonas, tad vidēji 2,50EUR.
Līdz Gibraltāram un atpakaļ ceļš personai izmaksāja ~5,00EUR. Vēl runājot par autobusiem, autobusu pieturās ārpus centra nav informācijas par autobusa atiešanas laikiem, zināms tikai, ka tie kursē ar 20 vai 30min intervālu.
Mums nācās pagaidīt kādu laiciņu, taču savu autobusu sagaidījām. Pēc 45min esam jau pie Gibraltāra pasu kontroles punkta, viss gludi, šķērsojam Gibraltāru. Pašos Spānijas dienvidos Vidusjūrā iestiepjas zemesrags, uz kura 400 metru augstumā paceļas kaļķakmens klints. Tā kopā ar puskilometru garo smilšaino zemes šaurumu, kas Spānijas dienvidos savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu un šķir Eiropu no Āfrikas, tad arī veido Gibraltāru - mazu, Lielbritānijai pakļautu valstiņu ar savu pārvaldi, karogu un naudu.
Dīvaina sajūta pārņem apzinoties, ka ceļš pa kuru ej ir arī lidlauks. Visapkārt visi runā angliski, tas mūs iepriecina. Pēc naudas samainīšanas, ejam uz pacēlāju, lai brauktu augšā klintī. Brauciens ar pacēlāju turp un atpakaļ, bez papildus iespējas apmeklēt alas un citus objektus mums izmaksā gandrīz 30,00EUR, bet tas neliek vilties.
Braucot augšā mūs brīdina, lai noslēpjam visu pārtiku, jo Āfrikas savvaļas Makaku pērtiķīši to vien gaida, lai pamielotos ar tūristu līdz paņemtajiem labumiem. Un tie nebija tukši vārdi, pērtiķi tūristus tiešām ļoti gaida. Tā kā pērtiķi ir savvaļas, tie tik tiešām ir mežonīgi. Pērtiķiem nebija šķērslis uzbrukt māmiņai ar bērnu ratiņos un izraut no somas picas kārbu, arī mums pērtiķis gribēja nozagt sulas paku. Kādai citai meitenei pērtiķis paspēja noraut jaku un to aizvilkt savā migā…Makaku pērtiķi ir Gibraltāra viens no simboliem, taču tie ir bīstami, un par to mēs pārliecinājāmies. Nu ko, pirmo šoku saņēmuši dodamies mierīgā pastaigā pa klinti, lai tvertu jūras skatus. Laiks bija tveicīgs +35 grādi, bezvējš, bet izcils laiks, lai varētu ieraudzīt Āfrikas kontinenta aprises..lieliska sajūta..tikai nedaudz km mūs šķir no Āfrikas..
Viss redzētais būs foto kadros fiksēts, taču sajūtas vēl ilgi paliks mūsos…
Pēc tiks karstas dienas patīkama pelde jūrā…un glāze veldzējoša Spānijas sangrija ar ledu. Sangrija Spānijā garšo daudz, daudz labāk nekā Latvijā nopērkamais.
05.06.Algecira-Tarifa-Cadiz-Rota
No Kosta de la Sola braucam pa Kosta de la Lusa jeb Gaismas krastu. Šo piekrasti sauc par Atlantijas okeāna piekrasti, kas sākas Andalūzijā no Algeciras līdz Portugāles robežai. Šajā piekrastē ir lieliski smilšu liedagi, taču daudzos aprakstos teikts, ka maz atpūtnieku, jo ir auksts ūdens, kam negribētos piekrist. Atlantijas okeāna ūdens bija pat mazliet siltāks nekā jūras ūdens, taču kam piekrītu tur pūš stipri vēji un viļņu augstums bieži sasniedz tādu līmeni, ka pelde tajā kļūst dzīvībai bīstama. Peldoties okeānā grūti bija noturēties pretī spēcīgajiem viļņiem.
Tarifas pilsēta ir slavena kaitotāju un sērferu pilsēta, taču tā ir arī pats galējais Eiropas dienvidu punkts.
Tā kā pilsēta atrodas rokas stiepienā no Āfrikas, tad moru ietekmi pilsētas plānojumā nevar nepamanīt. Medīna ar tās šaurajām ieliņām un daudzajiem austrumnieciskiem elementiem rada sajūtu, ka dzīve te ir apstājusies, tikai ik pa laikam piestāj prāmji, kas nodrošina satiksmi starp Eiropu un Āfriku. Ideālā vieta, lai pavadītu nesteidzīgu atpūtu. Šeit arī daudz ļoti labu kempinga vietu.
Tālāk dodamies uz pilsētu Cadiz, kur dzīvojamās mājas izvietotas pie paša okeāna krasta. Siltās Golfa straumes dēļ Cadiz iespējams okeānā peldēties pat oktobrī, arī jūnija sākumā ūdens bija silts kā piens.
Cadiz mūsu galvenais mērķis bija apskatīt San Sebastian fortu, ko arī izdarām. Pavisam viegli atrodam parking vietu, 1h-1,60EUR un dodamies apskatīt fortu un piekrasti. Pašā pludmalē pamanām daudz laivas, kas sasēdušās uz okeāna grunts, ūdens ir atkāpies. Cadiz, kā jau okeāna piekrastē, ir novērojams paliela ūdens līmeņa atšķirība paisuma un bēguma laikā.
Cadiz vecpilsēta ir viena no senākajām pilsētām pasaulē, runā, ka Kolumbs tieši šeit uzsācis braucienu uz Jauno pasauli. Pilsētā saimniekojuši gan mauri, gan pat romieši. Pašā pievakarē sasniedzam Rotas pilsētiņu, kur izlemjam pagaršot meksikāņu virtuvi. Meksikānis pats ar savām rokām mums pagatavo buritto, izcila garša.
06.06. Rota-Heresa de la Fontena-Seviļa-Granāda- Salobrena
Šodien pārbrauciens ar auto būs garāks nekā citas dienas. No paša rīta iebraucam Heresa de la Frontera pilsētiņā, tā ir heresa ražošanas centrs. Šeit atrodas vairākas slavenas vīna darītavas- Gonzalez Byass un Pedro Domecq. Dzērienu heress pie mums bieži sauc par šeriju un pasniedz ar svaigu zemeni glāzes dibenā. Spāņi heresa darīšanā izmanto gaišās vīnogas Palomino, kurām reizēm pievieno saldās Pedro Ximenes un aromātiskās Moscatel šķirnes vīnogas.
Heress ir ļoti daudzveidīgs vīns – no pilnībā sausa līdz ļoti saldam un ārkārtīgi piesātinātam. Par labāko tiek uzskatīts fino stila heress, kura nobriešana notiek zem mucā izveidojušās rauga (flor) kārtiņas.
Paši spāņi uzskata, ka heresu vajag dzert no rītiem – lai uzlabotu garastāvokli, pusdienās – ēstgribas radīšanai, bet vakaros – jaukiem sapņiem. Tas, kurš to ir pārbaudījis, zina, ka šai patiesībai nav ne mazākā iemesla neticēt.
Diemžēl mums neizdevās apskatīt darītavu, jo tikai konkrētos laikos notiek ekskursijas.
Tā kā mūsu brauciena plānos nebija ilga uzkavēšanās lielpilsētās, tad Seviļā pavadām pavisam neilgu laiku. Pārsteidzoši skaista ir Seviļas katedrāle, skatu laukumi, dārzi, tās vēsture, tirdziņi, veikaliņi ar vien šai vietai raksturīgiem produktiem, suvenīriem un lietām. Mūsu secinājums, ka uz Seviļu noteikti vajadzētu atgriezties kādā vēsākā gadalaikā, kad ar lielāku baudu varētu apskatīt ievērojamākos apskates objektus.
Pēc lielpilsētas mūsu ceļš ved uz vienu no skaistākajām Spānijas pilsētām - Granadu, monumentāla un vēsturisku notikumu apvīta tā plešas Sjerra Nevadas kalnu pakājē. Daudzus gadsimtus pilsēta ir bijusi arābu un kristiešu kultūru krustpunkts, un tas ir atstājis neizdzēšamas pēdas tās veidolā. Granāda ir slavena ar daudziem svarīgiem vēstures pieminekļiem, ko tā mantojusi no mauru laikmeta, gotiskā perioda un renesanses. Piedevām pilsēta ir izslavēta ar amatnieku darbnīcām un cehiem, kur top Spānijas labākās ģitāras. Granādā apskatīsiet slaveno Alhambru, kas ir ne tikai Granādas, bet arī visas Spānijas izcilākais mauru perioda piemineklis un ir UNESCO Cilvēces Mantojuma sarakstā. Šī lieliskā celtne ir katra Andalūzijas apmeklētāja obligāts apskates objekts, diemžēl tā kā mēs pie pils piebraucām stundu pirms slēgšanas mums neizdevās to apskatīt.
No šīs pilsētas vizītes visspilgtāk paliks atmiņā tieši Sjerra Nevada kalni ar sniegotajām virsotnēm.
Diena bija ļoti gara, tik ļoti pietrūka veldzējošas peldes jūrā, ka steigšus devāmies uz tuvāko piekrastes pilsētiņu Salobrena.
Salobrena pilsēta nav plaši izslavēta, tāpēc mums tas bija ļoti burvīgs atklājums. Pilsētiņa ir izvietota uz pakalna pie Costa Tropical piekrastes, no pilsētas pilskalna virsotnes paveras krāšņs skats uz Sjerra Nevadas kalniem.
Pilsētiņas ieliņas atgādina Rondas vecpilsētu ar savu atmosfēru, tās brīžam tik šauras, ka nav iespējams izspraukties tām cauri. Interesanti, ka pilsētas vecpilsēta atrodas paša pakalna virsotnē, kur atjaunota mauru pils.
Tā kā pirms tam nebijām rezervējuši naktsmītni, tad mūsu pirmais uzdevums bija tikt pie interneta. Piestājām pie jūras, kur atrodas japāņu krodziņš. Laipni jautāju saimniecei vai Wifi ir, viņa atbild yes, yes. Lieliski, saprotam, ka jāapvieno lietderīgais ar patīkamo. Ērti iekārtojamies pie galdiņa, kad pamanām, ka saimniece rokās nes rūteri, izrādās, ka viņa speciāli mums atnesusi rūteri no savām mājām. Mums vienkārši trūka vārdu. Viss izdevās lieliski, booking.com atradām pansiju Mari Carmen, tālāk stāsts par to sekos.
07.06.Salobrena
Diena vienkārši atpūtai pie jūras. Pludmales piekrastē ir labiekārtotas, ikviens var atrast ideālu vietu atpūtai.
Nebrīnīties, ja sauļojoties pēkšņi pie jums pienāks melnādainie saulesbriļļu un salmu cepuru, šaļļu un citu noderīgu lietu tirgotāji. Tos var sastapt daudz un dažādās vietās.
Salobrena vakarā pie jūras izdevās arī nobaudīt koka laivās uz iekurtas uguns ceptas sardīnes.
Ko tik gardu nebiju ēdusi nekad. Tiem, kuriem zivis garšo Spānijas gastronomija būs paradīze. Mums tā bija.
08.06.Salobrena-Almeria-Alikante
08.06.-12.06. Alikante
Tā kā mājuplidojums mums bija plānots no Alikantes pilsētas, tad atlikušās ceļojuma dienas pavadījām tur.
Alikantes apkārtnē atrodas viena no populāram kūrortu zonām Costa Blanca. Alikantē senatnīgais mijas ar moderno. Šī pilsēta pārsteidz savus viesus ar bagātīgu spāņu kultūras, arhitektūras, vēstures salikumu un bezrūpīgas izklaides iespējām – pilsēta ir slavena ar savu naktsdzīvi un mazajiem krodziņiem, skaisto pludmali un vareno skatu no tās slavenās klints.
Pāri Alikantei paceļas milzīga klints, uz kuras atrodas Santa Barbara cietoksnis. Klints ir kļuvusi par šīs pilsētas simbolu, savukārt cietoksnis ir pārtapis par mākslas darbu izstādīšanas vietu. Pastāv trīs veidi, kā iespējams apmeklēt Santa Barbaras cietoksni – ar automašīnu pa klintī izbūvētu ceļu, ar liftu, kas savieno pilsētas piekrastes ceļu ar pašu cietokšņa virsotni un kāpjot kājām pa gleznaini iekoptajām terasēm. Iesakām aplūkot brīnišķīgo ainavu, kas paveras no klints virsotnes!
Noteikti nākamreiz apciemojot Alikanti, mēs apciemosim Tabarkas salu, kas ir mazākā apdzīvotā sala Spānijā, no Alikantes tikai 20km attālumā.
Aprakstot mūsu ceļojuma piezīmes vēlos arī dalīties ar jums sajūtās par Spānijas iedzīvotājiem – pašiem spāņiem.
Mūsu atklātais spāņu portrets
Spāņi ir ļoti sabiedriski un neparasti vitāli, viņi ar tikpat lielu enerģiju nododas dzīves baudīšanai kā darbam.
Spāņi neļauj pulkstenim kļūt par viņu dzīves noteicēju, tie pielāgo darba pienākumus sociālās dzīves prasībām.
Ne par velti spāņi ir atzīti par vislaimīgāko tautu Eiropā. Spāņu dzīvē galvenais ir miers.
Lai arī spāņi velta laiku ierastām un pārbaudītām vērtībām, tomēr tie nezaudē savu vitalitāti un temperamentu.
Spānijā sabiedrība balstā uz lielām ģimenēm, ar to izskaidrojams, ka vienā mājā dzīvo vismaz trīs paaudzes.
Mañana (manjana) - tā ir spāņu iemīļota atbilde – kas nozīmē rīt, gandrīz viss tiek atlikts uz rītu.
Ir daudz, ko mēs varētu no viņiem mācīties!
Iepriekš savā aprakstā neminēju neko par naktsmītnēm, te mūsu pieredze un praktiska informācija:
Malaga
Tiem ceļotājiem, kuri vēl ne reizi nav izmantojuši iespēju meklēt naktsmītnes caur www.airbnb.com iesaku to darīt, jo tieši šajā portālā atradām ekonomisku variantu naktsmītnei Malagas pilsētā.
Iesaku apmesties pie Elisabeth & Fali. Viņiem ir vairāki apartamenti gan Malagas centrā, gan arī Malagas dzīvojamā rajonā, kas ir 2min attālumā no pludmales. Mēs apmetāmies dzīvoklī, kurā dzīvo paši saimnieki, un mūsu gadījumā tas bija lielisks piedzīvojums un iespēja tuvāk saprast kā dzīvo spāņi, kāda ir viņu ikdiena un ieradumi. Var tikai apbrīnot spāņu dzīvesprieku un vitalitāti, nesteidzīgo dzīves ritmu, kā arī mieru.
Algecira
Tā kā tālāk devāmies uz Gibraltāra pusi, nākamo naktsmītni El Bahía, Cabo Creus, s/n, 11205 Alhesirasa
izvēlējāmies 9km no Gibraltāra. Viesnīca atrodas tieši pretī Gibraltāram pie pašas jūras krasta. Visām istabiņām ir balkons ar skatu uz jūru, kā arī ir pieejams bezvadu internets. Vidējā cena ne sezonā divām personām par nakti bez brokastīm 35,00EUR. Kopumā vērtējot izcila atrašanās vieta, noteikti gribētu tur atgriezties.
Rota
Rotas pilsētiņu iznāca apmeklēt pavisam neplānoti, jo braucot no Cadiz nākamās dienas mērķis bija Seviļa, tāpēc šī pilsētiņa bija izdevīga tieši atrašanās vietas ziņā. Hostelis la Giraldi, http://www.hostallagiralda.com/ atrodas aptuveni 5min. gājienā no pludmales "Playa de la Costilla", kā arī atrodas pavisam tuvu vecpilsētai. Lieliska vieta, kur izbaudīt peldi Atlantijas okeānā.
Cena par nakti ar brokastīm 40,00EUR.
Salobrena
Pēc Seviļas un Granādas apskates, vēlējāmies atgriezties pie Vidusjūras un turpmākās divas dienas apmetāmies brīnišķīgā pansijā Pension Mari Carmen , Calle Nueva, 32, Motril. Pension Mari Carmen atrodas ideālā vietā, 5min gājienā no jūras. No ikviena pansijas numuriņa paveras debešķīgs skats uz jūru un Serra Nevada kalniem. Pansijas jumta daļā ierīkotas divas terases, kuras brīvi pieejamas ikvienam viesim. Pansijas saimniece, lai arī nerunā angliski, tomēr saprasties nav problēmu. Mūs ļoti patīkami pārsteidza sirsnīgā sagaidīšana, saimniece bija sarūpējusi uzkodu plati, lai pēc garā ceļa varam to mierīgi nobaudīt uz pansijas terases.Šī pansija ir mūsu favorīte, noteikti iesakām to. Cena par nakti 30,00EUR.
Alikante
Visu ceļojuma laiku centāmies apmesties vietās, kuras atrodas tuvumā ūdeņiem, tāpēc Alikantes pilsēta nebija izņēmums. Atlikušo ceļojuma laiku dzīvojām Hotel Mio Cid , Avenida Costablanca, 22 A, Cabo Huertas, 03540 Alikante. Viesnīca veidota viduslaiku tematikā un tā atrodas Alikantes rajonā Cabo de Huertas. Ap āra peldbaseinu izvietotajos numuros ir pieejams bezmaksas bezvadu internets un gaisa kondicionētājs. No numuru privātajām terasēm paveras skats uz jūru vai dārzu. Viesnīcas restorānā Tizona tiek piedāvāti daudzveidīgi vietējās virtuves un Vidusjūras reģiona virtuves ēdieni. Almadrabas pludmales ir 200 metru attālumā no viesnīcas Mio Cid, savukārt Albuferetas pludmale ir 400 metru attālumā. Sanhuana pludmale un Alikantes centrs atrodas 10 minūšu autobusa brauciena attālumā, turklāt pie viesnīcas pietur satiksmes autobusi.
4 naktis mums izmaksāja 150,00EUR.