Citāda attieksme/ jeb drošība pagaidīs ;)
|
fotoGrāfs ingMārs zaļMežs
|
Ja dzirdat, ka Ēģiptē ir pastiprināti drošības mēri, tad ziniet – tas nozīmē tikai un vienīgi to, ka ielās redzēsiet formās tērptus cilvēkus ar automātiskajiem ieročiem... un tas arī viss! (starp citu, piemēram, Parīzē šādi vīriņi nav nekāds jaunums).
Tā, ka nebūtu nekā īpaša ... ja vien drošība sadzīvē tik krasi neatšķirtos no mums ierastās.
Viss sākas jau tajā brīdī, kad Tev jākāpj aizdomīga izskata mikroautobusā... it kā jau varētu nekāpt, bet sistēma šeit ir pilnīgākais Ēģiptes razvadņaks- proti, saulainā rītā pie viesnīcas piebrauc moderns busiņš ar atpazīstamu tūrisma firmu logo- sēdies un brauc laimīgs nodoties izklaidēm tuksnesī! Šofera braukšanas maniere liek pāris reizes paraustīt plecus, bet nu tik tālu viss normāli. Diena paiet ar izbrīnu raugoties uz visu nezināmo, līdz pienāk vakars un tad SĀKAS!!! No ērtā busiņa vairs nav ne miņas, tā vietā mūsu atpakaļceļam norīkots aizdomīga paskata mikriņš. Šoferis atver transportlīdzekļa aizmuguri un paskatās uz mums. “Hmm... it kā jau mums nav līdzi lielas somas, kuras mest iekšā bagažniekā”, es pie sevis nodomāju, bet manu domu gājienu pārtrauc šofera žests – kāpiet iekšā! Izbrīnā ieplešas acis – divi mikriņā sāniski izvietoti dēļu soliņi, sēdies un brauc! Brauc uz pieczvaigžņu viesnīcu! :D Vai ir citi varianti?! Tumsā, svešā valstī, tuksneša malā?! Gan jau ir, bet mēs nepretojāmies šim “kārdinājumam” :D Sēdi uz dēļiem, fonā arābu mūzika un nervozs šoferis.. nemitīgi mirkšķina tālās gaismas, pīpina un spiež no savas klaburkastes ārā visu, ko var (car) Pieļauju, ka šādi šoferis centās atstāt iespaidu uz salonā sēdošajām dāmām... lai nu kā, viņam sanāca atstāt iespaidu arī uz mani :D
...
Un tad pienāk nākamais brīdis, pēc kura Tu saproti, viņi visi ne par ko neiespringst! Kad dīvainā baržā purpini pāri Nīlas upei un pēkšņi noslāpst dzinējs, pirmais acu skats protams vēršas uz “Kuģīša kapteini”... nu jēga bija skatīties uz šo absolūta pofigisma iemiesojumu. Baržu pārņem straume, tā lēnam sagriežas un sāk savu ceļu uz Vidusjūru :D Pasažieri saskatās neizpretnē uz “kapteini”, kurš pie sevis kaut ko nopurpina, pieceļas, paņem degvielas kannu un aiziet iepilināt bākā :D
...
Mazie sīkumi izbraucienā ar kvadracikliem pa tuksnesi (40km)... Sēdies tik uz braucamā un gāzē :)) Ja esat pārītis, varat sēdēt arī divatā uz viena. Uz kvadracikla gan ir smuka uzlīme, uz kuras attēloti divi cilvēki, kuri pārsvītroti ar sarkanu krustu :D Ko tas varētu nozīmēt?! Vai nav vienalga (devil) . Mauc tik galvā ķiveri un brauc! Hmm... ne visiem pietika ķiveres, nu nekas, vienmēr taču ir tāda lieta, kā ceļojuma apdrošināšana ... to mums ieteica staipīt visur līdzi, ja nu kas :D
...
Kā treks punkts uz “I” visam bija lidosta. Nemitīgi dzirdot par drošības pārbaudēm, bijām gatavi uz kārtīgu izčamdīšanos :D Taisnības labad teikšu uzreiz- šī bija pati nenopietnākā drošības pārbaude, ar kādu lidostā nācies sastapties. Atmiņā nāk Charles de gaulle, kur manam fočukam zibspuldzi uz ekrāna pētīja 10 minūtes, tad atnāca viens kungs, uzvilka cimdiņus un gudru sejas izteiksmi, pagrozījis zibspuldzi, teica – Okey, go! :D
Tad nu šeit, Ēģiptē viss kardināli atšķīrās! Dīvainība sākās jau stāvot rindā, kurā visi, kā jau ierasts tukšoja ārā šķidruma pudeles, jo tās rokas bagāžā ņemt nedrīkst ;) Te Tev nu bija, pie rindas piegāja lidostas darbinieks un skaļā balsī visus uzrunāja- Vai tad ir tik traki karsti? Jums visiem slāpst? Ejiet takš droši cauri ;) Acis nedaudz iepletās- pusotra litra pudeli, ņem un stiep iekšā lidmašīnā bez problēmām. Pienāk mūsu rinda un mēs jau pēc ieraduma velkam ārā no somām elektroniku – portatīvie datori, fotokameras, uz ko lidostas darbinieks nosaka- “No, no, no... it's o.k” ;) Hmm! Atliek pēdējais satraukums- vai ekrānā neparādīsies līdzi paņemtais koraļļa gabaliņš, par kura izvešanu šeit draud labs sodiņš, bet kārdinājums jau vienmēr ir, vai ne :P Satraukums gan pāriet brīdī, kad paskaties uz to darbinieku, kurš sēž pie monitora- sapņaini atbalstījis savu galvu, skatās nevis uz ekrānu, bet kaut kur tālēs zilajās :D Pēdējā pārbaude – jāuzrāda pases... ne bez jautrības- sēž trīs vīri, viens no viņiem krievu valodā kliedz “bistreje, bistreje” (ātrāk, ātrāk). Joka pēc es skaļā balsī pasaku “šnelle!” Uz ko viens no trijotnes sāk jautri klaigāt “O! Doiče... šnelle, šnelle ... ahtung :D ” un visa rinda rēc :D
Tādi nu viņi tur jautrīši :)) Tā ka, ja ceļojumā Jums šķiet, ka kaut kas nav tā kā ierasts un atbilstošs mūsu standartiem, pasmaidiet un ziniet- tā tam ir jābūt :) Tieši tāpēc jau mēs arī tur braucam, lai gūtu jaunus neaizmirstamus iespaidus ;)
Jautrus ceļojumus! :))