Vētrā nosēdinātie ...
|
fotoGrāfs ingMārs zaļMežs
|
Esmu ar divvietīgu lidmašīnīti kratījies vējā, apmetis ar auto kūleni, un kā jau visi- pabijis dažādās ķibelēs. Bet tagad es varu teikt- mīļie, tās visas ir pupu mizas! ... kad piezemējoties pasažieru lidmašīnai, tā gaisā sāk "driftēt", pasažieri noelšas, dāmas iespiedzas, un dzinēji iekaucas ar pilnu jaudu lai nenotiktu trakākais - tad izrādās, ka teiciens "Paliek sausa mute" nav pliki vārdi - tā reāli notiek. No ārpuses tas laikam varētu izskatīties šādi, bet mēs tagad zinam, kā tas izskatās no iekšpuses... Paceļamies gaisā vērojot Ēģiptes saulrietu un atgriežamies mājās no skaista ceļojuma. Šķiet esam saņēmuši pilnu emociju gammu, nu kas gan mūs varētu pārsteigt ceļojuma pēdējā brīdī, pirms nolaišanās mājās. Pilots gan mūs pabrīdina, ka nolaišanās nebūs ērta, jo Latvijā ir sniega vētra. Blakus rindās kungi joko, kas tad tur- armijas gados viss kas esot piedzīvots, arī tagad lido nereti un nekas jau tur traks nav ;) Vēlāk gan viņi bija pilnībā mainījuši savu viedokli. Nu ko, ejam uz nosēšanos, lidmašīnu pakrata, panēsā ... pilots cīnās ar vēju. Esam jau pavisam tuvu zemei, kad lidmašīna strauji sanes uz sāniem, pasažieri nopūšas, iekaucas dzinēji un mūs, nemitīgi nēsājot, rauj atkal augšā. Sajūta maigi sakot- nepatīkama. Daži pasažieri sāk izmantot attiecīgajam nolūkam paredzētos maisiņus lidmašīnās. Pēc brīža pasažierus uzrunā pilots: “Vējš ir ļoti stiprs, pirmajā piegājienā nesanāca. Drīz iesim uz otro nosēšanos un šoreiz visam vajadzētu būt kārtībā!”. Metam jaunu loku ap naksnīgo Rīgu. Laiks velkas ļoti lēni. Pāris reizes pieķeru sevi pie domas, ka šis ir tas brīdis, kad it kā vajadzētu filmēt notiekošo, tikai kā to izdarīt, ja ar vienu roku esi iekrampējies krēslā un ar otru stipri saspiedis blakus sēdošas draudzenes roku ;) Sākam samazināt augstumu, jo tuvāk zemei, jo vairāk lidmašīnu sāk mētāt. Nemitīgi svaidoties un pilotam cīnoties ar vēju tiekam jau gandrīz uz skrejceļa, kad lidmašīna saķer kārtējo vēja brāzmu, pamatīgi nošvankojas kā iekristu bedrē, mēs sasveramies tā, ka spārns gandrīz skar zemi, atkal dāmu spiedzieni mijas ar pilnas jaudas dzinēju rūkoņu, lidmašīnu izdodas iztaisnot un mūs atkal nes augšā. Atzīšos - tajā brīdī arī man palika sausa mute... sausums bija kā Sahārā. Reāli, tev vienkārši vairs nav siekalu! Izrāvu no somas ēģiptiešu “sprite” versiju un vienā mirklī izdzēru to tukšu. Saprotot, kā tiko varēja beigties mūsu lidojums, un nezinot, kā vēl tas beigsies, salonā iestājās pilnīgs klusums. Paveroties apkārt- šķiet pasažieri kā nu kurš prata, klusībā sāka skaitīt pie sevis lūgšanas. Pilots vairs uz komunikāciju neiznāca- viņa uzdevums bija sakoncentrēties un trešajā piegājienā perfekti paveikt savu darbu. Apmetām kārtējo loku ... laiks vilkās ilgāk kā jebkad. Aiz loga tās pašas izgaismotās ēkas, ceļi, un mēs jau tuvojamies mūsu trešajam nosēšanās mēģinājumam. Samazinās augstums, sākas lidmašīnas kratīšanās un nēsāšana. Strauji pietuvojamies zemei jau labu gabalu pirms skreiceļa. Šķiet, šoreiz esam pie pašas zemes, bet skrejceļa vēl nav. Lidojam ļoti tuvu zemei un pilots cenšas turēt lidmašīnu pēc iespējas stabilāk. Pēkšņi aiz loga parādās skrejceļa gaismas un cerība. Maza sasvēršanās, bet tā mūs vairs neapturēs- lidmašīna nedroši, tomēr skar zemi un sajūtot arī priekšējās šasijas pieskaršanos skrejceļam, stundu ilgās drāmas beigas, pavada emociju un ovāciju eksplozija... Vai esat bijuši “Arēna Rīga” uz Dinamo play off spēli, kad pagarinājumā mūsēji iemet izšķirošos vārtus? Tas ir emociju sprādziens... es biju, toreiz Sprukts apslidoja vārtus un iemeta Torpedo komandai... ovāciju saucieni, kliedzieni, svilpieni un protams- skaļi aplausi.
Negaidot lidmašīnas apstāšanos, pasažieri sprādzējās vaļā un sāka celties kājās – bija vēlme pēc iespējas ātrāk izkāpt. Kāds no pasažieriem bija tā iekrampējies savā krēsla rokturī, ka to pat nolauza un atstāja mētājoties krēslā. Vēl pāris minūtes un lidostas autobuss mūs veda uz terminālu. Neskaitāmas pokersejas! Dāmas ar asarām acīs! Un vīri ar eiforiskiem jokiem, no sērijas “Es jau saskatīju pozitīvo - domāju, ka man vairs nebūs jāmaksā kredīts”, vai arī “Nākamreiz ceļojumā ņemšu par vienām sausām biksiņām vairāk!” :D
Lai Jūs vienmēr pavada tikai labs ceļavējš! ;)