Īrija - no saullēkta līdz saulrietam
|
Sandra Tanne
|
Īrija – no saullēkta līdz saulrietam
Ir ļoti agrs 16.novembra rīts. Lidmašīna paceļas no East Midland lidostas Anglijā un uzņem kursu uz Dublinu Īrijā. Lidmašīna ir gandrīz pilna, laikam angļiem ir populāri sestdienas rītā doties apciemot kaimiņu salu. Aiz iluminatora debesīs pamanu sārtu maliņu – drīz ausīs saule.
Pēc neilga lidojuma sārtā maliņa ir sarukusi – esam aizbēguši no saullēkta? Tomēr nolaižoties Dublinā, saullēkts mūs ir atkal panācis un nu jau sārtojas visa pamale, bet smukais skats nu ir vērojams otrajā lidmašīnas pusē. Nieka stundas lidojums un esam jau Īrijā.
Kārtējo reizi ciemojoties Anglijā, nolēmu atkal „pieķert” klāt kādu nelielu ekskursiju un šoreiz izvēle krita uz Dublinu – no rīta – turp, vakarā – atpakaļ. Aviobiļete (Ryanair) turp un atpakaļ maksāja apmēram 25 Ls vienam. Pirmo reizi lidojumā devos ar mazu rokassomiņu, bet East Midland lidostā mana rokassomiņa šķita aizdomīga un tika izkratīta līdz pēdējai vīlītei...
Dublinas lidosta izrādās ļoti liela – milzīgs gabals ir jānoiet no atlidošanas līdz lidostas izejai. Uz Dublinu dodamies ar Airlink autobusus Nr.747. Biļeti pērkam biļešu automātā turpat pieturā (10 EUR – turp, atpakaļ biļete). Autobuss ir divstāvīgs, priekšā ir elektronisks tablo, kurā redzama nākamā pietura un arī galvenie apskates objekti, kas atrodas šīs pieturas tuvumā. Braucam cauri ļoti garam tunelim, varētu būt kādi 5 km. Pēc apmēram pusstundas nesteidzīga brauciena esam Dublinas centrā, izkāpjam pieturā Talbot Street. Dodamies uz Connoly dzelzceļa staciju, no kuras brauksim tālāk uz Hautas (Howth) pussalu.
Vilciena biļete turp un atpakaļ maksā 5.25 EUR katram. Uz Hautu kursē elektriskais vilciens, ko īri sauc par Dart. Vilcienā elektronisks tablo informē par nākamo pieturu un arī par gala staciju. Uzraksti ir divās valodās – īru un angļu. Atkal seko pusstundas nesteidzīgs brauciens un esam Hautā. Jāatzīmē, ka ne autobuss, ne vilciens nesteidzās, varbūt šāds nesteidzīgs ir īru braukšanas stils? To es nezinu, jo Īrijā esmu pirmo reizi. Laiks ir apmācies, bet silts, dienā sola līdz pat +12 grādiem. Īrijā koki vēl zaļi un dzelteni, esmu atgriezusies zelta rudenī. Dodamies garām ostai, nonākam pie mola, tālumā redzamas vairākas saliņas un arī Hautas bāka. Mūsu mērķis ir izstaigāt vienu no 4 takām, kas ved gar klinšaino krastu un sola skaistus skatus. Takas ir no 6-12 km garas. Sākumā visas takas iet kopā un ved augšup gar krastu. Skati kļūst aizvien skaistāki, ūdens ir diezgan spilgti zili zaļā krāsā. Šī ir mana pirmā tikšanās ar Īru jūru. Gar taku aug kadiķu audzes un nodzeltējušas papardes, ir ļoti daudz virsāju (noteikti skaisti ir rudenī, kad zied virši). Zeme – akmeņaina un neauglīga. Izbrīna, ka katras mājas dārzā aug vismaz pa vienai palmai. Acīmredzot siltās ziemas atļauj tām pārziemot un neizsalt. Jo augstāk kāpjam, jo skati kļūst elpu aizraujošāki. Ik pa laikam ir soliņi, kur atpūsties un baudīt skaisto skatu. Ir skaisti, ļoti, ļoti skaisti. Laiks mūs lutina, jo ir silts un nemaz nav vēja. Galvenais, ka nelīst lietus (laika prognoze gan solīja lietu), saulīte gan paslēpusies aiz mākoņiem, bet Īrijā novembra vidū es arī ne uz ko citu necerēju. Ejot pa taku, priecājamies par dažādajām klinšu formām, viena klints atgādina galvaskausu. Vietām klintis ir ļoti krāsainas – apaugušas ar zaļu un dzeltenu sūnu. Šīs klintis šķiet pat krāšņākas par Costa Bravas klintīm, kuras skatīju pirms 3 gadiem. Reizēm, paskatoties lejā uz jūru, pat nedaudz sareibst galva, jo augstums ir samērā liels.
Taka nav īpaši grūta, nekādas speciālas iemaņas nav vajadzīgas. Tomēr augstpapēžu kurpēs gan taka nebūtu ejama, ērtāk būs sporta vai zempapēžu apavos ar biezāku zoli, jo taka ir diezgan akmeņaina. Tālumā jau redzama Baily bāka.
Neaizejot līdz bākai, taka sadalās – garākā turpinās gar jūru, pārējās ved augšup kalnā. Gribētos jau iziet garāko, bet tad nepietiktu laika apskatīt pašu Dublinu, tāpēc izvēlamies sarkano taku, kas kopā ir 8 km gara (otra garākā) un skaitās vidēji grūta. Nekas jau grūts šajā takā nebija, ne alpīnisma ne arī klinšu kāpšanas elementi. Taka ved cauri laukiem un pļavām, garām Hautas pilsētiņas nomalei. Tālumā dūmakā redzama Dublina. Beidzot nonākam atpakaļ Hautas pilsētiņā, ejam pa līkumotām ieliņām uz leju, priecājamies par krāšņām dzeltenajām lapām. Tādu īstu zelta rudeni šeit izbaudīt tomēr nevar, jo daudz ir mūžzaļo koku un krūmu, tāpēc kopumā izskatās diezgan zaļi. Hautas pilsēta ir tīra un sakopta, mājas ir savādākas, kā redzētas Anglijā. Šur tur dzirdama arī īru valoda, kaut arī lasīju, ka lielākā daļa īru savā valodā vairs nerunā... Tas ir bēdīgi... Ļoti gribētos cerēt, ka Latviju nepiemeklēs tāds liktenis. Veikalā nopērkam ļoti garšīgu bageti – siltu, kraukšķīgu un pildītu ar dārzeņiem, gaļu un mērcīti. Pēc garās pastaigas tā garšo divtik labi. No Hautas stacijas ar Dart vilcienu dodamies atpakaļ uz Dublinu.
Dublinas apskatei ir palicis pavisam maz laika – nepilnas divas stundas – un tad jau jādodas atpakaļ uz lidostu. Savu saplānoto Dublinas apskates maršrutu saīsinu līdz minimumam. Izkāpjam Pearse stacijā un ... nav ne jausmas, uz kuru pusi doties tālāk. Slēdzu iekšā Navigon programmu telefonā, kur esmu saglabājusi galveno apskates objektu atrašanās vietas. Navigons mūs aizved pie Mollijas Melones skulptūras, kas ir dziesmiņas par Molliju galvenā varone. Ja godīgi, tad laikam nezinu šo dziesmiņu. Dublinas ielas ir cilvēku pilnas. Jau aizmirsies, ka arī Rīgā agrāk bija tikpat daudz cilvēku ielās... Tālāk dodamies cauri Templbāras rajonam, kas pārsteidz ar savu rosību un neskaitāmajiem krodziņiem. No krodziņiem skan mūzika, visi ļaužu pilni, tāpat arī ieliņas. Te valda īpaša aura, žēl, ka jāsteidzas tālāk un nav laika to izbaudīt. Apskatām Puspensa tiltiņu, kas arī ir cilvēku pilns. Agrāk, lai tiktu pāri šim tiltiņam, bijis jāmaksā puspenss un no tā radies tiltiņa nosaukums. Dodamies tālāk apskatīt Kristus katedrāli, kas ir Īrijas vecākā katedrāle.
Mums garām aiztraucas zirgu vilkta kariete, tai seko vēl viena. Zirgi, lepni izslējušies, rikšo starp automašīnām. Negaidīti starp mākoņiem parādās saule un Dublinas ielas atmirdz saulē. Pēdējais apskates objekts ir Dublinas pils, kuru apskatām tikai no ārpuses un tad jau steidzīgi dodamies uz tuvāko lidostas autobusa pieturu. Autobusu pieturās deg elektroniski tablo, kas rāda, pēc cik minūtēm būs katrs autobuss. Autobusi vairumā ir divstāvīgi. Tiekam Airlink autobusa otrā stāva pašā priekšā un, braucot uz lidostu, vēl izbaudām Dublinas skatus. Izbraucam pa O’Koneli ielu ar daudzajiem pieminekļiem un 120 metrus augsto Gaismas Monumentu. Autobuss nesteidzīgi tuvojās lidostai. Lidostā atkal ejams garš ceļš līdz izlidošanai garām neskaitāmiem lidostas veikaliem, kuriem šoreiz laika neatliek. Lidmašīna uz Angliju sestdienas vakarā ir daudz tukšāka, kā bija no rīta. Paceļoties virs mākoņiem, mūs priecē norietējušās saules iekrāsotā debess. Diena Īrijā ir beigusies, tāpat arī mūsu īsā ekskursija.
Ieskatījos Īrijā ar pašu acs kaktiņu, taču esmu ļoti gandarīta par redzēto, jo paspēju iemīlēt šo zemi. Noteikti gribēšu Īrijā atgriezties vēl – garākā ekskursijā, jo pārliecinājos, ka pat pavisam mazs Īrijas stūrītis bija krāšņs un sniedza vairāk, ka gaidīju. Jau kuru reizi pārliecinos, ka pat pavisam īsa ekskursija spēj pozitīvi uzlādēt ilgam laikam.
Īrijas īsā ceļojuma bildes apskatāmas divos albumos:
Gleznainā Hautas pussala – http://www.draugiem.lv/user/304208/gallery/?pid=335354942
Dublina – http://www.draugiem.lv/user/304208/gallery/?pid=335582423
Te apskatāmas manas ciemošanās Anglijā bildes, kur piedzīvoju Ziemassvētku noskaņas zelta rudenī – http://www.draugiem.lv/user/304208/gallery/?tab=4#/gallery/?pid=335994177
