Trīs dienas Igaunijas salās (Hijumā, Kasāri, Muhu un Sāremā).

  • 15 min lasīšanai
  • 124 foto
Jau augusta pirmajā nedēļā ar darba kolēģiem piknikā netālu no Aglonas, nolēmām, nepalaist garām pēdējās siltās vasaras dienas un tuvākajās brīvdienās kaut kur aizbraukt. Aprēķins mums vienkāršs, lai nekavētu vairāk par vienu darba dienu. Tātad izbraukšana piektdienā vai sestdienā un atgriešanā svētdienā vai pirmdienā. Apsverot vairākus variantus, gan Lietuvā, gan Igaunijā mūsu izvēle krita uz Igauņu salām, bet ne tikai uz tradicionālo latviešu iemīļoto Sāmsalu. Nolēmām šajā ceļojumā sasaistīt vairākas salas. Tātad nolemts, tās būs četras salas, Hijumā, Kassāri, Muhu un Sāremā salas. Pirmkārt ja jau iet runa par salām, tad jārēķinās ar prāmju satiksmi un savlaicīgi jāiegādājas biļetes uz tiem, jo vasarā prāmji stingri noslogoti un uz tiem brīvā rindā var netikt, par ko arī ceļojuma laikā pārliecinājāmies. Maršrutu izvēlējāmies šādu: Kandava-Rīga-Pērnava-Hāpsalu No Hāpsalu pārceļamies uz Hijumā salu pēc tam uz Sāremā salu, bet noslēdzam braucienu pārceļoties ar prāmi no Sāremā salas uz Ventspili. Biļetes uz prāmjiem pa Igaunijas salām var iegādāties internetā, Sāremā prāmju līniju mājas lapā: www.laevakompanii.ee jeb http://www.tuulelaevad.ee/ Prāmja biļetes no un uz Ventspili var rezervēt pa tālruni +371 36 07184 jo internetā tādas iespējas nav. Prāmis no Ventspils un atpakaļ kursē no Mintu ostas Sāremā salā, Serves pussalā no 1. maija līdz 31 septembrim. Otrkārt par nakšņošanu. Izvēlējāmies variantu, naktsmītne uz dullo un lēto! Paņēmām līdzi teltis, zaceni un dzeramos. Un tā piektdienā 22. augustā 11.00 startējam no Kandavas. Pa ceļam iebraucam Rīgā un nedaudz aizkavējamies veicot pāris darīšanas. Kavēšanās gandrīz mums radīs problēmas vakarā, bet par to vēlāk. No grafika nedaudz atpaliekam un dodamies uz Pērnavu, kur ieturam vēlas pusdienas un dodamies uz šodienas mērķi Lānes reģionu Igaunijas rietumu piekrastē. Pirmais apskates vērtais objekts atrodas Lihulas pilsētiņā. Te atrodas Lihulas pils. Precīzāk pilsdrupas, kuras atrodar interesantā augstienē no kuras ļoti labi pārskatāms viss apkārtnes līdzenums un redzams gandrīz 15 kilometru attālais Matsalu jūras līcis, kur atrodas Matsalu putnu rezervāts. Blakus pilsdrupām apskatām vēlāk celto pili, jeb precīzāk sakot muižas ēku ar iespaidīgām kolonnām, kurā iekārtots novada muzejs un mākslas galerija. No lihulas dodamies tālāk uz šodienas gala mērķi Hāpsalu pilsētu. Pa ceļam bija ieplānots nokļūt līdz Matsalu līcim, kur Kēmu ciemā ierīkots skatu tornis, no kura var labi apskatīt Matsalu līča salas un purvājus. Laika trūkuma dēļ mums nācās šo objektu izlaist. Tā ierodamies Hāpsalu pilsētiņā. Pie pašas Hāpsalu pilsētas nomales izveidots Igaunijas dzelzceļa muzejs. Tas ierīkots vecajā dzelzceļa stacijā, kurā patreiz ierīkota autoosta. Dzelzceļš tāpat kā daudzviet Latvijā nefunkcionē un sliedes uz Tallinas pusi jau ir demontētas. Palikusi tikai stacija ar dažiem sliežu ceļiem, kur izvietotas senas lokomotīves un vagoni. Zīmīga šī stacija ir ar tās garo segto peronu. Cariskās Krievijas laikā šis esot bijis pats garākais slēgtais perons, kurš uzbūvēts par godu cara Aleksandara II vizītei Hāpsalu, kur viņš devies atpūsties sanatorijā. Haapsalu Igauņu valodā nozīmē apšu birzs. Hāpsalu ir Igauņiem kā kūrortu pilsētiņa, kaut kas līdzīgs lietuviešu Palangai, tikai mazāka un klusāka. Pilsēta tiešām ļoti skaista, izvietota uz divām pussalās un pa vidu vēl ezers. Tā kā Hāpsalu atrodas tikai 90 kilometrus no Tallinas, tad šeit turīgi Tallinas un Igaunijas, kā arī dažs labs Krievijas iedzīvotājs, ierīkojuši sev vasarnīcas. Lielākā daļa māju un pa starpām SPA viesnīcas vērstas pret līci un ezera krastiem, veidojot ļoti skaistu panorāmu no ūdens puses un pretējiem krastiem. Visu var apskatīt arī no auto braucot pa promenādēm. Galvenā pilsētas promenāde atrodas pretī Hāpsalu vecpilsētai un šajā promenādē apskatāmi dažādi pieminekļi, tai skitā Čehova soliņš, no kura Čehovs esot vērojis saullēktu Hāpsalu līčos. Vecpilsēta arī ļoti savdabīga un patīkama. Vecpilsētas pagalmiņos ierīkotas kafejnīcas un bāri. Brīvdienu vakaros notiek diskotēkas un dažādas balles, gan atvērtas, gan korporatīvās. Pašā vecpilsētas centrā atrodas iespaidīgs cietoksnis ar pili centrā. Šī pils ar cietoksni ir galvenais apskates objekts Hāpsalu pilsētā. 13. gadsimtā celtā bīskapa pils tiešam iespaidīga. Šī pils ilustrēta Astrīdas Lingrēnas pasaku grāmatās, jo grāmatu zīmējumu autore savu bērnību pavadījusi tieši Hāpsalu un savus iespaidus un māksliniecisko iedvesmu guvusi tieši šeit. Senāk Hāpsalu mituši ļoti daudz Zviedru, bet vēlāk carienes Katrīnas II valdīšanas laikā ļoti lielu daļu Zviedru tika deportēti uz tagadējo Ukrainas teritoriju, bet atlikušie Zviedri Lānes reģionu pameta 17. gada revolūcijas laikā, baidoties no represijām. Pēc kārtīgas pastaigas pa Hāpsalu promenādi, vecpilsētu un cietoksni izdzeram pāris kaus Saku alu pie pils mūriem ierīkotā bārā ar pils interjeram atbilstošu noformējumu, nolemjam meklēt nakts mājas. Izrādās, ka visās viesnīcās un hosteļos ar pieņemamu cenu, vietu nav. Nolemjam doties ārpus pilsētas un piemeklēt kādu kempingu ar mājiņām. Arī šie meklējumi izrādās bez rezultatīvi, jo gandrīz visos kempingos notiek korporatīvie pasākumi, bet atlikušajos vietu nav! Pulkstenis jau pāri 22.00 un jau tumst! Iemaldāmies kādā bijušajā armijas bāzē jūras piekrastē un atduramies pret pēdējo kempingu, kurā varētu būt vietu, bet nekā. Skatāmies blakus kempingam jūrā stiepjas mols ar būdiņu galā. Kempinga saimniekam vaicājam, vai varam izvietot teltis pie mola, viņš atbild, ka tā nav viņa teritorija, bet varam to darīt! Tā arī darām! Uzbraucam uz mola pašā galā un asfalta malās novietojam teltis! No sākuma domājam, ka sāks pūst vējš, bet mūsu bažas izrādās veltīgas. Pilnīgs bezvējš un viļņu jūras līcī tik pat kā nav. Uz mola pie zvejnieku būdas novietotas laivas un zivju kastes, kuras izmantojam kā galdiņus un sēžamos. Iekurinām šašliku pannu un uzklājam „galdus”, kuri veidoti no zivju kastēm. Iespaidīgs pilnmēness un gaisma no auto apspīdina mūsu vakariņu mielastu un cepošos gaļu un desiņas. Iestiprināmies ar līdz paņemtajiem dzērieniem! Sēžot nenopriecāties par rāmo jūru un pretējā krasta Hāpsalu atgaismām virs ūdens un visam tam pāri pilnmēness. Romantika pāraug sentimentā un jautrība, līdz pat dejām mēness atspulgā, vietējo igauņu pop-dziesmu pavadījumā, kurām, starp citu ir daudz kopīga ar mūsu Latviešu dziesmām. Atradām Igauņu Lapčenoku, Noru Bumbieri un vēl šo to līdzīgu! No rīta jāceļas laicīgi, ap 7.00, jo 8.20 atiet prāmis uz Hijumā salu. Novācam teltis un ieturām nelielas brokastis, kuru laikā spriežam, labi, ka atradām tieši šo vietu. Iespējams, ka citur diez vai būtu bijis tik romantiski un jautri! Līdz Rohukilas ostai nav tālu, tikai 7 kilometri. Rīta miglā pa ceļam apskatāmies pamestu, ļoti interesantu muižu bez jumta un griestiem. Ēka iespaidīga un atgādina raganu apsēstu un ļaudīm pamestu pili, kura tīta rīta miglā. Tā ierodamies Rohukilas ostā un ieņemam rindu uz prāmi. Biļetes esam jau nopirkuši un mums nav par ko uztraukties. Prāmis no Rohukilas(Rohkūla) ostas kursē uz Heltermā (Heltermaa) ostu Hijumā salā vairākas reizes dienā. No šis ostas atiet arī prāmji uz ceturto lielāko Igaunijas salu Vormsi/ Pusi biļešu tiek pārdotas rezervējot, vai internetā, bet otru dzīvajā rindā uz vietas, kur vietējiem iedzīvotājiem ir priekšroka. Tādēl iesaku iegādāties biļetes savlaicīgi, jo arī pēc mums uz šo reisu palika braukt gribētāju, kuri bija spiesti gaidīt nākamo prāmi. Uzbraucam uz prāmi un ejam aplūkot to. Prāmis Ofelia un citi šinī maršrutā Rohukila-Heltermā kursē ne mazāk kā sešas reizes dienā. Brauciena ilgums sastāda divas stundas un dažas minūtes. Uz prāmja atrodas divi bāri, restorāns un pāris veikaliņu. No prāmja brauciena laikā var aplūkot Vanimeri jūras līci , jeb šaurumu, kur redzamas vairākas lielāks un mazākas salas. Bukletos sacīts, ka Igaunijai pieder krietni vairāk, kā 1000 salu. Brauciena laikā var novērot ceturto lielāko Igaunijas salu Vormsī un vairākas sīkās salas. Ceļā labi saskatāms Rūkuihu (Rukkihu) sala, uz kuras ierīkota bāka. Ierodamies Hijumā (Hiumaa) salā. Ostiņa, kur piestāj prāmis piemērota tikai prāmju satiksmei un ietver prāmju termināli. Pirmais kas pārsteidz šinī salā ir tās labā ceļu kvalitāte. Braucot pa Hijumā ceļiem, nevari pat iedomāties, ka tu atrodies uz salas, kurā ir tikai 11000 iedzīvotāju. Ceļi ar labu asfalta segumu ved apkārt visai salai un šķērso to. Kā arī savieno gandrīz ar katru sīkciemu! Ceļojumam pa Hijumā salu ieplānotais laiks no prāmja piemākšanas 10.20 līdz nākamajam prāmim uz Sāremā salu 17.30. Tā kā laiks ir ierobežots, nolemjam vis pirms apmeklēt Kasāri (Kassaari) salu un pārējo laiku sadalīt pa atlikušajiem apskates objektiem. Dodamies no Heltermā ostas us Kasāri salu. Pa ceļam iegriežamies Sūremisas ciemā. Kur apskatām Sūremisas muižu un Pihalepas akmens krāvumu, kur it kā apglabāts kaujā kritis Zviedru kara vadonis. Teikšu godīgi, vizuāli nekā iespaidīga, bet teikas dara savu, muiža, kā muiža, akmeņu čupa, kādas arī Latvilas ganībās var redzēt, tādas Latvijā daudz, bet daudz laika tas neaizņem. No Sūremistes līdz pagriezienam uz Kasāri salu visus 8 kilometrus paralēli ceļam ved vecais ceļš, kuru ieskauj koku aleja. Pagriežamies pa kreisi un dodamies tieši uz Kasāri salu. Par salu to, protams, grūti nosaukt, jo to no Hijumā salas nosacīti atdala purvains kanāls, bet rudeņu un pavasaru mitrajā laikā, kad ūdens līmenis paceļās, uz tām var nokļut tikai pa ceļa uzbērumu. Kasāri salu no Hijumā salas atdala jūras lagūnas un divi kanāli abos salas galos. Pirmais kas pārsteidz ir zems priežu un kadiķu jauktais mežs, kura augums mainās ik pa gabalam un sastāda no 0.5 līdz 5 metri augstumu. Dodamies uz Kasāri salas Sāretirpes (Sāāretirp) zemes ragu. Pa ceļam turp aplūkojam senu baznīciņu, varētu teikt miniatūru baznīciņu, kura šķība, kā Pizas tornis! Sāretirpes ragā ar auto var tikt tikai aptuveni līdz pusei. Pār’jo posmu jāmēro kājām. Daba šeit tiešām apbrīnojama. Kadiķi ar priežu piejaukumu un pa starpām kāds pīlādzis, mežābele un daudz kas cits pakāpeniski ejot uz pussalas spici kļūst ar vien zemāks. Jo tālāk ej, jo jūties, kā milzis Gulivers pundurīšu pasalē, jo kadiķi atgādina mežu miniatūrā. Šeit krumi, jeb kadiķu audze kļūst tik blīva, kā necaurejamos džungļos! Pārvietoties iespējams tikai pa izveidoto tūristu taku! Pa ceļam ierīkots skatu tornis, no kura iespējams apskatīt pussalu. Pirmais iespaids, ka līdz pussalas smailei nav tālu, izrādās ļoti viltīgs! Izrādās, ka līdz smailei jānoiet te ju 3 kilometri, pa zemes joslu, kura kļūst ar vien šaurāka un krūmi ar vien sīkāki un zemāki līdz nokļūsti pašā spicē! Pēc vakardienas dejām un baļļuka, jo sviški nebija viegli sasniegt pussalas smaili. Smailes pašā galā vēl kādus metrus 300 jāiet pa dabīgu akmeņainu dambi, kur galā ļautiņi izveidojuši piramīdu no akmeņiem. Apsēžamies un apguļamies akmeņainajā strēlē, uzliekam plakanos akmeņus uz pieres un uz acīm. Tā paguļam un relaksējamies kādas minūtes 10-15. Ziniet! Pēc relaksācijas un akmens masāžām, atpakaļ ceļš izrādās daudz vieglāks! Laikam jau ir kāds dabas spēks, kurš dod jaunus spēkus un noņem iepriekšējās dienas gerēkus! Braucam tālāk uz Kasārī otru šaurumu un pa ceļam iegriežamies pie skatu torņa, no kura ļoti labi novērojama Ksāri lagūna un līcis. Šeit izvietojas viens no bagātākajiem putnu rezervātiem Igaunijā. Tālāk sekojam caur Kīnas (Kāiina) ciemu uz Hijumā salas galvaspilsētu Kērdlu (Kārdla). Kērdla ir neliela pilsētiņa, bez izteikta pilsētas centra, kur ir sava osta un dažas kafejnīcas, kā arī tirdzniecības centri, kuri salīdzinoši diez gan lieli priekš šādas nelielas pilsēta. Selver, Supernetto, Rimi un labā kvalitātē. Blakus pilsētai atrodas arī lidosta no kuras katru dienu divas reizes lido lidmašīnas regulārā reisā uz Tallinu, bet vasarā arī uz Helsinkiem. Ieturam pusdienas Kērdlā un dodamies tālāk uz Tahkunas ragu rietumu virzienā. Pa ceļam piestājam Rīsti krusta kalnā. Šī vieta interesanta ar to, ka šeit līdzīgi, kā krusta kalnā Lietuvā ļaudis atstāj pašu veidotus krustus, bet atšķirībā no Lietuvas krusta kalna, krusti tiek veidoti no dabīga materiāla, kuru var atrast mežā. Zari, lapas, saknes un pat sēnes un zāle kā savienojoši elementi kalpo krustu izej materiāliem! Krusti izvietoti aptuveni 2ha meža platībā. Aiz Rītsi krusta kalna, aptuveni pēc 3km griežamies pa labi Tahkunas raga virzienā. Aptuveni 8 kilometru brauciena un nonākam Tahkunas ragā. Šeit izvietojas divi nozīmīgi apskates objekti. Piemineklis zvans Estonia katastrofas upuriem un Tahkunas bāka, kurā var uzkāpt pa 40 metru augstām kāpnēm un no tās kupola, kurš veidots no metāla režģa aplūkot apkārtnes dabas panorāmu. Aizejam līdz Estonia upuru piemiņas vietā, nofotografējamies un izdarām simbolisku rituālu-iezvanām zvanu upuru piemiņai. Tad ejam uz bāku. Ieeja maksā 40 kronu. Jākāpj vairāk kā 40 metru augstumā pa diezgan stāvām kāpnēm. Nav viegli, sviedri tek aumaļām. Augšā zem paša luktura izveidots režģu balkons, pa kuru var apiet riņķī. Teikšu tā, ne visai patīkami šādā augstumā pa restēm staigāt un lūkoties caur tām uz leju! Panorāma gan, tik iespaidīga, ka mirkli pat aizmirsti par augstumu. Nokāpjam lejā un ātri iztukšojam Kolu pie suvenīru bodītes. Lūkojamies pulkstenī un rēķinām, ka mums pietiekoši laika aplūkot vēl otru Hijumā bāku Kipu ciemā. Tā kā nav īpaši daudz laika tad dodamies uz Kipu (Kōpu) bāku. Pa ceļam izlaižam ieplānotu, bet iesakāmu objektu Mihkli lauku sētu-muzeju. Īpaši nepārdzīvojam, jo līdzīgs objekts mums sagaidāms Muhu salā. Nobraucam aptuveni 40km un nonākam pie Kipu bākas. Šī bāka ievērojama ar to, ka tā ir viena no 5 vecākajām bākām pasaulē un kura vēl šodien darbojas. Tās augstums ir 35m, bet tā izvietota vēl kalna virsotnē un no tās paveras ļoti jauks skats uz Kipu pussalu un jūru abpus tās. Ieeja bākā maksā 50kronas. Kāpnes uz skatu laukumu bākā ļoti stāvas un izvietotas, kā cietokšņa sienā. Pakāpinu augstums, kā trīs normāliem pakāpieniem. Panorāma patiešām plaša un jauka! Nokāpjam lejā un ieturam nelielu launagu blakus esošajā kafejnīcā. Tālākais ceļš mūs ved uz Sooru ostu no kuras mums paredzēts pārcelties uz Sāremā salu. Tā kā mums atlikusi neliela laika rezerve, pa ceļam iegriežamies Vanajōe, jeb Vecā upes gultne. Šeit Hijumā to vēl dēvē par lielo Hijumā kanjonu. Teikšu tā. Upes grava, līdzīga Riežupes gravai Kuldīgas rajonā un kādas vēl šur tur Latvijā apskatāmas. Vēl pirms prāmja ierodamies vietējā Miestā Emmastē un izdarām nelielus pirkumus vakaram. No Emmaste ierodamies Sooru, no kurienes atiet prāmis uz Sāmsalu. Šeit prāmis kursē četras reizes dienā, bet no augusta vidus līdz pavasarim tikai divas reizes dienā. Kārtējo reizi pārliecināmies, ka pareizi darījām biļetes izpērkot savlaicīgi, jo pieciem auto vietas uz prāmja nepietika un tie bija spiesti gaidīt rīt rīta prāmi. Uz prāmja sastopam vēl divas jautras latviešu kompānijas, kuras bārā iestiprinājās ar ViruValge vodku! Izrādās, ka šie visu ceļu sekojuši tieši pa to pašu maršrutu, kuru vecām mēs. Vienīgi viņi no rīta Hijumā ieradās no Sāremā salas, bet mēs no kontinenta. Mums visu dienu paveicās ar laika apstākļiem. Tiešām saulaina un silta diena. Pārceļoties uz Sāmsalu vērojam, ka virs Sāmsalas nomācies un arī neliels vējš sāk parādīties. Nobraucam no prāmja Trīgi ostā. Sāk nedaudz līt un jau jūtams vakars. Mūsu gala mērķis šodien ir Muhu sala. Tā arī gar Sāremā ziemeļu piekrasti cauri Orisāres ciemam braucam līdz Muhu salai. Sāremā sala ar Muhu salu savienota ar aptuveni divi līdz trīs kilometri garu dambi. Iebraucot Muhu salā steidzīgi sākam meklēt naktsmītni. Kempingu atrodam uzreiz pirmajā ciemā (Viira) un izrādās, ka ir brīvas mājiņas par 300 kronām divvietīga. Līņā lietus un mēs pie savas mājiņas no telšu pārklājiem izveidojam nojumi, zem kuras uzklāt galdu un cept gaļu. Kempingā ir arī bārs, kurā notiek diskotēka, bet mēs no dienas brauciena esam noguruši un nav ne grama vēlmes vēl iet turp. Tā mēs kādu brīdi pasēdējā, notiesājam lielu daudzumu gaļas produktu, nedaudz iestiprinājāmies ar VanaTallinn un dodamies gulēt. No rīta līst spēcīgs lietus un nemaz negribas celties. Nolemjam pagulēt ilgāk. Pieceļamies ap 9.30 un ieturam brokastis. Uzreiz dodamies uz Koguvas ciemu, kurš izveidots kā etnogrāfiskais muzejs, līdzīgi kā brīvdabas muzejs rīgā, tikai atšķirība tāda, ka šeit lila daļa mājas vel jo projām ir apdzīvotas, vai citās ierīkotas ekspozīcijas. Piebraucot pie ciema satiekam suvenīru tirgotāju, kurš labprāt sarunājas arī krievu valodā. Viņš mums saka, variet staigāt pa visu ciemu un kur jums prasa naudu, tad tas ir muzejs, bet kur suņi krīt kājās, tur ir privātmāja! Ciemats tiešām jauks, ļoti savdabīgs ar akmeņu krāvumu veidotiem žogiem un mājas ar niedru jumtiem. Centrā izveidota ekspozīcija, kurā var aplūkot un iepazīties ar igauņu senču kultūru un sadzīves specifiku. Precīzāk būtu teikts, ka ar Muhu salas iedzīvotāju kultūru un vēsturi, jo teiksim tā, ka Muhu iedzīvotājiem ir daudz parašu un tradīciju, kādu nav citur Igaunijā un pat Sāmsalā. Interesants fakts, ka Muhu senču tērpos un sadzīves priekšmetu krāsās dominē oranžā krāsa, kas nav raksturīga citur Igaunijā kur dominējošie ir vēsie toņi un daudz zilas krāsas. Ekspozīcijā var apskatīt spilgti oranžās krāsās veidotus tautas tērpus un apģērbus. Pastaiga pa ciemu aizņem aptuveni stundu un dažas minītes, Šeit fotografēšanai tiešām piemēroti klusās dabas skati. Un tā pirms pamest Muhu salu piestājam pie vējdzirnavām, kuras atrodas pašā maģistrālā ceļa malā. Šeit var apskatīt tradicionālās Muhu salas vējdzirnavas. Šīs vējdzirnavas ir specifiskas ar to, ka tās lai pavērstu vējiem vajadzīgajā virzienā, tiek grieztas ap savu assi pilnā stāvu augumā, atšķirībā no Latvijā sastopajamām, kurām groza tikai jumta, jeb cepures daļu. Tā mēs pametam Muhu salu un dodamies pāri dambim atpakaļ Sāremā salas virzienā. Nākošais apskates objekts ir Kāli meteorīta krāteris. Lai to apskatītu jānogriežas no centrālā maģistrālā ceļa, kurš ved no Muhu salas uz Sāremas galvaspilsētu Kuresāri, pa labi ar norādi Kaali. Šeit var apskatīt vienu no efektīgākajiem meteorīta krāteriem Eiropā, kura diametrs sasniedz 110 metrus un dziļums 16 metrus. Pirms 7500 gadiem šeit zemē ietriecās meteorīts izveidojot šo krāteri un astoņus mazākus krāterus apkārtnē kurus izveidoja meteorīta atlūzas. Krātera centrā šodien izveidojies neliels ezeriņš. Blakus esošajā ciemā iekārtots meteorīta un ģeoloģijas muzejs. Tālāk mūsu ceļš ved uz Pangas klintī. Braucam salas ziemeļu virzienā līdz Leisi ciemam, kur pa ceļam nedaudz pirms Leisi ciema pašā ceļa malā apskatāmas slavenās Anglas dzirnavas. Šeit vienkopus izvietotas septiņas dažāda tipa vējdzirnavas. Varētu to nosaukt par brīvdabas vējdzirnavu parku. Leisi ciemā griežam pa kriesi un gar piekrasti sekojam līdz Pangas krastam. Šeit apskatāmas jūras krasta klintis, kuru augstums vietām pārsniedz 20 metrus un platumā tās gar krastu stiepjas 2.5 kilometrus. Klintis veido nelielu pārkari virs jūras krasta un tālā kļūst zemākas pakāpeniski ievirzoties no krasta mežā. Virs klintīm izveidojies priežu mežs ar daudzām kroplām priedītēm. Laika apstākļi mūs nelutina, jo līst lietus un pūš pamatīgs par rudens tuvošanos vēstošs vējš no jūras. Pēc aptuveni pusstundas pastaigu pa klinšaino krastu ieejam blakus esošajā suvenīru tirgotavā, kur sevi var iesildīt ar kādu glāzi degvīna, karstvīna vai karstu soļanku. Nez kāpēc Igauņi raksta Seljanka! Šeit var nobaudīt ari mājās gatavotu alutiņu. Pēc nelielas iesildīšanās dodamies uz Sāmsalas galvas pilsētu Kuresāri. Kuresāre Igauņu valodā nozīmā dzērvju sala. Pilsēta patiešām tik pat kā uz salas izvietota. No vienas puses ieskauj jūra, bet no otras puses virkne ezeriņu un purvu. Kuresāre pēdējos gados izveidojusies, kā viens no nozīmīgākajiem tūrisma un atpūtas centriem Igaunijā. Šeit izveidotas ļoti daudz viesnīcas, SPA centri, kempingi, viesu mājas un krodziņi. Bet galvenais apskates objekts un pilsētas simbols ir Kuresāres bīskapa pils. Šī tiešām ir, ja ne pati iespaidīgākā pils, jeb cietoksnis Igaunijā, un ari pie mums latvijā tādu nav. Pils ir saglabājusies tās pilnībā un bastioni un ūdens aizsargvaļņi arī labā stāvoklī. Pilī izveidota apjomīga Sāmsalas vēstures ekspozīcija, sākot no sen seniem laikiem līdz pat pasaules kariem un Igaunijas neatkarības atgūšanai 91 gadā. Vēl šeit aplūkojams mākslas galerijas un novada dabas pētniecības muzejs. No pils jumta paveras panorāma uz līci „Sāre katel” un Ābrukas salu tā centrā. Pēc kārtīgas un aizraujošas pils apskates dodamies uz Kuresāres ostu jeb precīzāk Romasāras ostu. Tur mēs ieturam nelielas pusdienas ostas krodziņā. Romasāres ostā ir gan kravas, gan pasažieru termināļi un ietilpīga jahtu piestātne. Painteresējos, kad un cik bieži kursē kuģīši uz Ābrukas salu, kuru varētu apmeklēt kādā no nākamajiem ceļojumiem. Tā kā laika kļūst ar vien mazāk un mums laicīgi jāierodas uz prāmi Mintu ostā, mēs pametam Romasāres ostu un cauri Kuresārei dodamies uz Serves pussalas pusi. Pa ceļam starp ostu un Kuresāres pilsētu izvietota Kuresāres lidosta, no kuras divreiz dienā uz Tallinu lido lidmašīnas. Pagājušajā gadā uz šejieni lidoja arī mūsu Airbaltic. Laika līdz prāmim kļūst ar vien mazāk un tādēļ dodamies tieši uz Mintu ostu. Pa ceļam bijām paredzējuši vēl vienu papildus loku izmest, bet nācās to atcelt. Tas tādēļ, ka no rīta atļāvāmies ilgāk pagulēt. Bet pārējiem gan ieteiktu šo maršrutu izbraukt. Esmu šeit braucis vienā no iepriekšējiem ceļojumiem. Tātad šis maršruts ir šāds: ja braucat no Kuresāres, tad Salmes ciemā jums jānogriežas pa labi Lōmalā ciema virzienā. Lōmalā ciemā brauciet jūras virzienā un tad pagriežaties Serves pussalas virzienā. Šeit ceļš ved pa pašu jūras krastu un brīžiem tieši pa pludmali, ka pat viļņi skalojas līdz auto riteņiem. Tālāk jau Serves pussalā krastus sedz plakani ovāli akmeņi, kuri veido savdabīgu neatkārtojamu ainavau jūras piekrastē. Pa šo ceļu, kurš ved pa Serves pussalas rietumu krastu jābrauc līdz Ohesāres krastam, no kura caur Tōrgu ciemu var nokļūt Mintu ostā, vai arī tālāk sekot līdz Serves raga bākai pašā Serves raga spicē. Tā mēs nonākam Mintu ostā, kur veicam reģistrāciju uz prāmi Scania, kurš mūs četru stundu laikā aizvedīs līdz Ventspilij. 18.00 visi darbinieki, kuri veica reģistrāciju un korieģēja uzbraukšanu uz kuģa aizslēdz ostas ēkas durvis un veikli sakāpj uz prāmja klāja. Prāmis pamet piestātni un tukšo Mintu ostas ēku. Izrādās, ka ostas operācijas veic tie paši Scania prāmja apkalpes locekļi. Uz prāmja atrodas divi bāri un restorāns, kā arī veikals, kur šo to var nopirkt. Tā mēs sēžam prāmja restorānā un vērojam kā labajā pusē garām paslīd Serves rags ar bāku, kura ir vis tuvākais punkts mūsu Kolkas ragam. Un te jau arī saskatāms Kolkas rags. Vienu brīsniņu var saskatīt abus krastus, ir Igauņu , ir Latvijas. Sāk lēnām satumst un mēs lēnām malkojot kādu kausiņu alutiņa, apspriežam ceļojumā redzēto un jau kaļam plānus nākamajam braucienam. Tā arī mūs sagaida Ventspils gaismas piekrastē un uz kuģiem ostā, jo iebraucot jau ir pavisam satumsis un pulkstenis rāda 22.05. Vēl priekšā mums 90 kilometru ceļš līdz mājām Kandavā! P.S. Ceļojuma izmaksas uz četriem cilvēkiem un vienu auto: Prāmis Mintu-Ventspils 20Ls kopā 80Ls jeb 20Ls uz personu. Prāmji Rohikila-Heltermā un Sōru-Triigi kopā 550EEK jeb aptuveni 7Ls uz personu. Kempinga mājiņa Muhu salā 300EEK jeb aptuveni 7Ls uz personu. Nobraucām aptuveni 950kilometrus, tātad degvielas izdevumi aptuveni 17-20Ls uz personu. Kādi lati 5 iztērēsiet par ieejas biļetēm muzejos un objektos. Tātad kopējās tiešas izmaksas neskaitot ēdienreizes, dzeramos, suvenīrus sastāda: ne vairāk kā 60Ls. Tā kā prāmis no un uz Ventspili, kursē no 1. maija līdz 31. augustam, tad pārējā periodā uz Sāmsalu var nokļūt caur Virtsu ostu no Igaunijas kontinentālās daļas. Suvenīri: no kadiķa koka gatavoti kokgriezumi un trauki, no Sāmsalas akmens veidoti trauki, svečturi un citi izstrādājumi. Suvenīri samērā dārgi. Par ceļojumi izveidoti trīs foto albūmi trīs daļās: I daļa. Trīs dienas Igaunijas salās (Laanemaa) II daļa Trīs dienas Igaunijas salās (Hiiumaa) III daļa Trīs dienas Igaunijas salās (Saaremaa & Muhu).


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais