Gruzija starp kalniem, jūru un tankiem ...

  • 4 min lasīšanai
  • 101 foto
Mūsu ceļojums uz Gruziju sākas 2008.g.06.augustā... esam nolēmuši tur pavadīt 14 dienas. Agri no rīta nolaižamies Tbilisi lidostā. Mūs ieskauj taksisti, piedāvājot aizvest līdz pilsēras centram. Mēs laipni atsakām un ejam izlūkot apkārtni. Lidostai pretējā pusē atrodam elektrovilcienu, kas aizved mūs līdz Tbilisi centrālai vilcienu stacijai (arī metro pieturai). Atrodam naktsmājas un rīta agrumā ejam apskatīt Tblisi (metro ir ērts transportlīdzeklis). Izstaigājam vecpilsētu, aizbraucam līdz Gruzijas senajai galvaspilsētai Mtskhetai, kas iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pēcpusdienā atgriežamies Tbilisi. Cenšamies pielāgoties braukšanai Gruzijas ielās. Braukšanas stils šeit ir īpašs: brauc viņi ļoti ātri (pilētā pat virs 100km/h), skaļi taurēdami, neapstājas pie luksafora sarkanās gaismas, neievēro ceļazīmes, neapstājas pie gājēju pārejām, pagriezienu veic no jebkuras ceļa joslas un cenšas viens otru apdzīt. Gruzijā nav ceļu policijas. Bet, lai nu kāds būtu viņu braukšanas stils, mēs šo divu nedēļu laikā neredzējām nevienu ceļa satiksmes negadījumu! Nākamās dienas mērķis – Kazbegi. Braucam uz staciju Didubē, no turienes ar mikrīti līdz Kazbegi (10 Lari). Ceļš līdz Kazbegi ciemam ir fantastiski skaists, kas mijas ar ielejām un kalnu pārejām, ar sauli, lietu, mākoņiem un miglu! Noīrējam istabiņu pie Nunu (20 Lari/cilv.). Šodien kalnus klāj migla, bet mēs nolemjam pastaigāt pa ciematu, atraodam taku, kas ved uz Svētās Trīsvienības (Gergeti) baznīcu kalna galā. Lēnām, nesteidzoties, pēc 2h kāpiena sasniedzam kanla virsotni. Gergeti baznīcas durvis atvērtas, deg svecītes. Kāpjam lejā, priecājamies par skaistajām kalnu pļāvām.... un saņemam ziņu no mājām....GRUZIJĀ SĀCIES KARŠ...dienā, kad visas pasaules tautas noliek ieročus, jo ir Pekinas Olimpisko Sēļu atklāšanas diena... Nākošās dienas rīts ir saulains, ne vēsts no vakardienas miglas. Skaisti greznojas Kazbega sniegotā virsotne. Pa līkumotu klintīm ieskautu ceļu aistaigājam līdz ūdenskritumam. (7km no Kazbegi )un 7km līdz Krievijas robežai. Šeit valda pilnīgs miers, tik baisas sajūtas pārņem pie kalnu tuneļiem redzot armijas formās tērptus, bruņotus vīrus. Pēc Kazbegi mūsu ceļš ved Kahetijas virzienā. Braucam uz David Gareji klosteri, kurā mājo mūki. Klosteris ir viņu celle, un tūristus šeit neielaiž. Ēnā kādi +32C, saule cepina uz nebēdu, bet David Gareji alu komplekss ir kalna galā. Kāpjam pa šauru, stāvu taciņu – te tupus, te rāpus, atpūšamies, slaukām sviedrus un atkal kāpjam. Pa reizei iedur izkaltušu kaktusveidīgo dzelkšņi, sastopam bruņurupuci, kas rāmi dodas savās gaitās un beidzot esam galā. Skats aizraujošs, desmitiem klintīs veidoti alu namiņi ar sienu un griestu gleznojumiem. Tālāk uz Kahetiju - dārzkoīpas un vīna ražotnes reģionu. Ielu malās vietējie tirgo novākto ražu. Pievakarē esam Signagi. Šī ir Gruzijai netipiska kalnu pilsētiņa, ar atjaunotām māju fasādēm, izgaismota, kas ne ar ko neatšķiras no „izlaizītām” Eiropas vecpilsētām. Saimniece mūs cienā ar vakariņām (dārzeņu salāti, trīs gaļas ēdieni, dažādas mērces, lavašs un vīns). Un mājīgā gaisotnē seko tosti par mieru, par vecākiem, par draugiem... Tumšās vīnogas šeit novāc septembra vidū un tad katrā mājā tiek gatavots vīns. Un šāds mājas vīns ir īpašs, kas sastāv tikai no vīnogu sulas, bet rūpnieciski ražotais vīns ir kas cits. Mēs izjautājam arī par čacu, bet no lietošanas kopā ar vīnu atsakāmies. No rīta pie brokastu kafijas mums nogaršošanai tiek atnesta neliela glāzīte ar čaču. Gruzijā ir iecienīta „turku kafija”, tā ir stipra, ko pasniedz mazās krūzītēs, pusi no tās aizņem kafijas biezumi. Manuprāt stipri salda, es lūdzu to pagatavot bez cukura. Atgriežamies Tbilisi. Gudrojojam, kur doties tālāk. Puslīdz droši varam braukt vienīgi Adžārijas virzienā. Tad, sliktākajā gadījumā, caur Turciju ir iespēja atgriesties mājās. Tā arī darām. Un tad seko dramatisks brauciens mežonīgā atrumā ar „mikrašku” Batumi virzienā caur Gori, starp pretim braucošiem tankiem un sagrautām mājām. Mēs dzenamies garām pa priekšu braucošajiem auto. Ik pa brīdim apstājamies, jo tiek dzesēts pārkarsušais a/m motors, lejot tam virsū ūdini no spaiņa. Un tā laimīgi nonākam Kobuleti. Kaut arī dzīvošana pie Melnās jūras nebija mūsu ceļojuma mērķis, tur pavadām atlikušo laiku, jo Svaneti, Kutaisi, Borjomi, Gori, Poti .... saimnieko krievu karaspēks! Kobuleti - tīra, pelēkiem akmentiņiem klāta pludmale ar dzidru, zilganzaļu jūru. Vietām pamestu padomju laika viesnīcu gruveši mijas ar skaistām atjaunotām viesnīcām un viesu namiem un pludmales krodziņi bez sava gala..... Bet atpūtnieki īrē telpas pie vietējiem, jo tas ir krietni lētāk. Apskatām Batumi – ostas pilsēta ar skaistu, vakaros izgaismotu piejūras parku, strūklakām un kafeinīcām. Ostā piestājis Gruzijas kara kuģis, pasažieru satiksme slēgta. Izstaigājam botānisko dārzu. Žēl, bet pēc padomju varas sabrukšanas šis dārzs ir pamests novārtā. Nedarbojas ne strrūklakas, ne pacēlājs, ko lēnītiņām sagrauž rūsa. Ja gadās būt Batumi, uzbrauciet tuvējā kalnā, uz kura ar lieliem burtiem rakstīts ბათუმი (Batumi). No turienes paveras jauks skats uz pilsētu un tās piekrasti. Aizbraucām arī līdz Gruzijas un Turcijas robežai - Kvariati un Sarpi pludmalēm, tur ir nelielas, klinšu ieskautas pludmalītes, ūdenskritumi un cik vien tālu var saskatīt, ir jūra, kalni, kalni, kalni! 2008.g.16.augustā uzspridzina dzelzceļa tiltu pie Gori. Līdz ar to vairs nav nekādas satiksmes starp Batumi un Tbilisi. Nododam atpakaļ vilciena biļetes. Papildus tiek organizēti vietējie avio reisi no Batumi uz Tbilisi. Pēdējās divas dienas pavadām Tbilisi. Aizejam uz sērūdeņraža pirtīm, uzkāpjam kalnā pie Mātes Gruzijas, aizbraucam līdz tuvējam kalnu klosterim un aizdedzam svecīti par mieru Gruzijā. Un tad seko vakariņas Valiko ģimenes lokā, pēdējie tosti un atvadas. Paldies visiem, kas mūs draudzīgi uzņēma! Tāds nu ir šis stāsts par Gruziju. Lai Tev veicas Gruzija! Noderīga informācija: # Vilciens no lidostas līdz Tbilisi dzelzceļa stacijai 0,40Lari, taksis 25Lari (sākumā prasa 50-60Lari), # Gultas vieta Tbilisi hostelī pie Irinas 20Lari, # Metro biļete 0,40Lari, # Mikrītis līdz Mtskhetai 1Lars, # Mikrītis no Tbilisi līdz Kazbegi 10Lari, # Naktsmājas Kazbegi pie Nunu (brokasts, vakariņas) 25Lari, # Vlciena biļete Tbilisi – Batumi no 15-46Lari, mikrītis 15Lari, # Pusdienas, vakariņas (salāti, gaļas ēdiens, tkemali mērce, lavašs, alus) 7-10Lari, # Visi uzraksti un informācija tikai gruzīnu valodā (t.sk. ielu, vilcienu, autobusu un metro pieturu nosaukumi),bet tas nav šķērslis, jo gruzīni savā viesmīlībā pārspēj paši sevi! Jaukus Jums ceļojumus! Baiba.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais