A foggy day in Londontown

22.08.2008
7 min lasīšanai

Atgriezos no ceļojuma uz Londonu. Pacentos uzsviest "uz papīra" savas atziņas, emocijas. Vispār šajā ceļojumā bij tāds analītisks noskaņojums - visu novērtēju caur neitralitātes prizmu. Visu laiku kaut ko vēroju, analizēju. 1.diena. 15.augusts, piektdiena. Celšanās plkst. 7.00 no rīta. Brokastis ēst negribējās, bet mellenes ar pienu gan iekleksēju paralēli skatoties mūsu basketbolišu cīņu ar Austrālijas izlasi. Labāk nebūtu skatījies :D Tad pamodināju suļiku un devāmies uz katedrāles pieturu satikt Vizulēnu un kāpt iekšā mūsu 22A autobusā uz lidostu. Līdzi protams somas ar pa, :D Braucot autobusā iedomājos, ka pēdējo reizi Londonā biju tieši 10 gadus atpakaļ - 1998.gada augustā. Vēl īpatnēju šo braucienu darīja tas, ka pirmoreizi lidoju ar lēto aviokompāniju - ar rinieri-finieri... Jau pie metāla detektora mani izlases kārtā izsauca uz papildus pārbaudīti... :D Tas piedeva veselu kaudzi emociju. Ko vērta ir grūstīšanās rindā stundu (!!!) pirms lidojuma. :D Nezinu, iegājām uzgaidāmajā zālē, paskatījāmies uz desu-rindu, un devāmies apsēsties. Kad sākās iekāpšana, parādījām savu priority-boarding un aizgājām garām visai tai rindai...kamēr visi protams aizmuguras rūca... :D Pati lidmašīna interesanta...dzeltenā, jeb lētuma krāsa visur riņķī. Reklāma uz katra stūra. Krēslu izkārtojumu vēl ciešāku izveidot būtu ļoti grūti. Biju domājis paēst lidojuma laikā, bet īsti nekas jēdzīgs netika piedāvāts. Par to es biju pārsteigts, jo teorētiski Rinieris mēģina vārīties uz visa kā var, bet ēdienu normālu nepiedāvā. Dīvaini. Lidojums bij visai normāls, ja neskaita brēcošos bērnus lidmašīnā :D Stanstedas lidosta radīja tādas emocijas, ka tā būtībā ir uz lēto uzbliezts jumts ar stikla sienām. Var redzēt, ka maksimāli optimizēta, izmaksu analīze acīmredzot tur ir cieņā :D Tālāk devāmies uz mūsu autobusu uz Londonu - iepriekš jau i-netā biju pasūtījis biļetes, tādēļ tur problēmas neradās. Stundas brauciens, kur laikā Vizulēns paspēja pagulēt, un bijam klāt jau pie Liverpool street. Te nu sākās manu kartogrāfisko iemaņu pārbaude. Karte bij uz rokas, bet īsti mērogu nenojautu. Likās, ka 10cm uz papīra nav pārāk daudz, bet tomēr - mazliet vairāk par stundu nācās šagot, lai nokļūtu mūsu naktsmītnēs. Meiteņu galvenās emocijas laikam saistītas ar pretējo kustību un uzrakstiem uz asfalta "look left", "look right" :D Naktsmītnes atradām salīdzinoši ātri un veiksmīgi. Par tādām bijām izvēlējošies London school of Economics (LSE) kopmītnes. Lēti, gandrīz pašā centrā - būtībā galvenie faktori izvēlei. :) Istabiņa ļoti jauka un mājīga - ja tādas kojas būtu Latvijā... Tāpat arī dušu telpas un tualetes. Arī internets bezmaksas un TV rūms ar milzīgu ekrānu. Iekārtojušies naktsmītnēs, devāmies pirmajā pastaigā pa Londonu. Uzreiz protams izgājām uz Oksfordstrītu, kur būtībā arī pavadījām pirmās dienas pēcpusdienu. Kamēr meitenes ķešīja veikalus es nodevos saviem novērojumiem. 1) Briti ir jukuši uz futbolu. Viss apkārt ir balstīts uz to. 2) Man netika mazliet skaidrs kā okfordstrītas veikali spēj gūt peļņu...uz vienu pircēju tur ir vairāki pārdevēji. Būtībā katrā veikalā ir kaudze ar viņiem. 3) Balto cilvēku - jeb autentisko britu gandrīz vai nav apkalpojošā sfērā. Sabiedriskajā ēdināšanā pārsvarā strādā tikai indieši, transportā un būvniecībā A-eiropieši un Poļi, uzkopšanā uz ielām un citos melnajos darbs - melnīši. :) Pusdienas beigu beigās ieturējām nekur citur kā Mc'Donaldā :D Vakarā gan vēl pierijāmies numuriņā sapirkto paiku. Manu mīļo ēdienu ķēdi Safeway ir nomainījuši Saisnbury's un Tesco. Cenas? Pārtikas precēm caurmērā +30% salīdzinājumā ar Latviju. Ievērojami dārgāki gaļas un maizes produkti, bet apmēram vienādā cenā vai pat lētāki augļi. Vakarā aizgājām uz Hyde parku. Pats piefiksēju cik ļoti dīvaini jau šķiet, ka cilvēki sēž zālienā. Un te nu vajadzētu aizstūtīt Kalnkaziņu uz Hyde parku - zālienam slodze ir 3x lielāka nekā Rīgā, bet tas ir zaļš un ļoti veselīgs. Protams, Rīgā iedzīvotāji vēl nav gatavi nemēslot zālienā, bet argumenti, ka neizturēs zāliens un tiks nomīdīts neiztur nekādu kritiku. 2. diena. 16.augusts, sestdiena. Cēlāmies plkst. 8.00. Es gan kā vienmēr biju pamodies kādu laiciņu pirms un varēju paņirgāties par susļiku un Vizuli. Paskatīties kā reaģē miegā uz kairinājumiem :D Brokastis tīri saturīgas - klasiski - omlete, britu desiņas, pupiņas, šķinķi, sieri, augļi, tēja&kafija, pārsla ar pienu, grauzdiņi ar džemu utt. Pēc tām devāmies uz vaska muzeju Maddam Tussaud's. Pabildējāmies tur, pabiedējām susļiku šausmu kambarī. :D Pēc tā devāmies Reagent parku - tur Vizulēns izpaudās bildējot visas iespējamās rožu zortes :D Tālāk devāmies pusdienot uz ķīniešu kvartālu - ķīniešu bufetē pa 4,5 mārciņām, rij cik gribi :D Bij ok! :) Tāpat atkal mazliet iepirkumu Oksfordstrītā, kurā kārtējo reizi nodevos novērojumiem - proti, grāmatu veikali. Domāju, ka tikai Vācijā ir tāda mode, bet kļūdījos. Grāmatu veikals pārsvarā ir trijos četros stāvos ar Starbuck's kafiju kādā no tiem un speciāli ierīkotām lasītavām, kurās tauta mierīgi sēž un lasa grāmatas, kuras iespējams nemaz nepirks :D Tādā ziņā baigi jauki - gandrīz vai bibliotēka. :) Starp citu - interesanta ir Londoniešu attieksme pret luksoforiem - es domāju gājēju attieksme. 70% plūsmas iet pāri sarkanajam, 25% ir tūristi, kuri gaida zaļo, 5% ir vietējie, kuri ievēro noteikumus. Mēs jau pirmajā dienā pievienojāmies lielajai "grupai" :D Sestdienas vakara izklaide mums bija īsti Vizulēna gaumē (kā jau integrācijas speciālistam)...nogriežot uz vienu no mazajām ieliņām, kas attiet no Oksfordstrītas, nokļuvām baigajā tusiņā...tūkstoši cilvēku...pārsvarā vīriešu...no sākuma neiebraucu, bet pārīs pārīši, kas izteiksmīgi laizījās visu nostādīja savās vietās... :D Vizulēnam acis uzreiz iemirdzējās :D Tādu kvantumu khm...savādāk domājošu cilvēku vienviet neesmu redzējis un laikam arī neredzēšu... :D cerams... :D Bet za to - cauri pūlim laužoties, attiecībā pret mani visi ļoti pieklājīgi un smaidīgi :D Kadri jau tur bij labie...visi iespējamie minoritāšu pārstāvji... Bet interesanti ir tas, ka viņiem tika iedalīta viena no centrālajām vietām Londonā, plus viss China-town un Soho. Protestētāji? Kas tie tādi? Tādu vnk nebija. Vakarā kā vienmēr, pa ceļam uz viesnīcu, ieiešana pārtikas bodē, šoreiz gan Saisnbury's nevis Tesco. Atkal paikas sapirkšana un rīšana numuriņā. Žēl, ka nenobildēju Vizulēna seju, kad viņa ēda nopirkto suši... :D 3. diena. 17.augusts, svētdiena. Atkal kā jau katru dienu - oksfordstrīta :D Atkal pusdienas ķīniešos. :) Aizbraucām uz Konventa sētas tirgu un iepirkšanās ieliņām. Beigās aiz neko darīt aizmaucām līdz Temzai. Pārgājām pāri Waterloo tiltam un pastaigājām pa Karalienes Viktorija promenādi - skaists skats uz Londonu no otra krasta. Bet dienas kulminācija tika sasniegta pašā vakarā - St.James parkā devāmies medīt vāveres :D Izrādās, ka baigi jāmedī viņas tur nav... pa pilno lēkā pa pļavām un kokiem. Ļoti drošas un no cilvēkiem nemaz nebaidās. Bet pārbarotas gan tāpēc uz pārtiku pārāk nereaģē, tik uz kaut kādu spēlēšanos nāk klāt :D Turpat pie reizes aplūkojām Viktorijas dzelzceļa staciju un Bekingemas pili. Teikšu godīgi, Viktorijas stacija uz mani atstāj lielāku iespaidu nekā Bekingemas pils :D Vakarā kā vienmēr - Tesco ar Elīnas iecienīto stūrīšu jogurtu :D Starp citu, no līdzi paņemtajām sausajām zupām netika apēsta neviena :D 4.diena. 18.augusts, pirmdiena. Plkst. 10 izčekojāmies no viesnīcas un atstājām mantu glabātuvē manatkas. Un devāmies pa taisno uz Londoneye jeb uz milleniuma ratu. Nedaudz pastāvējām rindā un jau pēc 15 minūtēm bijām "augstākie cilvēki" Londonā (Nu ok, ja neskaita lidmašīnas un televīzijas torni). Skats tiešām iespaidīgs un man kā cilvēkam, kuram bail no augstuma, pat likās diezgan mierīgi. Padzērām pēdējo reizi garšīgo Starbuck's saldējuma kokčiku, susļiks izdzerot krūzi, kuras tilpums ir lielāks par viņas kuņģi pārvērtās par milzu lāsteku...kā rezultātā man tika konfiscēts viss siltais apģērbs :D Starp citu, laikaapstākļi mūs lutināja - visas dienas bija silts ap 23 grādiem un tikai pēdējā mazliet papilināja lietus. Kārtējo reizi un nu jau pēdējo iekleksējām ķīniešos. Meitenes tālāk aizgāja pirkt suvenīrus, bet es savā misijā - nopirkt normālu ekonomikas terminus skaidrojošu vārdnīcu. Nosākuma iegāju Tesco nopirkt padzerties, kur ieraudzīju pašapkalpošanās POS terminālus. Biju par tādiem dzirdējis, bet ne redzējis. Sākotnēji domāju, ka nemācēšu, bet no otras puses esmu tā kā par jaunu, lai būtu konservatīvs - piegāju klāt un sekojot instrukcijām tiešām samaksāju pats par savu pirkumu. Diezgan interesanti...uz mirkli gribot vai nē, kļūsti par Rimi kasieri :D Tad grāmatnīcā beidzot atradu arī savu ilgi meklēto grāmatu. Tālāk teorētiski bija plānots tusēt pa Londonu līdz 3jiem naktī un tad braukt uz Stanstedu, kur 6.00 mūs gaidītu ļotene. Bet jau pēcpusdienā sapratām, ka brauksim jau vakarā, - kājas vairs neturēja un spēka īsti nebij. Ap astoņiem vakarā iekāpām autobusā, kur tik astoņi cilvēki bij un braucām uz lidostu...pa ceļam klausoties vadītāja - Poļa - nacionālo rokgrupu "Perfekt" :D Hmm...Un te nu sākās jautrākā ceļojuma daļa - 21.00 bijām lidostā, bet lidmašīna 6.05, tātad 9 stundas. Nopirku The economist un World Soccer :) Paēdu picu pēdējo reizi, pa ceļam nenormāli izdedzinot rīkli un barības traktu ar nepamanītu čili piparu. 5.diena. 19.augusts, otrdiena. Ap 24 lidosta noslēdzās ciet...visas sēdvietas bija ieņemtas un vairums gulēja turpat lidostas teritorijā uz grīdām. Jautrs paskats...dodoties nakts apgaitā pa lidostu būtībā visu laiku jauzmanās, lai kādam neuzkātptu uz galvas :D Elīna ar Susļiku pa vidam pa stundai divām pagulēja, bet man tā arī īsti rubiens neuznāca. Jau plkst. 4.00 tikām līdz metāla detektoram... šoreiz nopīkstinājos kā rezultātā tiku atkal uz papildus pārbaudi...šoreiz nu ĻOOOTIIII ciešu... Saistībā ar iepriekšējās dienā piedzīvoto praidu iedomājos, ka šī pārbaude laikam ir gejiskākais pasākums, kas ar mani noticis... :D Interesanti, ka Stanstedā ar Duty-free veikali jau no 4.00 taisās vaļā...ko tik nedarīsi, lai peļņu nepalaistu garām. :D Atradu beidzot mammai ilgi meklēto YSL lūpu spīdumu. Vienīgi pretī dabūju 8 vienmārciņas... :( Pie lidmašīnas kā vienmēr...pie visiem geitiem cilvēki kā cilvēki ... pie mūsējā pat ne rinda, bet regbija laukums - kur jau notiek grūstīšanās utt. Bet man ta atkal bij priority boarding pirmie trīs numuri :D :D Tā nu iekāpām ļoteņē, blakus piesēdās mums vesela kaudze ar zīdaiņiem, bet dīvainā kārtā visi ļoti ātri iemiga un pat nepaspēja īpaši iepīkstēties. Bet nu publika ir labā paša lidmašīnā... 30% lietuviešu... visa lidmašīna pilna ar sēņu lasītājiem, ravētājiem utt...un tik dzirdu visu ceļu stāstus par to, kā tagad brauc uz sū...go Latviju lielo piķi atvest. :D Atbraucot uz Rīgu - pirmais, kas kontrastēja, konduktore autobusā... pēc laipnības, kas nāk no cilvēkiem Londonā, konduktore likās kā īsts velns. Pats labākais, ka braucot pāri Akmens tiltam viņa lauzītā angļu valodā kliedz: "Next stop - Old Riga, Unītis" :D Izejot cauri Vecrīgai likās, ka esmu nonācis kādā nomaļā lauku miestā. Klusums...cilvēku nav...bet it kā darbdienas pusdienlaiks... Tajā dienā vēl tik biju spējīgs noskatīties Šcerbatihu un viss...koma. Paldies abām manām līdzbraucējām, ka pārāk mani nenomocījāt. Esmu gatavs pat padomāt par līdzīga formāta braucienu nākotnē. Bet lūdzu...ar Airbaltic... :D :D :D P.s. Apsveicu jūs visus ar olimpisko zelta medaļu - paldies, Māri, Artūr un Ivo! Latvija ir maziņa, tāpēc jāpriecājas arī par tādiem mazumiem. P.p.s. Visu Londonas apmeklējuma laiku skanēja ausīs...: I was a stranger in the city Out of town were the people I knew I had that feeling of self-pity What to do? What to do? What to do? The outlook was decidedly blue But as I walked through the foggy streets alone It turned out to be the luckiest day I've known A foggy day in London Town Had me low and had me down I viewed the morning with alarm The British Museum had lost it's charm How long, I wondered, could this thing last? But the age of miracles hadn't passed, For, suddenly, I saw you there And through foggy London Town The sun was shining everywhere. (A foggy day. F.Sinatra) :))

A foggy day in Londontown

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem