Krimas atklāšana:)
|
Inese Piņķe
|
Šogad savu vasaras atvaļinājumu izlēmām pavadīt Ukrainas labākajā kūrortā – Krimā.
Krimas skaistā daba, unikālie kultūras un vēstures pieminekļi, daudzie piedzīvojumu stāsti bija galvenais, kāpēc mēs izlēmām braukt uz šo zemi.
Tā nu mēs 4 jaunieši 10.augustā uzsākām savu ceļojumu ar auto uz Krimu, lai pabūtu neierastā (vai ne tik sen aizmirstā) gaisotnē.
1.diena
Rīga-Bauska-Viļņa-Augustow-Bylostok-Chelm-Manevychi
Plkst. 10:00 izbraucam no Rīgas. Lai sasniegtu Ukrainas robežu izvēlamies braukt caur Lietuvu un Poliju. Ar katru reizi ceļš cauri šīm valstīm kļūst patīkamāks, jo to kvalitāte katru gadu tikai kļūst labāka. Polijas-Ukrainas robežu sasniedzam pēc plkst. 2 naktī. Pirmais ko pamānām ir vairāku kilometru garā „fūrinieku” rinda. Ļoti ceram, ka mums nebūs jāstājas šīs rindas galā un paldies Dievam, piebraucam tuvāk robežpunktam un robežsargs mums jau māj, lai braucam tuvāk. Tikai kādas 5 vieglās automašīnas stāv rindā mums priekšā. Aptuveni 45 minūšu laikā šķērsojam Ukrainas robežu. Robežpunktā vizuāli tika pārbaudīts bagāžnieks, koferu saturs nebija jārāda, un, protams, parastā procedūra personu apliecinošu dokumentu pārbaude. Sākumā iebraucot robežpunktā nevar saprast, kur jābrauc, kur īsti jāstāv, vai kādi papīri jāpilda, tāpēc noteikti nevajag baidīties un vajag jautāt visu uz vietas. Daži padomi: ja brauciet ar īrētu auto, tad uz robežas prasa uzrādīt arī auto īpašnieka pilnvaru (vēlams krievu valodā), noteikti vajag iegādāties arī Zaļo karti.
Pēc veiksmīgas un ātras robežas šķērsošanas, sākam meklēt naktsmītnes. Šī brauciena laikā nekur tās iepriekš neesam rezervējuši. Naktsmītni atrodam Manevychi pilsētiņā- viesnīca Oskar par 400,00 grivnām numuriņš ar divām atsevišķām istabām un dušu. Līdz šim esam jau nobraukuši 1118km.
2.diena
Manevychi-Kijeva-Odesa
Turpinām ceļu uz Ukrainas galvaspilsētu – Kijevu. Lai sasniegtu Krimu izvēlamies braukt vairāk pa galvenajiem ceļiem, jo to kvalitāte ir daudz, daudz labāka. Kijevas centru apskatām izbraucot ar auto un esam ļoti patīkami pārsteigti. Uz Kijevu noteikti ir vērts atlidot kādā nedēļas nogalē un izstaigāt tās slavenos parkus, neparastos muzejus. Tālāk ceļš mūs ved uz Ukrainas rūpniecisko centru un ostas pilsētu-Odesu. Odesā ierodamies ap plkst.23:00. Ar navigācijas palīdzību sākam meklēt tuvākās viesnīcas. Apskatām dažāda veida naktsmītnes sākot no padomju laika kopmītnēm ar metāla gultām, viesnīcu pašā centrā, kur nav siltā ūdens un 4 zvaigžņu viesnīcu. Cenas par nakti par 2 vietīgu numuriņu sākas no 400 grivnām un uz augšu. Beigu beigās paliekam brīvdienu mājā ārpus pilsētas centra. Par 400 grivnām mūsu rīcībā ir labiekārtota dzīvojamā istaba ar virtuvi un dušu.
3.diena
Odesa-Mykolav-Simferapole
Gaisa temperatūra ir + 35 grādi. Tā kā brauciena galamērķis ir Krima, tad Odesā uzkavējamies neilgi. Pilsēta ir unikāla ar to, ka tā ir uzbūvēta uz smilšakmens slāņa un zem pilsētas ir izveidoti daudzi tuneļi t.sk. katakombas. Par 50 grivnām izmantojam iespēju krievu gida vadībā izstaigāt šo unikālo vēsturisko objektu, kas ticis izrakts 19.gs. un to gadu gadiem ir izmantojuši revolucionāri, gan Otrā Pasaules kara partizāni. Ir tikai apbrīnojami, kā cilvēki šādās katakombās ir spējuši izdzīvot.
Pēc ekskursijas ap plkst.14:00 izbraucam uz Krimas pussalu. Visapkārt paveras brīnišķīgas ainavas- vīnogu, arbūzu, meloņu, saulespuķu lauki, gar ceļmalām turpat no lauka var nopirkt visus šo gardos augļus. Arī mēs piestājam un nopērkam savu pirmo arbūzu par 5 grivnām un pie ziedošo saulespuķu lauka to ātri vien nobaudāmJ. Un jāsaka, ka tas garšo 100 reizes labāk nekā veikalos pie mums.
Ap plkst.19:00 liels prieks ieraudzīt Krimas zīmiJ. Tālāk braucam līdz Krimas galvaspilsētai Simferapolei. Pa ceļam mūs apbur lielie saulespuķu lauki, mēs meitenes nekādi nevarējām atturēties šos skaistos ziedus apskatīt tuvāk. Iebridām laukā, lai arī saule jau sāka rietēt, tomēr ziedi vēl stāvēja cēli, tāda pozitīva enerģija.
Simferapolē pavisam viegli atrodam viesnīcu Malibu, kur divvietīgs numurs maksā 400 grivnas. Ļoti grezni un mājīgi numuriņi.
Jāatzīmē, ka reti, kuros hoteļos Ukrainā un Krimā numuriņu cenā ir iekļautas brokastis. Brokastis parasti ir iespējams pasūtīt atsevišķi vidēji par 40 grivnām no cilvēka. Simferapolē apmeklējam pirmo lielveikalu, pārtikas cenas ir mazliet lētākas nekā Latvijā.
4.diena
Simferapole-Bahčisaraja-Sevastapole-Balaklava-Alupka
Diena, kad sākam tā pa īstam baudīt Krimas labumus un dārgumus. No Simferapoles mūsu ceļojums tālāk ved uz Bahčisaraju, kur apskatām klintīs izcirsto unikālo Sv.Uspanskas klosteri. No klostera paveras gleznaina ainava uz kalniem ieskauto ieleju. Turpat blakus ikviens var veldzēt arī savas slāpes dziedinošā avotā un saņemt svēto enerģiju. Klostera apmeklējums ir bez maksas. Ļoti interesanta lieta, ar kuru mēs saskārāmies bija auto novietošana. Piebraucot tuvāk apskates objektam mūs aptur vairāki ukraiņi, vieni reklamē parking bezmaksas vietas, citi maksas vietas. Sākumā esam neizpratnē bez maksas? tur noteikti ir kāds āķis, un kā vēlāk noskaidrojām, parkings ir bez maksas, tad, ja tu, piemēram, iepērcies vietējā krodziņā, nopērc kādu dzērienu vai ko citu. Nav slikti izdomātsJ. Arī mēs pēc klostera apskates apmeklējam vietējo tatāru krodziņu, kur nobaudām atspirdzinošus dzērienus. Krodziņa iekšpagalmā kāda sieviete izveidojusi mazu kafijas muzeju, kurā var arī nobaudīt dažādus austrumu saldumus, kafiju vai tēju.
Turpinām braucienu uz flotes un kūrorta pilsētu Sevastopoli. Lai apskatītu pilsētu no putna lidojuma, izbraucam ar panorāmas ratu. Paveras debešķīgs skats uz jūru un ostu. Turpat atsaucam atmiņā bērnībā piedzīvoto, izbraucam pa amerikāņu kalniņiem, kāds vēl izbauda baiļu istabu. Nobaudām vietējo kvasu un tarhūnu, garšo tik pat gardi kā bērnībā. Tālāk nobraucam līdz pilsētas piejūras bulvārim, kur tad arī pirmo reizi redzam Melno jūru tik tuvu. Ūdens tik tiešām ir tirkizzils.
Lai kā arī gribētos uzkavēties ilgāk, ceļš jāturpina, lai pagūtu vēl apskatīt nelielo ostas pilsētiņu- Balaklavu. Šī pilsēta savu ievērību ir ieguvusi ar kādreiz slepeno, klintīs izcirsto zemūdeņu remontdarbnīcu. To arī apskatām, ekskursija ilgst aptuveni 45 minūtes. Lai arī tur nav saglabājušās zemūdenes, tikai atsevišķas daļās no tām, tomēr izveidotā ekspozīcija sniedz vispārēju ieskatu remontdarbnīcas vēsturē un darbībā. Noteikti šis objekts ir jāredz.
Turpinām ceļu, aizvien biežāk redzami plaši vīnogu lauki. Kārdinājums atkal liels, piestājām, lai apskatītu vīnogulājus. Prieks īss, jāmūk ātrāk prom, jo tālumā jau redzami vairāki vīri, kuri satraukti lūkojās uz mūsu pusi. Neko. Braucam tālāk..ceļa malā vairākas sievas tirgo dažādu šķirņu vīnogas, avenes un kazenes, piestājam. Tā kā blakus atrodas vīnogu lauks, palūdzam, vai nevaram to mazliet apskatīt. Sievas piekrīt. Personīgi es jau ļoti sen biju vēlējusies apmeklēt īstus vīnogu laukus, un beidzot lielie prieki. Konkrētajā laukā auga mazās zaļās vīnogas, no kurām tiek ražots šampanietis.
Laiks paiet ļoti ātri un jāsāk meklēt naktsmītnes. Aizvien biežāk ceļa malās redzami cilvēki, kuri piedāvā dažāda veida naktsmītnes. Sākumā mēģinām atrast kādu naktsmītni netālu no Alupkas pēc navigācijas, taču piedāvātās adreses ir no viesnīcām, kur numuriņš maksā gandrīz 1000 grivnas, tā nu riskējam un apstājamies pie kunga ceļa malā, kurš piedāvā naktsmītnes. Pēc 10 minūtēm saimniece no netālās mājas ir pie mums un ļoti laipni pavada un izrāda pieejamo istabu. Ir sajūta, ka esam gaidīti.
5.diena
Alupka-Alushta
Dienu iesākam ar atpūtu pie Melnās jūras. Auto atstājam maksas stāvvietā. Un lēnā pastaigā gar kņaza M.S.Voroncova pili cauri Alupkinas parkam dodamies uz vietējo pludmali. Vietējo piekrasti kā pasaku cietoksnis sargā Aipetri kalns.
Kā uzzinājām šajā reģionā tieši Alupkas pludmalēs ir vistīrākais ūdens. Beidzot...pirmā pelde Melnajā jūrā. Pludmale atšķiras no mums ierastās, tā ir akmeņaina, taču tas netraucē baudīt silto Melnās jūras ūdeni. Ūdens temperatūra +25 grādi, kas varbūt labāks: jūra, kalni un burvīga kompānija. Pludmalē iepazīstamies ar ģimeni no Maskavas, patīkami cilvēki. Pēc nelielas atpūtas dodamies uz netālo laivu piestātni, lai izbrauktu ar kuģīti pa jūru līdz nākamajam apskates objektam – miniatūras pilij Bezdelīgas ligzda. Kuģītis abos virzienos izmaksā 220 grivnas no cilvēka. Lieliska atpūta un brīnišķīga panorāma paveras visapkārt, kalni, klintis, mazās piejūras pilsētiņas. Tuvojoties pilij piekraste paveras atkal citā veidolā. Bezdelīgas ligzda atrodas uz 40 m augstās Auroras klints. Pili noteikti iesakām apmeklēt, lai izbaudītu debešķīgos dabas skatus.
Atgriežoties Alupkā, nolemjam pagaršot vietējos Čeburekus. Kafejnīcas konditore speciāli mums izcep pilnīgi svaigus Čeburekus. Mmm, tik garšīgu Čebureku nebijām vēl ēduši.
Pēc ekskursijām bijām domājuši doties ar pacēlāju pa Eiropas garāko trošu ceļu uz Aipetri kalna virsotni, taču uzzinājām, ka pavisam nesen vairāki tūristi iestrēguši vagonā ceļā uz virsotni un pacēlājs šobrīd ir slēgts. Izlemjam Aipetri virsotni sasniegt braucot ar auto, un to arī paveicam. 23km garš kalnu serpentīnu ceļš mūs uzved uz kalna skatu platformu, kur izvietots tatāru ciemats. Lai saprastu, ko nozīmē braukšana Ai-Petri, te kāda gidu stāstīta anekdote: «Pie paradīzes vārtiem nonāk divi vīri - mācītājs un ekskursiju šoferis. Tā kā tajā dienā paradīzē uzņem tikai vienu, abi sāk strīdu. Mācītājs šoferītim saka: «Tev nu gan nav nekādu cerību iekļūt pirmajam - tu esi šoferis, droši vien uzdzīvotājs un iemetējs, bet es esmu mācītājs, kurš savā mūžā daudz sprediķu lasījis, Dieva vārdu sludinājis un pats šķīsti dzīvojis.» Te iznāk svētais Pēteris un ved paradīzē šoferi. «Kā tad tā?!» iesaucas mācītājs. Uz to Pēteris atbild: «Kad tu savā baznīcā sprediķi teici, baznīcēni bieži vien gulēja, bet, kad viņš ekskursantus veda Ai-Petri kalnā, tie visi, krēslos iekrampējušies, sirsnīgi lūdza Dievu.»
Atstājam auto stāvvietā un dodamies kājām apskatīt kalnu. Kalna virsotnē tiek piedāvātas dažādas izklaides iespējas: izjādes ar zirgiem, ēzeļiem, kvadracikliem. Tieši Ai-Petri kalnā ir uzņemti skati filmai Kaukāza gūstekne.
Interesanti Ai-Petri virsotnē, koki izrotāti ar krāsainām lupatiņām. Tas pēc musulmaņu paražas nozīmējot to pašu, ko ūdenī iemesta monēta. Brīnišķīga vieta, kur aizmirsties un vienkārši izbaudīt dabas skaistumu.
Pašā vakarā dodamies mazliet tālāk uz pilsētu Alushta. Ceļa malā pamanām divas kundzes, kuras piedāvā naktsmītnes, ideāli, piestājam. Rodas sajūta, ka viņas pilnībā pārzina visas pieejamās naktsmītnes tuvākajā apkaimē. Diemžēl tā kā mums vajag naktsmītni tikai vienai naktij, atkrīt daudzi labi varianti, taču viens atrodas, tā ir vietējā sanatorija. Nu ko kopā ar kolorīto kundzīti dodamies to apskatīt. Pozitīvi pārsteidza sanatorijas menedžeres spēja noreklamēt konkrēto vietu, taču diemžēl cena mūs neapmierināja. Taču abas jaukās dāmas tik ļoti vēlējās mums palīdzēt atrast naktsmītni, ka viena no viņām piedāvāja savu trīsistabu dzīvokli pilsētas centrā par 440 grivnām. Ko vairāk vēlēties, dodamies, saimniece izrāda mums visu, nokārto par 15 grivnām apsargājamu stāvvietu, aizved uz vietējo veikalu, pilnīgi neticami, viss notiek.
6.diena
Alushta-Jalta-Sudaka
Dienu sākam ar Krimas kūrortu galvaspilsētas Jaltas apskati. Pilsēta atrodas kalnu upju Učansu un Guvas ielejā, ko no ziemeļiem, rietumiem un austrumiem norobežo kalnu grēdas. Brīnišķīga piejūras promenāde, vieta, kur nesteidzīgi baudīt pastaigu. Pilsētas galvenajā laukumā atrodas Ļeņina piemineklis. Tas jau vairs nepārsteidz, jo gandrīz katrā pilsētā ir redzams līdzīgs monuments.
Tālāk mērojam ceļu uz Sudaku pa veco Sudakas ceļu, kas ierindojas skaistāko pasaules panorāmas ceļu sarakstā. Serpentīna ceļš ved gan gar jūras krastu, gan vijas ar kalniem. Līkums seko līkumam, tāpēc ātri pabraukt nav iespējams. Bauda acīm- abās pusēs ceļam aug cipreses, vīnogu lauki un, protams, jūra ar kristāldzidro ūdeni un klintis, pārbaudījums vestibulārajam aparātam, jo augstums mainās ļoti krasi no dažiem metriem līdz pat 350m. Savu burvību visam braucienam piešķir arī piekrastes zvejnieku ciematiņi.
Iebraucam Sudakā, pilsēta atrodas kalnu ielokā, visapkārt kalni un jūra ar brīnišķīgām oļu pludmalēm, kā arī daudz dabas pieminekļu. Pilsētu dēvē arī par saulaino pilsētu, jo tur saulainu dienu ir daudz vairāk nekā piem. Jaltā. Paradīzes un miera oāze. Šī ir pilsēta, kura uzreiz uzrunāja un iepatikās mums visiem. Šoreiz pirmais ko darām meklējam dzīves vietu. Ieraugu vecu pāri žigulītī, kuri piedāvā naktsmītnes, piestājam un laimīgi, mums piedāvā dzīvokli pie jūras 7 minūtes no pludmales par 350grivnām 4 cilvēkiem. Ideāli.
Vēl pirms došanās uz pludmali aizbraucam uz vietējo ciematu Novij Svet, kur apkārtnes kalni atgādina gulošu putnu, pasakaini skati. Šajā ciematā arī atrodas vietējā šampanieša rūpnīca.
Iepērkam vietējos labumiņus un dodamies baudīt jūras priekus. Ir plkst.18:00, pamanām, ka daudzi cilvēki jau dodas uz māju pusi, no sākam nesaprotams, kāpēc, taču pēc tam viss skaidrs, saule pamazām sāk rietēt aiz kalna un pludmalē pavisam ātri sāk krēslot. Secinām, uz pludmali jānāk pēc iespējas agrāk.
7.diena
Sudaka-Kercha
Dienas pirmo pusi pavadām pie jūras, pēc tam dodamies uz Krimas pilsētu Kerch. Pamazām kalnus nomaina līdzenumi. Piestājam pludmalē pie Feodosijas, tur jūras krastu klāj tikai un vienīgi mazi gliemežvāki, ļoti jauka pludmale.
Izlēmām apskatīt Kerch, jo netālu no šīs pilsētas atrodas Azovas jūra. Azovas jūra atšķiras no Melnās jūras, tā ir mazāk sāļa, piekrasti klāj smiltis. Pārsteidza lielie viļņi. Kerch robežojas ar Krieviju, tāpēc reģionā ir daudz ciemati, kuri līdzinās Krievijas sādžām.
8.diena
Kerch-Dzankoi-Mykolaiv-Uman-Vinnytsia-Zhytomyn-Rivne-Luts`k-Kovel-Liuboml
Sākas ceļš mājup. Pa ceļam vēl piestājam Feodosijā uz atvadu peldi Melnajā jūrā. Attālināmies no jūras, Krima atkal kļūst savādāka. Ceļa malās biežāk redzami tirgotāji ar arbūziem, tie majestātiski salikti rindiņās, sarkanās sīpolu virtenes mijās ar baltajām ķiploku virtenēm, tomāti un citi dārzeņi. Vietējais medus, lauka vidū izvietoti pārvietojamie bišu stropi. Kaltētās zivis un citi labumi, visiem gardēžiem Krima ir paradīze.
9.diena
Ceļš mājup
Chelm-Varšava-Kauņa-Bauska-Rīga
Manas ceļojuma piezīmes, novērojumi, secinājumi:
Pirms nolemjat doties uz Krimu jārēķinās, ka tur nebūs Latvijā pierastā labā servisa, un, ja esat ceļojis vienīgi uz rietumiem, tad atšķirības izjutīsiet vēl spēcīgāk.
Ukraina un Krima ir liela kontrastu zeme:
Vai ukraiņi ir viesmīlīgi?
Domāju, ka atbildēt viennozīmīgi ar JĀ nevar, cilvēku attieksme pret tūristiem atšķiras pa reģioniem. Mūsu gadījumā varu teikt, ka ukraiņi pret mums bija viesmīlīgi, to vislabāk izjutām, kad palikām ukraiņu mājās, vai arī, kad apmeklējām tradicionālos ukraiņu krodziņus.
Tūrisms ir viens no galvenajiem peļņas avotiem Krimas dienvidu piekrastē, tāpēc tūristiem tiek pievērsta liela uzmanība ik uz soļa. Piem. Krimas iedzīvotājiem savu māju izīrēšana ir galvenais vasaras bizness, lai nopelnītu naudu ziemas tukšajiem mēnešiem. Ikviens ir padomājis, ko piedāvāt tūristiem un kā nopelnīt.
Piemēram, gandrīz pie katra ievērojamākā apskates objekta ievērosiet jaunus puišus ar putniem, piem. ērgļiem, pūcēm, baložiem, pāviem. Tie it kā nemanot piedāvā jums tos paglaudīt un tad sākt likt jums šos putnus uz rokām, piedāvā uzreiz nobildēt un kad bildes ir uztaisītas sāk prasīt naudu, kaut varbūt jūs tā līdz galam nemaz neesat gribējis šo pakalpojumu. Kaut gan vai to var īsti nosaukt par pakalpojumu, ja tev uzmet, uzbāž putnu, nobildē kaut kā un prasa lielu naudu. Mums bija mācība. Neuzķeraties!
Lielākais un nepatīkamākais pārsteigums brauciena laikā bija uzzināt no kādas vietējās ukrainietes par ceļa policistiem (jeb DAI). Tieši uz Krimu tiek sūtīti visi jaunie policisti un tie tiek apmācīti, kā strādāt uz ceļa tieši ar tūristiem, t.i. piemērojot sodus par it kā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Sodi ir jāmaksā, taču nekāds papīrs par to netiek izsniegts, tātad DAI ņem kukuļus un ne tos mazākos.
Lai arī cik pareizi brauktu un ievērotu noteikumus, laikam nav iespējams izvairīties no soda. Vienīgais vieglāk varētu būt braucot ar Krimā īrētu auto, jo, ja apskatās kā brauc vietējie, tad trūkst vārdu. Jo ceļu satiksmes noteikumi tiek pārkāpti ik uz sekundes un braucot pie stūres Ukrainā, īpaši Krimā tas tiešām ir pārbaudījums ikvienam rūdītam šoferim.
40 grādu karstumā uz ielas tiek pārdoti dažādi gaļas izstrādājumi, zivis, taču mūsu vēderiem nekādas problēmas neradās.
Atkritumu tvertņu trūkums ir jūtams ik uz soļa Krimā.Visa brauciena laikā, laikam manīju kādus pāris sētniekus.
Informācijai:
Kopā nobraucām gandrīz 6000 km un auto motors rūcis 91h.
