Ceļojums uz Lotgoly

  • 1 min lasīšanai
  • 1 foto
Sāksim jau ar to, ka bija jācep ciemakukulis, bet mājās no orķestra biju tikai ap 22:00 tāpēc tas ievilkās pat līdz pusnaktij. Pēctam aizmigt nevarēju. 4:30 jāceļas. Turpceļš bija garš un miegains, bet gulēt nevarēja, jo visa ceļa garumā ( 5 + stundas ) raisījās aktīvas sarunas, un arī neredzētos ceļus gribējās apskatīt.Braucām pāri Ķeguma HES, ko jau varētu gandrīz saukt par pirmo apskates objektu. Paēdām brokastis "Liepkalnos''. Pirmais, ko apmeklējām bija Mākslas nams, kurā varēja apskatīt daudzu mākslinieku darbus.Pēc tam apskatījām mākslas muzeju.pēc tam, cik nu pa logiem varējām redzēt, apskatījām jaunrades namu ''Zeimuļs'', jo tas bija slēgts, toties Informācijas centra darbīgie jauniešu mums varēja šo to pastāstīt un parādīt. Savācāmies arī krietnu daudzumu makulatūras sauktus par bukletiem.Te pēķšņi pamanījām peļķi zem mašīnas. Laikam karstumā bij pārplīsusi degvielas truba. Informācijas centra darbinieki, par remonta iestādēm neko nezina. Caur 1188 tik abūti 6 nr, no kuriem viens at bildēja, ka tūlīt atradīs kādu, lai atbrauc. Visi pārējie sestdienā darbu beiguši 15:00. Situācija veiksmīgi atrisinājā, bet kreņķis jau sametās.Pēc tam mums 14:00 bija pieteikta ekskursija jaunajā, vēl ne gluži pabeigtajā koncertzālē ''Gors''. Iesākumā viņi sestienas dienā negribēja mūs pieņemt, bet viņi mums bija pievienojuši vēl bariņu ar cilvēkiem (drīzāk izskatījās, ka mēs piemetāmies klāt tiem citiem, jo bars bija diezgan liels). Uz ''Imants un Ziedonis'' gan netikām jo biļetes bija izpirktas jau ļoooooti laicīgi. Pēc bijām ciemos pie keramiķa Ušpeļa un viņa sievas gleznotājas. Nākošo apciemojām Osvalda Zvejsalnieka, kurš ir gleznotājs, un Rēzeknes Mākslas vidusskola direktors. Pie viņa beigu beigās arī pārnakšņojām. Veči, ieskaitot vienu mūsējo, aizlaida makšķerēt un brokastīs varējām ēst līņus. Pirmā diena bija diezgan smaga, jo biju gulējusi mazāk kā trīs stundas. Nākošajā rītā pa ceļam uz Voguļu keramikas darbnīcu, pastaigājāmies pa purva taku, un uzskāpām putnu vēŗošanas tornī Lubānas ezera krastā. Pie Voguļiem iegādājos māla bļodiņu, un svilpaunieku, kurš man uzreiz iepatikās. No sešiem toņiem izmantojot piecos jau sakomponēju mazu meldiņu.Turklāt katrs apciemojamais dzīvoja katrs uz savu pusi kādus 20 līdz 50 km ārpus Rēzeknes. Bet tas skats, kas tur paveras Voguļos - māja atrodas uz maza pakalniņa, un cik vien var redzēt, visa apkārtne nosētā ar tādiem pakalniņiem uz kuriem šur tur ir uztupināta kāda māja. Lubānas ezera klāni, kuriem braucām garām, izskatās kā gigantiskas applūdušas pļavas. Pa ceļam arī redzējām ļoti daudz no latvijas faunas. Pārāk sīkās detaļās jau neidziļināšos, jo miegs ar nāk. Katrā ziņā, patīkams brauciens, cita ainava, citādi cilvēki ( noteikti daudz draudzīgāki par Kurzemniekiem ).


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais