Eiropas malā

  • 2 min lasīšanai
  • 29 foto
Pateicoties tam, ka arī mūsu radiņi dzīvo un strādā Īrijā, mēs (es, vīrs un dēls) jau otro reizi sēžamies lidmašīnā un laižam uz šo skarbo un tai pat laikā skaisto un noteikti viesmīlīgo zemi. Izmantojam maija garās brīvdienas ceļojumam atvēlot trīs dienas: divas Ziemeļīrijai un trešās dienas rītu Powerscourtas dārzam. Pirmajā dienā iespaidus vairāk guvām pa automašīnas logu ar dažām pieturvietām atpūtai. Cerējām pārnakšņot Londondeijā, bet tā kā tur bija džeza festivāls- visas naktsmītnes, kas būtu mums pa kabatai, bija aizņemtas. Strauji tuvojās vakars, plānotā pastaiga pa pilsētu izpalika. Braucām uz Leterkeniju, noīrējām jauku viesu namiņu un atkal pateicoties tam, ka latvieši dzīvo arī šajā Eiropas malā, pavadījām brīnišķīģu vakaru. Te nu būs īstā reize pieminēt slavenos īru krogus. Tie patiešām pilnīgi atšķiras no līdzīga nosaukuma iestādēm Latvijā: visapkārt laipni smaidīgi cilvēki, dzīvā mūzika un pilnīgi nepiespiesta atmosfēra. Pabijām trijos pabos, klasījamies džezu, roku un tradicionālo īru mūziku ļoti labā izpildījumā. Otrās dienas rītā pēc kārtīgām īru prokastīm dodamies ceļā. Ceļš gandrīz nepārtraukti iet gar pašu okeāna krastu- spēj tik baudīt un fotografēt skatus. Ceļam vienā pusē klintis, otrā- okeāns ar zaļganzilu dzidru ūdeni. Laiks mazliet lietains, mazliet saulains, un skaitās, ka „mazliet” pūš vējš. Pieturam pie Dunluce Castle- senas īru cietokšņa drupas pašā okeāna krastā. Un tad pats iespaidīgākais pasākums šajā braucienā- Giants Causeway. Tās ir dabas veidotas šūnveida klintis un akmeņi vairāku desmitu hektāru platībā. Nostaigājām pa takām vairākus kilometrus, bet tas ir to vērts. Būtu vēl iespaidīgāk, ja nebūtu tik daudz apmeklētāju visapkārt- tas bišķi traucē izbaudīt šo dabas varenību pilnībā. Vareno klinšu iespaidā braucam tālāk gar okeāna krastu. Kaut kur jābūt starp klintīm iekārtam virvju tiltiņam pār kuru var pāriet uz okeāna klintīm un apskatīt krastu no okeāna puses. Pēc maza misēkļa un nostaigāta kilometra arī tur nonākam- ak vai, atkal ļaužu pilns. Nekas, mazliet pacietības un jau virzamies uz tiltiņa pusi. Pēdējā brīdī pāris ceļojuma dalībnieku atsakās no pasākuma un paliek malā , bet mēs ,trīs drosmīgie, ejam pāri. Nebija jau tik traki, vējš gan tur stipri pūš. Izbaudām burvīgus skatus , par 1 mārciņu nopērku diplomu par drošsirdību un sākam izjust vēlēšanos kaut ko iekost. Tas izrādījās nemaz nebija tik vienkārši , bet rezultātā viss beidzās labi un varējām doties atpakaļceļā uz Dublinu. Trešājā dienā vēl izbaudām „odziņu”- Powerscourtas dārzu. Tas ir netālu no Dublinas, līdz aizbraucam arī laiks paliek saulains . Tā kā tā ir svētdiena, uz mierīgu pastaigu savā nodabā nav ko cerēt, visapkārt ļoti daudz atpūtas baudītāju. Muiža ir celta 1730. gadā un ir pēdējā Anglijas karalienes rezidence Īrijā. Skati atkal iespaidīgi, dārzs ir plašs, nostaigājam krietnu kilometru un vairāk kā stundu. Visskaistākais ir skats uz lidojošo zirgu skulptūrām un jāpāņu dārzs. Pilna galva ar iespaidiem, fotoaparātam pilna atmiņa, izbaudīta īru un mūsu pašu latviešu radiņu un draugu viesmīlība . Paldies viņiem par to. Pēcpusdienā sēžamies lidmašīnā, trīs stundas un esam atkal Latvijā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais