Ziemassvētki Ēģiptē. - 1
|
Dagnija Gudriķe(Klindžāne)
|
Ziemassvētki Ēģiptē
Ieskats vēsturē
Īsi pirms Jāņiem manās rokās nonāca ekskursiju piedāvājums, kuras varēja nopirkt kredītā. To vidū bija arī relaks tūre uz Ēģipti Ziemassvētkos. Manā ideju allaž pārpilnajā galvā iešāvās doma, ka es varētu uzdāvināt savam vīriņam pārsteigumu- dzimšanas dienas ceļojumu. Domāts- darīts. Veicu pieteikumu un lēnu garu pusgada laikā ceļojums bija rokā.
24.decembris- pirmdiena
Mūsu reiss uz Hurgadu paredzēts 23.12. plkst. 23.15 ( grupas vadītāja Eva jau pa ceļam uz lidostu „ iepriecina”ar faktu, ka mūsu viesnīca „ Jasmine Village” nomainīta pret citu- „ SAND BEACH”, nu ko, nāksies to sagremot) , bet tas, protams, kavējas līdz pusnaktij. Tā laikā, gaidot un īsinot laiku un nepatiku pret lidošanu, pagaršoju 3 piles melno balzāmu. Labāk jau nebūtu to darījusi, jo kad pienāca laiks ieņemt vietas lidmašīnā, šķērma dūša mocīja mani visas četrarpus stundas. Kādu gabalu ceļa cauri mākoņiem attiecīgie dienesti „ nebija noasfaltējuši” - kratīja un raustīja lidmašīnu kā pa Kandavas ceļiem šovasar!
Nosēžamies 4.26 pēc viņu un mūsu laika( jauki, ka pulkstenis nav jāgroza šurpu turpu) , aiz lidmašīnas loga + 16 grādi.
Mūs sagaida Karina no Goadventure, sasēdina autobusos un iepriecina, ka jābrauc piecas minūtes. Kad pusstundu esam līkumojuši pa Hurgadu ( busiņā ir ceļotāji uzvairākām viesnīcām), nāku pie secinājuma, ka viņu izpratnē- 5 minūtes ir vismaz stunda. Tā tas bija vienmēr un visur- sejčas, pjaķ minut!!!!- un gaidi nezināmu laiku!
Kad nokļūstam viesnīcā, jau gaišs, tāpēc nometuši ziemas drēbes aizejam uz jūru, kas ir kādus 20 metrus no mūsu numuriņa. Šveicars, vedot mūs uz numuru, to briesmīgi pa ceļam slavēja- lukss numurs!- cerēja laikam uz labu dzeramnaudu( to arī iedevām). Kā vēlāk noskaidrojās, dažiem mūsējiem bija patrāpījušies izcili draņķīgi numuri, nācies piemaksāt, lai tos apmainītu. Mūsējais tiešām bija ok- viņu izpratnē, tāds īsts padomju laiku šarms. Par draugiem mums piesitās kaķu ģimenīte- mamma un divi bērneļi - kaķenīte un runčuks, bailīgi kā zaķpastalas, bet rijīgi pēc traka! Tos tad arī sāku piebarot, bija aizķērusies Latvijas cieti žāvētā desa čemodānā.
Brokastīs iemēģinām viņu ēdienkarti ( ļoti uzmanīgi, jo ko var zināt, kā tās latvieša iekšas uzņems ēģiptiešu smeķi) un atplīstam uz pāris stundām caurā miegā.
Pamodušies dodamies izpētīt pludmales iespējas un uzņemt kādu D vitamīnu. Man līdzi vesels arsenāls ar dažādas aizsardzības sauļošanās krēmiem.
Dienas vidū tiekamies ar savu „ tūroperatori”Karinu. Viņa apgaismo mūsu prātus par šo zemi un piedāvā dažādas atpūtas un ekskursiju iespējas. Savu spēju robežās iepērkam tās. Tā kā mūsu ceļazīmē - viss iekļauts-varam brīvi apmeklēt bāru no 10 rītā līdz 11 vakarā un malkot visu, ko sirds kāro, par baltu velti.
Tā tusojot ar grupu paiet Ziemassvētkuvakars bez ziemsvētku noskaņas, jo Ziemassvētki bez sniega- tas nav mūsu prātam savienojams jēdziens. Arī mīļās ziemsvētku dziesmiņas šeit siltajā saulē dīvaini skan!
Bārā pasūtu turku kafiju un no tās man acis atveras platas jo platas uz pāris stundām, to laikā paspēju viesnīcas juvelierkioskā pasūtīt topāzu kaklarotu, rokassprādzi un gredzenu par cenu, kas man liekas stipri smieklīga, salīdzinot ar mūsu cenām.
Kad pulkstens deviņus sāk zvanīt, miegs ver acis ciet un dodamies uz čuču.
25.decembris – otrdiena
Pamostamies piecos ar lūgšanu dziesmām,pagriežamies uz otriem sāniem un guļam tālāk. Rīts uzaust vējains un saule, par kuru samaksājām, slēpjas mākoņos, tādēļ paēduši lēnu garu brokastiņas ar dārzeņiem un fetas sieru ar olīvām, dodamies tāds neliels bariņš iepazīt vietējo kolorītu pilsētas ielās. Mūsu viesnīca ir vecajā centrā, diezgan labi varam uztvert viņu dzīves stilu un līmeni. Šajā ziņā es uzskatu, ar viesnīcu ir vinnēts, tuvāk patiesībai, tuvāk Āfrikai. Eiropas stils paliek jaunajām viesnīcām.
Kamēr tirgojamies, saulīte arī izlien no mākoņiem un varam doties saules peldēs uz savu pludmali. Ūdens tīri silts, mūsu Baltijas jūriņas siltas vasaras variants.
Pēcpusdienā apmeklējam „ Delfīnu pasauli”, kas atrodas aiz Hurgadas tuksneša vidū kā maza zaļa oāze. Šovs stipri līdzīgs kā Klaipēdas delfinārijā. Atpakaļceļā mūs iesēdina lielajā busā un mums izdodas 1,5 stundas gara ekskursija pa 8 dažādām viesnīcām, no kurām mūsējā pati pēdējā. Pabijām visādos rajonos, redzējām arī savu Jasmine Village, lepnas villas un viesnīcas, tikko celtas. Salīdzinājumam – mūsējai vismaz 10 gadi būs. Atgriežamies jau tumsā, izbraucot cauri jaunajam centram, tirdzniecības kvartālam, kur viss kā Eiropā.
Vakariņas godam, spiežam uz gaļu, zivi un dārzeņiem, saldos pat nepagaršojam, toties olīvas ir obligāts produkts mūsu ēdienkartē, un protams – augļi.
No rīta „ lavočkā” pie ēģiptiešu meitenes nopirkām apelsīnus, zemenes un mango. Mango burvīgs- pie mums tādu nedabūsi.
Dīvaini, bet jau astoņos sāk vilkt uz miegu. Līdz kādiem desmitiem pasēžam pie bāra un papļāpājam ar grupas draugiem. Tad naktsmiers, jo televīzijas kanāli švaki un kvalitāte- draņķīga. Labs ir- vismaz acis atpūšas no moderniem saziņas līdzekļiem. Kāds būs laiks to gan uzzinām, un kas cits mūs vēl varētu interesēt. Mazāk zināsi, ilgāk dzīvosi!
26.decembris – trešdiena
Šodien mums paredzēts ienirt 25 metru dziļumā Sarkanajā jūrā ar dzelteno zemūdeni „ Sindbads”.Šī diena jaudaudz siltāka. Tā arīprognozes vēstīja, ka temperatūra celsies, sasniedzot 28.decembrī+ 29 grādus.
Kā štiki 10:00 esam viesnīcas hallē, šoferīts ar busiņu ierodas, kā jau bija gaidīts( pjaķ minut) ap 10:30, viss štokos, braucam! Piestātnē pie „ Sindbada” mūs negrib laist iekšā un prasa no katra 2 dolārus par transfēruno viesnīcas. Kad strīdamies, ka par visu esam samaksājuši, biļešu kontrolieris paliek dikti pikts, un nākas no tiem dolāriem šķirties. Nu ne mēs pirmie ne pēdējie, te tāda kārtība- ir tūrists- jāslauc!!!!!!
Kādu pusstundiņu pa dzidro jūru kuģojuši, ieraugām jūrā platformu un savu dzelteno zemūdeni…
…jo man pašam sava zemūdene,
Sava zemūdene, sava zemūdene,
Dzeltenā!
Kā tajā „ Bītlu” dziesmiņā.
Nokāpjam zemūdenē un sākas ceļš 25 metru dziļumā. Varam vērot koraļļus, kuģu vrakus, krūkas, lādes un milzum daudz zivju. Otrā pusē, barodams zivtiņas, skatītājus izklaidē nirējs. Jauks piedzīvojums. Pēc pacelšanās mums visiem tiek izsniegts sertifikāts un veiklais fotogrāfs jau paspējis iemūžināt mūs bildē. Par piemiņu tādam svarīgam notikumam, bildi arī iegādājamies.
Atgriezušies viesnīcā, vēl mēģinām ķert saules starus uz mola, bet vējš pavēss un saulīte jau četros pazūd aiz horizonta. Kamēr grozāmies pa pludmali, nez no kurienes uzrodas smaržu un eļļu kioska īpašnieks Hasans un uzaicina mūs dzert tēju un kafiju pie viņa kioskā. Tāds bariņš mūsējo knapi satilpst mazajā kioskā, kur smaržu aromāts – specifičeskij. Baudām tēju, kafiju un Hasans mūs apgaismo profesionāli gan par smaržām, gan eļļām. Rezultāts apmierina abas puses, mums pirkumu pilnas rokas un siltuma pilni vēderi, Hasanam patukšotas smaržeļļas pudeles, bet papildināts maks.
Šovakar paredzēts brauciens uz „ Tūkstoš un vienas nakts „ šovu. Šovs notiek jauno viesnīcu rajonā tuksneša vidū, pārkrutā viesnīcā „ Pickalbatross”. Sagaida mūs veči baltos talāros ar zirgiem un kamieļiem, skan fanfaras, viss kā klāja!. Viesnīca – kā vesela pilsēta ar tirdzniecības ielu, tiltiņiem, izgaismotām strūklakām un ūdenskritumu.
Šovs kopumā labs, bet biju gaidījusi ko vairāk. Šai dienai iespaidu pietiek, var likties uz auss līdz pieciem rītā, kad atkal pamodinās lūgšanu vārdi no tuvējās mošejas…..
