Aizved mani uz... Tenerifi!

26.12.2012
7 min lasīšanai
10 foto

Plāniņš pavisam vienkāršs – 4 draudzenes gribētu kaut kur kaut kad kopā aizbraukt... Augustā „pērkam kopā” parādās piedāvājums – viesnīca Tenerifē – 7 naktis 4 cilvēkiem – 129 Ls 3 zvaigžņu viesnīcā pašos Tenerifes dienvidos... bez lielas domāšanas kupons ir nopirkts un nu tik jāštuko, kā tur tikt... un, kas ir vēl svarīgāks – jāsaskaņo vēlmes ar gribēšanu un varēšanu. Un tad sākas... bērni, skola, darbi... nedarbi... beigās no 4 gab esam tikai 2 gab... bet nu 2 lieliski gab ;)

Tiek piemeklētas salīdzinoši lētas rainera biļetes un hopsā pēc D vidamīna decembrī! Ja lido ar raineru, tad svarīgi ir uzķert laiku, kad biļetēm vislabakais piedāvajums – ne pārāk ātri un ne pārak vēlu – nu kādu 1.5 mēnesi pirms tam ir optimālākais, bet var jau gadīties visādi (Kanāriju salas tomēr ir ejošs maršruts ziemas laikā).

4.5 h lidojumā no Briseles izklaidējamies kā protam – spēlejam spēli „uzmini nu, cik gadu ir foršajam stjuartam” un nez kura ir „today beautiful Natalia and .... will take care of you”. Lejā var redzēt Grand Canaria un Teidi! Esam klāt! Ir forša saulīte, +23 grādi... jakas tiek sastūķētas somās un smaids pa visu ģīmi J Pārsteidz, ka Sofijas diendivu lidosta ir tik liela! Un, protams, viss notiek nesteidzoties... bet mums gan gribas pasteities, lai vēl var paķert saulīti!

Ar taksīti tiekam līdz savam hotelim (Park Albatros), kas patiesībā ir ļoti tuvu lidostai. Mums par brīnumu, mūs pat nemēģina piekrāpt un paprasīt vairāk naudiņas! Par hoteli gan mazliet bail, nez kā būs, tomēr pa lēto... bet viss ir forši, protams, skats nav uz okeānu, bet viss ir tīrs,gana liels priekš 2 jaunkundzēm, ir terasīte un korķuviļķis! Barčikā iespējam uz happy hour – 2 gardas sangrijas glāzes par 1.50 eur par abām... we will be back ;) Iečekojam pārējos atpūtniekus – pārsvarā briti (vispār liekas, ka viņi apsēduši visu salu!) – ar ģimenēm vai pārīši, tātad, par laimi, vecpuišu balītes te nebūs, drīzāk pensionāru izklaides. Un mūs tas apmierina :)

Golf del sur, los Abrigos, el Medano

Nākamajā dienā no rīta nolemjam izpētīt apkārtni, kas tad īsti notiek miestā Golf del sur. Gar krastmalu hoteļi mijas ar dzīvojamām mājām, okeāns gandrīz tirkīzzils, pludmalītes mazas mazītiņas un melnas, klinšu ieskautas. Cilvēka gandrīz neviena, šur tur kāds makšķernieks, mums paiet garām nosauļojies playboys ar 15 kg zivi rokā. Noskatāmies, ka viņi tās zvejo pie klintīm un dur ar kaut kādiem durklīšiem... Esam jau nogājušas kādu gabaliņu un saulīte liek sevi manīt – ir karsti!

Noķeram autobusu uz el Medano (patiesi noķeram, jo autobusi (470 un 483) tajā miestā ir reizi stundā!). El Medano uzreiz apbur ar savu šarmu – vienkārša pilsētiņa, kafejnīcas, sērfotaji sēž bārčikā, jo vēja nav... zivis, zivis, zivis! Nogaršojam arī vietējos jūras ūdenī vārītos kartupeļus – papas arrogadas – ar zaļo un sarkano mojo mērcīti. Saulrieti burvīgi, katru dienu vienādi, bet skaisti... pilnam komplektam – sangrija – ar noteikumu, ka netiek aizmirsta mājās un aizvietota ar marakujas sulu :)

Katamarāns un los Gigantes

Laika apstākļi mūs lutina visu nedēļu, otrajā dienā esam sarunājušas 4.5 h izbraucienu ar katamarānu uz los Gigantes. Mūs aizved uz Puerto Colon, tur pūlis ar britiem, kas gaida rindā uz izbraucienu... oi, nē... negribās būt saspiestiem kā sardīnēm... bet viss beidzas labi, jo lielākā daļa aizbrauc ar citu - mazāku laiviņu. Uz katamarāna nopētam potenciālos Keitu un Leonardo, apkalpe mēģina izklaidēt pasažierus ar kādu jautru stāstiņu, ir forši! Tiekam pie paellas un bāriņš ir all inclusive (d) Gar krastu var redzēt tomātu plantācijas, šikos hoteļus un burvīgo los Gigantes ciematu, klintis ir patiesi skaistas, piestājam pie Maskas aizas, kas grib, var pelēties, ūdenī + 20 grādi, nē paldies, mēs pasauļosimies. Atpakaļceļā, ja paveiksies, redzēsim delfīnus (60% iespējamība) un vaļus (95% iespejamība). Un tur jau viņi ir! Peld turpat blakus, izlec no ūdens, uzšauj ūdens strūklas un kopumā uzjautrinās par visu notiekošo. Mums ir patiesi paveicies, jo delfīnus nemaz tik bieži nevar redzēt. Un mazliet vēlāk redzam arī vaļus! Tie ir mazliet bailīgāki un no katamarāna turas tālāk, bet sajūtas burvīgas. Priecē, ka dzīvniekus neviens netramda un katamarāna kapteinis necenšas par visām varītem piebraukt pavisam klāt. Ievērojam, ka barčiku gandrīz neviens neapmeklē, visi tādi saskābuši un laikam noguruši, vai arī vienai daļai ir piemetusies jūras slimība :) Mums gan viss forši!

Vakarā nolemjam palikt las playas Americas un apskatīt, kā tad izskatās lielākais kūrorts uz salas. Secinam, ka nekā tāāāāāāada nav un gribam atpakaļ uz savu miestiņu. Pētam karti un domājam, kā lai tiek atpakaļ, jo īsti skaidrības par autobusiem nav... Izmisušās meitenes ierauga viens džekiņš un palīdz mums izfunktierēt, kā labak braukt. Kā izrādās viņš Tenerifē ir veselu nedēļu un tagad meklē darbu. Papļāpajam par šo un to un viņš mums palūdz mūsu viesnīcā atstāt viņa Cv. Kāpēc gan ne? Izpētam Rufusa Cv – īsts laimes meklētajs, gadiņš šur, gadiņš tur, bet nu mēs viņu darbā ņemtu gan ;)

Uz Teidi un apkārt salas ziemeļiem

Nākamajā rītā esam sarunājušas izbraucienu pa salu ar privāto latviešu gidu. Protams, ja būtu tiesības un draudzenei nebūtu bail braukt pa kalnu serpentīniem, tad nekādi gidi nebūtu vajadzīgi, bet, tā kā kopā ar pensionāriem busā braukt negribas, tad esam izlēmušas par labu šādam variantam. Mūsu gids, kavē un neko nav sapratis, ko e-pastos rakstīju, esam dusmīgas kā lapsenes, kad beidzot mūs tomēr atrod. Galvenais kreņkis ir par Teidi, jo ir dzirdēts, ka bieži ir rindas, lai uzbrauktu augšā un pēc maniem aprēķiniem Teidē vajadzēja būt agri no rīta, bet tagad kavējam vismaz kādu stundu... Draudzene paziņo, ka ar gidu runās tikai Teidē ;) patisi esam dusmīgas... vēl izrādās, ka nav GPSa un džekiņš sāk braukt pa vienvirziena ielu pretējā virzienā... Ok, garlaicīgi nebūs...

Kad esam tikušas līdz Teidei un rindas nav, tad ouffff... varam uzelpot! Saģērbjam jakas un braucam augšā, tur ir -3 grādi. Ir plāniņs arī uzkāpt līdz pašam krāterim – 3718 m v.j.l. Atļauja ir jāizņem pirms tam un laicīgi, vismaz 2 nedēļas iepriekš, jo kāpēju skaits konkrētā laikā ir ierobežots (liekas kādas 50 vietas uz 2 h). Kad esam augšā aizejam pa nepareizo taciņu un brīnāmies, kapēc neviens nepārbauda atļauju – nu skaidrs, kāpēc nepārbauda – nepareizā taciņa! Beidzot ieraugam pareizo taciņu,. Kāpiens ir kādas 30 – 40 min, jo gaiss ir retināts un viegli nav. Visi elsa un pūta – gan jauni, gan veci, gan sportiskie, gan pensionāri, gan mēs :D Augšā ir liels vējš, bet sajūtas burvīgas – ož pēc sēra un šur tur ceļas garaiņi... tātad apakšā kaut kur dziļi, dziļi vārās zupiņa! Pēdējo reizi vulkās izvirda 1909.g. Zem mums ir mākoņi un var redzēt arī pārējās Kānāriju salas.

Lejā no vulkāna gan var tikt aši, aši, neviens vairs nepūš un neelš. Apkārt vulkānam, kas patiesībā ir vecais iekritušais krāteris, ir burvīgi skati – interesantas lavas masas. Būtu gribējies pastaigāt apkārt mazliet vairāk, bet mums priekšā vēl garš brauciens...

Izbraucam caur la Ortava ielejai, aizbraucam līdz Pūķa kokam – it kā vienam no pasaules vecākajiem kokiem (hm... vai tik tas nav tāpat kā latvieši izgudroja eglīti???), tad tiekam līdz Garachico – jūras katls vārās un baseiniņos papeldēties nesanāks, bet skati ir burvīgi.

Tiekam līdz Punta Teno – burvīga vieta, kur varētu noteikti pavadīt veselu dienu vērojot kā viļņi šķeļas pret klintīm.

Tālāk braucam uz Maskas aizu – vienkārši un skaisti, saule jau pavisam zemu, zemu... saulriets pie Los Gigantes un tad jau uz mājām... Pa caļam mūsu gids izstāsta visu ko, gan par salu, gan par dzīvi, gan filosofiju J Un ir forši! Neizdevušais rīts jau ir sen kā aizmirsies un gids mūs pilnībā ir nošarmējis 8)

Las playas Americas

Tā kā brīvdienu sākums ir bijis gana aktīvs, tad nolemjam ka sestdien neko nedarīsim, tikai sēdēsim saulītē, peldēsimies, dzersim sangriju un sēdēsim džakūzī... Bet nu vakarā jau gribas kaur kur aizšaut, nolemjam aizbraukt uz playas Americas. Vai kas tā bija pa kļūdu! Jau pirmajā reizē, kad tur palikām kaut kā īsti nepatika, bet nu sestdien atklājās, ka tā ir briesmīgākā vieta, kur ir būts... uz katra stūra iekšā rāvēji, milzīgi prusaki un stulbi komentāri... brbrbrbr... nu var jau būt, ka ir arī foršas vietiņas, bet tā kā pirms tam neko nebijām izpētījušas, tad nogājām tikai pa promenādi un atkal fiksi taisījamies atpakaļ.

Playa Tejita un el Medano

Svētdienā gribas pabūt pie okeāna, esam noskatījušas, ka skaista pludmale varētu būt playa Tejita pie Monte Rojo. Aizbraucam, jā, pludmale forši, viss tīrs, skaisti viļņi, klintis... un debesu zvani!!! Esam tikušas nūdistu pludmalē, kur nav tikai veci onkas... (kachok) Pēc laiciņa izdomājam, ka gribam pāri kalnam doties uz el Medano pludmali, ir ļoti stips vējš un īsta kaitotaju paradīze. Dažs labs iesācējs gandrīz nones no kājām kādu pendžu un mūs, saprotam, ka labāk pa galabu, atrodam superīgu sērfotaju barčiku pašā el Medano galā un vērojam apkārt notiekošo, lielākā daļa ir vietējie, kas vienkārši tusē pēc sportiskas dienas un atpūšas kopā ar sievām, draugiem un suņiem.

Šādi tādi novērojumi:

· Viņiem ir šausmīgi daudz kaķu – bezpajumtnieku! Visur! Un dzīvo baros. Labi ļaudis uz mola bija sabēruši kaķu kroketes un tad nu ballīte bija sākusies... un gandrīz visi bezpajumtnieki ir kastrēti, bet izskatījās lieliski – laikam arī kaķiem saulīte nāk par labu (sun)

·Tāda sajūta, ka uz salas ir tikai laimes meklējāti un tūristi, visas iespējamās nacionlitātes un valodas uz visiem stūriem

·Rums ar medu ir gana garšīgs! Un laba dāvana mājāspalicējiem

· Diemžēl netikām līdz Tenerifes pērļu veikaliņam, bet liekas, ka varētu atrast kaut ko jauku piemiņai http://tenerifepearl.com

·Mazajos miestiņos var noīrēt dzīvoklīšus sākot no 250 eur mēnesī – nav slikti

·Cenas patīkami pārsteidza – pasta, salāti, burgeri ap 6 – 7 eur, grils līdz 12 eur, kokčiki (citi labaki, citi nu nekādi) 4 – - 6 eur, vīns – 3 eur glāze, un protams zivis, zivis, zivis...

·Ēdiens ir ļoti orientēts uz britu tūristiem – salātus pasniegt kopā ar čipšiem (crisps) ir pilnīgi normāla parādība

·Ja brauktu velreiz, tad noteikti īrētu mašīnu un paliktu pa nakti dažādās salas vietās, kā arī brauktu vērot zvaigznes un gribētu redzēt Teides observatoriju

·Britiem un krieviem pat ir savs radio

·Tenerife ir īstu laimes meklētaju sala – visi arī runās visās valodās pilnīgi brīvi – angļu, vācu, franču, spāņu

·Laika atšķirība salas ziemeļos un dienvidos ir patiesi jūtama – ziemeļos bija „rudens” ar dzeltenām lapām, bet dienvidos – mūžīgā vasara...(kur gan iepriekšējā nedēļā bija lijis visu laiku! Ai, kā mums paveicās!)