Eiropas mikslis
|
Lauma Zaļaiskalna
|
Eiropas mikslis.
Vakar saņēmu no firmas atvainošanās vēstuli, lai gan es nebiju starp tiem, kas firmai izteica pretenzijas. Varbūt tāpēc pie manis griezās personiski? Nebiju domājusi dalīties ar pārējiem ceļotājiem un lasītājiem savos piedzīvojumos, bet....
Kā parasti, ceļojums tika plānots savlaicīgi, un izmantots arī 10 % atlaides piedāvājums. Paši zināt, kā ir izsapņot savu nākamo ceļojumu un to gaidīt. Gaidījām mēs visi, nezinot par firmas problēmām, bet ar tām saskārāmies tieši mēs, viņu klienti. Šodien var meklēt sev dažādus attaisnojumus, novelt visu vainu uz gidu vai šoferiem. Galvenā atbildība par notikušo tomēr jāuzņemas firmas vadītājam.
Bet kas tad īsti notika? - jūs jautāsiet?
Pienāca saulainais augusts un izbraukšanas datums. Bet izbraukšanas laiks tika pārcelts. Kad jau biju ar savu čemodānu gandrīz iekāpusi automašīnā, kura mani vestu uz Rīgu – pienāca negaidīta ziņa, ka izbraukšanas laiks tiek pārcelts vēlreiz uz pēcpusdienu. Saprotams uz Rīgu braucu ar satiksmes autobusu. Pieradusi pie komforta, ka pieved gandrīz klāt pie ceļojuma autobusa, tagad nācās no Rīgas autoostas līdz kaut kādam tur benzīntankam vilkt savu bagāžu pa tuneļiem, kāpnēm un visādām pārejām. Nervoza, aizkaitināta un baiļu mākta, ka tik neesmu izjokota un autobuss jau sen ar ceļotājiem jau ir Polijas plašumos. Un tomēr nē, tādi paši nervozi ļautiņi šaudās pa benzīntanku. Noteiktais laiks pienāk un paiet, autobusa nav. Tad tādā kā dejojošā solī parādās kaut kur redzēts vīrietis – dažas dāmas iespiedzas un metas vīrieša apskāvienos. Kā nočukst blakus stāvētāja – pats Hardijs, tātad – ieradusies firmas vadība. Pēc nepilnas stundas pielīgo firmas Airisa & Co guļam autobuss divos stāvos. Autobuss čīkst un grab, mums visiem jālien uz otro stāvu – kāds no jums ir pabijis šajā monstrā? Hardijs mums visiem atstāj divas vīna pudeles it kā kompensācijai.
Tā mēs braucam visu pēcpusdienu un visu nakti, līdz sešos no rīta ierodamies Vroclavā, lai nomazgātos, paskatītos uz iespējamo jauko gultu, kura netika izmantota, toties krietni ieturamies brokastīs un ceļojums turpinās. Daudzos nepatiku izraisa fakts, ka pustukšo autobusu piepildīs otra grupas puse, kura lido ar lidmašīnu, bet, tā kā lidojums arī tika pārcelts, tad lidotāji jāsagaida Frankfurtē, nevis Diseldorfā.
Ceļojums ar pārsteigumiem, bet tāpēc jau mēs esam ceļotāji ar piedzīvojumu garšu. Iepazītam skaisto Baha pilsētiņu Eizenahu Austrumvācijā, iekarojam leģendāro Varburgas cietoksni augstā kalnā, skaisti un patīkami. Tad jau pirmā pundurvalstiņa Luksemburga un mazā skaistule Ehternaha. Arī pati mazās valstiņas galvaspilsēta Luksemburga ļoti skaista vakara tumsā. Un pēkšņi radās aizvainojumi, pārmetumi, nesaskaņas. Katrā grupā vienmēr atradīsies kāds personāžs, kurš ne visiem patiks. Bet šeit bija salasījušies cilvēki ar ļoti lielām ambīcijām – bagātie un varenie, kas ieradās ar lidmašīnu, nabagie, kas brauca ar autobusu. Starp nabagiem atradās arī pazīstamā dziedātāja Margarita ar savu vīru. Viena lidojošā sieviete, ko līdz aptvēra faktu, kas atrodas autobusā, devās uzbrukumā Margaritai, kā viņa lūk slavena personība atļāvusies braukt kopā ar bomžiem autobusā. Sievietes mutes dāsnums apšļāca mākslinieces skaisti nogrimēto seju ar siekalu šļakatām. Ironiski neapskaužama situācija. Neviens no grupas ar šo sievieti turpmākajā ceļojumā nekontaktējās.
Nevarēdams izturēt saspringto gaisotni un kalnainos ceļus, autobuss beidzot padevās un saplīsa pusceļā kalna līkumā. Šoferi naski izsvieda laukā visas gumijas, šņores un ko vēl visu, lai starp drazām atrastu kādu nedaudz vēl lietojamu rezerves daļu. Cenu paradīzē Andorā ieradāmies aiz sevis atstājot melni mutuļojošu garu asti, Burgundijā centāmies taranēt vārtus, Lihtenšteinā pārbaidījām nelielas kalnu pilsētiņas iedzīvotājus, kad centāmies izlocīties starp kalnu mājiņām. Sievietes panikā ķēra savus bērnus un metās tālāk pagalmu stūros. Izlocījāmies un beidzot radām atpūtu ceļa malā, lai sagaidītu sviedros noplūdušu vietējo sievieti, kura mums laipni parādīja autobusu stāvvietu un centās ieskaidrot, ka tur – iet tikai ar kājām. Nu nekas, mums gadījās pabraukāties. Milānā, Lionā un Dižonā, tiešām skaistas pilsētas, autobuss pēkšņi apstājās neatļautās vietās, jo.... viens no šoferiem bija izlēmis nevis braukt, bet viens pats pastaigāties pa pilsētu. Vismaz labi, ka Monako mēs paslēpāmies pirmā stāva autostāvietā.
Skaistums, bagātība un daile. Tā arī varētu raksturot šo īpašo ceļojumu, kuru bija izstrādājusi gide Rita. Iedomājaties – brauciens pa fantastiskajiem kalnu serpentīniem uz Andoru –Pireneju kalnu kūrortvalsti, kalnu ielejā paslēpusies karaliste, kalnu slēpotāju paradīze. Vislielākā starp vismazākajām Eiropas pundurvalstiņām starp Franciju un Spāniju. Pireneju kalni no visām pusēm ieskauj šo jautro karnevālu valsti ar akmeņainām upītēm, termāliem avotiem. Galvaspilsēta Andora la Vella atrodas visaugstāk kalnos Eiropā. Tiek reklamēta arī kā beznodokļu zona, bet iepirkties tur tiešām var... bagātie un turīgie. Lētas ir tikai cigaretes un alkohols. Dabas varenība un skaistums nav nopērkams.
Pundurvalsts Monako – valsts un pilsēta marmorā spīd un laistās, kā tikko šampūnā mazgāta. Miljonāru paradīze Monte – Karlo, valsts platība ir mazāk nekā divi kvadrātkilometri un otra mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Mazā valstiņa apbur ar brīnišķīgo un perfekti iekārtoto smilšu pludmali, neskaitāmajiem ziedošajiem dārziem, šeit notiek daudz starptautisku festivālu un sporta sacensības Formula 1. Pasaulslavenais kazino ‘’Monte Karlo’’ un Vidusjūras līcis ar lieliskajām jahtām. Monako prinča pils viens spārns atvēlēts tūristiem. Sētnieki liekšķerēs staigā uzmanīdami smēķētājus, lai savāktu katru izsmēķi. Policisti laipni palīdz mātēm ar bērniem un vecākiem cilvēkiem. Idille zemes virsū.
Luksemburga –kura ir vienīgā lielhercogiste pasaulē un tās nocietinājumus dēvē par Ziemeļu Gibraltāru vai Eiropas Balkonu. Lielākā no pundurvalstiņām ar savu vēsturi Eiropas Savienības veidošanā, dabas vienreizīgumā un daudzveidībā, gleznajiem dabas skatiem un mežiem klātām ielejām.
Burgundijas hercogistes kādreizējā galvaspilsēta Dižona ar slaveno Notre – Dame katedrāli un slaveno ‘’zelta krastu’’ –reģionu, kur iegūst 95% no Burgundijas un visas Francijas labākajiem vīniem. Neizpaliek arī vīna degustācija un garšīgāko dzērienu iegāde vietējā vīna darītavas veikalā. Esat dzēruši kalvadosu no vīnogu paliekām? Francijā ir divu veidu kalvadosi – no zaļiem maziem ābolīšiem un vīnogu paliekām.
Garšīgi un stipri!
Jūlija Cēzara dibinātā otra lielākā Francijas pilsēta Liona ar labi saglabājušos amfiteātri, skulptūrām, baziliku.
Otriva – mazs franču ciematiņš, kura slavu pasaulē nes vienkārša pastnieka uzceltā ekscentriskā pils savai mīļotajai. Filigrāni izstrādāta un uzcelta no smilšu graudiņiem un nelieliem akmeņiem, liekas kā makets, bet tu vari droši izstaigāt vairākus stāvus.
Skaistuma un dailes apdvesti ierodamies senā viduslaiku bruņinieku cietoksnī Karkasonē, kura pārsteidz ar biezo dubultmūri, pelēcīgumu un kā pasakās rotātiem tornīšiem.
Uz īsu brīdi piestājam palmu ieskautajās Kannās, apsēžamies uz slavenā sarkanā paklāja, meklējam slavenu aktieru rokas nospiedumus. Apgaroti lūkojamies saulainās debesīs un priecājamies par 40 grādu siltumu un jūras smaržu. Un tad jau Nica – lielākā Vidusjūras kūrortpilsēta. Šeit mēs paliekam vairākas dienas, un tagad katrs plāno sev ekskursijas un dodas, kur vien sirds vēlas. Nica tiek iekarota un apjūsmota gan izmantojot pilsētas transportu, gan galvenokārt lietā tiek liktas kājas. Tiek iemūžināti neaizmirstami dabas skati, kalni un jūra, apmaldīšanās Ferā ragā meklējot slaveno rozā Beatrises villu, šo pasakaino dārguma krātuvi atrodam un veldzējamies septiņos tematiski iekārtotajos dārzos – spāņu, florenciešu, japāņu, rožu un vēl citus, kuri tiešām atgādina paradīzi zemes virsū. Toties Kerolas villa ir ļoti askētiska un iekārtota senās Ēģiptes dekorācijās. Kur tad vēl slavenā Ēze, tieši šeit sākusies slavenās smaržu un parfīma dīvas Šanelaskarjera.
Milānā vien esam tik ilgi, lai varētu uzkāpt slavenajā Doma jumtā, nedaudz apskatīt grezno iepirkšanās galeriju, un tad jau kalnu ieskautais Komo ezers pa kuru peldam līdz burvīgai kalnu un ezera pakājē paslēpušos mazpilsētiņu Menadžio.
Nu jau sācies atpakaļ ceļš uz mājām. Vēl tikai nedaudz izbraucam cauri Šveices kalnu masīviem, lai jau ielejā šķērsojot Reinu un.... iebrauktu ceturtajā mazākajā valstiņā Lihtenšteinā, kura aizņem mazāku platību nekā daudzas Eiropas galvaspilsētas. Grandiozu Alpu kalnu panorāmu baudām Trizenbergas ciematiņā, ziemas sporta kūrortā Malbūnā izdzeram Eiropā visdārgāko vīna glāzi. ‘’Triju māsu’’ kalnu grēdas pakājē uz saulaina plato virs Reinas ielejas atrodas mazākais ciematiņš valstī –Plankena, kuras iedzīvotājus pārbaidām. Vaduca, ar slaveno firsta pili, pie kuras nevar piekļūt, tā atrodas augstu uz klints. Greizas un īpatnējas skulptūras grezno pilsētu, lai gan turpat blakus plešas kukurūzas un vīnogulāju lauki, kurus aprūpējot pats firsts.
Gleznotāju iemīļota un mūžīgā Ziemassvētku pilsētiņa Rotenburga pie Tauberes- skaista, majestātiska .
Un tieši šeit kaislības sita augstu vilni – lamas, pārmetumi, nesapratne. Nevarēja saprast ko tad īsti katrs grib – ēst, dzert, braukt, gulēt, iepazīt pilsētu?
Bet ceļojums bija ļoti skaists. Galvenais – ka visi atgriezāmies mājās.
Lauma Zaļaiskalna