Pašatdzīts auto no Vācijas - kāpēc gan ne?
|
Māris Punenovs
|
Tā nu mazliet vairāk kā pirms divām nedēļām izveicu tādu pasākumu kā pašrocīgu auto atdzīšanu no Vācijas.
Jau vismaz pus gadu biju pētījis mobile.de sludinājumus par interesējošām markām. Pamatuzstādījums bija universāla ietilpības auto ar paaugstinātu pārgājamību.
Pirmais kandidāts bija garā Ņiva 2131, ko beigās atmetu kā nesamērīgi dārgu (jauna 8700 Ls vai pat 15 000 EUR ar LPG, mazlietotu tirgū vispār nav, ir tikai nolietotas). Terrano-2 (2.2 tonnas pašmasa vien) un daudzas citas, pat X-Trail (1700+ kg) atmetu kā pārāk dārgas un smagas. Salīdzinoši viegls (~1400 kg) ir Subaru Forester, taču cena, patēriņš un sarežģītība:
http://www.samarins.com/reviews/img/forester_08_eng_large.jpg
Vēl pieļāvukompromisa variantus - Golf 4 Variant Syncro (jeb 4motion?), kā arī tikai priekšpiedziņas auto - Dacia MCV (neparasti viegls un ietilpīgs) un "parastu universāli" Volvo V40 uz Mitsubishi bāzes. Beigās nosliecos tomēr par labu HR-V - ja arī mazāku kravu vešanai, tomēr cerot ar 4x4 izbraukt gandrīz vienmēr, kad rastos vajadzība.
Jau pāris mēnešus biju manījis sludinājumu no MInhenes par tikai vienās rokās bijušu, tomēr salīdzinoši lētāku HR-V. Taču, kad vecajam Pasātam izspieda korodējušu amortizatora balstu, sapratu, ka ilgi vecais zirģelis vairs nekalpos. Tad nu, izpurinājis ķešas, gāju pie zviedru banķieriem cepuri izstieptā rokā un mēģināju uzņemt kontaktus ar auto pārdevēju.
Tomēr sākotnēji pārdevējs neatbildēja ne uz e-pastu, ne mobile.de iekšējo saraksti. Es gan arī nekautrīgi prasīju papildus sludinājumā redzamajām bildēm nofočēt tuvplānā sliekšņus atverot durvis, kā arī durvju stūrus un malas no otras puses. Vai nu Latvijai un angliskiem mailiem Vācijas pārdevēja acīs nebija laba slava, vai arī (kā es tagad zinu) korozija sliekšņus bija skārusi pietiekami pamatīgi, lai pārdevējs to nereklamētu. Beigās saņēmos un patraucēju Minhenē dzīvojošu draugu, kurš ne tikai piezvanīja pārdevējam, pats aizbrauca nopētīt auto un iemaksāja 200 EUR drošības naudu, bet pat nokaulēja 10% no sludinājumā minētās cenas!
Tad nu atlika 2 nedēļu laikā posties ceļā. Sākumā tēmēju uz 12.oktobri, uz ko AirBaltic solīja biļetes pa ~83 Ls, kamēr nedēļu agrāk vēl nebija oficiāli beidzies Oktoberfests un biļetes maksāja pāri simtam. Taču, kad pāris dienu laikā arī 12.oktobra biļetes uzleca tikpat augstu (savukārt uz Ryanair es nemaz nesapratu, kā jāpērk un veselu nakti kratīties ar 2 vilcieniem no Karlsruhe ar 3 stundu gaidīšanu Štutgartē nebija vēlēšanās), maksāju AirBalticam, cik šis prasīja, ņēmu darbā piektdienu brīvu (priekšnieks gan bažījās - ja piektdien tu papīrus nenoformēsi, tad tu darbā parādīsies ... trešdien?) un lidoju 5.oktobrī no rīta.
Tālāk viss notikās kā pa sviestu - lidmašīna, vilciens no lidostas uz centru, draugs atbrauca līdzi uz placi. Pārdevējs turks, bet sakarīgs un laipns - priecīgs, ka maksāju skaidrā ;) . 5-dienu pagaidu numurus un apdrošināšanu atved cits turks, par to apaļi 100 EUR. Pa rokām, šķiļam klāt un braucam. Pa ceļam draugs ieved lētākajā Minhenes tankštellē, neliela paikas rezerve lielveikalā un īsa paciemošanās. Kaut naktsmājas bija apsolītas un pa Deutsche Museum es varētu staigāt nedēļu, paklausu sirmā vīra ieteikumam pirms garā ceļa nekavēties un izbraukt no pilsētas jau pirms piektdienas pēcpusdienas sastrēgumiem. Pats līdz tam nekad nebiju nobraucis vienā dienā vairāk par 800 km.
Uz autobāņa
, kaut biju saklausījies, ka tur neviens lēnāk par 160 nebraucot, ar saviem 100-110 tomēr jūtos ļoti organiski. Nenāk ne prātā mēģināt izlekt un samazināt ātrumu uz 90 pirms no- un uz-brauktuvēm:
(piektdienas saulrietā es vēl Regensburgā no iepriekš ebay piefiksēta privātkomersanta paspēju nopirkt nerūsējošu spiedkatlu ūdenim).
Aptuvens ceļa maršruts bija galvā, bet citādi klausīju uz vārda Nokia Ovi navigatores maigajai balsij (papīra kartes nebija līdzi, taču bija telefona turētājs un lādētājs no 12V). Pirms ceļojuma gribēju rezervēt kādu hosteli, tostarp Drēsdenē nedēļas vidū vēl varēja iemaksāt dažu EUR ķīlu un norezervēt uz piektdienas-sestdienas nakti. Taču pēc ieteikuma nemēģināt precīzi paredzēt maršrutu to neizdarīju.
Dresdenē piektdienas vakarā - absolūts jauniešu tuss, hosteļos nevar iespraukties, kādas vēl brīvas vietas... Guļu ~ 4 stundas mašīnā pretim kādam ofisam, kurā vēlu vakarā kāds vēl strādā, bet ap 3 no rīta jau tumšs un kluss. Stundu pabraucu, sāk atkal vilkt uz miegu. Pirms Polijas robežas stāvvietā vēl paguļu vismaz stundu.
Polijā maršruts pa nelieliem celiņiem, ik pēc dažiem kilometriem - pilsētele, pa vidam lapukoku meži ar sēņotājiem. Tuvāk Varšavai sākas jaunbūvējams bānis ar vienu joslu katrā virzienā, kur braucās raiti.
Pēc ceļu būvniecības Poliju varētu dēvēt par attīstības valsti
Pēdējā brīdī pamanījis ceļu policistu, kurš man tēmē ar fēnu, bremzēju, un palīdz - neaptur. Nolemju nesteidzīgi izbraukt caur Varšavu, kas beidzas ar 2 stundu nostāvēšanu pilnīgā nosprūdumā un pēc 2.mēģinājuma veiksmīgu, lai gan ne visai legālu, nosprūduma apbraukšanu. Vēl pēc pāris stundām sāk jau tumst. Nogurums dara savu un, kaut iepriekš tiku brīdināts braukt caur Lomžu, paļaujos navigatora inercei vest mani caur Bialystok. Aiz šīs pilsētas sākas ļoti liels lietus. Droši vien visu laiku vilktos uz 60, taču mani apdzen leišu sašķidrinātās gāzes fūra, kam iekabinos un turos astē. Trakais leitis caur tumsu un lietu vālēja gandrīz konstanti uz 80, pat cauri pilsētām un pāri tādiem maziem rotācijas aplīšiem kā Bauskā. Man vēl tagad sapņos rādās lielā muca un ūdens šaltis. Tomēr jau netālu no Lietuvas robežas es (atceroties savulaik Latvijā dabūtos 4 soda punktus) nobremzēju pie dzeltenā un muca neatgriezeniski pazūd svešas pilsētas tumsā. Tālāk zīme 30, cenšos nepārkāpt 40 (citādi Nokijas navigētāja mani nenogurstoši brīdina). Viens vieglais apdzen - sēžos astē šim un Nokijai samazinu skaļumu. Bijušajā muitas laukumā nav saprotams, kurp braukt. Nesekoju priekšgājējam, bet tālumā redzamām pretimbraucošām fūrām, un pareizi daru - priekšā braucošais iebrauc pa labi kautkādā tupikā un apstājas. Atkal viens. Jau diezgan dziļa nakts un ceļš patukšs, var ieslēgt tālos. Braucu uz 90 pilnīgā tumsā un lietū, ceļš nepazīstams, kalnains un līkumots, pats esmu jau uz noguruma robežas. 50 m nopakaļ turas viena fūre. Pirms Kauņas apvedceļa jūtu, ka cauri ir, griežu benzīntankā, fūre apdzen un pasaka paldies (aiz mucas pats novērtēju, cik ērti, kad priekšā kāds "tīra" ceļu). Autopilotā apstājos blakus stāvošām fūrēm un vairāk nekā neatceros.
Pamostos - lietus mitējies. Gulējis biju atkal kādas 4 stundas. Pa pederi, citā tankā (Statoil liekas kā mājas, arī Varšavā) uzpildos. Sākas jau kautkur redzēti ceļi - Paņevežis, Grenctāle, dzimtā Bauska, Iecava, Salaspils. Mājās iebraucu pēc 6:00 (kopā ceļā biju pavadījis kādas 39 stundas), liekos šlāfen līdz ~11:00.
Aptuvens izmaksu kopsavilkums apmēram 600 Ls:
200 Ls ceļš turp, numuri un apdrošināšana;
gandrīz 200 Ls degviela;
Gandrīz 200 Ls Latvijas CSDD
Kopumā - ja kāds apsver pats atdzīt (konkrētu, sludinājumā noskatītu un norezervētu) autiņu, dariet tā!
Tā tomēr ir arī neliela ekskursija, galvas izvēdināšana un apskatīšanās, kā tad tā Eurōpa šenden dzīvo.