2012. gada 28. septembris.

  • 1 min lasīšanai
Pirms 8 gadiem, kad uzsāku skolas gaitas Anglijā rakstīju dienasgrāmatu draugos par to kā man iet, virspusēji par izglītības sistēmu, par cilvēkiem man apkārt un citām relatīvām un tolaik aktuālām lietām. Tad man bija 14 gadi un sāku mācības 10. klasē, 16 gados sekoja koledža. Koledžā mācījos 2 gadus, kas man realizēja iespēju iegūt augstāko izglītību universitātē. Universitātē pavadīju 3 gadus un pēc absolvēšanas apprecējos un pārvācos uz Turciju.Nolēmu atsākt rakstīt, lai padalītos pieredzē un iespaidos un arī ar to cik raiti apgūstu valodu Stambulā.Vakar ielūdzām vīra vecākus uz pirmajām vakariņām kopš dzīvojam jaunajā mājoklī, kas ietvēra indiešu (rīsu karijs), franču (purava un kartupeļu zupa) un ķīniešu virtuvi (satay vista), kas ir mazliet crazy ņemot vērā, ka ēst gatavotāja ir latviete un ēdāji ir turki. Nolēmu turēties pie ēdieniem, ko jau māku gatavot un zinu, ka ir garšīgi. Turki ir atvērti pamēģināt jaunus ēdienus, bet nekad neatzīs, ka viņiem tie negaršo un teiks, ka ir tik ļoti garšīgi. Un protams, fakts, ka savus ēdienus viņi mīl vairāk par visiem citiem ēdieniem. Pa turciskam gatavot nemāku, bet dažas lietas esmu iegaumējusi, piemēram, ka salātus ēd no lēzena šķīvja nevis no bļodiņas un gandrīz pie visiem ēdieniem klāt ēd jogurtu. Pēc vakariņām vienmēr seko tēja ar augļiem vai vienalga ko, kas ir salds. Piebildīšu, ka turkiem ir divas traukus servīzes - viena ikdienas lietošanai un otra, kas ir greznāka ir viesu lietošanai. Tēju dzer no mazām glāzītēm, mūsu glāzītes ir salīdzinoši lielas, bet ir redzētas pavisam maziņas, kurās ietilpst kādi trīs malciņi. Tātad labums no lielākām glāzītēm ir tāds, ka tās nav tik bieži jāpapildina. Tēju dzer melno, ko novāra speciālā tējkannā, kas sastāv no divām tējkannām, kas sēž viena otrai virsū. Apakšējā kanniņā ir ūdens un augšējā tēja ar ūdeni. Kad tēja ir uzvārījusies, tad no sākuma tiek lieta tēja no augšējās kanniņas, kas dod garšu un krāsu un tad tiek liets ūdens. Vēl piebildīšu, ka turkiem nepatīk smērēt rokas, tādēļ viņi visu centīsies ēst ar dakšiņu, piemēram augļus.Vīramāte kā ciema kukuli mums uzdāvināja mākslīgos ziedus, kas šeit ir ļoti tipiski. Neesmu nevienā mājā redzējusi dzīvos ziedos... Mūsu mājas laikam ir pirmās ar dzīvajiem ziediem Turcijā! Mums ir pareizāk sakot istabas augi, kurus es ļoti vēlējos, tā man ir tāda nostalģija no bērnības, kad uz palodzēm Latvijā bija istabas augi. Vīrs protams bija neizpratnē priekš kā ir vajadzīgi dzīvie augi un pie tam tie pievilinot mušas un odus!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais