1.6. Iepazīsties, es un mans vīrs

  • 1 min lasīšanai

Ap novembra otro pusi, kad jau bija skaidrs, ka būs septiņi braucēji, Olga atsūtīja visiem kopīgu epastu ar lidmašīnas biļetēm lidojumam 30. novembrī. Atpakaļceļa biļete Gunitai bija oktobrī. Gandrīz gads Ēģiptē. Viņa nodomāja. Kopā ar biļetēm tika atsūtīts saraksts ar dokumentiem, kas jānokārto pirms braukšanas uz Ēģipti. Tā kā dokumentu kārtošana un izziņu noformēšana prasīja izdevumus, Mahmuds Alī bija atsūtījis naudu grupas vecākajam Leonam, kuru katram braucējam vajadzēja satikt, lai savu tiesu naudas saņemtu. Gunitai šī tikšanās izvērtās ļoti formāla un nedaudz neērta. Pat, ja viņi kopā strādās, viņa zināja, ka onkulis ap 55, nopietns un bargs sejā noteikti nekļūs par viņas draugu. Tas nebija tas pats, kas toreiz tikties ar Olgu, ar kuru noteikti viņa arī kūrortā pavadīs visvairāk laika. Gunita tikai paņēma sev domāto naudu, īsi pastāstīja, ko kūrortā darīs un tūlīt pat juta vajadzību skriet prom.

Ar Renāti bija nedaudz citādāk. Dažas dienas pirms izbraukšanas, kad Gunita bija Rīgā, viņa atsūtīja īsziņu ar piedāvājumu satikties. Viņas ātri vienojās par tikšanos GalerijāCentrs pie Drogām. Kad Gunita aizgāja, viņa redzēja Renāti tur stāvam ar kādu puisi. Tas bija Renātes draugs Mārtiņš. Viņš stāvēja mierīgs un kluss līdzās savai sarkanmatainajai draudzenei ar tumši zilajām acīm. Viņas ausis rotāja sudraboti spīdīgi auskari, kas bija saskaņoti ar kaklarotu, kuru Gunita pamanīja no atpogotā mēteļa. Gunitu piesaistīja viņas sirsnīgā un uztrauktā balss, kas Renātes sievišķīgajā izskatā atklāja mazu, vienkāršu meitēnu.

„Es esmu tik ļoti nobijusies. Man ir bail. Tev nav bail braukt?” viņa Gunitai jautāja.

Lasi tālāk:

http://tristasesegiptes.lv/2012/08/01/1-6-iepazisties-es-un-mans-virs/



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais