Skaistākie pārgājieni Balkānu kalnos

  • 1 min lasīšanai
  • 56 foto

Lai pārliecinātos savām acīm, ka Bulgārijā ir arī skaisti kalni, mums bija jānobrauc 400 km no Melnās jūras piekrastes līdz pat Sofijas pievārtei. Sākotnēji navigātors mūs trenkāja pa lauku ciematiem, cauri gleznainiem vīna laukiem. Tad parādījās bezgalīgas saulespuķu pļavas un autobānis. Atpakaļceļā atklājās, ka bijām līkumojuši paralēli autobānim kādus 50 km, jo šogad pabeigtais posms vienkārši vēl nebija nevienā navigācijas ierīcē.

Tiesa, kā bijām nost no maģistrāles, ceļi dramatiski pasliktinājās. Tik bedrainus ceļus nebijām redzējuši pat Latvijā. Vietām bedres bija aizlāpītas, bet vietām kā pārsteigums atstātas pašā ceļa vidū. Vienā tādā mūsu auto gandrīz šķīrās no riteņa.

Iebraucām kalnos. Nedaudz atgādināja Alpu mazos ceļus.

Pirmās dienas pārgājiens bija paredzēts uz 7 Rilas ezeriem. Līdz tiem varēja kāpt no vairākām pusēm. Mēs izvēlējāmies taku, kas sākās no Pioņerskaja apmetnes. Bet.. te nu bija. Izrādījās ka Google karte nedaudz samelojusies, un ceļš, kas no Borovecas ved uz Pioņerskaja, dabā nemaz neeksistē. T.i. tas teorētiski gan pastāv, bet pa to var izbraukt ar meža tehniku. Tā nu meklējām alternatīvu, kas izrādījās Vada apmetne. Kādā tūristu mītnē mums izstāstīja ceļu - uz lielā ceļa būšot norāde, tad mums jānogriežas un jābrauc kādus 4 km līdz pat stāvvietai. Maršruts esot populārs un mēs visur atradīšot norādes.

Sākumā nedaudz šaubījāmies, vai tiešām šeit sākas ceļš uz slaveno Vadas apmetni. Tad tomēr atradām vienu nepārprotamāku norādi. Ceļš bija izcili slikts, vietām izskalots un nobrucis, un atdūrās šī vīra pagalmā. Vīrs paziņoja, ka esam sasnieguši Vada apmetni un nu mums jāmaksā par stāvvietu 5 levas. Iedevām viņam 2 levas, lai sanāk aliņam paša izveidotajā veikalā. Vīrs kaut ko murmināja par rietumniekiem, kam esot jāmaksā vairāk...

Oficiālā maršruta karte bija tapusi tālajos 60-tajos, kad krāsoja ar pindzeli un vēl nepazina digitālo druku. No tās varēja vienīgi saprast, ka taka taisnā ceļā mūs izvedīs pie 7 ezeru apmetnes. Maršruts esot veicams 3 stundās vienā virzienā.

Borovecā bija jūtama slēpošanas kūrorta gaisotne, tiesa tādā postpadomju izpildījumā. Vasarā gan daudz krodziņi stāvēja tukši.Vienu jauku iestādījumu tomēr atradām. Viņi te mīl gaļas podiņus un laiviņas. Gatavo tos, sasautējot ar dārzeņiem trīs veidu gaļu: jēra, vistas un jaunlopa, un tad to visu vēl aplejot ar sieru. Garšīgi!

No Jastrebecas līdz Musalas apmetnei bija salīdzinoši lēzens gājiens.

Cik gan patīkami pēc 5 stundām svelmainajā saulē bija redzēt šo civilizācijas priekšvēstnesi! ;)



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais