Ceļojuma neplānotā daļa - Brisele

  • 7 min lasīšanai
  • 45 foto

16.07.2012., piektā diena

Sāku no tās vietas: „Braucam uz Briseli (Brussel), izrādās, ka Briselē „pazudušo avju” dēļ stāvēsim tikai 1 stundu!!! L Bet mums taču gribas kaut ko redzēt, pie tam, mums Briselē ir norunāts randiņš ar mūsu ģimenes draugiem, kas šobrīd dzīvo tur.... Kā lai visu paspēj? Nereāli L Un tad man dzimst ideja, kas pilnībā izmaina ceļojuma turpmāko gaitu! Es ierosinu Aigaram pagarināt mūsu kāzu ceļojumu un palikt kādu dienu Briselē pie draugiem un atgriezties Rīgā ar lidmašīnu. Sazvanāmies ar draugiem un viņi piekrīt mūsu avantūrai! Tālākais jau ir pavisam cits stāsts”..... J

Wauuu, cik forši ir atkal satikt mūs draugus! Neesam redzējušies vairāk nekā gadu, arī pirms tam tikāmies arvien retāk, jo šiem bija drudžaini jāgatavojas prombraukšanai... Kristiāna sazvana kādu paziņu, kas internetā ievērtē cenas lidojumiem, nav tik traki – ap 40-50 EUR katram! Jē! Mēs esam sajūsmā!!! Bet tad, kad mūsējais autobuss palaists prom uz Latviju, atklājās, ka brīvu vietu lidojumos vairs nav L Tuvākās pieejamās biļetes ir uz septembri!!!! Ohhh, mēs taču nevaram te dzīvot līdz septembrim!!! Un tad sākās stress mums visiem! Meklējam visas iespējamās „airkompānijas”, kas varētu piedāvāt lidojumus uz Rīgu (vēlāk kā galamērķus nesmādējam arī Viļņu, Tallinu, Klaipēdu, u.t.t.).... nekā L Ups, ko nu?!? Beidzot! Labi, ka Brisele vārda vistiešākajā nozīmē atrodas Eiropas centrā! Atrodam lidojumu caur Wizair no Eindhovenas lidostas (Holandē) uz Rīgu. Protams, biļetes cena jau vairs nav 45-50 EUR, bet gan 129 EUR, kamēr iepazīstamies ar biļešu rezervācijas iespējām, biļešu cena aug astronomiski – jau 149 EUR! (Izrādās, cenu kāpumu esam radījuši paši, „vairākkārt” izrādot interesi par attiecīgo lidojumu – mūžu dzīvo, mūžu mācies!). Nolemjam rīkoties fiksi, apmaksu izrādās var veikt tikai ar kredītkarti, bet mums visiem – debetkartes. Ārprāts!!! Zvans brālim (Latvijā ir 1:ns naktī!!). Labi, ka viņš neguļ, un vispār – ka ir Latvijā!!! J Sazvanām, sarunājam un pēc brītiņa saņemam akceptu, biļetes ir pasūtītas (jau par 157 EUR katra!!!)! Fūūū..... Nu var atslābināties.... Stresiņš bija liels un viss dēļ manām dullajām idejām!

Sēžam, pļāpājam, skatāmies bildes. Ārā līst, bet tas nekas, ir tik forši atkal būt kopā..... J

17.07.2012., sestā diena

Lēnām mostamies. Kristiānai šodien uz darbiņu, bet Dainim no rīta ādas darīšanas, tāpēc Dainis mūs ar auto aizved uz centru un kamēr viņš ir aizņemts – mēs paši apskatām Piecdesmitgades parku, kura vienā galā atrodas milzīga arka, kas līdzinās Triumfa arkai Parīzē. Savulaik šī arka esot bijusi iecerēta kā ieejas vārti pilsētā. Blakus arkai abās pusēs izvietotas milzīgas izstāžu zāles (tobrīd mēs vēl nenojautām CIK milzīgas šīs izstāžu zāles ir), vienā šobrīd izvietots automobiļu muzejs, otrā – Karaliskās armijas un militārās vēstures muzejs. Šajās milzīgajās telpās kādreiz esot rīkoti gadatirgi, notikušas zirgu sacīkstes, tikušu turēti pasta baloži un II. Pasaules kara laikā – pat audzēti dārzeņi iedzīvotāju vajadzībām...

Izstaigājam armijas muzeju. Pat man, kam parasti viss, kas saistīts ar karu un ieročiem uzdzen zosādu vai vismaz garlaicīgas žāvas, šeit ir interesanti. apbrīnojami plašas kolekcijas!!! Kas tikai te nav – ieroči, uniformas (daudzas no „aizlaikiem”, tādas, kas redzētas filmās un aprakstītas romānos... un visas īstas! tik daudz „redzējušas un pārdzīvojušas”), apbalvojumi, gleznas, piemiņas lietas, lidmašīnas, tanki, pat kuģi, u.t.t.! Apbrīnojami, un pie tam ieeja bez maksas (kas gan to visu te sponsorē?)! Esot pat stends par mūsu latviešu strēlniekiem, tādu gan neatradām, jo 2 stundās vieglā riksītī izskrienam pa muzeju un esam tikai visu apskatījuši virspusēji. Vēl gribas uzkāpt arkas skatu laukumā, kur paveras burvīgs skats uz Briseli!

Tālāk skrienam vēl līdz Parlamenta kvartālam, lai apskatītu milzīgo stikloto parlamenta ēku (sauktu par „dieva kaprīzēm” – tā arī nesapratu kāpēc), kur ikdienā strādā ap 700 politiķu un izdomā gudras un ne tik gudras lietas..... ;)

Nu tā, sagaidām Daini un pēcpusdienas cēlienā jau ekskursija pa pilsētu notiek Daiņa pavadībā (uh, nu ļooooti raitā solī, var just, ka Dainis ir atkal labā sportiskā formā!). Redzam ļoti daudz, visu nevar ne prātā paturēt, ne apjaust, tāpēc pieminēšu tikai tās vietas, kas vairāk vai mazāk palikušas prātā....:

Mazais smilšu laukums (Place du Petit sablon) – fantastisks, regulāras formas skvērs ar maigi rozā rozēm, strūklaku un īpaši algotu cilvēku, kurš gādā, lai zālājs netiktu izbradāts un puķes apskādētas... Parku apjož žogs, uz tā stabiem izvietotas 48 statujas, kuras attēlo dažādu viduslaiku amatnieku pārstāvjus.

Lielā karaļa pils (Palais Royal), kurā spriežot pēc masta uzvilktā karoga, šobrīd ir arī pats karalis. Piekļūšana pie pils gan ir apgrūtināta, jo pils priekšpusē uz ielas tiek celtas tribīnes parādes vērošanai, kas 21.jūlijā notiks par godu Beļģijas valsts svētkiem (gandrīz jau būtu paspējuši uz otrajiem valsts svētkiem un salūti, atgādinājuma - iepriekšējie bija Parīzē).

Tiesu pils (Palais de Justice) – apbrīnojami varena celtne, kas jebkuram cilvēkam liek justies kā tādai niecībai zemes virsū..... Šī pils esot redzama no jebkuras vietas Briselē, kā mūžīgs atgādinājums būt likumpaklausīgiem pilsoņiem.... Tā ir viena no pasaulē iespaidīgākajām 19.gs.celtnēm! Pie tiesu nama ir skatu laukums, no kura atkal labi pārredzama Brisele, interesanti, ka lejā vecpilsētā šeit var nokļūt pa trepēm, vai arī ar speciāli izbūvētu stikla liftu! Mēs, protams, braucam ar liftu J

Tad ejam meklēt Briseles simbolu – mazo, čurājošo puisēnu (Manneken Pis). Mani gan pārsteidz, ka šī tiešam ir TIK maza skulptūra, tikai 30 cm augsta!!! Interesanti, ka šo skulptūru jau no 17.gs. mēdz ik pa laikam apģērbt kādā tērpā, piemēram, Briseli apmeklējošie valstu vadītāji mēdzot kā dāvanu pasniegt speciāli šim puisēnam pašūtu savas valsts taututērpa miniatūras versiju. Nezinu vai latviešu tautas tērps arī šim puikam ir? Zinu tikai to, ka armijas muzejā mēs šī puišeļa kopiju redzējām ietērptu jūrnieka formā J Diezgan smieklīgs izskatījās tāds mazs, čurājošs jūrnieciņš J Kopumā šobrīd mazai skulptūrai esot pa 800 tērpu!

Ja jau ir čurājošais puisēns, tad, protams, ejam aplūkot arī čurājošo meitenīti (esot arī sunītis, bet to nu gan mēs neatradām, arī Dainis gada laikā neesot to sameklējis) J Amizanti! Uz šo apskates objektu dodamies cauri Sv.Ibēra galerijai (Galeries St-Hubert), kas faktiski ir iela ar stikla jumtu (kaut kas līdzīgs kā mūs pašu Galerija Centrs), tikai izbūvēta jau sen - 1840.gadā! Ārkārtīgi grezna, neorenesanses stilā. Šobrīd šeit atrodas īpaši smalki (lasi - dārgi) veikali, kafejnīcas un restorāni. Bet skaistums un greznums ir neaprakstāms, ir vērts kaut vai cauri iziet šai burvīgajai galerijai.

Svētā Žaka (Eglise St-Jecques-sur-Coudenberg) baznīcā nolieku svecīti par visiem mīļajiem....

Kādā no neskaitāmajiem krodziņiem („Fritland”) ēdam beļģu tradicionālos „fritus” (jeb vienkārši frī kartupeļus) ar speciālo mērcīti (kečups + majonēze + sīpoli).

Mājup nolemjam doties ar autobusu, lai vēl kaut nedaudz redzētu pilsētas ikdienas dzīvi, bet ... pāris pieturas un mēs ar Aigaru jau šņācam... te nu bija ikdienas vērotāji, nogurums ņem virsroku.... Dainim treniņš, tāpēc vakaru mierīgā gaisotnē pavadām kopā ar Kristiānu.

18.07.2012., septītā diena

Šodienas plāns – Briseles piepilsētas Briges (Brugge) apmeklējums. Brige veidojusies ap 9 gadsimtā celto cietoksni, kas būvēts, lai aizsargātu piekrasti no vikingu uzbrukumiem.

Līkumotajās ieliņās saglabājušās viduslaiku celtnes, kas galvenokārt tapušas ap 13.gadsimtu, kad Brige bija starptautisks audumu centrs. Bagātie tirgoņi savu peļņu tērējuši būvējot greznas savrupmājas. Šobrīd ieliņas ir pilnas ar tūristiem, kurus labprāt šeit izvizina ar zirgu rikšām. Mani iejūsmina īpaša strūklaka ieliņas vidū, kuru rotā zirga galva ar vējā plandošām krēpēm un kura paredzēta speciāli zirgu dzirdināšanai. Mēs gan tikai kāri noskatāmies uz rikšām, jo izprieca nav lēta L Nekas, varbūt citreiz....

Klaiņojam pa senlaicīgajam, šaurajām ieliņām krustu šķērsu (dažu pat vairākas reizes, jo Dainim šodien piemeties vadātājs, tāpēc 2x apmaldāmies...)

Esot Beļģijā nu nekādi nevar iztikt bez tradicionālo vafeļu nogaršošanas, tāpēc kādā ielas kioskiņā nopērkam karstas vafeles, man ar saldējumu un pūdercukuru, bet Aigaram – ar karameli un pūdercukuru. Garšīgi, bet..... hmmm, nez kā lai nokniebj karsto vafeli ar plastmasas dakšiņu, kas tūliņ kūst un savērpjas... un vēl vējš pūš no Ziemļjūras puses..... uhhh, nu gan – mēs tā kā tādi 2 rukši, visa seja ar pūdercukuru, man pat mati pilni, mute netīra, rokas lipīgas....... bet šeit tāpat kā Francijā tualeti ar uguni neatradīsi..... tik vien ir kā speciāli „urinācijas” aizgaldi vīriešiem pie baznīcām, bet sievietēm? Bet rokas, kur lai nomazgā? Arī mitrās salvetes, ko vienmēr nēsāju līdzi somiņā, šodien nav paņēmušās..... Tā arī staigājam diskomfortā, lipīgām rokām un mutēm....

Apskatam Svētās asins baziliku (Heilig Bloed Basiliek), kurā atrodas „svētā pudelīte”, kas 1150.gadā atvesta no Jeruzalemes, tajā esot daži ūdens un asins pilieni, kuri esot nomazgāti no Jēzus miesas..... Ticīgie šeit var pret dāsniem ziedojumiem paturēt roku pie šī niecīgā trauciņa....

Nogurums liek manīt, tāpēc elpu nolemjam atvilkt vienā no daudzajām alusdarītavām, kur iespējams arī nogaršot uz vietas darināto alu. Interesanti, ka alus šeit pārsvarā ir 9,5 – 11 % stiprs, bet it nemaz negaršo „spirtoti” , kā dažkārt pie mums stiprāks alus (piem., 7 %). Izvēlamies 11 % tumšo alu, oh, kas par putiņām! Un garšo labi... Vēl viens labums – beidzot ir arī vieta, kur rokas nomazgāt....

Vēl kāda interesanta lieta šeit, Brigē un Beļģijā vispār. Ievēroju, ka ļoti daudzi suvenīru veikaliņi piedāvā dažādas mežģīnes un gobelēnus.Izrādās, imperators Kārlis V esot izdevis pavēli, ka mežģiņu un gobelēnu darināšanas iemaņas visām meitenēm, kuras dzīvo klosterī, ir jāapgūst obligāti, no tā laika mežģīņu un gobelēnu darināšana kļuva par ienesīgu amatu. Tik smalkas mežģīnes kā Beļģijā nekur citur nedarinot! Par patiesi īstu mežģīni varot uzskatīt tikai to, kas darināta ar speciāliem koka irbulīšiem.... Izrādās, šeit, Brigē, esot arī īpašs Mežģīņu muzejs, bet to apskatīsim nākamreiz, nevar taču visu redzēt pirmajā reizē!

Šovakar atvadu vakariņas..... Kristiāna un Dainis ir sagatavojuši mums ko īpašu – ēdamgliemenes (vietējie tās sauc par „mūļiem” (moules), faktiski tās ir mīdijas).... Ārprāts! Es un mīdijas? Es raucu degunu, savā mūžā esmu apēdusi vienu vienīgo mīdiju un tad tā bijā fēēē...... Nu nekas, mierina Kristiāna, visādam gadījumam ir arī salāti un frites (frī kartupeļi)..... Ok, pamēģināšu! Šeit tās nopērk svaigas, dzīvas un vāra speciāli pagatavotā buljonā, kam pievienota selerija, dilles, burkāni.... Pagaršoju vienu un... nespēju vairs apstāties!!! Kas to būtu domājis, ka tās tik labi garšos? Un ja vēl klāt itāļu vīns?! Super! Milzīgais „mūļu” katls noplaka pāris minūtēs J

18.07.2012., astotā diena

Jā, esam Eiropas centrā. Pamostamies Beļģijā, pēc stundas esam ar auto aizgādāti līdz Holandei (Eindhovenas lidostas) un vēl pēc pāris stundām jau esam mājās - Latvijā..... Fantastisks brauciens, pasakaini piedzīvojami un tik daudz emociju! Paldies visiem tiem, kas ņēma dalību, lai šis brauciens būtu tik superīgs!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais