Bali pavasaris

Maija Liebscher (Brice) 19.04.2012 8 min lasīšanai 135 foto

Ketapang paarceltuve Javaa uz Bali. Esam iepazinushi Javu.Kaada tad buus Bali sala? Klimats jau laikam daudz maz vienaads. No ostas redzam-tuvumaa jau ir Bali. Liist. Praamis jau gaida. Praabrauciens ir 1 stundu. Pirmo reizi satiekam gidu Bali, kas sagaida muusu 15 cilveeku grupu ar autobusu, lai pastaastiitu par Bali un paraadiitu liidz viesniicai interesantas vietas. Bali sala ir daudz ziedoshaaka, kaa Java. Pa celjam uz viesniicu, ieraugam daudzus zaljumus, koptu apkaartni. Daudz koku. Bali ir aizliegts cirst lielos kokus. Pie katras maajas ir mazi templji, kur luugtiesun atstaat ziedojumus. Daudzaas maajaa tiek audzeeti ziedu koki. Laikam arii taapeec, lai ziedus noliktu ziedojumiem.

Pa celjam redzam, ka Bali ir riisu novaakshanas sezona. Tas 9.martaa. Bali atljautais aatrums ir 60 km/h. Tas taapeec, ka ljoti dziiva satiksme. Celji nav iipashi izbuuveeti Bali. Redzam, ka ganaas daudzas govis..kaapeec taas vinjiem, ja hinduisti to galju need. Bali iedziivotaaji eed cuukas galju, kas preteejs Indoneezijas islama ticiibai.

Esam piebraukushi Medewi pludmalei. Tur mums ir pusdienas. Iepriecina ljoti kraashnjaa apkaartne. Kaut arii pusdienas nav muusu celjojuma sarakstaa, gids saka viss par velti, ja veelaties te eest, tad jaapeerk tikai dzeerienu..alu vai mineraaluudeni, vai kolu u.c. Eediens ir bagaatiigs..triis eedieni, auglji- mango, papaija u.c.un teeja vai kafija incl.

Pludmale te ir akmenjaina, bet tuuristi iet peldeeties. Daudz redzam seerfotaajus.

Cilveeki ir ljoti laipni, labpraat uznjem cieminjus maajaas. Visvairaak tuuristu braucot no Austraalijas, Aazijas- Japaanas. Bali nav uudens truukuma, kaa Javaa. Uudens naakot no kalniem.Arii riisu lauki ir apuudenjoti. Riisi peec staadiiahanas paliekot uudenii 3 meen. Kad paraadaas ziedi, tad lauki ir jaakopj un jaaravee katras 3 nedeeljas, ja nebuus tiiri, tad paraadiisies daudz pelju un chuusku. Tad riisi nogatavojas peec 4 meeneshiem. Bali ir attiistiita lauksaimnieciiba- sev sarazho daarzenjus. Bagaatiiga zveeru daba- shimpandzes, krokodilji, pitoni, kobras u.c. Fabrikas celt Bali ir aizliegts, laikam, lai saglabaatu daudzveidiigo dabu.

Esam izbraukushi cauri visai Bali austrumu piekrastei..ca. 4 stundas celjaa. Aiz Denpasar pilseetas tikai shtoperi..milziigs krustojums ar sveetu skulptuuru, pirms iebraukshanas Nusa Dua..vietai, kur ir muusu viesniica. Taa darbojas luksofors..120 sek. jaagaida, 40 sek atljauts braukt. Nogriezhamies uz galveno iebraukshanas celju Nusa Dua. Visiem paarbauda shai vietaa dokumentus. Muusu autobusu izlaizh cauri, jo tas ir firmas tuuristu autobuss. Pirms iebraukshanas viesniicas teritorijaa atkal kontrole..tiek attaisiitas autobusa durvis..policists ar vilku sugas suni..nepaarbaudot autobusu, durvis tiek aizveertas. Piebraucam 50 metrus taalaak pie viesniicas ieejas. Notiek pasha un rokas bagaazhas kontrole, kaa lidostaa. Tas labi..droshiibai. Viesniica ir liela..sanjemam istabas kartes..personaals mums labpraat paraada, kur doties. Istaba ir liela un darbojas kondicionieris. 22 C! Auksti..liekas pirmajaa momenta, jo araa 36 C! Smaciigi. Numurs viesniicaa 5*, tieshajaa noziimee. Ir viss..liela vanna, dusha papildus, baardas skuveklis..elektriibas piesleegums kaa Eiropaa, vaacu programma..un kaa visas viesniicaas ieprieksh Java, plakanie televiizori.

No riita viesniicaa Courtyard by Marriott bagaatiigas brokastis..ir pilniigi viss..dazhaadas sulas..dzeram apelsiinu..piedaavaa arii arbuuzu un gurkju sulas. Nenogarshoju gurkju sulu..it kaa likaas, nu, kas ir gurkji..Izveele liela, gan svaigiem daarzenjiem, gan ceptiem, gan ziviim, gan auglju salaatiem..visam, beidzot ar bulcinjaam un kuucinjaam..Gurkjiem tiek iznjemtas seeklinjas..

Shii diena ir briiva, tikai tikshanaas ar tuurisma firmas gidu. Visiem tiek uzdaavinaats jauks albums, kursh tiek veidots no lapaam. Varam pieteikties un samaksaat par ekskursijaam. Panjemu 3 ekskursijas visai dienai..jaa padaargi. Katram cilveekam jaamaksaa dienaa 25-35 eiro pa Bali. Bet tas uz visu dienu un celjaa ir iekljautas pusdienas. Naakoshaa dienaa uzinaaju, ka daudzi no muusu grupas bija njeemushi gidu ar mashiinu..dienaa par 90 eiro 6 vilveekiem. Pluss veel shofera pakalpojumi un pashiem jaapeerk pusdienas. Vinji neredzeeja to, ko mees redzeejaam un vareejaam seedeet briivi 4 cilveeki mikrobusinjaa.

Aizejam no riita uz tuvaako iepirkshanaas centru. Tas nav taalu, kaajaam kaadas 20 min. „Bali Collection“. Liels mazu veikalu centrs. Nopeerkam turpat papildus uudeni, arii Kopi Luwak, jo viesniicaa viss ir daargi. 1 l uudens viesniicaa dienaa ir istabaa par velti 2 cilveekiem. No iepirkshanaas centra brauc mashiinas uz viesniicaam.. sarunaajam kaadu, kura neapkalpo muusu viesniicu, bet aizved par velti.

Ap pusdienaam veelamies aizbraukt liidz viesniicas pludmalei. Ved mashiina jebkuraa laikaa, neskataas, cik ir cilveeki. Pludmale ir ljoti sakopta, bet peecpusdienaa ir maakonjains. Karsti, svelmaini un arii uudens martaa ljoti silts. Var ieiet uudenii ljoti taalu, jo ap plkst 14 ir beegums. Kad paisums, tad uudens liimenis ljoti celjas..tas no riitiem.Nodegu pa 2 stundaam.. Pa pludmali staigaa daudzi paardeveeji un uzbaaziigi piedaavaa visaadas lietinjas. Kaads maakslinieks pienaak klaat un uzrunaa krieviski. Jautaa, vai esam krievi? Peedeejos gados krievu cilveeki ir iecieniijushi Bali. Tad veel sievietes tirgojas ar plaanaam kokvilnas bluuzeem un lieliem ziida lakatiem, kuri labi iederas pludmales ainaa.

Naakoshaa dienaa no riita atkal esam pludmalee..lieli viljnji. Nevaram saulee iztureet vairaak kaa 1 stundu. Jaapeldaas pie krasta, bet tas biistami..

Peecpusdienaa ekskursija uz Taman Ayun templi. Skaists templis, notiek gatavoshanaas augstu cieminju uznjemshanai. Taalaak celjsh ved uz kafijas un garshvielu audzeeshanas vietu. Tiek piedaavaatas dazhaadas teejas degustaacijai. Ljoti iegarshojaas ingver teeja, ko mums daudzaas viesniicaas piedaavaaja kaa sveicienu Javas salaa..stipra un savaa garshaa iipatneeja.. Piedaavaa arii kopi Luwak 5 eiro par kruuzi. Nobaudaam. Jaa, kafiju Indoneezijaa maak grauzdeet..Turpat veikalinjsh..piedaavaa kafiju, dazhaadas teejas, garshvielas un skaistumkopshanas liidzekljus, arii dushaam un vannaam. Nopeerku ingver teeju. Un dushas liidzekli no dabiigaam vielaam. Pashi Luwaki skraidot mezhaa, bet 2 nabagi ielikti buuriishos, tuuristu apskatei. Laikam lapsai liidziigs dziivnieks, iipashi taa arii nenoveerteejaam. Tas eedot visu, ne tikai kafijas pupinjas, arii daarzenjus, augljus un peles.

Taalaak celjsh ved uz peertikju mezhu. Interesanti, kaa tad tie dziivniecinji dziivo tur briivi. Kopumaa esot 500 peertikju, kuri dziivojot 3 lielos baros, kur katram baram ir savs boss. Ik pa 2 cilveekiem no muusu grupas tiek klaat iedaliita sieviete ar lielu mietu. Tas peertikju atbaidiishanai laikam un kam citam. Pati teritorija skaista..Peertikju maatiiteem daudzi mazulji piedzimushi, bet notiek utoshanaas, sevi tachu ir jaakopj. Tur ir milziigi sikspaarnji. Varam ar tiem fotograafeeties, bet labaak tos aplkuutot no attaaluma.

Mums piedaavaa nopirkt riekstus, peertikju baroshanai, jo vinji njemot no rokas. Atsakaamies, gan jau ir paeedushi! Bet man somaa atrodas viesniicas aabols un apaljiigs peertikjis to man panjem no rokas. Nekaadu piesaciito starpgadiijumu nav. Brilles paliek uz deguna.

Peec pastaigas mezhaa, pie ieejas, sieviete laipnii aicina savaa paardotuvee, kur paardod apgjeerbus, koka u.c. izstraadaajumus. Koka lietas naakot no Javas.Gruuti atteikt, bet jaapasaka stingri..no!

Naakoshaa diena, 12. marts. Dienas izbrauciens ar mikrobusinju. Esam 4 cilveeki. Pirmaa pietura ir Barong dejas teaatra izraade (Deemonu deja). Vairaak uzvedums notiek, izmantojot roku, acu, gurnu kustiibas. Interesanta izraade. Izraades beigaas tiek sveetiiti aktieri ar sveetiito uudeni, lai atbriivotu tos no transa staavoklja.Turpat kioskaa nopeerku jauku Bali instrumentaalo muuziku, kuru atskanjoja gan viesniicaa un tajaa pat izraadee, izmantojot tautas instrumentus.

Taalaak celjshs ved uz ciematu Mas. Kur ir jauka kokteelnieku darbniica un paardotuve. Mums staasta par dazhaadiem koka veidiem (krokodilja, teejas , mahagoni kokiem u.c.), no kuriem tiek izgatavoti dazhaadi suveniiri-Budas, Shivas u.c. Kolekcija ir iespaidiiga un nopeerkama. Bet viss ir shausmiigi daargs. Krievi peerk sev milziigas koka skulptuuras..viena ap 500 dolaariem. Es nopeerku sev mazu budu, jo koks ljoti labi smarzho un ir rets. Var tirgoties..izdodas 15 dolaarus leetaak nopirkt.

Naakamaa pietura ir Goa Gajah (Bedulu) zilonju templis. Tas atrodas alaa.Iespaidiigs. Blakus templim milziigs kokvilnas koks, kuram ir 600 gadu, tikpat, cik templim. Apkaart iists tropu mezhs.Starp kokiem tiiklus saaudushi lieli zirneklji. Brr..

Taalaak braucam uz Kintamani, kur ir jauka panorama kalnos un restoraans, kur pusdienojot paveras skati uz Agung vulkaanu (3142 m) un Batur ezeru, kuram blakus atrodas Batur vulkaans. Var redzeet priedes un skujkokus, kas nav ierasts skats. Celjs ir kalnos..daudz apelsiinu plantaacijas. Redzam sievietes, kuras visu neesaa uz galvas. Daudz sunju. Bali katraa maajaa esot pa 2 sunjiem, kakjus neredzeeju.

Peecpusdienaa ir ekskursija uz Tirta Empul templii, kur notiek attiiriishanaas. Cilveeki mazgaajas sveetajaa uudenii un nes liidzi ziedojumus dieviem. Tad peec tam var iet luugties. Apkaartne ir sakaartota un gliita. Te pat bijis kaadreiz B. Jeljcins. Izejot no templja, atkal dreebju un citu lietu paardotuves..sieviete maaj ar roku..naaciet..saku, jums tachu viirieshiem ir tikai viens lielums, un nebuus lielu kreklinju. Sieviete saka, viss mums ir..visas paardoshanas baazeejas uz aarzemniekiem..nopeerku 2 kreklinjus..ljoti labaa kvalitaatee. Aaraa tachu milziigs suta, vismaz 85% gaisa mitrums. Un var nodereet.

Paredzeets taalaak apstaaties pilseetaa Ubud un to apskatiit, bet businjsh kaut kaadiigi apstaajas pilseetas nomalee, mees meegjinam protesteet, bet gids saka, ka tur nav ko redzeet. Jaa, mums meegjina paraadiit gleznu maakslinieku galeriju, kur var iegaadaaties slavenu vieteejo maakslinieku gleznas. Visas ir skaistas un lielas..nevar jau aizvest uz maajaam. Mazaas gleznas nav iipashi simpaatiskas.

Naakoshaa diena. Iegriezhamies tradicionaalajaa tirguu, kur var visu nopirkt. Nopeerku sev melnos un sarkanos riisus, kas Eiropaa nav nopeerkami un nekur nogarshojami.

Peec tam iebraucam Batukaru templii (viens no svariigaakajiem 9 templjiem Bali, 700 m. virs juuras liimenja)..meitenes pirms doshanaas templja teritorijaa apseej mums lakatus ap gurniem un jostu. Velaak to nododam atpakalj. Templis ir skaistaa vietaa, kaa vienmeer..kalni un ziedi. Ieeja gan visa teritorijaa nav atljauta, jo tas piesaarnjojot sho teritoriju ar neattiiriitu energjiju. Iesaka shajos templjos neiet beediigiem cilveekiem, sievieteem, kuraam ir reizes vai sievieteem, kuraam ir mazi beerni, jo templjos, lai luugtos vajag labu koncentraaciju.

Taalaak dodamies uz Jatiluwih riisu teraseem kalnos. Skati ir iespaidiigi. Shiis terases veelas uznjemt pasaules kultuuras mantojumaa. Turpat paeedam pusdienas un priecaajamies par jaukajiem skatiem. Katra riisa zemes gabala malaa ir savs altaaris, kur ziedo ziedojumus..visvairaak ziedus. Tas laikam riisu lauku sargaashanai.Tuvumaa audzee ne tikai riisus, bet arii zemenes un visu citu.

Peecpusdienaa gaazh kaa no spainjiem..piebraucam pie Ulun Danu templja. Nevar izkaapt no autobusa, jo nav lietussarga liidzi. Bet nav probleemu, pie businja jau gaida meitenes ar lietussargiem, kuru iespiezh man rokaa. Templis atrodas ezeraa..skats ir iespaidiigs..tikai fotograafiju kvalitaate nav taa labaakaa, bet tomeer. Atpakalj pie autobusa pajautaaju gidam, vai man kaut kas par lietussargu jaamaksaa, vinjsh smejas, es samaksaashu..50 centus.

Atpakalj celjs ved uz viesniicu. Gids veel pastaasta par Bali un taas tradiicijaam. Jaa, Bali ir Indoneezijaa, kuras religjija ir islams. Bali ir hinduisms. Un vinji dziivo peec taas religjijas tradiicijaam.

Vinjsh pastaasta par vinju vaardu veidoshanu. Uzvaardi vinjiem nav. Beernus sauc vaardaa, taa, piemeeram, Butu-pirmdzimtais, Made-otrais beerns, Koman -3 shais. Vaardus neatshkjir sievieteem un viirieshiem. Taalaak ir klaat vaards, kas raksturo, no kurienes esi naacis. Taa tiek beerni skaitiiti liidz 4. Peec tam viss atkaartojas no jauna. 1977 gadaa saakushi gjimenju plaanoshanu, ieteikums 2 beerni gjimenee. Bali kaadreiz bijushas Kastas-iedziivotaaju shkjiras, klases, tagad vairs nav. Vaards Kasta bija ieviesusies no portugaalju valodas.Kastaas bija noteikums saviem karogiem un dreebeem. Priesterim, ministriem, Kjeeninjiem, tirgotaajiem, zemniekiem-katram sava kraasa.Agraak nedriiksteeja ar citas Kastas paarstaavjiem laulaaties. Kraasas veel tagad ir saglabaajushaas. 1945.gadaa Kastas tika atceltas.

Sanur, Kuta,Nusa Dua ir tuuristu centri. Peedeejaa visvairaak dziivo Aazijas valstu paarstaavji. Kutaa-seerfoshana un austraalieshi.

Gids pastaasta par skolnieku teerpu kraasaam Bali skolaas. Balta un sarkana ir pamatskolaam, balta un zila ir vidusskolaam, balta un peleeka liidz 12 klasei.Skolaa maacaas 6 dienas nedeeljaa.

Peedeejaa diena Bali. 15. Marts. Izbaudu Bali sauli viesniicas peldbaseinaa..pamatiigi stundas laikaa apdegu.

Ap pusdienaam dodamies uz Lidostu Denpasar. Taa nav taalu no viesniicas, nepiebraucot pilseetai. Lidostaa nedriikst ieiet cilveeki bez biljeteem..viss tiek kontroleets. Viss iet raiti. Varam veel pataigaat pa bodiiteem, bet cenas tur ir augstas..ir pat kafeiniica, kur var paseedeet pirms izlidoshanas un, ja nepiecieshamiiba smeekjeet, bet labaak neko nepirkt..

Peec 5 stundu lidojuma no Bali, esam Taivaanaa, Taipei. Lidojumam ir paredzeetas 4 stundas, bet juutu ekraanaa, ka nav kaut kas kaartiibaa..shausmiigi lido virs Taipei (marshruts redzams, kaa sashviikaajumi) , peec tam atkal raada, ka 500 km veel liidz galvaspilseetai. Beigaas, peec stundas esam piezemeejushies..lidostaa neko nevar saredzeet..milziiga migla. Jaa, labi, ka laimiigi piezemeejaamies. Lidojuma laika beigaas neizsniedza vairs uudeni..visi stuarti skreeja lidmashiinaa uz prieksheejo galu.. man aizkrita abas ausis. Taipei..liidz lidojumam uz Frankfurti ir vairaak kaa 2 stundas..iedzeram kapuchino un nopeerkam mineraaluudeni. Lidojums ir pusnaktii.Ja lidojaam liidz Javai 12.20 stundas, tad paraadaas ekraanaa, ka lidosim 14 stundas. Interesants lidojums- lidmashiina lido uz ziemeljiem no Taipei gar Kjiinu, tad gar Ziemelju Koreju, tad virs Habarovskas, tad paari Sibiirijai virs Baikaala ezera, tad taalaak ziemeljos virs pashiem Uraalu kalniem, virs St. Peterburgas, virs Somijas un tad tikai uz leju..pa Baltijas juuru..no juuras liidz Frankfurtei/M. tikai 30 min. Serviss lidmashiinaa naktii ir ljoti labs..ik peec 30 min. pienes uudeni..2X eedinaashana. Manas ausis atkrita..tualetes tika tiiriitas peec katra viesa apciemojumiem, ko nevaru teikt par ieprieksheejo reisu no Bali uz Taipei..kaut gan viena aviosabiedriiba. Kopaa no Bali nolidoti 15 tuukst.km.

Jutu atvieglojumu, kad nolaidaamies Frankfurtee..kontroles nekaadas.

Bali man ljoti patika. Ar savu zaljo ziedosho dabu, jaukajiem cilveekiem.