Burkina Faso kolorīts.
Burkina Faso (līdz 1984.gadam – Augšvolta) atrodas Rietumāfrikā, iedzīvotāju skaits – ap 16,9 miljoni, platība 274,200 kv. km, galvaspilsēta – Vagadugu (Ouagadougou), galvenās reliģijas: vietējās tradicionālās reliģijas (animisms), islams, kristietība, valsts valoda – franču valoda, naudas vienība – Rietumāfrikas CFA franks; CFA 1000 = aptuveni LVL 1,13. Viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē (pēc Pasaules Bankas datiem uz 01.07.2011. Gross national income (GNI) per capita 2010 = USD 550,- jeb tikai 192. turīgākā ekonomika pasaulē, salīdzinājumam – Latvijā GNI per capita 2010 – USD 11,620 jeb 72.vieta pasaulē, skat. http://siteresources.worldbank.org/DATASTATISTICS/Resources/GNIPC.pdf ). Prognozējamais mūža ilgums – 55 gadi (vīriešiem), 57 gadi (sievietēm). Rakstītprasme pieaugušo vidū (vecumā no 15 gadiem) procentos – 29 %. Neatkarība: no 1960.gada 5.augusta.
Vīzas.
Burkina Faso vēstniecībā Mali galvaspilsētā Bamako nepilnas dienas laikā.
Maksa par vienreizējas iebraukšanas vīzu uz 90 dienām – CFA 47000,- (LVL 53,11).
Nokļūšana.
Burkina Faso ierodos ar autobusu no Mali galvaspilsētas Bamako.
Bobo-Dioulasso. 2. lielākā pilsēta, atrodas valsts dienvidrietumos. Iedzīvotāju skaits – ap 459 000.
Bobo-Dioulasso vispirms apskatu dzelzceļa staciju, no kuras trīs reizes nedēļā iespējams ar vilcienu doties uz Burkina Faso galvaspilsētu Vagadugu, un, protams, arī pretējā virzienā uz kaimiņvalsts Kotdivuāras galvaspilsētu Abidžanu. Nākamais apmeklējuma objekts ir Grande Mosquée de Gérédougou, kura izrādās vienīgā manis redzētā mošeja Burkina Faso, kurā netiek liegts ieiet arī nemusulmaņiem. Laipni islamticīgie ne vien izrāda mošejas iekštelpas, gan vīriešu, gan sieviešu lūgšanu zāles, atļauj fotografēt un paši piekrīt fotografēties, bet arī ierāda kā pareizi lūgties kārtīgam musulmanim. Ārēji skaistāka gan izrādās otra, Sahelu dubļu arhitektūras stilā celta Lielā mošeja (Grande Mosquée) ar īpatnējām koka tapām tās ārsienās, kuras pilda gan celtnes struktūras atbalsta funkcijas, gan noder kā sastatnes ēkas remonta un atjaunošanas darbu laikā, un, kas atrodas blakus Bobo-Dioulasso vecpilsētai – Kibidwé. Vecpilsētā viesojos kādā vietējās cilts ģimenē, kur no ķirbja pagatavotām bļodām notestēju vietējo prosas alu – dolo, ko dzer gan vīrieši, gan sievietes, kā arī tas tiek atzīts par labu slāpju remdinātāju arī bērniem, t. sk. zīdaiņiem. Jāteic, ka vecpilsētā vērojama gandrīz pilnīga lauku idille, kur no dubļiem gatavotiem ķieģeļiem saceltas senlaicīga izskata nelielas būdiņas, kuru priekšā norisinās visa sadzīve – koka tilpnēs ar tāda paša materiāla stampām miltos tiek berzta prosa, apkārt klaiņo dažādi mājdzīvnieki, turpat netālu no dubļiem tiek gatavoti ķieģeļi jaunu ēku celtniecībai un esošo remontam. Dienas gaitā neizpaliek arī Lielā tirgus (Grand Marché) apmeklējums, kur izmantoju iespēju iepirkt vēl neredzētus augļus, dārzeņus, iegādāties arī šeit raksturīgos svaigi ceptos banānus.
Vakarā viesnīcā Casafrica iepazīstos ar kādu francūzi no Marseļas, kurš stāsta, ka viņš Āfriku apmeklē regulāri, esot arī adoptējis reiz tuksnesī Lībijā sastaptu puiku, savulaik bijis arī kaimiņvalsts Nigēras nemiernieku nolaupīts, un, kas kā vienu no svarīgākajām lietām par sevi dara zināmu, ka viņš esot komunists, kas jau vairāk nekā 20 gadus gada lielāko daļu pavadot Kubā, par savu dzīvesvietu izraugoties Trinidadas pilsētu. Lai arī mūsu idejiskā pārliecība gluži nesakrīt, tomēr, kad viņš ir noskaidrojis arī manu viedokli par dažas valsts plaši pazīstamu, ilggadēju vadītāju, viņš priecīgi spiež man roku. Runājot par Kubu, francūža valoda kļūst īpaši dedzīga, acis kvēlo, nepārprotami jūtams, ka viņš mīl šo zemi un tās cilvēkus. Aicina braukt ciemos uz Trinidadu un šķiroties saka: „Uz redzēšanos Kubā!”
Pirms atvadīties no Bobo-Dioulasso, kamēr gaidu autobusu braucienam uz nākamo pilsētu, netālu no autoostas esošajā katoļu baznīcā pavēroju burkinafasiešu kāzu ceremoniju. Skaisti, emocionāli, saviļņojoši.
Banfora. Iedzīvotāju skaits – ap 76 tūkstoši.
Autobusa pienākšana braucienam no Bobo-Dioulasso uz Banforu ir kā glābiņš, jo saule dienas vidū ir sākusi dedzināt jau pārlieku nežēlīgi. Pēc nepilnas pusotras stundas brauciena izkāpju nelielajā, putekļainajā Banforas pilsētiņā, kur tomēr gaida iepriecinošs pārsteigums, jo izraudzītajā viesnīcā La Canne à Sucre papildus patīkamām telpām iejūsmina fakts, ka viesnīcas parkā palmu un dažādu ziedošu koku ēnā ieraugu arī baseinu, peldēšanos, kurā nomēģinu jau uzreiz pēc iekārtošanās viesnīcā. Banforu pamatā izmantoju kā starta punktu braucienam ar velosipēdu uz aptuveni 15 km attālumā esošajiem milzīgiem, īpatnējas kupolu formas kaļķakmens veidojumiem (klintīm) – Dômes de Fabedougou. Pēc aptuveni divarpus stundu brauciena ar velosipēdu pa zemes ceļiem, vērojot ceļa malās iekoptās banānkoku audzes, kā arī vēl plašākas cukurniedru plantācijas, kurās aktīvi rosās strādnieki, cērtot cukurniedres ar mačetēm gluži kā filmās par koloniālisma laikiem, sasniedzu minētos kupolu formas veidojumus, to apskatei veltot vismaz stundu. Savukārt pēc tam dodos uz aptuveni 3 km tālāk esošo Karfiguéla kaskādveida ūdenskritumu, kur nevilcinos izbaudīt veldzējošu peldi zem tā esošajā dabiskajā baseinā un izmantot lielisku iespēju izjust atspirdzinošu ūdens masāžu, paejot tieši zem paša ūdenskrituma.
Ziemassvētkus nosvinu Banforas restorānā Le Calypso, baudot Lonely Planet 2009.gada izdevuma „West Africa” ieteikto Nīlas asari krējuma mērcē kopā ar ceptiem saldiem kartupeļiem un banāniem (capitaine à la crème), kā arī skatoties un klausoties kādas vietējo mūziķu grupas uzstāšanos viesnīcas La Canne à Sucre restorānā pie glāzes ruma ar cukurniedru sīrupu un citronu.
Vagadugu (Ouagadougou).Pilsētas vēsture iezīmējās vismaz jau no1441.gada, kad Vagadugu kļuva par Mossi impērijas galvaspilsētu. Iedzīvotāju skaits – ap 1 475 000.
Galvaspilsētā ierodos ar autobusu pēc nepilnu septiņu stundu brauciena no Banforas, pa ceļam izmantojot iespēju noskatīties autobusā rādītā vietējā seriāla franču valodā vairākas sērijas, kas liek pamatīgi nosmieties ne vien vietējiem busiņa pasažieriem, bet arī man. Vagadugu uz vienu nakti kā apmešanās vietu izraugos viesnīcu Le Pavillion Vert. Uzturēšanās pilsētā tā ielīksmo, ka šajā pašā viesnīcā vienas diennakts vietā palieku uz veselām četrām dienām. Vagadudu apskatu Lielo tirgu (Grand Marché), kur iepērku vietējos, tradicionālos no bronzas gatavotos suvenīrus – pa kādam zilonim un begemotam, kā arī veltu laiku skaistāko pilsētas celtņu apskatei, starp kurām izceļas lepnās, greznās valdības institūciju būves un dažādu banku ēkas, kā arī ar interesi aplūkoju Vagadugu dzelzceļa staciju, kurā tās apmeklējuma brīdī no preču vilciena vagoniem strādnieki krauj laukā lielus, smagus maisus. Vagadugu atrodu arī visbagātāko augļu un dārzeņu tirdziņu ar visatraktīvākajām tirgotājām, kādu jebkad esmu apmeklējis, no kura faktiski nav iespējams aiziet bez pilniem iepirkumu maisiņiem ar mango, passion fruits, ananāsiem, arbūziem, Indijas riekstiem u.t.t.
Kudugu (Koudougou). 3. lielākā valsts pilsēta. Iedzīvotāju skaits – ap 88 000.
Lai nokļūtu šajā pilsētā no galvaspilsētas Vagadugu, pirmo reizi Āfrikā braucu ar vilcienu un pēc aptuveni divu stundu brauciena izkāpju tās dzelzceļa stacijā, kurā vilciena ierašanās ir radījusi pamatīgu, trokšņainu burzmu, perons ir pārpildīts ar atbraucējiem, prombraucējiem un tirgotājiem, kas aktīvi un skaļi piedāvā savu preci. Pēc brokastīm Hôtel Le Toulourou Plus restorānā kā pirmo ievērtēju Lielo mošeju (Grande Mosquée), pēc tam paklīstu pa pilsētiņas galveno tirgu, kur kā suvenīrs tiek iegādāta Burkina Faso sievietes bronzas figūriņa, un visbeidzot iegriežos sieviešu tirdziņā (Marché des Femmes), kurā tirgotājas un apmeklētājas pārsteidz ar savu neprātīgo dzīvesprieku – smaida un joko gan mazas meitenītes, gan lielākas lēdijas, gan arī padzīvojušas dāmas. Rodas iespaids, ka viņām nepietrūkst enerģija nekam, redzu, ka daža kundzīte stiepj pa tirdziņu pat veselu labības vai miltu maisu.No Kudugu atpakaļ uz Vagadugu nokļūstu ar nelielu busiņu, atpakaļceļā vērojot apkārtējās ainavas un ik pa mirklim arī transporta līdzekļa salonā rādītās filmas kadrus.
Ouahigouya. Pilsētiņa atrodas Burkina Faso ziemeļrietumu daļā. Iedzīvotāju skaits – ap 73 000.
Pēc nedaudz vairāk kā trīs stundu brauciena ar autobusu no Vagadugu īsi pirms tumsas iestāšanās ierodos Ouahigouya. Dienas atlikušo daļu izmantoju, lai nedaudz iepazītu pilsētiņu un, lai vietējā tirdziņā un tirgotavās iepirktu kaut ko vakariņām - svaigus augļus, dārzeņus, kādu atspirdzinošu dzērienu un svaigu, turpat ielas malā uzceptu vistu. Nākamās dienas rītā ap plkst. 5:30 jau esmu vietējā autoostā, no kuras plkst. 6:00 plānota krūmu takša (neliela autobusiņa) atiešana uz Koro pilsētiņu Mali. Izrādās, ka krūmu taksis startē tikai tad, kad ir piebāzts ar cilvēkiem, somām, dzīvniekiem un putniem (dzīva kaza un dzīvas vistas tiek izvietotas uz takša jumta) tā, kad tajā un uz tā jumta vairs nav ne vienas brīvas vietiņas, un, ka tam pat aizmugurējās durvis vairs var tikai pievērt (ne kārtīgi aiztaisīt), tās sasaitējot vien ar kādu vadu, un faktiski šis transporta līdzeklis sāk ceļu tikai pēc vairāk nekā trīs stundu kavēšanās, kad tas iedarbināšanas nolūkos ir veiksmīgi iestumts. Kad pa ceļam vēl ir nomainīta spēkrata riepa, kurai šī rīta brauciena laikā ir iziris tās ārējais veidols, kas jau arī pirms tam bijis nodilis tik tālu, ka riepa palikusi pilnīgi gluda, un auto dzinējs, taksi iestumjot, atkal ir iedarbināts, vairs nekas nespēj traucēt turpināt ceļu un jau 2011.gada priekšpēdējās dienas priekšpusdienā ar zināmām skumjām atvados no Burkina Faso valdzinošo, draudzīgo, laipno, dzīvespriecīgo un smaidīgo cilvēku zemes un šķērsoju Burkina Faso – Mali robežu, lai dotos pretī jauniem, un lai arī nezināmiem, bet noteikti citādiem izaicinājumiem.
Ieskats cenās.
Divvietīgs viesnīcas numuriņš ar moskītu tīklu – no CFA 6000,- (LVL 6,78) līdz CFA 9900,- (LVL 11,19) diennaktī.
1,5 l minerālūdens – no CFA 350,- (LVL 0,39) līdz CFA 500,- (LVL 0,56).
Burkina Faso ražots alus (0.65 l pudele) – no CFA 600,- (LVL 0,68) līdz CFA 750,- (LVL 0,85).
Burkina Faso rums „Colonel” (42 % stiprums, 1 l pudele) – no CFA 1950,- (LVL 2,20) līdz CFA 2000,- (LVL 2,26).
Cepta vista – no CFA 2000,- (LVL 2,26) līdz CFA 2500,- (LVL 2,82) gabalā.
Liela, gara bagete – no CFA 225,- (LVL 0,25) līdz CFA 250,- (LVL 0,28).
Passion fruits – CFA 125,- (LVL 0,14) gabalā.
Mazie, saldie mango – no CFA 90,- (LVL 0,10) līdz CFA 100,- (LVL 0,11) gabalā.
Velosipēda noma Banforā – CFA 2500,- (LVL 2,82) dienā.
Brauciens ar autobusu no Banforas uz Vagadugu (attālums 440 km) – CFA 7000,- (LVL 7,90).
Naudu mazliet izdevīgāk izņemt uz vietas Burkina Faso no bankomātiem (CFA 1000,- par LVL 1,11 līdz LVL 1,12) nekā iegādāties ASV dolārus Latvijā un pēc tam ar tiem Burkina Faso pirkt Rietumāfrikas CFA frankus (CFA 1000,- par LVL 1,16).