KORSIKA!!!!!

  • 3 min lasīšanai
Šķiet, nav ceļojumu albūmā Korsika. Ceļojums uz turieni bija pirms 2 gadiem, tādēļ tikai spilgtākie iespaidi! Līdz Francijai- precīzāk Marseļai lidojām.Izkāpjot lidostā mūs pārņēma totāls karstums un mitrums- laukā +40. Mēs, gudrīši, bijām izvēlējušies pašu karstāko mēnesi+vēl Francijas rivjērā plosījās ugunsgrēki. Piloši ieradāmies viesnīcā un devāmies aplūkot Marseļu. Pret karstumu potes nebijām saņēmuši, tādēļ lavījāmies tik pa ēnu, tik pa ēnu. Pilsētai ir savs reljefs- pauguri, kalniņi un visur smirdēja- brīžiem pēc kaķiem, brīžiem pēc publiskās tualete- tā specifiski oda daži apstādījumos esošie krūmi. Laikam to ietekmēja karstums. Ieklīdām arī kādā mazākā ieliņā, kuru atmosfēra atgādināja centrāltirga nomali- netīrs, maigi sakot, un dažs jau mums piedāvāja ,,cigareti, spirķik,,. Tā kā neceļojām kā mugursomnieki, tad nākošā dienā devāmies uz vilcienu staciju, lai brauktu uz Nīcu, no kuriene tālāk mums jāpeld ar kuģi uz Korsiku. Izvēlējušies piemērotāko vilcienu ar palielu laika rezervi, sākām to gaidīt. Uz perona nogaidījām stundu- skaļruņos kaut ko franču valodā stāstīja, laikam par kavēšanās iemesliem, bet šo valodu mēs nepratām. Pārējie palika gaidot, mēs arī. Blakus sliedēm stāvēja citi vilcieni- skaisti, divstāvīgi, izskatījās varen ātri- gan jau mums arī tāds būs! Nekā, mums pienāca tieši tāds platskardnieks, kāds Rīgā. Franči ar lielu degsmi ietrausās iekšā, iespiedāmies mēs arī...un tā dziļā līksmībā, sviedriem straumēm tekot nosēdējām vēl stundu. Cik mums izdevās saprast, tad laikam sliedes pārkarsušas, vai viņi tās dzesēja kaut kā , nezinu, bet beidzot sākām kustēties. Kondicionieri visi salikti smukajos vilcienos, mūsējam neatlika.Bažīgi skatījāmies pulkstenī, jo tā jau bijām ieplānojuši 3 h rezervi līdz kuģim, kura sāka ātri zust. Vilciens brīžiem vilkās kā uz Liepāju, brīžiem bīstami uzņēma ātrumu , kad garām traucās citi, likās mūsējam noraus visas sienas. Beigās bijām galā, līdz kuģim 15 min, bet tas vēl jāatrod! Tad mēs, pēc labākajām padomju uzvedības grāmatām, nocēlām pieklājīgi rindā stāvošiem francūžiem taksi un paspējām ielekt mūsu ,,titānikā,,.Fināls bija veiksmīgs, mums gan bija kajīte, bet varējām arī to neņemt, jo viss klājs bija nosēts ar matračos guļošajiem. Nākošajā rītā bijām Korsikā. Tā mūs sagaidīja ar palmām, protams karstumu un Napaleona statujām. Kā jau novērojām jau Marseļā, dīvaini, bet augļi briesmīgi dārgi. Te mēs izmantojām citu transportu- noīrējām mašīnu, jo Korsiku pa perimetru iespējams apbraukt dažās dienās. To mēs arī darījām. Ceļi labi, pludmaļu daudz un varējām atrast arī tādas, pilnīgi vientulīgas- kurās kā bērni varējām izvaļāties un noplunčāties. Vidusjūra- kā vanna, smiltis vietām kā mūsu jūrmalā. Nu, super! Korsikā arī tagad vēl kaut kur klaiņo vietējie brīvības cīnītāji, kuri neieredz frančus- visvairāk salas vidienē redzamas ceļazīmes (tās ir divās valodās- fraņču un vietējā)- nevēlamā valoda aizkrāsota vai sašauta. Ja gribās serpentīnu vairāku stundu garumā- brauciet uz vidus daļu- mazi, šauri celiņi.Ieejot krūmiņos pačurāt, var gadīties, ka pēkšņi izdzirdēsiet klusu elpošanu pie savas auss, nebīstieties, tas nav partizāns, bet gan kāds lopiņs- teļš vairumā gadījumu, kurš ideāli saplūst ar apkārtējo vidi. Daudz velotūristu , mums arī sakārojās, vienīgi izbāžot degunu no mašīnas, sapratām, tas būtu nedaudz par šerpu- saulesdūriens nevilināja. Ieteicams izpētīt karti, lai nepalaistu garām iespēju apskatīt varenas klintis, vai mazu miestiņu Bonifačio, kas atrodas galējā D galā. No turienes var redzēt Sardīnijas siluetu. Fantastiska klinšu ainava (nevaru parādīt bildes, nav skanera) ar cietoksni. Jā, var pamielot acis arī uz Vidusjūras bagātnieku jahtām. Pa ceļam nakšņojām kempingos- līdzi bija telts, kaut kā jau pagulēt varēja- bet veldzi arī naktis nesniedza, zemāk par 30 grādiem nenoslīdēja. Vienu brīdi vējš iegriezās no Āfrikas un sajutām tās elpu- dedzinoši karstu un sausu . Ainava mijās ar mežiem un kaktusiem, ugunsgrēku nopostītām melnām sireālām ainavām. Nekrofīļi ceļmalās var papriecāties arī par kādu kritušo balto govi ar uzpūstu vēderu. Nedaudz kaitināja tas , ka pusdienslaikā nevarēja normāli paēst- tikai pieejami kaut kādi hamburgeri un picas, pārējais no četriem vakarā. Viss ir ļoti dārgs, jo ieved no kontinenta, paši var teikt, ka neko neaudzē. Dzīve vietējiem plūst ļoti nesteidzīgi, kā jau dienvidos. Veči no rītiem sēž pie mājas un dzer kafiju no mazām tasītēm, iedomājos uzreiz kādu Latvijas miestu- trīs reizes var minēt, ko dzertu mūsu veči no ,,mazajām tasītēm,,. Pilsētiņas tīras un ar krāsainiem namiem. Vienā no tām, Napaleona dzimtajā (neatceros nosaukumu) notika improvizēts ielu gājiens tā laika armijas tērpos. Kādā citā ciemā apskatījām pirmatnējus akmeņus- kurus kāds zemnieks nejauši atklāja savā tīrumā, izrādījās pamatīga svētvieta- izgrebti kā cilvēkveidīgie-līdz 3m augsti. Tagad puisis tos glīti izvietojis pa to pašu teritoriju un pelna naudiņu. Savācos milzīgus čiekurus, izrādījās ciedri un pilni ar garšīgiem, lieliem riekstiem (tā kā no veikala).Būtu to zinājuši, izmantotu dabas veltes jau sākumā, vietējiem gan tie neko neizteica. Tāds ziemeļnieku paradums- savākt, uzkrāt pārtiku. Vienu Latvijā iestādīju podiņā- izdīga maza priedīte. Brauc gan viņi mežonīgi, katrai mašīnai kāda bukte- parkojas jau arī virtuozi- pastumj ar savējo priekšā novietoto, padod atpakaļ, pastumjot aizmugurējo un gatavs! Mums paveicās, savu izīrēto veiksmīgi atdevām bez skrambiņas. Secinājums viens- ir vērts aizbraukt, dīvaini, bet sala nav pārpludināta ar reklāmām un citiem kapitālisma štruntiem. Tā ir karsta un tomēr reizē arī diezgan skarba un atturīga. Atgriežoties Latvijā uzzinājām, ka vienā no pilsētelēm bankā noticis sprādziens, korsikāņu nemiernieki pacentušies to paveikt divas dienas pēc mūsu vizītes tajā. Ziemā te noteikti totāls izmirums, bet vasarā var iejukt kādā vāciešu pārpilnā kempingā vai baudīt vientulību pludmalē vai kādā no kalnu takām pie Jaunavas Marijas statujas, kurai pie kājām noklātas plāksnītes ar iegravētiem pateicības vārdiem.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais