Veeju zemee Patagonijaa

  • 13 min lasīšanai
  • 11 foto
Meenesis Argentiinaa jeb preciizaak sakot Patagonijaa pagaaja nemanot. Turp devaamies novembra viduu, lai atgrieztos maajup pirms Ziemassveetkiem. Celjaa devos ar draugu Dzherardu, Pireneju iedziivotaaju, kas mani glaaba visaas situaacijaas, kad pashas spaanju valoda aptruukaas... Muusu noluuks bija ieluukoties dziljaak Argentiinas nacionaalo parku plashumos, pacilpot pa kalnu takaam, paveerot sveshos chetrkaajainos radiijumus un spaarnotos (atklaaju, ka manam celjabiedram ir maanija – birdwatcher, tas izskaidroja divu taalskashu klaatbuutni muusu mugursomaas). Bet viss saakaas, protams, Buenosairesaa – miljonu pilseetaa, kur nolaidaas muusu Madrides lidaparaats. Pavisam nejaushi pazaudeejaam mugursomas milziigajaa lidostas terminaalaa. Kad peec divaam stundaam nonaacaam pie mekleetajiem iipashumiem, jau bijaam iepazinushies ar taadu pashu beedubraali – itaalju puisi. Laimiigi devaamies uz izejas pusi, lai beidzot nokljuutu centraa un samekleetu naktsmaajas. Kopaa ar itaalju puisi sarunaajaam taksistu, kas muus aizveda uz hosteli – itaalim jau paziistamu. „Che Buenos Aires” izraadiijaas ljoooti patiikama uztureeshanaas vieta. Peec iepaziishanaas ar hostelja ljautinjiem izraadijaas, ka arii 20 miljonu pilseetaa iespeejams atrast ko radnieciigu taadas nieciigas tauteles kaa latvieshi peectecei... tas ir man. Ak, jaa es esot latviete? Mums te viena latvieshu meitene ilgi nodziivoja, staasta hostelja saimniece. Studeejot Buenosairesaa un kaut gan ir jau atradusi citu dziivesvietu, veel joprojaam shad tad uzrodoties. Kaa pieraadiijums ir fotograafijas hostelja telpaas. Tieshaam, izskataas peec tautietes:) Nu tad jau arii es te nepazudiishu, nodomaaju peec brangajaam vakarinjaam, miegaa laizdamaas. Eedamo mekleejot, izstaigaajaam tuveejo apkaartni. Driiz secinu, ka ar Dzherardu buus interesanti celjot. Pagaans taads, neieveero nevienu no manas mammas zelta likumiem: 1) runaa ar sveshieniekiem uz ielas; 2) glabaa naudu vienaa vietaa; 3) lielo celju vietaa izveelaas mazaas ielinjas! Nolemjam jau naakamajaa dienaa doties uz dienvidu pusi, kur vairaak dabas, mazaak cilveeku, lai varam kaartiigi adapteeties Argentiinas dziivei. Citaadi muus te taadus nedaudz apjukushus viegli aptiit ap pirkstu... Naakamais riits. Liidz Buenosaires autobusu terminaalam nokljuvaam nopietnaas dziiviibas briesmaas, kad pilniigi labpraatiigi iekaapaam parastaa satiksmes autobusaa. Shoferis bija iedomaajies, ka ir F1 pilots, attieciigajaa aatrumaa iznjemdams visus liikumus un krustojumus. Muusu vaajsirdiigo eiropieshu iespaidus paspilgtinaaja ik peec mirklja piespiezhot taures signaalu. Autobuss grabeeja un riepas zhiiksteeja caur ielaam liikumojot, un visi paareejie vienaldziigi veeraas caur autobusa logiem. Taatad shoferim jaabuut pilniigi normaalam, tie esam mees, kam jaapierod pie kaut kaa jauna... Autoostaa var atrast gan vajadziigo marshrutu, gan biljeshu luucinju, autobusu peronu un sirdsmaajinju, pa celjam veel iepaziistoties ar kaadiem draudziigiem cilveekiem. Nopeerkam biljetes uz pilseetu Plata del Mar. Taa ir paliela, trokshnjaina, buenosairieshu (sauktu portenjos) iecieniita atpuutas vieta vasaras viducii. Mees parokamies pa muusu Lonely Planet graamatinju un izlemjam doties dziljaak mezhaa. Mazs businjsh muus aizved uz ciematu vaardaa Villa Ventana. Tas ir viena nacionaalaa parka tuvumaa, kuru triis dienu uztureeshanaas laikaa arii apciemojam, kalnainaa apviduu. Villa Ventana (spaanji izrunaatu Vilja Ventana, bet argentiinieshi saka Visha Ventana) ir jauns ciemats, septinjdesmito gadu beigaas veidots. Bezgala plataas ielas nav asfalteetas, pie katras maajas milziigi daarzi. Ciemu apdziivo ap 100 iedziivotaaju un, skjiet, paaris miljonu putnu. To dziesmas un treljlji skan visu koku lapotnees. Pamatus ciema sabiedriibai, pavisam droshi, likushi hipiji, jo daudzu maaju pagalmos ir izkaartnes: Maakslinieka darbniica, teejas naminjsh Pie Heidijas, Pukju daarzs, Zaalju teejas, Keramikas darbniica, utt. Muusu uztureeshanaas laikaa gan viss ir aizdomiigi sleegts. Taapeec arii, kad beidzot saduushojamies iet dzert teeju pie Heidijas, arii vinjas nav maajaas un daarzs mezhoniigi aizaudzis. Par laimi ir valjaa Saldeejuma naminjsh :), tur iestiprinaamies ar sho argentiinieshu specialitaati un arii aprunaajamies ar kaadu vieteejo gjimeniiti, lai labaak saprastu sho diezgan diivaino vietu, kas taa iisti pamostas tikai karstajos vasaras atvaljinaajumu meeneshos. Laiks doties taalaak. Nevaram izdomaat pa kuru krastu doties Patagonijas virzienaa, kas atrodas veel paaris simtu kilometru virzienaa kontinenta apakshpusee. Izpeetam autobusu grafikus un leemums pienjemts – mees laizham uz rietummalu. Seko paaris garu, bezgalgaru paarbraucienu ar autobusu liidz nolkjuustam Barilochee. Taa ir paliela pilseeta skaistu kalnu un ezeru ieskauta. Bet nu tik tuuristiska, ka shausmas!!! Sniegi veel klaaj kalnus, ezeri, kas vairaak atgaadina norveegju fjordus, esam pastkartee iekaapushi... un tam ir sava cena... Pilseeta ir pataisiita par Shveices cieniigu tuurisma objektu un visiem taas atribuutiem – restoraani, suveniiru veikalu rindas, hotelji un veikali, veikali, veikali. Tik ljoti liekas, ka esam Eiropaa...tas mani paarsteidz. Vieniigi debesis gan te ir unikaalas – taadu nekur citur laikam nav. Vienmeer izspeelee kaadu noti, ka vari lielaam aciim skatiities un briiniities. Taapat indiaanju peectechi tomeer liecina, ka esam Dienvidamerikaa, sunji, kas dziivo savaa valjaa un ir miermiiliigi kaa sveetaas govis. Mashiinas, kas, shkjiet ir amerikaanju – lielie dzhipi un pikapi un taadas, kas vairaak atgaadina zaarkus, bet nu kameer veel kust uz priekshu... Apmetamies tiiri jaukaa jaunieshu hostelii, kas iekaartots vienkaarshaa triistaavu privaatmaajaa. Var justies gandriiz kaa maajaas. Iziireejam mashiinu, lai apceljotu apkaart esoshos skaistumus. Un taadu te netruukst, nudien. Tikai mani joprojaam tracina tas komerciaalisms... tas ir neizturami! Bet kaa jau teicu, katrai lietai sava cena. Un vieteejie, baudot tuurisma nestos labumus, nav pratushi apstaaties un ievilkt elpu... paaraak daudz viesniicu un restoraanu un handmade bodiishu... pazudis pirmatniigums un uz kalniem jaaskataas caur hotelju reklaamaam un troshu vagoninju ietaiseem. Tomeer meeginaam atrast kaadas iipashas vietas. Piemeeram, mezhi! Tie ir lieliski – milziigi koki, ziedoshas orhidejas, bambusi, viitenji un viss kaut kas tamliidziigs. Joka peec uzbraucam ar paceelaaju kaadaa piepilseetas kalna virsotnee. Lejaa dodamies kaajaam. Kaa jau tas iederaas – pazaudeejam iisto tacinju un pavadaam krietnu laiku brienot pa apburto mezhu... tas piedziivojums atsver garlaiciigo braucienu augshup :) Taapat nejaushi nokljuustam uz kaadas takas, kas muus aizved uz klusu, vientuliigu ezeru. Seedeet uz koka laipas un binoklii skatiities pavisam nepaziistamus putnus... visapkaart diivainas skanjas, nekad ieprieksh nedzirdeetas. Tas ir satraucoshi! Dodamies uz visu ieteikto blakuspilseetinju, kas esot kaut kas iipashs! Jaa, jaa, tikpat neglaabjami komercializeeta... diemzheel. Tur ir veel kaads nacionaalais parks. Izstaigaajam dabas takas pa kluso, eenaino mezhu, kur var glaabties no grupu tuuristiem. Iegaadaajaamies graamatu „Patagonijas un Antarktiidas putni”, tagad varam saliidzinaat realitaati ar zinaatnieku aprakstiem. Dzherards skraida ap visaam pukjeem un skaita to ziedlapinjas un kauslapinjas, skraapee koku mizas un izpeeta saknju sisteemas. Biologs ir savaa elementaa! :) Es vairaak pieturos pie visas ainavas kopumaa veeroshanas. Vareetu stundaam skatiities koku galotnees un apbriinojamajaas debesiis. Lai izkultos aaraa no muljkjiigaa komerciaalisma, dodamies izpeetiit arii tuveejaas kalnu takas. Apciemojam divas kalnu buudas. Celji ir labi ieziimeeti un ar karti rokaas nav probleemu atrast iistaas takas. O, man patiik, ka sheit atshkjiriibaa no Eiropas kalnu miitneem, kas jau balansee uz viesniicu liimenja pusi, veel kalnu vechi turaas pie saimniekoshanas. Un taa tam buus buut! Pirmais, ko apciemojam ir refugio Freya. Ir lietaina diena, kalnu upes uudenjiem bagaatas, jo iistais laiks, kad sniegi kuust kalnos. Paarbrienam peedeejo upi un nokljuustam tumshajaa naminjaa, kur jau paaris kalnieshu zhaavee dreebes un notiesaa savas desmaiziites. Mees arii paluudzam karstu caffe con leche un tumshs, baardains viirs mums to laipni pagatavo. Kuraas pliitinja, visi izklaajushi savas slapjaas dreebes. Vienaa kaktaa kaads puisis trinkshkjina gjitaaru... Man ir zheel atstaat sho maajiigo vietu, bet mums jaadodas atpakalj. Otrajaa kalnu maajaa Refugio Lopez izdomaajam paarnakshnjot. Taa arii izraadiijaas interesanta vieta. Lenaa garaa uzkaapeleejam augshaa uz rozaa kraasas maajeli, kas uzlikta uz klinshu plauktinja dazhu stundu gaajienaa no piepilseetas satiksmes autobusa pieturas. Pa celjam beidzot ieraugaam kondoru, kas lidinaas virs muusu galvaam un, shkjiet, savu ligzdinju uzvijis refugio skurstenii... Jo aizdomiigi tuvu tas tur met lokus apkaart rozaa naminjam. Kad esam augshaa iepaziistamies ar saimnieku, kas arii diezko civilizeets neizskataas. Par nelaimi esam ieradushies pirmajaa sezonas dienaa un nekas nav gatavs Jaunajai Tuurisma Sezonai. Vieniigais, ko refugio puisis mums var piedaavaat, ir silta teeja ar cukuru un divi matrachi aarpraatiigi netiiraa guljamtelpaa prieksh 40 nakshnjotaajiem (savaa darba vietaa- Norveegijas kalnu miitnee, man pat praata neienaaktu ielaist kaadu tuuristu TIK netiiraa guljamtelpaa!) Bet te nu ir kondori!!! Ar to mums arii pietiek. Vakaru pavadaam seezhot uz lieveniisha un apbriinojot milzenjus, kas lidinaas 20 m attaalumaa virs muusu galvaam. Var apskatiit balto kakla joslu un spaarnu atveezienu. Brrr, aciis labaak neieskatiities... Refugio puisis iznaak aaraa papljaapaat ar mums. Ar kondoriem vinjsh komuniceejas radot diivainas svilpojoshas skanjas - tas kondoru pievilinot. Netaalu esot kondoru gjimenes ligzda, taapeec kameer veel kalnos un refugio apkaartnee kluss, mums ir iespeeja tos kaartiigi apskatiit. Atgriezhoties pilseetas centraa, skaidrs ir viens, jaadodas taalaak. Tikai uz dienvidiem!!! Jaatceraas gan, ka tur tas noziimee doties uz aukstumu un veeju...kur savu maksimumu tas sasniedz Antarktiidaa – pashos dienvidos... Naakamais meerkjis ir nelielais ciematinjsh El Chalten, kas atrodas divu pasaulslavenu virsotnju Cerro Fitz Roy (3405m) un Cerro Torre (3128 m ) piekaajee. Vispraatiigaakais droshi vien buutu pirkt lidmashiinas biljeti un tos 2000 km, kas muus shkjir no Bariloches paarlidot nieciigaa laika periodaa. Bet mums jauns projekts! Pierakstaamies kaada mikroautobusinja sarakstos, kas muus aizvediis tos 2000 km divu dienu laikaa. Parastie satiksmes autobusi nekursee pa Andu kalnu robezhas pusi, jo tur nav asfalteetu celju. Iedziivotaaju bliivums ir minimaals. Milziigaas teritorijas ir liellopu un aitu ganiibas. Shur tur vien kaada peleeka pilseeta... Domaats, dariits. Naakamajaa riitaa agri esam augshaa un satiekam paareejos celjotaajus. Tie ir taadi pashi eiropieshi, kaa mees, kam ir liela pacietiiba doties pa RUTA 40... (taa saucaas shis shkjembaam klaatais putekljainais celjsh). No riita liidz vakaram krataamies businjaa. Laiku pavadaam snauduljojot, pljaapaajot ar paareejiem, skatoties apkaartnes ainavu – smilshainas preerijas, kur Nekaa Nav... Bet taa jau tikai liekas pirmajaa mirklii, jo ...vajag tikai ieraudziit. Itin biezhi celju shkjeerso strausveidiigi radiijumi - nandu. Reizeem tie pat izdomaa skriet businjam pa priekshu... Taapat guanacos – lamaam liidziigi dziivnieki ir redzami ljoti biezhi. Aitu bari, zirgi un govis. Shii ir gaucho valstiiba! Tie it Argentiinas kovboji, ar savu iipasho geerbshanaas stilu un neiztruukstosho zirgu. Ainavas vienmuljiibu vien ik pa briidim iztraucee kaada izkaartne, kas liecina, ka te saakas naakamaa estancias (liela, ljoti liela lauku saimnieciiba, kam pieder tuukstoshiem hektaaru zemes) robezha. Ik pa stundinjai izkaapjam no businja, lai izlociitu kaajas. Kaads veejsh te aardaas!!! Muusu shoferiishi ir pieradushi pie biezhajaam riepu mainiishanas proceduuraam (personiigajaam mashiinaam jaabuut vismaz 4 rezerves riepaam shkjeersojot sho apvidu!),un arii pie taa, ka speeciigais veejsh visu laiku biida businju uz graavja pusi. Nakti paarlaizham kaadaa viesniiceldee un turpinaam celju uz El Chalten. Kad bezgaliigi taisnaa un plataa, bet jau asfalteetaa (!) celja pamalee redzam kalnus saulrieta staros ieskautus un ledaaju, kas spiidinaas ielejaas... sajuusmai nav robezhu! Dazhi celjabiedri par godu tam ierauj pa kaadai dzeeriena glaazei, neaizmirstot pacienaat arii shoferus... Jau veelaa vakaraa stundaa ieekaartojamies jaunieshu hostelii, kas atrodas vienaa ciema El Chalten (400 iedziivotaaji) nostuurii un esam gatavi grandiozaam kalnu tuureem! Ir doma iziireet telti un veel sho to, lai kaartiigi izdziivotos pa Ledaaju Nacionaalo Parku. Tomeer sanaak mainiit plaanus, jo Dzherardam piemetas angiina, un ar peniciliinu pieshpriceetam aarsts vinjam piespriezh gultas rezhiimu 3 dienas un 3 naktis. :( Taa nu es skraidu apkaart pa kalnu takaam viena pati. Katru dienu pazuudu uz kaadaam astonjaam stundaam, vien nodroshinu Dzherardu ar svaigaakajaam ieprieksheejaas dienas aviizeem (taas tur pienaak ar vienas dienas kaveeshanos), tabletiiteem un uudeni. Vakaros naaku atpakalj izstaigaajusies, sauli un veeju izbaudiijusi, sabristiem zaabakiem .. un laimiiga. Jo esmu tachu kalnos. Kaa par briinumu man patiik shis ciems. Protams, mugursomnieki to ir okupeejushi gandriiz pilniigi, kaut tuurisma sezona veel tikai saaksies. Bet Chalten ir sagalabaajis savu sharmu. Un kad caur maakonjiem paspiid Fitz Roy virsotnes vai pat pasha Cerro Torre staavaas tornjveidiigaas sienas (biezhi taa negadaas).. jaa, shii vieta izskataas briinishkjiigi! Dienaam ejot iepaziistos ar vieteejaas panaderias jeb maizniicas meiteneem, supermercado tanti, nacionaalaa parka darbiniekiem. Visi ik dienas apprasaas, kaa klaajas manam slimniekam. Kad shim paliek labaak, var arii izmest kaadu locinju apkaart ciemam, cerot ka nesatiksim pa celjam stingro aarstu... Paartiekam no garshiigajiem, argentiinieshu iemiiljotiem piiraadzinjiem – empanadas, pamazaam pierodu pie iipashaas matee teejas garshas, ko katrs argentiinietis dienas gaitaa savaa nodabaa izdzer litriem vien... Tas tieshaam ir nacionaalais dzeeriens NR 1 ! Katram ir savas tradiicijas – dzert karstu vai aukstu, saldu vai ruugtu, bet vienmeer neiztruukstoshais termoss, speciaalais teejas traucinjsh un salminjsh ir radiijis man iespaidu, ka argentiinietis no savas matee kultuuras nav atdalaams! Man ir veicies ar laika apstaakljiem. Gandriiz visas dienas, ko pavadu kalnos par spiiti Patagonijas veejam ir saulainas un gana jaukas. Iespaidiigas ir monumentaalaas klinshu sienas, kas, piemeeram, virsotnei Cerro Torre paceljas viena kilometra (!!) augstumaa virs ledaajiem. Taa ir alpiinistu paradiize... Nav joki uzkaapt taadaas virsotnees. Chalten ciemaa var dzirdeet neskaitaamas legjendas par itaalju alpiinista Cesare Maestri piedziivojumiem iekarojot virsotni. Lai paarliecinaatu tautu, ka vinjsh tur ar kompanjonu tieshaam bija augshaa (kaa pirmie) 1959.gadaa (par ko daudzi shaubaas, un draugs no shiis ekspediicijas neatgriezaas..), vinjam naacaas atkaartot kaapienu 1970.gadaa. Un kas par ekipeejumu... 200 kg smags kompresors tika nogaadaats pie Cerro Torre, lai vismaz kaut kaa atvieglotu celju augshup pa gludo tuukstoshmetriigo klints sienu. Muusdienu alpiinisti gan vairs nelepojas ar sho sasniegumu. Ir citi, daudz sarezhgiitaaki marshruti, ko muusdienu supermeni speej pievaaret... Kaiminju virsotni Cerro Fitz Roy savaa graamatinjaa par Mazo Princi ir uzziimeejis rakstnieks un arii Patagonijas pazineejs San Ekzeperii. Vinja vaardaa nosaukta viena no smaileem. Dienas, ko pavadaam Chalten apkaartnee ir tieshaam interesantas un ir iespeejas uzzinaat visaadas jaunas lietas. Piemeeram, kaa uzvesties satiekot pumu (nacionaalajaa parkaa sastopamu dziivnieku), kas izraada paziimes uzbrukt? Taatad: 1) jaaizliekas, ka esi lielaaks kaa esi; 2) jaapanjem beerni kleepii; 3) jaakliedz, jaaspaarda ar kaajam, jaamet ar akmenjiem. Veel Nacionaala Parka sniegtaa informaacija kalnos gaajeeju iedroshina, ka taa esot dabas daavana redzeet pumu – un tas esot jaanoveertee. Eh, man gan negadiijaas. Un viens vieteejais onka, ko satiku uz mezha takas, pastaastiija, ka buut jau esot taas tepat, bet eedot tikai apaljiigos tuuristus. Tas mani nomierinaaja:) Naakamais muusu pieturas punkts ir Calafate, pilseeta, kas piesaista tuuristus ar skaistaam dabas ainavaam un iespaidiigo ledaaju Perito Moreno, kas nosaukts viena kaartiiga Patagonijas peetnieka vaardaa. Seko jauni putni atkjekseeti Dzherarda putnu graamataa, jauni piedziivojumi. Taa kaa bijaam nodomaajushi doties liidz peedeejajam Argentiinas dienvidu punktam Ushuaijai, kas jau atrodas Ugunszemee, vajadzeeja saakt domaat par atpakaljcelja iespeejaam. Bija doma nopirkt biljetes lidojumam Ushuaija – Buenosairesa un miers maajaas. Bet, ak man dieninj, izraadaas tas nav tik vienkaarshi! Dazhas dienas pastresojam, ka nevaram atrast nevienu briivu biljetiiti mums vajadziigajos datumos. Liidz secinam, ka buus vien jaadodas atpakalj ar AUTOBUSU... Nu neko, mainaam kardinaali plaanus un aizmirstam sapnjus par Chiiles nacionaalaa parka apskati Torres del Paines un pilniigi un galiigi aizmirstam arii Ugunszemi. Mums jaaseezhas autobusaa un leenaa garaa jaadodas atpakalj uz ziemeljiem – shoreiz pa austrumu piekrasti. No Calafates nonaakam Rio Gallegos peec paaris simtu kilometriem un veel peec paaris simtu vai pareizaak sakot tuukstoshiem celjaa pavadiitiem kilometriem ierodamies pilseetaa Puerto Madrin. Kas atrodas okeaana piekrastee un vai tur ko briinities, atkal - nacionaalaa parka tuvumaa:) Tas mums arii jaaizpeeta. Veel palikusi nedeelja liidz ekspediicijas beigaam. Taapeec var mieriigi izbaudiit muusu maajvietu uz piecaam dienaam ciematinjaa Puerto Piramidas (200 iedziivotaaji), kas atrodas Peninsula Valdres - Valdres pussalas nacionaalaa parka teritorijaa. Te nu ir juuras dziivnieku paradiize. Vairs ne pumas, ne kondori, bet runa ir par valjiem, juuras lauvaam, ronjiem un pingviiniem. Iekaartojamies dziivoshanai ljoti jaukaa viesu maajaa pie saimnieces Liliaanas. Esam nofrakteejushi arii autinju, jo pa sho pussalu citaadi gruuti paarvietoties – ir tikai viens apdziivots ciems, paareejie iedziivotaaji apmetushies estancijaas – savos plashajos iipashumos. Katru dienu dodamies kaadaa marshrutaa, lai izpeetiitu okeaana piekrastes radiibas. Vienaa dienaa devaamies organizeetaa braucienaa satikt valjus. Ieseedaamies muusu ciema pludmalee taadaa 12 m lielaa gumijas laivelee ar motoru, veel paaris tuuristu, viens puika pie stuures un devaamies juuraa. Peec 20 minuushu brauciena vienaa liiciitii „kapteinis” aptureeja motoru un.. un nu ja, tur pat blakus bijaam vienai valju mammai ar mazuliiti (aptuveni 3 t smagu) Tie tik ir dziivniecinji! Mani paarstiedza to mieriigums un graciziotaate, ja taa var izteikties. Un tik zinjkaariigi! Piebaazh degumu klaat laivas malai, tad mazais papeld zem laivas radot gumija pret gumiju liidziigas skanjas...man gan tajaa briidii sametaas bail, ka tik neapgaazh muusu kugji! Beidzaas viss laimiigi, gjimeniite mieriigi plunchaajaas gar laivu ik pa briidim pabaazhot acis aaraa un paluukojoties uz muusu pusi. Iepazinaamies arii ar pingviinu kolonijaam un visiem ronjveidiigajiem. Tie tur pavadiija laiku sauljojoties jeb pareizaak sakot – mainot aadu. Dikti mieriigi. Ja virsuu nekaapj, pat ausi nekustina, ko arii uzbaaziigaakie tuuristi nelietiigi izmantoja. Karstums. Cilveeki pludmalees. Sauljojas un peldas. Mees arii baudaam atlikushaas vasaras dieninjas. Reizeem karstums paliek neizturams, tad jaalien istabaa paguleet. Vieteejaa veikalaa, kuram ir apburoshs nosaukums „Aranya Bionica” jeb nu apmeeram taa Bioniskais Zirneklis, dodamies nelielaa shoppingtuuree – jaaiegaadaajaas tachu beidzot pashiem savi matee teejas piederumi un pati teeja! Vakaraa Liliana dalaas ar mums visos matee siikumainajos nosleepumos. Puerto Piramidas ir laba vieta, lai panashkjotos ar garshiigaam juuras velteem. Ciemata ljauzhu praatus nav paarnjeemis masu tuurisma aarpraats, taapeec ir speejushi saglabaat pavisam parastas, maajiigas eeshanas vietas. Kur meitene ljauj izveeleeties, kuru plati gribam paklausiities no vinjas vecmaaminjas kolekcijas, kameer pati gatavo eedienu. Vai arii citaa bezgala jaukaa eestuvee, skanot Pink Floyd dziesmaam, Boba Maarlija paskata pavaars rosaas pa blakus telpaa esosho virtuvi, cepot zivi. Vienkaarshi un patiikami ljautinji. Muusu klejojumos ar mashiinu pa pussalu, nejaushi iekliistam kaadaa piekrastee, kur izskataas peec ciema. Bet kartee nekaada ciema nav! Te apmetushies cilveeki, kas piepelnaas ar zvejoshanu, garnelju, miidiju un tamliidziigu radiijumu vaakshanu. Dziivo koka buudinjas vai arii vecos autobusos. Nu nabadziigi izskataas, ljoti. Bet vai taapeec nelaimiigi? Taa neizskatiijaas. Beernu barinji draiskojas pa uudeni, protams, nekaadas skolas un taadu padariishanu. Dabas beerni. Un man prieks, ka vinji ir te, nevis smaciigajos, netiirajos Buenosairesas nostuuros un izgaaztuvju rajonos. Negribas pat domaat par atgrieshanos lielajaa metropolee Buenosairesaa un kur nu veel Ziemassveetku drudzis Madridee un Riigaa... Veel peedeejais skaistais saulriets Puerto Piramidas pludmalee. Peedeejaa pastaiga apkaartnee ( atrodam beigtu roni), Dzherards veel atkjeksee kaadu jaunu putnu sugas paarstaavi savaa jau tik noplukushajaa graamatinjaa... atvadaamies no Liliaanas un dodamies uz pilseetu Puerto Madrin. Seko daudzu stundu paarbrauciens autobusaa uz Buenosairesu. Nolemjam vairs neriskeet ar dziiviibu vieglpraatiigi ieseezhoties sabiedriskajaa transportaa, taapeec izmantojam taksha pakalpojumus. Un driiz esam jau atpaziistamajaa CheBuenosAires hostelii, kur muus ar atplestaam rokaam sagaida saimnieki. Lielpilseetaa pavadaam vien pusotru dienu, gulshnjaajot kaada iedziivotaaju iemiiljota parka zaaliitee klausoties ielu muzikanta gjitaaras skanjaas peec kaartiiga tirgus riita izstaigaashanaas. Pakliistam pa tik paziistamajiem Buenosairesas rajoniem kaa La Boca un San Telmo, parakaajamies pa kraamu tirdzinjiem, izstaigaajam slavenos kapinjus jeb pareizaak sakot mauzolejus pilseetas bagaatajiem un slavenajiem. Bet taa gruuti spriest par pilseetu, ja esi tur tik nelielu briidi. Iespaids gan ir labs. Par spiiti ekonomiskajaam nedienaam, cilveeki tachu dziivo uz priekshu. Kultuuras pasaakumi ik dienas. Muuzika ielaas un operteaatros. Un jaunieshi izskataas tik sakariigi! Tuuristi apbriino tango dejotaajus skveeros un ielinjaas, kas piepelnaas dejojot neapshaubaami autentisku tango. Vieteejie pashi gan vairaak pieveershas futbolam. Viss juku jukaam, kaa jau lielpilseetaa. Esam taksometraa celjaa uz lidostu. Par briinumu pashiem, tik laiciigi ierodamies... es pa celjam domaas patiiksminos, ka par spiiti visiem aizdomiigajiem padomdeveejiem, esam tiiri patiikami pavadiijushi laiku shajaa biistamajaa, zaglju pilnajaa zemee. Un nekaadaas kjezaas arii neesam iekuulushies (Dzherards ir diezgan slavens ar savu totaalo aizmaarshiibu...). Sakaartojam mantinjas pirms lidojuma, taa taa.. kur ir pasiites, kur biljetiites... Jaa, kur ir BILJETES un Dzherarda mobilais telefons?????? Ak tu dieninj, madre mia!- aizmirsies hostelii......:))))) Taa nu tam vajadzeeja notikt, arii no taadaam kjezaam protam tikt laukaa. Argentiina nu nemaz nav briesmiiga zeme, ja vien pashi esam pietiekami sapraatiigi! :) Bienvenidos!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais