Malta (4. diena) - Valleta

  • 3 min lasīšanai
  • 28 foto
13.10. Otrā ĪSTĀ diena Maltā. Rīts kā parasti ievelkas pucējoties, plānojot agenda un ieviešot mazo kārtību. Izrādās maltieši ļaudis tīrīgi un par netīriem traukiem virtuvē draud soda nauda.. :) (tādu informatīvu lapiņu atstājis saimnieks virtuvē uz plīts). Tā nu gandrīz piespiedu kārtā esam kārtīgākas par kārtīgām, kas ar nemaz nav slikti. Šīs dienas plāns - apskatīt galvaspilsētu Valletu. Izpētām autobusu sarakstu, vēlreiz noglaužam sev vaidziņu par veiksmīgi izvēlētu dzīvesvietu, jo tuvumā atrodas viss, ieskaitot autoostu un ceļojums var sākties. Esam noskaidrojušas, ka ir iespēja iegādāties biļeti uz nedēļu (12 eiro), ar kuru varam vizināties pēc sirds patikas visos virzienos. Sacīts - darīts. Kad biļetes rokā, atliek vien tāds sīkums, kā atrast pareizo autobusu. Tas izrādās vieglāk par vieglu. Brauciens līdz Valletai ilgst apmēram minūtes 40. Tā kā šis ir pirmais no daudzajiem braucieniem, tad neesmu sagatavojusies amerikāņu jautrajiem kalniņiem. Laikam neesmu vēl pieminējusi, ka kustība te notiek pretēji kā Latvijā, un maltiešu šoferi ne tuvu nelīdzinās mūsējiem lēnprātīgajiem braucējiem. Autobuss nesās kā nelabais un katru mīļu brīdi liekas, ka kaut ko nonesīsim. Teikšu kā ir - sirds meta kūleņus. Bet tas tikai līdz pusbraucienam, pēc tam jau pieradu, ka "laiks ir nauda", ka aplī iebraucam uz kreiso pusi un, ka līkumi autobusam tāds nieks vien ir. Pa ceļam nebeidzam vien brīnīties par skaistumu visapkārt. Vēl vairākkārt šodien un nākamās dienas atceramies iepriekš lasītu kādas dāmas komentāru "Draugos" par to, ka Maltā nav ko redzēt... nenobrīnīties par cilvēkiem.. Tā nu veiksmīgi nonākam Valletā. Neliela liriska atkāpe. Valleta ir 1) galvaspilsēta, 2) tirdzniecības un iepirkšanās centrs un 3) valdības mītnes vieta. Tā sākta celt 1565. gadā pēc sekmīgas turku aplenkuma atvairīšanas un nosaukums radies no tālaika ordeņa lielmestra Žana de la Valetes no Provansas vārda. Veiksmīgā kārtā mums ir jākāpj ārā galapunktā, tā kā nekas nav jāmeklē, tā teikt, esam pievestas pie durvīm. Skatam paveras trīs burvīgi vīrieši, kas atveidoti Tritona strūklakā. Pilsētai visapkārt ir mūris un ieiešana notiek pa galvenajiem vārtiem/arku. Un atkal - skaisti, brīnišķīgi utt. Esam noskaidrojušas, ka viens no obligātajiem apskates objektiem ir St. John's Co-Cathedral (Sv. Jāņa katedrāle-filiāle) - Maltas Ordeņa bruņinieku baznīca. Un atkal neliela atkāpe - šī baznīca ir Maltas arhitekta Džerolamo Kasara galvenais darbs un būvniecības darbi ilguši no 1573. - 1577. gadam. Detaļās neieslīgšu, vēl tik tas, ka baznīcas grīdu klāj 400 kapakmeņu plākšņu, veidotas krāsainā marmorā, - zem tām atrodas ordeņa bruņinieku apbedījuma vietas. Baznīca ir tiešām brīnumaina - spīdīgāka par spīdīgu, patikusi tiem bruņiniekiem greznība. Sienas no vienas vietas ir klātas ar zīmējumiem, freskām, gleznām utt. Viss rotāts ar zelta krāsu, pat ērģeles ir apzeltītas. Patīkams moments, ka pie ieejas katram, kam vien ir vēlme, tiek izsniegta ierīce un karte ar atzīmētiem numurētiem punktiem. Tādējādi iespējams par katru atzīmēto punktu noklausīties stāstījumu, tā teikt, nelielam ieskatam. Nākamais mūsu mērķis ir Upper Barracca Gardens. Lēnā garā klīstam pa Valletu, brīnoties par šaurajām ieliņām, noklausoties Evichas stāstījumu, ka ielas izplānotas tā, lai ar vēja plūsmu tās tiktu apgādātas ar svaigu gaisu un esam arī klāt. Pirms tam mirklis kafejnīcā ar burvīgu skatu uz Trijām pilsētām (māsām). Dārzs izrādās brīnumbrīnumbrīnumskaists. Sajūta, ka esmu nokļuvusi paradīzē. Celiņi, ziedi (pie mums daži nopērkami puķu veikalos), milzu palmas, visādi citādi koki, arkas, skats no terases un KLAVIERES. Jā, jā, jā - klavieres pašā dārza vidū ar uzrakstu "Play Me, I'm Yours". Divreiz man nav jāsaka. Spēlēts nav tā labi sen, bet šo to vēl atceros.. Akustika labāka kā jebkurā koncertzālē, sajūtas ... ... :) Nedomāju, ka vēl kādreiz spēlēšu klavieres TĀDĀ vietā.. Bez savām 3ām klausītājām, iegūstu vēl pāris un beigās pat izpelnos aplausus un smaidus sejās.. it kā jau tāds nieks, bet patīkami.. bez gala patīkami.. visu vakaru nebeidzu vien sajūsmināties. Nākamais gājiens uz līdzīga nosaukuma dārzu/parku (manas kolēgas jau sapņo piekto sapnīti, tāpēc nav kam pajautāt precīzu nosaukumu). Šis parks mums atmiņā paliks ar atlētisko vīrieti/skulptūru.. Domājams, ka viņš būs aplūkojams kādā no galerijām, kas vēl tikai taps. Un, protams, arī flora lieliska... Lēnām sākam domāt par došanos mājas virzienā, jo saule jau taisās uz rietu, kas nozīmē, ka arī temperatūra ievērojami samazināsies. Vēl neliels šoka moments - stāvējām, runājāmies, kad pēkšņi mūsu sarunā iesaistījās cilvēks, kurš runāja latviski. Visas sākumā lūrējām uz viņu lielām acīm, jo pirmā brīdī NESAPRATĀM, kādā valodā viņš runā (pierasts, ka mazliet jāiespringst, runājot ar nesavējiem), pēc tam, protams, kārtējā D vai C (tā arī neesmu noskaidrojusi) vitamīna deva un pa galveno ielu - Republic Street, dodamies ārā no Valletas. Mājās dienišķā glāze vīna, Elviss Preslijs angļu krogā un ... klusums pie īriem. Ak jā, šovakar saņēmāmies un apskatījām savu veikumu - aptuveni 1000 bildes 3 dienās.. nez, cik bilžu būs pēc 2 nedēļām...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais