Lietišķi par Romu
|
Skaidrīte Sudraba
|
Stāsta morāli parasti atklāj pašās beigās, bet es ar to sākšu. Un tā: Ja gribi sasmīdināt Dievu - pastāsti viņam par saviem plāniem.
Vārdu sakot, viss aizgāja šķērsām. Ja man kāds Romas fans tagad mestos sajūsmā taujāt "vai redzēji? vai tur biji?", visdrīzāk dzirdētu atbildi – "tur nebiju, to neredzēju, šo neatradu, tur nepaspēju"… Nekur tuvāk debesīm nerāpos un nekur pazemē nenolaidos. Tad kāpēc vispār šis stāsts? Nu, kaut vai tāpēc, ka tas varētu palīdzēt kādam citam veiksmīgāk iepazīt Romu. Gatavošanās procesā krievvalodīgajos forumos savācu daudz interesantas informācijas, kādu latviski nekur neesmu lasījusi. Gribu ar to padalīties, varbūt kādam radīsies ierosmes jaunam ceļojumam.
Ryanair tiešie lidojumi no Rīgas uz Romu nāca kā medusmaize (garšīgāk būtu - kā marcipāns). Te vēl turklāt dzimšanas diena, pašā laikā, lai uzdāvinātu sev ceļojumu.
Un tā – 13.septembra vēlā vakarā piezemējamies Čampino (Ciampino) lidostā. Šo nakti nolemts pavadīt lidostā. Tobrīd tas izrādījās pareizs lēmums. Tā kā tagad es zinu par saviem turpmākajiem klejojumiem pa Romu, varu ar pilnīgu pārliecību teikt, ka, ierodoties ap pusnakti pilsētā, tik un tā pa tumsu es viesnīcu neatrastu. Ceļojot uz Romu vēlreiz, rezervētu viesnīcu tieši pie kādas metro stacijas. Lai ir tā, ka izej no stacijas, un, lūk, te mana viesnīca! Bet tas būs nākamreiz, tagad atgriežamies Čampino lidostā. Naktij nebij’ ne vainas, kaut gan no visām astoņām lidostām, kur esmu pārlaidusi naktis, šī bija visnemīlīgākā. Telpa nakšņošanai ir tūlīt aiz atlidošanas izejas. Solu nebija vispār, un visa dzīve notika uz grīdas. Gods kam gods, grīda un telpa bija silta.
Plkst.6:10 pirmais autobuss (biļete1.20 eiro) no lidostas 7 min. laikāaizved līdz metro stacijai Anagnina. Tur automātā jānopērk biļete par 1 eiro (derīga 75 minūtes) un aidā! iepazīt mūžīgo pilsētu.
Romā nav automātisko bagāžas glabāšanas kameru. Termini stacijā var nodot somas uz dažām stundām, pirms tam izstāvot ne mazu rindu. Ja to negrib darīt, tad līdz reģistrācijai viesnīcā soma jāstaipa līdzi. Netērējot laiku, uzreiz braucu apskatīt Svētā Pētera katedrāli.
Tagad atkāpe noderīgai informācijai.
Tiem, kas saprot krieviski, ļoti iesaku internetā atrast un lejupielādēt Ludmilas Haustovas audio ceļvedi "Roma. Pastaigas pa mūžīgo pilsētu" (Людмила Хаустова. Рим. Прогулки по вечному городу). Tie ir 142 īsāki un garāki stāsti par Romas ievērojamākajām celtnēm, strūklakām, laukumiem, ielām, kā arī vēl atsevišķi ceļveži pa Romas forumu un Sv.Pētera katedrāli. Komplektā ir buklets ar daudzām kartēm un fotogrāfijām. Stāstījums tik interesants, papildināts ar leģendām un vēsturiskiem faktiem, ka, sastādot maršrutu, noklausījos to pat trīs reizes. Apskatot Sv.Pētera katedrāli, izmantoju shēmu no bukleta un klausījos telefona atmiņas kartē ierakstīto audiogidu.
Jau pirmajā kioskā, kas bija atvērts tādā agrumā un piedāvāja dažādas braukšanas kartes, nopirku kombinēto biļeti 3 dienām par 25 eiro. Ar to varēja neierobežoti daudz braukt ar apskates autobusu Roma Cristiana Hop On Hop Off Bus un izmantot sabiedrisko transportu (metro, autobusi, tramvaji). Ar apskates autobusu izbraucu trīs reizes, metro braukāju daudz. Otrreiz Roma Cristiana busu gan es neņemtu. Varbūt arī citi apskates autobusi nav neko labāki, bet šis brauc tālu no slavenākajiem objektiem.
Tomēr es uzskatu, ka kaut kāda transporta karte Romā ir nepieciešama. Ja es brauktu uz Romu vēlreiz, es nodrošinātos ar autobusu kustības shēmu un pirktu t.s. Roma Pass. Šī karte uz 3 dienām tāpat maksā 25 eiro, viss pilsētas sabiedriskais transports bez maksas. Un – divi pirmie muzeji ir bez maksas! Loģiski, ka visi izvēlas apmeklēt visdārgāko – Kolizeju, vēl jo vairāk, ka komplektā ar to var apskatīt Forumu un Palatīnu, bet Roma Pass ļauj iet iekšā bez rindas. Otru muzeju var izvēlēties katrs pēc savas gaumes. Arī uz citām maksas apskates vietām ir atlaides, izņemot Vatikāna muzejus. Ja ir šāda karte, vari staigāt pa Romu, cik spēj, kad nogurst kājas, sēdies parastā autobusā, brauc un skaties apkārt. Kaut ko pamani un gribi apskatīt, kāp ārā un skaties.
Tātad turpinu iepazīt Romu. Karstums drausmīgs, +32 grādi ēnā. Pie tam ēnas ir tieši tik daudz, lai tur novietotu termometru. Jo vispār ir sajūta, ka Romā nekas nemet ēnu. Nav ēnas ne apsēsties, ne nostāties, visu laiku cepies saulē. Toties melno vīriņu bizness ar saulessargiem plaukst.
Kur biju, ko redzēju Romā, nestāstīšu, to varat aplūkot bildēs un izlasīt komentāros. Toties pieminēšu kādu skaistu vietu Vatikānā, ko apmeklē ne katrs. Tie ir brīnišķīgie Vatikāna dārzi. Nokļūt turp var divējādi: ejot grupas ekskursijā ar gidu vai braucot ar apskates autobusu. Internetā raksts par autobusu ekskursijām parādījās tad, kad biju jau atgriezusies mājās. Romā gan bija reklāma par jauno pakalpojumu, un dārzos redzējām trīs mazus Roma Cristiana autobusus vedam tūristus. Informāciju par biļešu pasūtīšanu var lasīt te: http://www.operaromanapellegrinaggi.org/en-gb/thevaticangardensmap.aspx Savukārt, es biju ekskursijā kājāmgājējiem, kas ilgst 2 stundas. Biļetes var nopirkt tikai internetā Vatikāna muzeju mājaslapā: http://biglietteriamusei.vatican.va/musei/tickets/do?action=booking&codiceTipoVisita=3&step=2 Biļetes cena 31 eiro un tajā ietilpst ne tikai Vatikāna dārzu, bet arī muzeju apskate. Vispār šis pasākums ir krietni nogurdinošs, tāpēc maza priekšā teikšana tiem, kas pēc Siksta kapelas apskates labprāt ietu prom. Parasti tūristi no Siksta kapelas dodas uz durvīm pa kreisi un nonāk atkal muzeju teritorijā. Taču ir vēl otras durvis pa labi, paredzētas grupām, jo te beidzas ekskursijas. Izejot pa šīm durvīm, nonākam Sv.Pētera katedrālē. No šejienes var doties skatīt dievnamu vai uzkāpt kupolā.
Visvairāk žēl, ka neatradu kādu strūklaku, ko ļoti gribēju redzēt. Tā ir Grāmatu strūklaka pie Sant’Ivo baznīcas, kas atrodas kaut kur Navona laukuma apkārtnē. Meklēju to divas stundas, staigādama krustām šķērsām. Man bija diezgan sīka šī rajona karte un tomēr izrādījās nepietiekoša. Beidzās viss ar to, ka nepamanīju pakāpienu, nokritu un tāāā izgriezu kāju, ka vai! Sapratu, ja mani KĀDS tik sāpīgi atsēdina, tad jāmet šim pasākumam miers. Labi, ka vispār varu paiet. Secinājums: ja man likās, ka Venēcijā ir viena vienīga maldīšanās, tad Roma to pārspēj desmitkārt!
Kaut kā tā notika, ka 2/3 no visa laika pavadīju Vatikānā. Romai laika atlika maz. Gribētos turp atgriezties pavasarī, kad viss zaļo, bet nav tik karsts. Man taču jāatrod Grāmatu strūklaka! :)
