Ar laivām pa Durbes upi
|
Aiga Petkēvica
|
Jāsāk laikam ārkārtīgi tradicionāli „Mēs ar draugiem katru gadu ik vasaras vienu nedēļas nogali laivojam".....Jā, tieši tā, šī tradīcija jau turpinās vismaz kādu devīto gadu. Esam braukuši pa Irbi, Stendi, Rindu, Abavu, Roju, Užavu, Tebru, Bārtu. Draugu kompānija gan pamainās ik gadus - ir „vecais kodols” un ir „mainīgā plūsma”.
Šis gads iezīmējās ar ārkārtīgi lielu laivotāju pulku, teju 30 pēc ūdens un dabas izslāpušiem ļaudīm. Bet upe jau nav autobuss ar ierobežotu vietu skaitu, vienīgā problēma ir ierobežotais laivu skaits, jo kā minēja www.juraslaivas.lv – šajā nedēļas nogalē neviena laiva Latvijā nestāv krastā, visas ir ūdenī un pie darba – 100% noslodzeJ
Mēs bijām kopā 9- divvietīgas laivas un 4-trīsvietīgas laivas.
Kurzemes upes pamazām sāk aptrūkties, bet ik gadus tomēr Jūraslaivas.lv it kā no slepenas dārglietu lādes izvelk kādu upi, kas vēl nav braukta, arī šogad – pēc pačalošanas ziemas spelgonī ar Mirtu un Rolfu no www.juraslaivas.lv, mums gluži rokās iekrīt laimīgā loze – Šogad jūlijā brauksim pa Durbes upi.
Pagājušā gadā izbraucām kaimiņupi – Tebra, kas satekot kopā ar Durbi, veido Saku, kas ietek jūrā pie Pāvilostas. Tebras apraksts rodams tepat draugos, un te nu rakstu tagad par Durbi.
Visi laivotāji jau nobāzējušies starta vietā piektdienas vakarā, laivas ir atvestas un auto nogādāti finiša vietā, izņemot 2 braucamos, kuros sestdienas rītā tiek sakrāmētas visas teltis, guļammaisi, pidžamas, nakstmices un proviants un nogādāti līdz nakšņošanas vietai – viesu mājai „Aizvēji”, kas ikurāt ir pusceļā – tieši pēc 22 upes kilometriem. „Aizvēju” saimniece laipnīgi atvizina atpakaļ līdz starta vietai, un sasodīti vēlu – tikai 12.00 varam sākt airēšanos. Jāpiezīmē, ka rīta cēlienā veicam arī svēto pilsoņa pienākumu – piedalāmies referendumā, iecirknis no mūsu telšošanas vieta atrodas nieka ~ 500 m, tāpēc pa nelielām grupiņām dodamies uzlabot Aizputes novada vēlētāju statistiku un izteikt savu gribu.
Lielā priekšrocība ir vieglās laivas, kurās atrodas tikai šai dienai nepieciešamais – pusdienu tiesa, našķi un kādiem arī kas atspirdzinošāks saprāta robežās, tieši tik daudz, lai sasildītos, ja gadījumā būs auksts vai atveldzētos, ja būs pārāk karsts.
Kā jau prognozēts, laivotāji sadalās vairākās „klasēs” – sporta, tūristu un brīvdienu. Sporta klase aiznesās pa upi tik ātri, ka vien balti burbuļi paliek kā pierādījums, ka kāds te braucis, tūristu klase braukšanai pieiet nopietni, bet neaizmirst arī par izklaides elementiem- chillout sabraucot kopā vairākām laivām uz upes un draudzīgu pačalošanu. Brīvdienu klase ir chillout vispārākajā pakāpē, šai klasei iezīmējas arī kopīga pazīme, ka viņi patiesībā nezin (viņus tas principā neinteresē jebšu pirmajā dienā 22km viņiem neizsaka neko, savukārt otrā dienā šie 22 km viņiem liekas kā mission impossible), cik daudz ir jānobrauc, atšķirībā no tūristu klases un sporta klases.
Par upi – laikam jau labāk par www.juraslaivas.lv neizteikšos, tādēļ atļaušos šeit iekopēt viņu tekstu:
"Durbe ir skaista līkumota upe ar noturīgu straumi.
Laivā var sēsties iepretim baznīcai un, izbraucot caur veca tilta monumentāliem akmens balstiem, upe nes caur Cīravas nomales apbūvi. Ļoti drīz aiz muguras paliek pēdējās mājas un skatam atklājas Latvijas upju tradicionālā ainava: lapu kokiem noauguši krasti, uz augstākajām līkumu ārmalām augoši ozoli, liepas, oši un smilšainas gravas.
Aiz līkuma pirmais pārsteigums: paštaisīts tilts pār upi, kura pamatā izmantota veca smagās mašīnas piekabe. Pa apakšu neizbrauksi, pa augšu nepārkāpsi, nākas celties krastā un vilkt laivu apkārt. Krasti kļūst augstāki un stāvāki, parādās salā lūzušu plienakmeņu atsegumi. Krastus kopā notur ievu sakņu vijumi, tomēr arī tie nav spējuši turēties pretī pavasara straujajiem ūdeņiem, kas, līkumu ārmalas noskalojot, pievārējuši pat varenus ozolus, kuri, krastam noslīdot, sagāzušies upē. Tur šie milzeņi gulēs gadsimtiem ilgi, lēnām apaugot ar ūdenszālēm un mainot upes tecējumu. Viens šāds opaps nogāzies nesen un tā ķeburainajos zaros jau saķērušies palu nestie koki. Jau pēc dažiem līkumiem nākamais pārsteigums: kārtīgs betona tilts nekurienes vidū. Objekts liekas tik interesants tādēļ, ka nevar saprast, kam šis tilts kalpojis. Ceļš pie tā nepienāk un neviens to nelieto. Tālumā redzama varena veco laiku apbūve. Iespējams, ka tilts pieskaitāms pie padomju militārā mantojuma.
Šur tur pavīd pa viensētai, dažas glīti iekoptas, upes straume ir vienmērīgi ātra, un tad upe pēkšņi ievijas skaistā mežā. Nekur nemana cilvēku klātbūtni, upes krastos slienas sirmas egles un vareni oši. Upe līkumojot iegrauzusies smilšakmens krastos, kas noauguši ar mazām mūžzaļām lapiņām. Ūdens virsma nekur nav mierīga – straumes ņirba redzama gan ap akmeņiem, gan vijoties ap nogrimušu milzeņu stumbriem, gan uz nelielām straujtecēm. Tieši šeit, it kā necilajā, dižo krasta ainavu cienītāju reti brauktajā Durbē, var redzēt to, par ko stāsta Latvijas tūrisma attīstītāji: neskarto dabu un klusa miera pilnas ainavas no kurām neatskan suņu rejas un nekūp skursteņi. Tieši šeit ceļotājs sajūtas "tur ārā".
Pēc varenā meža posma seko klajums ar klasisku meandrētu tecējumu, kas atgādina Abavu lejpus Kandavas, kur līkumu cilpas teju skar cita citu. Tuvojas Upsēdes tilts.
Upe pietuvojas Liepājas - Ventspils šosejai un visu turpmāko ceļu ik pa brīdim dzirdama mašīnu rūkoņa, kas gan nemazina straumes ātrumu. Straume ir konstanti vienmērīga gandrīz līdz satekai ar Tebru. Tik neskartas ainavas, kā meža posmā vairs neatkārtojas, tomēr upe ir krietni interesantāka par dažiem tradicionāli iecienītajiem ūdenstūristu maršrutiem. Ainaviski skaistākā upe ir no Cīravas līdz Upsēdes tiltam (10 km), bet arī posms līdz Tebrai neliks vilties.”
Savukārt, nedēļu pirms mūsu laivojiena Dienas Bizness publicē apskatu par laivošanas iespējām Lejaskurzemē, kur cita starpā, tiek minēts: „Uz Saku ved arī Durbe, kas satek kopā ar Tebru. Ieteicams sākt pie Upsēdes tilta Cīravā, bet brauciens būs izaicinājums. Durbe ir vēl mazāka, šaurāka nekā Tebra, ar vēl vairāk koku sagāzumiem. Vārds „durbe” esot cēlies no lībiešu valodas vārda „turba”, kas nozīmē baltzivs. Durbes upe ar šim zivīm joprojām ir bagāta”
Apraksti apbrīnojami sakrīt ar realitāti! Varu vienīgi papildināt, ka nesenās lietavas ir atvieglojušas mums laivošanu, vairākās vietās pārkritušajiem kokiem viegli pārslīdam pāri, pie zemāka ūdens līmeņa visticamāk būtu laiva jāpārvelk, kāpjot ārā vai lavierējot pa kokiem. Divās vietās nācās laivu vilkt gar krastu, protams, nedaudz, un vairākās vietās slīdināt pāri lielākiem koku krāvumiem un nopietnākiem kokiem, kas pārgāzušies pāri upei, bet tā bija arī laba iespēja izkustināt kājas un likt darboties arī citām muskuļu grupām – ne tikai rokām. Vairākām ekipāžām akrobātikas elementi ar laivām beidzās ar iekrišanu ūdenī, bet tā kā laiks un ūdens bija silts, bēda nebija liela. Kopumā rezumējot, pirmā diena fiziski (un pret vakaru – emocionāli) ir smagāka un lēnāka, jo upē vairāk šķēršļu, savukārt svētdiena – raitāka, jo visticamāk, laivotāji sabijušies, par vēl tikpat daudz nākamajiem 22 km sirsnīgāk koncentrējas uz laivošanu, dažas ekipāžas no tūristu klases pakāpjas vienu līmeni uz augšu – uz sporta klasi. Otrajā dienā tomēr šķēršļu šķiet ir mazāk, un braukšana ir raitāka, kā arī savu palīdzīgo artavu sniedz ceļavējš. Sakā, protams, vairāk sanāk airēties, un tur dažbrīd vējš ir arī mānīgs un iepūš no jūras puses, bet kad tālumā paspīd oranžais STATOIL simbols, tas nāk kā atvieglojums, es domāju, visām ekipāžām, ka laivojiens nu ir galā!
Nezinu kā tur ar zivīm, makšķernieki, ko satikām pa ceļam, neko priecīgi neatsaucās, teicās, ka neķeroties, savukārt līdzpaņemtās laivotāju makšķeres (hmm, laikam kādas 4-5) tā arī nesagaidīja savas zelta zivtiņas. Labi, ka ēdienkarti plānojot, netika iekļauta MENU kāda zivju zupa.
Izmaksas:
Laivu noma: 2-vietīgās – Ls 32,00; 3-vietīgās – Ls 36,00 t.sk. auto/šoferīšu transportēšana (www.juraslaivas.lv)
Kopīgā pārtika: Ls 6,00/pers.
Telts vietas:
-Cīravā pie tilta – bezmaksas; Nu var jau būt, ka kāds vietējais censonis var saorganizēt kādu pļaviņas piedāvājumu laivotājiem;
-„Aizvējos” – Ls 1,50 /personai (mūsu rīcībā bija smuka zaļa pļaviņa teltīm, aprīkota ugunskura vieta ērtai ēdienu gatavošanai uz tā ar lielo katlu; malka, tualete un silta duša viesu mājas ēkā), ja ir vēlēšanās var pasūtīt arī pirtiņu par Ls 30,00. Ja galīgi negribās gulēt teltī, tad viesu mājā par LS 3,00 var pārnakšņot un saviem.viesu mājas matračiem. Katrā ziņā šī vieta tika atzīta par labu esam, jo nebija, kā citugad, jāiekaro aizaugusi pļava. Bet nu tas ir gaumes jautājums – līdz ar vecumu pieagu arī prasība pēc komforta :)
-Auto turētajiem jārēķinās, ka Pāvilosta Marina par auto pieskatīšanu 2 nakšu garumā vēlēsies atlīdzību Ls 2,00.
-Makšķerniekiem jāatceras paņemt makšķernieku karte :)
Ceļa izdevumi, našķi u.c. – katra paša ziņā un atkarīgi no veicamā ceļa attāluma un kāruma pakāpes.
Vizuāli informatīvā informācija - Foto Galerijā un te (www.tukums.eu/durbe) nešķirotās bildes
Brauciena laiks - 23.-24.07.2011
