Vācija - Reinzeme un viena diena Luksemburgā

Lolita Niedra 10.07.2011 4 min lasīšanai 41 foto

Varētu teikt, ka jau sen lolotais sapnis izbaudīt Reinas ielejas dabas krāšņumu beidzot ir īstenojies. Un šis sapnis lielā mērā ir ticis realizēts, pateicoties sociālajos tīklos iepazītajam puisim Svenam, kura ģimene mūs laipni uzņēma savā mājā Oelsbergā.

Ceļojuma maršruts, ņemot vērā gan finansiālos, gan laika resursus, kopīgi tika izplānots jau pirms došanās uz Vāciju.

8. jūnijs. Rīgā karstums ap +30, bet Frankfurt-Hahn lidosta mūs sagaida ar patīkamiem laika apstākļiem – saulīti un gaisa temperatūru ap +20. Neliels satraukums, jo jāsatiek cilvēks, ar kuru komunikācija līdz šim notikusi tikai ar interneta starpniecību. Ņemot vērā, ka Frankfurt-Hahn lidosta ir ļoti neliela (bijušais ASV armijas kara lidlauks), tikšanās notiek bez starpgadījumiem. Pirmais iespaids – viennozīmīgi jauks! :)

Kā jau ieplānots, ar auto dodamies uz Frankfurti (Frankfurt am Main), kura atrodas aptuveni 125 km attālumā no lidostas. Pēcpusdienu veltām nelielai pastaigai pa pilsētas centru, šopingu atstājot citai reizei (tomēr „H&M” gan atļaujamies „iemest aci”). Vakarpusē izbraucam uz Oelsbergu, kura ir mūsu apmešanās vieta visa ceļojuma laikā. Oelsberga ir neliels ciematiņš ZR virzienā no Frankfurtes (aptuveni 83 km). Pa ceļam vēl lielveikalā pie Vīsbādenas (Wiesbaden) iepērkam pārtiku vakariņām. Jāteic, ka cenas visā visumā zemākas kā Latvijā.

Esam nokļuvuši Oelsbergā - jaukā un sakoptā ciematiņā. Vienojamies, ka brokastis ēdīsim atsevišķi, jo esam iekārtojušās Svena apartamentos, kur ir arī atsevišķa virtuve un vannas istaba, bet vakariņosim visi kopīgi. Jāteic, ka gan šovakar, gan arī turpmāk vakariņu laiks un ēdienu izvēle vienmēr tika iepriekš saskaņoti. Pēc gardām un sātīgām vakariņām mums izrāda plašās un skaistās mājas iekārtojumu. Nu, lūk, pirmā diena arī galā...

9. jūnijs. Šodien esam izlēmuši doties uz atrakciju parku Phantasialand Brīlā (Brühl), aptuveni 130 km Z virzienā turpat vai Ķelnes pievārtē. Sviestmaizes un dzērienu esam paņēmuši līdzi no mājām, lai lieki nesadārdzinātu atrakciju parka apmeklējumu. Iegādājamies dienas biļetes (pateicoties Svenam – ar atlaidēm 21 €) un dodamies izklaidēties. Atrakciju parks izskatās kā pasaku pilsētiņa – atrakciju izvēle katram vecumam un baiļu slieksnim. Man visatraktīvākās šķita ūdens atrakcijas (galerijā redzams iegādātais foto no atrakcijas Wildwash Creek). Arī 4D simulators Race for Atlantis bija iespaidīgs piedzīvojums.

Ļoti atraktīva un piedzīvojumiem bagāta diena! (dance)

10. jūnijs. Mums ieplānots attāluma ziņā tālākais ceļojuma maršruts – Luksemburga. Internetā meklējam informāciju par apskates vietām, un kā pirmo izvēlamies Luksemburgas mazo Šveici – Millertāli (Müllerthal). Nedaudz atgādina Gaujas Nacionālā parka gājēju takas. Tā kā līdz apskates objektiem pa šīm takām jādodas 5 un vairāk km, tad nolemjam turpināt ceļu uz galvaspilsētu Luksemburgu. Kaut arī oficiāli Luksemburgā ir divas valodas – vācu un franču, šeit pārsvarā sarunājas franču valodā (tikai viens no sastaptajiem cilvēkiem, kuriem jautājām informāciju, ar Svenu sapratās vāciski). Meklējam mūsu galveno apskates objektu – Ādolfa tiltu (Pont Adolphe), kuru, kā izrādās, esam jau šķērsojuši, braucot pāri ar auto. Beidzot arī atrodam skatu laukumu, no kura iemūžināt šo neoficiālo Luksemburgas simbolu.

Mājupceļā nokļūstam sastrēgumā – kā nekā piektdienas vakars... pie Vācijas robežas Vaserbilligā (Wasserbillig) iegādājamies kafiju, kā arī tiek uzpildīta degviela, kura Luksemburgā krietni lētāka kā Vācijā. Jāteic, ka pierobežā dzīvojošie vācieši arī masveidā iepērkas Luksemburgas pusē. Nokļūstot uz Vācijas autobāņa, „gāze grīdā” – jāpaspēj laikus uz vakariņām.

Kopumā šodien nobraukti aptuveni 450 km. Lai arī cik jauka šķiet Luksemburga, manas simpātijas tomēr pieder Vācijai... :)

11. jūnijs. Šodien romantiskākā diena Vācijā jeb mans sapņu ceļojums ar kuģi pa Reinas ielejām. No rīta aizbraucam līdz tuvējiem lielveikaliem un iepērkam pārtiku arī svētdienai, jo Vācijā svētdien viss ir slēgts.

No Oelsbergas aptuveni 13 km attālumā atrodas kuģu piestātne St. Goarshausen, kur iegādājamies biļetes, kuras 3 personām izmaksā 49.80 €. Gaidām kuģi, lai dotos 3 h garā ceļojumā pa Reinu no St. Goarshausenas līdz Rīdeshaimai (Rüdesheim). Viens no pirmajiem nozīmīgākajiem apskates objektiem ir 132 m augstā Lorelejas klints (Loreley). Svens sola, ka atpakaļceļā uz mājām aizvedīs mūs uz skatu laukumu, kur no šīs klints augšas paveras brīnišķīga ainava uz Reinu. Skati abos Reinas krastos burvīgi - skaistas mazpilsētiņu ēkas un seno laiku pilis mijas ar kalnu nogāzēs iekoptajiem vīnogu laukiem.

Kaut arī gaisa temperatūra ir tikai nedaudz virs +20, uz ūdens saule cepina, un jūtam, ka jāmeklē kāda ēnaināka vieta uz kuģa. Tuvojamies galamērķim Rīdeshaimai, kur mūs sagaida Svena māsa. Ar kalnu pacēlāju (6,50 € katram) nokļūstam līdz Nīdervaldes monumentam, no kurienes paveras iespaidīga Reinas ielejas panorāma. Šajā simpātiskajā tipiskā vācu stila mazpilsētiņā iegādājamies arī dažus suvenīrus, kā arī ielūkojamies tirgotavā, kur iespējams iegādāties dažāda lieluma sienas pulksteņus ar dzeguzi, sākot no nepilniem 20 € līdz pat vairākiem simtiem €. Noslēgumā ieturam vakariņas vietējā krodziņā. Porcijas milzīgas...esmu pārvērtējusi savas spējas un netieku galā ar cūkas cepeti, kaut arī ir ļoti garšīgi. Meitai ar viņas izvēlētajiem makaroniem ar Boloņas mērci klājas līdzīgi, vienīgi Svens spēj „pieveikt” savu porciju. Atvadāmies no Svena māsas un ar vilcienu braucam atpakaļ līdz St. Goarshausenai, kur stāvvietā tika atstāts mūsu auto. Kā jau Svens solīja, dodamies aplūkot Reinu no Lorelejas klints. Skaisti...brīnišķīga diena! (dance)

12. jūnijs. Svētdiena...diemžēl pēdējā diena Vācijā. Ciematiņš kā izmiris. Kā saka Svens, tad vācieši vai nu mājās gatavo svētdienas kūku un izklaidē bērnus, vai nu vienkārši niekojas ar alkoholu, vai arī ar savu auto dodas izbraucienā ar ģimeni.

Mēs ar kājām aizstaigājam līdz kaimiņu ciematiņam, kur nedēļas nogalē ir mobilās atrakcijas. Kafejnīcā nogaršojam ļoti gardu saldējumu (porcijas atkal iespaidīgas). Svena pavadībā apstaigājam tuvējo apkārtni. Sekojot tradīcijām, pēcpusdienā kopīgi baudām garšīgo zemeņu kūku ar putukrējumu. Tad vēl atvadu vakariņas un kopīgais foto, jo naktī jau jāstartē uz lidostu.

Es palieku mājās kārtot ceļasomas, bet jaunieši aizbrauc uz Vīsbādeni (aptuveni 40 km) satikties ar Svena labāko draugu un viņa līgavu, lai pēdējo vakaru pavadītu, spēlējot biljardu un boulingu.

Ap 3-jiem naktī startējam uz Frankfurt-Hahn lidostu. Līst lietus... Diemžēl nokļūšana no Oelsbergas līdz lidostai sanāk ar lielu līkumu, jo jāšķērso Reina, bet tuvākais tilts ir pie Vīsbādenas un sanāk braukt DA virzienā kādus 40 km, lai šķērsotu Reinu, un tālāk atkal R virzienā aptuveni 90 km līdz lidostai.

Kaut kā skumji...bija brīnišķīgs ceļojums. Pēc aptuveniem aprēķiniem, kopā nobraukti vairāk kā 1000 km pa Vācijas un Luksemburgas ceļiem. Nevaru teikt neviena slikta vārda ne par uzņemšanu, ne attieksmi. Pateicoties Svenam, mums bija iespēja labāk iepazīt vāciešu dzīves stilu, uzskatus un paradumus. Protams, sakoptā vide un sakārtotā sadzīve, kas mums izraisa sajūsmu, viņam šķiet pats par sevi saprotama lieta.