Taizeme - šoreiz citādāka, bet skaista vienalga!
|
Antra van den Akker - Platā
|
8.martā atkal dodamies uz Rīgas lidostu, lai ar Finnair aizceļotu uz mūsu mīļo Taizemi. Šoreiz ļoti labi savienotie reisi – turpceļā Helsinkos 4.5 stundas, atpakaļ – tikai 50 minūtes. Cena – nav gan ļoti draudzīga, bet tomēr lētākā no plašā piedāvājuma (428 lati no deguna).
Līdz 31.martam vīza Bangkokas lidostā par brīvu (neskatoties uz to, no manis gan iekasēja 200 batus (pieņemu, ka par manu mazo nekaunību ielīst grūtnieču un iezemiešu rindā...).
Mājās jau izdrukāju vīzas pieteikuma veidlapas, aizpildījām lidmašīnā un tas mazliet paātrināja zīmoga iegūšanas procesu.
Mūsu plāns šoreiz doties uz Taizemes ZA reģionu – Isanu, kas robežojas ar Laosu ziemeļos gar robežupi Mekongu.
Ielidojam BKK 07:30, laiku līdz nakts busam 21:00 uz Nong Khai esam ieplānojuši pavadīt Ancient Siam parkā, kas ir pasaulē lielākais brīvdabas muzejs. Tā ir vieta, kuriepazīt Taizemes vēsturi un kultūru, jo tur izvietotas nozīmīgāko objektu, celtņu, būvju kopijas (ap 116) – dažas samazinātos izmēros, citas – kā oriģināli. Visērtākais veids ir iznomāt riteni, jo teritorija liela . Parks izveidots Taizemes kontūras veidā. No lidostas ņemam taxi (280 bati), atpakaļ 315 bati, braukšanas ilgums atkarīgs no sastrēgumiem (līdz 1 stundai jārēķina).
Vakarā 8 esam autoostā (pie lidostas). Biļetes jau nopirkām no rīta. Labs serviss busā - dzēriens, graužamie, sedziņa, spilventiņš. Pa ceļam naktī apstājamies – kas grib var paēst vai nopirkt veikalā niekus, jo pret busa biļeti izsniedz kuponu.
10 stundas un esam Nong Khai. Ar tuk-tuk dodamies uz Mut Mee viesu māju, kas atrodas pašā Mekongas krastā ar burvīgu un nomierinošu skatu uz upi. Ideāla vieta, kur palikt – tropu dārza ieskautas mājiņas, šūpuļkrēsli, garšīgi ēdieni, alus, augļi, pankūkas. Un tik forši cilvēki tur apgrozās – jebkuram var pajautāt padomu par tālākajiem plāniem.
Baudām brīvību, vasaru, viesmīlību. Iznomājam riteņus, lai dotos uz Skulptūru parku – Salakaewkoo. Tur ir vairāk kā 100 skulptūras, dažas sniedzas pat virs 20 m . Tās attēlo čūskas, Šivu, Brahmu, pārsvarā tēli saistīti ar hinduismu un budismu. Vakarā ar kuģīti dodamies izbraucienā pa Mekongu, lai saulrietā vērotu Draudzības tiltu, kas savieno Taizemi ar Laosu.
Pēc 3 dienām mūsu ceļš ved tālāk gar Mekongu , nākamais pieturas punkts SangKhom – maza, klusa pilsētiņa,bet apkārtnē ir arī vairāki ūdenskritumi. Mēs iznomājam mocīti, lai tos apbraukātu, bet sausā laika dēļ tie bija izžuvuši. Tā nu pārs straumītes tecēja....Bet brauciens pats par sevi arī bija piedzīvojums!
Gulējām Bouy Guest House – bambusa būdiņas ar niedru jumtiem pašā Mekongas krastā – pasakains skats uz upi!!! Būdiņa maksā 5 – 7.50 EUR pa nakti, gultas gan ir kā vienkāršas dēļu konstrukcijas un sajūta tāda kā būtu gulēts uz ēdamā galda, bet tropu dārzs ar krāsainajiem ziediem, šūpuļtīkli, koka tiltiņš, kas savieno ar saimnieku māju, viņu viesmīlība (Lonely Planet viņi nosaukti par lielu smieklu maisu !!!) – nu ja...tāpēc jau mēs mīlam Taizemi !!!
Piedzīvojām šausmīgu negaisu – ielas pārplūda dažās minūtēs, elektrība pazuda, viss tumšs, kaut kā aiztaustījāmies līdz mūsu naktsmītnei – zaru būdiņai, tur viss dreb....saimniece sadedza sveces un vēl piekodināja neiet ārā, jo ūdens pārpludinājis rāpuļu migas un tie var būt visur....
Rīts atnāca ar tik skaidru debesi, spožu saulīti ! Vietējais džeks ar mazu laiviņu izvizināja pa Mekongu, apbraucām apkārt Laosai piederošai saliņai. Peldējāmies Mekongā saulrietā. Pasaka!!!
Tālāk dodamies ar diezgan sagrabējušu busiņu uz Pak Chom, tur mūs pārsēdina smagajā mašīnā ar brezenta jumtu, un aizved līdz Loei. Gar logu slīd Mekongas upe, dažviet varenā upe pārvēršas aizaugušā pļavā – purvā, tik šaura un neizkuģojama. Ainava ir burvīga, ar konusveidīgām kalnu virsotnēm jau Laosas pusē.
Loei pavadām 1 dienu līdz nakts busam . Pilnīgi neinteresanta pilsēta, manuprāt vienīgais baudāmais tur ir kalnainā apkārtne un smuks parks, kur vietējie ļoti aktīvi sporto – skrien, vingro, notiek aerobika.
Vēlu vakarā dodamies uz Bangkoku, lai no turienes pārsēstos busā uz Kanchanaburi. Pēc 3 stundām esam tur. Tā kā naktsmītni neesam rezervējuši, autoostā paļaujamies uz tuk-tukista ieteikumu un nokļūstam Pong Phen guesthose. Kanchanaburi esam jau bijuši iepriekš, tāpēc šoreiz vairāk gribam apskatīt dabu, tad izvēlamies Safari parku (40 km no pilsētas) – iespēja paglaudīt žirafes, kuras , izrādās, ir ļoti drošas un pa autobusa logu iebāza visā garumā savus garos kaklus, lai tiktu pie burkāniem,un Erawan ūdenskritumu – 7 pakāpjudabas brīnums, džungļu ieskauts, katrā pakāpē ir mazs baseiniņš, kuros var peldēties. Kāpšana vietām sarežģīta, pāri akmeņiem un pa koka trepītēm. Uz turieni devāmies ar autobusu, kas atiet no autoostas. Iesaku laicīgi noskaidrot atiešanas laiku, jo tur bija 3saraksti! Atpakaļ gan kā Šveices pulkstenis – tieši 4 pēcpusdienā (pēdējais, iesaku nenokavēt).
Pusdienu veltījām arī vēsturei – Kanchanaburi ir zināma kā 2.pasaules kara traģiska lappuse. Bēdīgi - slavenais tilts pār Kwai upi, kura celtniecība prasīja desmitus tūkstošus gūstekņu dzīvību,2.pasaules kara muzejs, Birmas – Taizemes dzelzceļa muzejs (piedāvā par brīvu kafiju!).
Ļoti ērta un ātra nokļūšana Bangkokā ir ar mikriņu, kas aizved līdz Khao San Road (iet katru stundu). Esam rezervējuši Diamond House, izvēlējāmies 2 iemeslu pēc – tuvu KSR un uz jumta džakuzi!
Plānā apskatīt tos objektus, kuriem iepriekšējās reizēs nav sanācis laika, arī Wat Arun (Rītausmas templis)– dodamies ar Chao Phraya laivu, ar kuru pārvietojas vietējie,pa upi līdz piestātnei pretī templim, un tad tur pretī jau gaida mazāka laiviņa, kas pārvizina pāri upei. Teikšu gan – templis no tālienes izskatās iespaidīgāk kā tuvumā...
China Town – ja gribas burzmu, spaidīšanos, grūstīšanos – tad tur īstā vieta! Tur ir ne tikai tirgus, bet arī daudzi tempļi, kā arī vēsturiskas ēkas.
Un, protams, vakarus pavadām uz tūristu “ Mekas” Khao San Road, kur baudām masāžas, ēdienus, smaržas, smakas, jautrību, troksni.
Mazliet foršo noskaņu piezemēja Japānas nelaime. Aizkustinoša bija akcija, kad policisti vāca naudu, dziedot uz KSR , un ziloņu gājiens ar ziedojumu kastītēm uz snuķiem.
Pirmo reizi izmantojām izslavētos drēbnieku pakalpojumus – uzšuvu sev kāzu kleitu un vīram zīda kreklus un kaklasaites. Esam ļoti apmierināti un tā arī bija kā lasīts – nākamajā dienā uzmērījām un tad viņi atveda uz viesnīcu jau visu gatavu.
Tā nu 13 dienas pagāja....
Nākamreiz gribam doties uz Mjanmu, laikam jau sarežģītāka nokļūšana tur ir, bet Mjanmas skaistums atsverot visus birokrātiskos šķēršļus.
